Vienā dienā gadījās divas pretējas terapeitiskas pieredzes. Vispirms bija jākonsultē meitene, kas savā darba dzīvē ir advokāte un kuras viena no specializācijām ir aizstāvēt vardarbībā cietušas sievietes. Bet tad satikos ar vīrieti, kura stāsts man lika pajautāt – kā vispār var iztikt bez spēka pielietošanas pret sievieti, jeb precīzāk – dažām tās „atpakaļvelkošajām” lomām? Vai var to kaut kā aizvietot?
Jautājums reducējas uz to brīdi ģimenes mitoloģiskajā vēsturē, kad bērnam būtu jādzimst „no Mātes” „Vecākos”, jeb kad vienkāršās un laimīgās Mātes – Bērna diādes vietā būtu jāveidojas sāpinošajam trīsstūrim ar Tēvu, kurā viens vienmēr paliks lieks. Jau „Bendes meitiņa un tēvs” rakstīju, ka diādes pārvēršanā par triādi izšķirošas ir tēva seksuāli – emocionāli – garīgās vajadzības atgūt sev sievu un enerģija šo vajadzību realizēšanai. Diezgan tuvredzīgi impulsi, bet daba iekārtojusi tā, ka tiem jādod tālredzīgi rezultāti – bērnam gana daudz brīvības, lai viņš varētu attīstīties, bet viņa mātei – vīrs, kura ietvarā tai izkopt savu dziļo un nevaldāmo sievietes dvēseli un apzināt visas tās daudzās nu jau ietvara kopā turētās daļas, par kurām man še nākas rakstīt.
Bet daba, Dieviete un Dievs neko nedod tāpat, visas tiesības arī jāizcīna un jāpierāda, ka esi cienīgs tās lietot. Ar to es gribu teikt, ka katrā sievietē ir daudzveidīgi iemesli, kādēļ viņai (ne)novērsties no bērna (vai kā cita, kas bērnu aizvieto) un (ne)pievērsties vīram. Vispirms jau elementārs matriarhāls reflekss, kas balstās miljongadīgā pārliecībā, ka bērns pieder tikai viņai un ka tas ir uz mūžu, atšķirībā no kāda vīrieša (viena no daudziem), kas sēž aiz muguras un vaid, ka viņam netiek pievērsts gana daudz uzmanības. Skaidrs, ka šis matriarhālais reflekss neveicina laulāto attiecības un divu varas centru ģimeni. Nereti matriarhālais reflekss izpaužas arī kā sievas seksuāls vēsums vai pat riebums pret vēl pirms bērna dzimšanas karsti ilgoto vīru.
Vīram pavērstā sievas mugura var nozīmēt arī tās poliandriskos refleksus, kuri nosaka, ka bioloģiski interesantāk un ģenētisko mainību veicinošāk ir, ja katrs bērns ir no sava vīra. Tātad – tiklīdz bērns izbarots ar krūti (vai jau daudz ātrāk), tā uzmirdz citu vīriešu pievilcīgums. Daudzu, tikai ne sava vīra. Bez tam sieviete var būt ieinteresēta izmantot savu talantu uz Mātes lomu, lai stimulētu Dēla lomu vīrā un līdz ar to – tā vīra atkarību un savu līdzatkarību. Rezultātā izveidojas monocentrisks ģimenes modelis ar Lielo Māti centrā un tēvu kā vienu no subordinētajiem, ieskaitot šī tēva bērnus.
Ir bisesksuālas sievietes, kas pašas to nezina vai uzzina ļoti vēlu. Kas no tā kautrējas, baidās, bet nespēj kaut kā izkomunicēt ar kādu par šo jautājumu. Un parasti vīrs noteikti nav pirmais kandidāts, ar kuru varbūt saruna būtu iespējama. Ir sievietes, kas, vai nu vispārējās laikmeta modes vadītas, vai cīnoties pret savu Dzemdi, attīsta vīrišķo daļu un tādēļ konkurē ar savu vīru tāpat kā citi vīrieši. Viņas pagriež tiem muguru, kas nenozīmē, ka ir pagriezušas seju bērniem. Dažreiz viņām sanāk interesants tusiņš ar citām sievietēm ārpus mājas „Sekss un lielpilsēta” stilā. Ar vārdu sakot, ir miljons arhetipiski sievišķu iemeslu, kādēļ tad, kad bērns jau paaudzies, sieva neraugās uz savu vīru.
Ir daudz sieviešu, kuras tas uztrauc. Kuras par to bažījas, jūtas vainīgas, plosa sevi, meklē. Šāda sieviete šad tad atnāk pie manis. Nu un tad es viņu pacietīgi uzklausu un izstāstu to situāciju, kurā viņa iekļuvusi. Ir tādas, kam ar to pietiek, kam uzmirdz acis un kas aizskrien mājās pie vīriem un iemīl tos no jauna. Jo sāk atšķirt, kur ir viņu kā divu indivīdu attiecības un viņu bērnu intereses un kur – psihes arhetipiskā inerce.
Bet ir tādas sievietes, kas visu no manis noklausās, un saka – saprotu, bet mani tas neietekmē un man ne nieka nepalīdz. Es nespēju justies citādi un uzvesties citādi. Es nespēju pavērsties ar seju pret savu vīru. Nevaru sevi piespiest un punkts. Un vēl vairāk ir tādu sieviešu, kas līdz šādiem jautājumiem vispār neaizdomājas, viņas dara ko grib, dzīvo nost. Mīl, cieš, zaudē, uzvar, mirst, nenāk pie manis…
Tomēr. Ja sieva neskatās uz vīru, tad nostājas pret savām ilgtermiņa interesēm – viņa neiegūst robežas, kurās vīt savas personiskās garīgās mājas ligzdiņu. Un līdz ar neiegūtajām robežām – iespēju pasargāti doties dziļumā. Viņai liekas, ka ir ieguvusi brīvību, neviens viņu neierobežo. Bet viņa nespēj tik daudz brīvības paņemt, ja viņai pieder viss un nekas. Viņa no kaut kā (bieži vien īsti neapjausta) ir bēgusi, nonākusi kaut kādā „emancipētas” sievietes realitātē un viņai nav iespēju ieraudzīt, vai bija un vai ir kādas alternatīvas? Vai ir jājūtas laimīgai un kaut ko panākušai vai viņa tāda patiešām ir?
Kā uz faktu, ka sieva ne uz viņu lūkojas, reaģētu vidējais latviešu (krievu, vācu, ebreju …) vīrietis simts, divsimt vai trīssimt gadus atpakaļ? Vispirms, dažās no minētajām kultūrām tāda sievas uzvedība nemaz nebūtu iespējama. Bet, ja tomēr, tad sadotu sievai pa ausīm, vai pa muti, noslānītu, izvarotu, vismaz izlamātu, verbāli pazemotu. Ar vārdu sakot, vestu pie prāta, pats no tā ļoti ciezdams. Sūri grūti iemācītu, ka sievas īstā laime ir tikt vīra ierāmētai, par ko nevar būt šaubu arī mums, stiprinātiem ar Bībeles vārdiem par vīru kā sievas galvu. Un punkts. Sieva, beidzot nākusi pie prāta, vīru sagaidītu mājās ar siltām vakariņām, pasniegtu čības un palīdzētu novilkt mēteli no nogurušajiem pleciem.
Tagad tas vairs nav iespējams, sievietes ir daudz apdraudētākas no saviem matriarhālajiem un citiem refleksiem, lai tiktu glābtas un ārstētas tik primitīvos veidos. Mana sākumā minētā advokāte vāc kopā sieviešu stāstus un izveido baisu ainu par „vājā dzimuma” beztiesību mūsdienu ģimenē. Ne tikai fiziska vardarbība, kas diezgan viegli objektīvi konstatējama (miesas bojājumi, tiesu medicīniskā ekspertīze). Arī seksuāla – kas jau daudz knifelīgāka lieta. Un pat emocionāla, izrādās, vardarbība. Mobings. Un viss ar vēlmi pasniegt to ārpus subjektīvā traumas konstatēšanas. Pietiek ar to, ka viņš bļāva, nemaz īsti nevajag pierādīt, ka no tā cēlās kāds ļaunums vai trauma. Viss tādēļ, lai sanāktu, ka nahren vīrs un nahren Tēvs.
Un pavisam maz ir jādomā par to, kāda ir senā vardarbības pret sievieti (t.i. Dzemdi, Dievietei un Māti/Meitu) jēga, funkcija. Kādēļ ir labi, ka vardarbība – galu galā viss, kas notiek vairāk par vienu reizi, ir ne tikai negatīvs, bet arī pozitīvs, ja jau atkārtojas. Tikai ļoti bieži ir tā, ka tas pozitīvais ir pratis labi paslēpties, tas jāatrod.
Ar vārdu sakot – ne tikai manai konsultējamajai advokātei, arī visām cīnītājām par sieviešu tiesībām, feministēm utt. derētu padomāt – kas tiek nodarīts pāri sievietēm, aizliedzot vardarbību pret sievietēm. Vai – kādēļ ir labi, ka sievietes iekausta un tamlīdzīgi, kamēr viņas iemācās sagaidīt vīru mājās ar siltām vakariņām, pasniedz tam čības un palīdz novilkt mēteli. Varētu to formulēt vēl citādāk – ar ko jāpiepilda tukšums, kas paralizē sievietes dzīvi pēc tam, kad tikusi aizliegta un kriminalizēta vardarbība pret sievietēm?
Jā – tas labs jautājums feministēm – ko liekat vietā? Kā panāksit, ka sieviete bez sišanas kļūst par priekšzīmīgu māti, sievu un Sievieti galu galā. Kā neitralizēsiet viņas Dzemdi un Dievieti, panākot, ka tās netraucē sievietes ceļā uz Sievieti? Ja feministes saka A, tad jāsaka arī B. Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?
Es, kā jau parasti, provocēju, paspilgtinu visu līdz tam, ka patiesības prožektori acīs cērt. Bet tie moka arī mani, jo man ir kaut kas jāatbild kādam citam savam klientam. Viņa pirmā sieva viņu bija krāpusi, tagad saprotams, ka tas viņu traumējis. Ļoti, bet pašam to nezinot. Viņš sāpes kaut kā neitralizējis, izstumjot, izbloķējot. Otrā sieva arī viņu krāpa – ar pieciem bērniem, kas abiem sadzimuši un kas sievai (matriarhāli) svarīgāki par laulāto attiecībām. Viņš par savām sāpēm neko nezināja, līdz parādījās mīļākā. Tā vietā, lai sistu sievu un vestu viņu pie prāta, viņš (neapzināti) izvēlējās maigāku, bet riskantāku ceļu. Jo mīļākā (viņas Dieviete) tak varētu būt gribējusi viņu pievākt sev.
Bija citādāk – sieva par mīļāko uzzināja un strauji sāka laboties. Vīrs saprata, ka mīļākā viņam bijusi vien kā instruments vardarbības pret sievu vietā, lai vestu sievu pie prāta. Turklāt vecākais dēls bija sācis rādīt simptomus, ka viņš negrib tēva vietā būt par savas mātes vīru. Kad tēvs dēlu sev pietuvināja, dēla simptomi pazuda, viņš izrādīja strauju progresu visās sfērās. Bija laimīgs, ka viņam ir tēvs.
Šis stāsts mums pastāsta, ka jā – vardarbību pret sievieti var nepielietot, var viņu krāpt, var pamanīties atļaut viņai par to uzzināt, nostādot kā trešo lieko nevis ģimenes, bet mīlas trīssturī. Iedvesmojoši – šajā stāstā viss beidzās labi – mīļākā izrādījās prasmīga un gudra hetēra, kurai prātā nenāca iedomāties, ka kaut teorētiski iespējams „atsist sev” piecu bērnu tēvu un justies par to laimīgai, cerot, ka tas vīrietis būs vairāk viņai, nevis saviem pie sievas palikušajiem bērniem. Sievai pietika prāta savas dvēseles sāpes konteinerēt, nākt pie prāta un beidzot atdoties vīram, visās atdošanās nozīmēs. Veiksmes stāsts!
Tomēr nav jau grūti saprast, ka šāds vardarbības aizvietošanas paņēmiens 90% gadījumu noies greizi. Vai nu mīļākā izrādīsies alkatīga un dumja, vai vīram savās attiecībās ar Dievieti sāks šķist, ka mīļākās Dieviete ir varenāka par sievas, vai sieva aptraks un pasūtīs piecu bērnu tēvu auzās, viena plēsīsies ar bērniem, emocionāli apprecot vecāko dēlu, bet pieprasīs no bijušā vīra krietnu kušķi naudiņas bērnu (t.i. savām) vajadzībām. Varbūt vecākais dēls sacelsies pret tēvu savā vēlmē apprecēt māti. Ar vārdu sakot, mīļākā ir riskants vardarbības pret sievu aizvietošanas variants.
Es te neapskatīšu citas idejas, kā sievu tomēr nesist, kā bez tāda instrumenta iztikt. Varbūt komentētāji padalīsies ar pieredzi. Tomēr uzsvēršu, ka jautājums ir ļoti aktuāls. Jo, kā jau rakstīju, ne jau visas sievietes pat pēc vizītes (-ēm) pie manis „nāk pie prāta” un „atgriežas” pie vīra. Ja tas nenotiek, tad esam atpakaļ matriarhātā, kas mums, savukārt, liecina par feminisma slēpto ideoloģiju. Kā lai vēl tās sievietes ierāmē, ja viņām pašām liekas, ka nevajag? Kādas vēl bez sievas sišanas izejas?
Komentāri
Super! Man patika. Viesturs cauri pamatīgiem ērkšķu džungļiem lēnām laužas uz priekšu. Daudz kur viņā joprojām ir pilnīgs sviests, bet tas vairāk par politiku un to,kas notiek ārpus Latvijas. Toties Dievieti viņš ir gandrīz atkodis.
Gandrīz!
Gaidu beidzot to Sievieti, kura sacelsies pret dzemdes trakuma pārņemtajām feministēm. Darīs to publiski, nebaidoties. Kura spēs pateikt sievietēm – viss, mīļās, neļaujiet, lai jūs kopā ar jūsu bērniem izkropļo pilnīgi. Gaidu to Sievieti, kura spēs pateikt – stop, vergturi! Mēs neesam pērtiķienes, mēs esam Cilvēki!
Vispirms gan būs jāpārvar bailes. Šodien ir liela greznība sacelties pret “šispasaules varenajiem” un viņu jauno vergturības iekārtu. Samals miltos. Izsmērēs pret sienām. Sievietes sacelsies pret sievietēm – šo baiļu dēļ, nodos savus bērnus un vīrus.
Cerība mirst pēdējā…
labi teikts!
Ideāli,
turpmāk praksē izmantošu psihoterapeta ieteikumus, kad sieva neklausīs.
Raksts ir perfekts. Dzimumu starpā un pāra attiecībās nav iespējama klasiska vienlīdzība. Emancipācija ir iedomātas brīvības un pašnoteikšanās lamatas. Paradoksi viens pēc otra stūrē būtību. Sievietes īstena brīvība iespējama tikai vīrieša noteikto ierobežojumu rāmī. Arī attiecību veiksme slēpjas paradoksos.
Diez vai Viestura teiktais jāuztver tik tieši un jādiskutē par to, kurš kuram un cik stipri tagad sitīs…:)
God. Viestur,
Jums jau būtu jāzina, ka gudra sieviete un gudrs vīrietis viens no otra neatkāpjas ne soli. Lieciet saviem klientiem izmantot samadzeņu potenciālu risinot arī privātās dzīves jautājumus un iemācīties izvēlēties līdzvērtīgu partneri. Vardarbība rodas gadījumos, kad attiecībās ir nonākuši nelīdzvērtīgi attīstīti cilvēki. Līdzvērtīgu partneru attiecībās ir tikai mazāk vai vairāk spraigākas spēlītes. Protams, nodarboties ar savu spēju attīstīšanu Jūsu klientiem var šķist neērti, toties tas ir ļoti noderīgi.
Piekritu loti daudziem, kas komente seit. Daudziem cilvekiem, gan viriesiem, gan sievietem, pietrukst iemanu un zinasanu, lai ilgstosi dzivotu kopa ar vienu cilveku. Daleji iespejams tas ir padomju mantojums, daleji vecaku aiznemtiba. Empatija, speja rast kompromisus, speja piekapties vai ari pastavet uz savu “neuzkapjot” otram, laut viens otram but brivam un tomer but kopa … ta laikam saucas ciena vienam pret otru. Tas ir tas “darbs”, ko saka pari, kas savu muzu nodzivojusi kopa. Un sis iemanas jaiemaca jau bernam, citadi pieaudzis – viens saprot, otrs ne. Gudra sieviete un Gudrs viriets – tadus jaaudzina no mazotnes ….
Ir lietas, kuras sieviete nevar un nevares izdarit tiri fiziologiski, un ir lietas, ko nevares nekad izdarit virietis, bet mes galu gala esam Cilveki, kuriem ir jaciena vienam otrs. Un ciena ir maksla, kas jamacas!
Nav to gudro . Prāts te nepalīdz . Varbūt ka palīdz galēja dvēseliska atkailinātība pāra starpā . Bet tā parasti iestājas, izejot caur sāpīgām kļūdām un meklējumiem . Ja iestājas vispār
Nevis, – “mēs neesam pērtiķienes…” bet gan, – “mēs neesam sievietes, mēs esam Cilvēki”. Kas būtībā nozīmē, ka neesam primāti, esam citplanētieši, kaut kādi reptiloīdi, bezdzimuma radījumi, kuru dzimumu nenosaka sex bet gan gender. Situācija. Jā, kāpēc gan ne. Būtībā mūsu rietu civilzācija ir aiztīstījusies jau tiktālu, kad top akūts jautājums par tiesiki trešā dzimama atzīšanu un tiesisku nostiprināšanu. Ja pirmos pārdesmit miljonus gadu un kas īsti zin cik precīzi, ir bijuši divi dzimumi- vīrietis un sieviete, tad tagad skaidri izkristalizējies trešais dzimums, kuru apzīmē ar jēdzienu – Cilvēks. Tā ir realitāte un rietu civilizācija, kura gan strikti pamatojas un savā kristīgā dogmātā ir nopamatota kā divdzimumu sabiedrība, tagad realitātē ir kļuvusi par trīsddzimumu sabiedrību.
Jāsaka gan, ka uzskatu, ka iekaustīšana nevar ne homoseksuāli, ne zooseksuāli, ne arī ne sievietes, ne vīriešus padarīt par vīrieti vai sievieti dabas iepriekš iecerētajā nišā. Visdrīzāk, ka vairums gadījumos to nevar panākt arī psihologs, vai psihoterapeits nedz psihoanalīzē, nedz grabinoties pa smilšu kastītēm, psihodrāmas izspēlēs vai kā citadi, joo… civilizācija ir modificējusi cilvēku kā tādu un primātu, jeb kā saka Paula- pērtiķu ciltī ir tapis modificētais Cilvēks, nedz pērtiķiene, nedz sieviete, nedz mērkaķis-vīrietis.
Tiem parocīgāki un piedienīgāki ir pašu apzīmētie praida veidojumi, kurus var veidot pilnīgi brīvi, jo neesot vīrieša, sievietes ietvaros jau nav iespējams prasīt, lai veidotu divdzimumu savienību. Slēptais incests, homoseksualitāte, zooseksualitāte, nekroseksualitāte un vēl un vēl ir jau kļuvusi par mūsu ikdienu un feminisma kulta galaproduktu.
TĀ VIENKĀRŠI IR. Un to nevar nedz izdauzīt, nedz izlamāt, lai nebūtu.
Skatot no sociāli ekonomiskā, ne no psiholoģiskā, šī situācija ar trešā dzimuma tapināšanu tikusi apzināti tapināta. Tas izdevīgi ir darba devējiem šī vārda globālā skatā. Ģimene ir, no laika, kad senči nokāpa no kokiem, bijusi sabiedrības pamats. Tas balsts, kurš neļāva un vēl neļauj brīvi manipulēt ar cilvēkiem merkantilās interesēs. No dižbiznesa viedokļa ģimenēm ir daudz lielu mīnusu. Kāpēc jāmaksā lielākas algas vīriešiem, ja var krietni lētāk darba ņēmējus iegūt sieviešu daļā. Un ģimene šeit ir krietns traucēklis. Es domāju, ģimene klasiskā izpratnē, kur, kā sensenos laikos vīrietis rūpējas par mamutu gaļas piegādi un drošību kā iekšlietās tā ārlietās, bet sieviete par dzimtas turpināšanu un mamuta sagādnieka ēdināšanu un aprūpi.
Tāpēc dižbizmeņi apzināti atbalstīja atsevišķu sieviešu centienus šo divdzimumu kopību, divu pusīšu saplūšanu vienā pārtraukt. Sievietes izveidojušas plašu lētā darbaspēka tirgu. Un cīņas ar nevienlīdzību atalgojumā nu nekādi nesokas un arī tā būs turpmāk, jo dāsnie sponsorējumi klaigām par dzimumu līdztiesību, kuru mērķis ir izmainīt sociālo struktūru un likvidēt ģimenes pamatdomu, nekādi nevirzās algu nolīdzināšanas atbalsta virzienā.
Savā laikā tas pats, kas tagad panākts ar feminisma ideoloģijas atbalstu, dzimlīdztiesību un Cilvēka dzemdināšanu. tika panākts ar Verga dzemdināšanu. Bija ilgstoš laika posms , kad civilizācijā tāpat bija trīs dzimumi- sieviete, vīrietis un Vergs. Tagad ir sieviete, vīrietis un Cilvēks. Pašsaprotami, ka neskatoties uz atšķirībām formāli, būtībā var vilkt vienādības zīmi, – Vergs = Cilvēks.
Tad lūk, ja vēlamies turpināt rietu civilizācijas attīstību, tad Vergs-Cilvēks ir pašsaprotama un neatņemama vajadzība. Īpatni gan ir, ka feminisms sakoties sievieti atbrīvojot no verdzības padarījis daļu no tām par Vergiem, pie viena arī, protams vīriešu daļu. Jo kā rakstīja raksta autors, – “dižas izvēles jau nav”.
Un atbilde uz jau ne Paulas, bet uz Viestura jautājumu, – kāda alternatīva ir vardarbībai pret sievieti ir vienkārša, – kardināli un pilnīgi jāatsakās no rietu civilizācijas ievirzes, no kristīgā pamata, no tā, kas sagrupē cilvēkus citā kārtībā, kā Kungus un Vergus, padarot Kungus par Vergiem un tos savā veidā padarot līdztiesīgus, līdzatkarīgus savā starpā. Jo kā zināms, Vergs nevar bez Kunga un otrādi. Un vīrieši, sievietes, ģimenes šajā brālībā ir traucēklis.
Tikai atsakoties no rietu civilizācijas un tā nejēdzīgā pamata, iespējams atgriezties pie dabīga izkārtojuma un cilvēku tālākas attīstības.
Vēl viena nedaudz atkāpe. Sociāli un ekonomiski, ko nozīmē feminizācijas sekas. Piemēram.
Agrāk Vīrietis pelnīja 200 naudas vienības, kuras pietiekamas lai dzīvotu 4-5 cilvēki. Sievietes nestrādāja algotu darbu, bet nodarbojās ar ģimenes aprūpētājas darbu. Tagad sievietes ieplūstot darba tirgū algas samazinājušas uz 70 naudas vienībām, kuras pietiek lai uzturētu 1,5 cilvēku. Ja strādā abi, tad sanāk 140, un kaut kā var uzturēt 3 cilvēkus. Bet darba vietas nepietiek visiem, jo nav tādas vajadzības dižuzņēmējiem. Tāpēc izvēles nav daudz vairumam cilvēku. tam, kurš ģimenē dabū darbu strādā dubulti daudz, vai abi strādā vairāk nekā līdz šim. Tas nozīmē, ka novārtā un sabiedrībai lielā mērā tiek nodota bērnu aprūpe visdažādākos veidos. Tas savukārt palielina nodokļu jūgu, dēļ kā arī reālās algas drastisks samazinājums. Sociālā budžeta vajadzības arvien pieaug, reālās algas samazinās….Nav vairs vajadzības ne pret mamuta mājās nesēja, ne priekš ģimenes iekšlietu un ārlietu drošības, ne pēc ģimenes aprūpes un ēdināšanas. To visu sniedz sabiedriskā, sociāli ekonomiskā sistēma. Zūd vajadzība pēc sievietes vīrieša un pieprasītāki ir Cilvēki-Vergi. Lupatas vīrieši, lubraki, plenči un vientuļās māmiņas. Jo kāda gan jēga uzturēt kaut kādu tur stervu, vai kuili, ja nodržties piedāvā tā pate sabiedriskā sistēma visai plašā izvēlē. Šopi, panelis un kas tik vēl ne.
Tā, ka Rietumu civilizācija ir pašsaprotami Kungu-Vergu-Cilvēku civilizācija, nevis sieviešu- vīriešu-cilvēku civilizācija. Laiks tak to saprast un pieņemt un izdarīt izvēli, nevis pļāpāt par iespējamo vardarbības pielietojumu lietu sakārtošanā 😉
Vienkārši izcila atbilde!!!!
Bija interesanti lasīt šo versiju, jo tā kaut kādā mērā arī paskaidro manas pārdomas par šo tēmu. Paldies!
Mani virs sit. Veel biezaak nospiez draudi .nu pacelts kulaks vai bļausana. Tagad sit lai nemaniitu tas irzemāk pa seju .aiziet gribu jau kaadu laiku.bet mani kas uztrauc.ja taa dariišu. Vins var to izdariit…man nevajadzeetu peec tam nožeelot. Tomeer miilu un man ideāls puisiits . Ko Juus teiktu man? Esmu speeciiga gariigi un moraali.viņu runās varu nolikt…bet nekādi nevaru aiziet;ta ka atkariiga buutu
1) Neviens nav tiesīgs sist. Vnk izsauc policiju un uzraksti iesniegumu. Nākamreiz pirms sišanas padomās vai grib. 2) Kādā reizē citi redzēja, kad mani iepļaukāja un tie sadeva draugam tā, ka kopš tās reizes tam nebija vēlme man iesist. Par to nav jāklusē un tas nav jāpacieš, Abiem jāsaprot, ka uzvedība nevar būt tāda, kura provocē un jebkurā gadījumā sist arī nevienam nav tiesību.
Viesturs piemirsa, ka pēc sišanas sieviete vairumā gadījumu var vēlēties atriebties. Tas ir instinktīvi. Protams, ka cilvēks tapēc ir cilvēks, lai izvērtētu savu uzvedību. Taču suņu meitenes parasti atriebjas saimniekam, ja tās tiek atstātas novārtā. Saplēš vai sagrauž vai sačurā mantas. Sievietes var atrast citu,
Novēlu mums visiem gudrību un biežāk iekost mēlē pirms izsakam ko indīgu un nav jāsitās. Var, piemēram, atspiesties 20x no grīdas vai auksta duša u.t.t.
Tagad gaidam mūsu pirmo bērnu, savā prātā un reizēm sarunās pārcilājam visādas ģimeņu pieredzes un modeļus, kas apkārt redzēti, pieredzēti. Un vīrs dažreiz mazliet bažīgi apjautājas, kāda būs viņa loma? Vai viņš nebūs izstumts? Vai es negrasos sagrābt visu varu savos nagos? (Viņš šādu modeli ir piedzīvojis savā izcelsmes ģimenē). Jautājumi nav konkrēti šādi, bet ar šo domu, bažību. Ko es saku? Man nav tādu mērķu kaut ko sagrābt, kļūt par vienīgo sauli debesīs, emocionāli pievākt bērnu sev, noniecināt vīru jelkādā veidā. Jo tas ir infantili un debili, gudras sievietes tā nedara. Tas ir mans galvenais iekšējais motīvs, kādēļ es tā nerīkošos, jo es neesmu glupa, neizglītota; es nebūvēšu savas pašpārliecības druskas uz bērnu pleciem un vīra izstumšanas/noniecināšanas prakses.
Vai man šī būs viegla un droša izvēle? Protams, ka nē! Drošāk ir kļūt par vienīgo labo, jauko, utt., vienīgo, pie kuras visi tiecas, māti, kurai pieder visa vara. Tomēr tas ir zemiski. Kādēļ vēl man tas nav droši? Jo es nezinu un šaubos, vai arī vīrs ievēros manu lomu un cels kopējās ģimenes attiecībās. Vai necentīsies iegūt visu varu pār bērnu, kļūt par to spožāko varoni. – Tev būs sava vieta un man būs sava vieta – es viņam saku. Taču ģimenē visiem vienam otru ir jāceļ, nevis jāmeklē, uz kura pakāpties.Tu vari to godīgo spēli spēlēt, ja tajā visi ir godīgi un nodomi nav sautīgi.
Novēršanās no vīra un atgriešanās pie viņa.. Galvenais, lai nerodas savstarpēja sacensība, tad nekur nav jānovēršas un jāatgriežas. Tad var mierīgi dzīvot, domāt, saprast un rīkoties apzināti, nevis kā pa miglu. Un es ļoti ceru, ka mani labie nodomi nekļūs par manu grābekli.
Pagaidīsim, kad bērns piedzims, tad pamēģiniet. Mātes pievēršanās bērnam ir kaut kas vairāk kā Rudzītis raksta. Tur vēl apakšā ir arī beznosacījumu mīlestība, ko Rudzītis acīmredzami nepazīst. Vīram, lai sieva atkal pievērstos viņam, nevajadzētu vis Sievai sist, bet to mīlēt. Jā, diemžēl kādu brīdi Sieva būs pievērsusies Bērnam. Citādāk bērns nevar izdzīvot. Vīram šajā laikā ir jābūt pacietīgam, nevis jādomā, kā Sievu sist. Mīlestība atgriezīsies, ja Vīram un Sievai būs tāda vēlme vienam otru mīlēt. Bet nevaru iedomāties Sievu, kura mīlēs Vīru, kurš to sit. Jebkādu iemeslu dēļ.
Pilnīgi pievienojos Jūsu komentāram, nav ko piebilst ne atņemt. Kā vien to, ka VR kunga raksts ir totāls sviests.
kāds naivums!
Kiki, es esmu izgājis cauri šīm fāzēm no sākuma līdz beigām.
Kad meitiņa vēl bija mammai vēderā, es jautāju – kā būs ar mums, vai tu neaizmirsīsi, ka tev ir arī vīrs. Viņa atbildēja – mīļais, protams, kad bērns piedzims, man būs mazāk laika tev, bet bērni ātri aug un viss būs kārtībā.
Pēc meitiņas piedzimšanas es nokļuvu pat ne otrajā plānā, bet pašā dibenistabā – aiz meitas, aiz pārējo māmiņu draudzības, aiz Viņas mammas un tēta.
Es sapratu. Arī man bērns bija brīnums, un to enerģijas un attiecību daļu, ko iepriekš veltīju Viņai un Viņa to labprātīgi pieņēma, es pēc bērnas piedzimšanas veltīju ģimenei – meitai, karjerai, sevis attīstībai. Centos būt arvien labāks tēvs un vīrs.
Meitiņa, protams, izauga. Uzmanība un siltums, ko mamma veltīja viņai, vairs nebija nepieciešams tādā mērā – bērnudārzs, draugi un draudzenes, omes un opji, tantes un onkuļi. Meitiņa pati sāka veidot savas attiecības.
Un tad Viņa sajuta tukšumu – tādu pašu, ko sajutu es pēc meitas piedzimšanas. Un sākās problēmas – tā vietā, lai atcerētos, ka esmu arī Es, ka mēs divi arī esam ģimene (ar savām tikai starp mums diviem īpašajām attiecībām) un gan sniegtu, gan pieņemtu atpakaļ Viņai pienākošos uzmanības daļu, Viņa izmisīgi centās aizpildīt tukšumu ar pilnīgi nepareizām lietām – fitness, materiālie labumi, tusiņi un, jā, arī mīļākie. Saproti pareizi – nevis Es vairs nesniedzu Viņai siltumu, bet Viņa no manis to vairs negribēja. No Vīra viņas acīs es biju pārvērties par Tēti. Ironiskā kārtā – mani viņa vairs negribēja, bet tas netraucēja būt greizsirdīgai uz meitiņu un mūsu tēta-meitas attiecībām.
Lūk, tā dzīvē mēdz notikt.
Tagad esam šķīrušies. Viņa to vēlējās, Viņa to pieprasīja. Es ilgi tam pretojos, cīnījos, mēģināju izskaidrot to, ko rakstu šeit. Viņa to nesaprata, vai arī negribēja saprast. Vienā ļoti emocionāli un fiziski smagā brīdī es sapratu, Viņas acīs es tiešām neesmu vairs pat Tētis, es esmu tikai bezmaksas apkalpojošais personāls, kura sūtība ir segt saimniecības izdevumus un risināt problēmas.
Un tad es padevos, man vienkārši vairs nebija spēka – sakodu zobus un izlēmu, tiešām, labāk šausmīgas beigas, nevis nebeidzamas šausmas.
Viņa ir precējusies atkal. Cenšas būt laimīga. Taču, cik parunāju ar meitu – šķiet arī jaunās attiecības ir uzņēmušas to pašu virzienu.
Kasparam – paldies par izjusto komentāru, šī situācija liekas skaidra un daudziem noteikti pazīstama bet … kā šajā situācijā būtu palīdzējusi vardarbība? Vai redzat kaut mazāko iespēju, ka varējāt situāciju atrisināt, piespiedu kārtā “vedot sievu pie prāta”?? Vai gluži otrādi, tas būtu nozīmējis vēl ātrāku šķiršanos?
Rita, es nezinu. Varbūt brutāli iedauzot paklausību un pārtaisot viņu par pelēku peli būtu joprojām precējušies. Drīzāk jau ne.
Jebkurā gadījumā, ne tas man bija vajadzīgs – arī mani vecāki ir šķīrušies, arī mana māte atrada jaunu draugu, kas pēc dažiem laimīgiem gadiem sāka dzert un viņu sist, arī man un māsai ir ticis. Brīdī, kad sasniedzu vecumu, kad šādi izgājieni vairs neietu cauri, draudziņš vienkārši izgaisa.
Tā ka es ļoti labi zinu, ko nozīmē vardarbīgs tēviņš un pie kā tas noved. Man ļoti ilgi nācās strādāt ar sevi, lai uz jebkurām problēmām neatbildētu ar fiziska spēka demonstrēšanu.
Lūk, ko es pilnīgi noteikti izdarīju nepareizi, un varu to atzīt – es neuzstāju uz savām vīra tiesībām. Nu, un varbūt neizdauzīju zobus mīļākajiem, kad tas murgs sākās.
Paldies par komentāriem. Tiešām interesanti!
Es tāda esmu. Šī sieva,kura vīram pa reizei atgadina– mīļais, es netieku galā ar savām emocijām, lūdzu noper mani! Labi,ka šodien apzios,ka netieku gala.. Agrāk vienkārši būtu ” kasījusies” un ļāvusi savam PMS sabojāt dienu, ja ne veselu nedēļu…
Maldīgs uzskats,ka vienlīdzīgi partneri atrodot nav jāpielieto šādas darbības- ‘viņš ir Tavs spogulis. Esi maiga un viņš būs maigs, mīli un Tevi mīlēs.. Esi uzticīga un Tevi cienīs…
Ak — .. droši vien teiksiet,ka kāds viņš būs pret mani, tāda es pret viņu?:) Nebūsim naivas, man zināmās radinieces, paziņas, tai skaitā mana līdzšinējā pieredze rāda ,ka tas tā nestrādā, un labi,ka tā. Ja viss būtu otrādi, tad mēs būtu zaudētājas. To visdrīzāk apstrīd un nevēlas atzīt sievietes,kas nav gatavas STRĀDĀT, ieguldīt sevi attiecībās. Ir nostrādājušas savu maiņu ārpus mājām un vairs nespēj, ir nogurušas.
..un ziniet.. vīrietim ir ļoti grūti nopērt mīlošu sievu, viņš to nespēs izdarīt kamēr nepalūgsi pati. Viņš centīsies izvairīties un pasmaidot apkams. Bet cik tad bieži mēs spējam būt mīlošas…?:)
Vai ir iespējams bez vardarbības? Domāju,ka ir. Ja attiecības ir ļoti reliģiozas, karam ir savi pienākumi un uzdevumi.. Ne tikai sievai, arī vīram.
Manas attiecības ir reliģiozas, tās māca,ka sievieti ir ļoti jāciena, ļaujot izprast kā šo cieņu izpelnīties.
Ko jūs te “peraties” Kurš ko sitīs, ir sitis un slānījis.. Jūs pārspīlējat, nesaprotat pašu domu. Bet jāpiekrīt teicienam ” Tas,kurš pirmais atrod gaismu, to pirmo samin.”
Varbūt pamēģiniet, pirms dalaties ar savu pieredzi !
Precizēšu – Vīram šajā laikā ir jābūt ATBALSTAM!!!!! nevis jādomā, kā sievu sist un atsist bērnam.
Bet pa lielam – garāmejot ieskrēju, tikai tēmas kontekstā, un par Rudzīša daiļradi līdz šim neko neesmu zinājusi, pareizi darīju un arī negribu zināt.
Kiki, Gjenialla atbilde!!!!
Cepuri nost.
Protams,ka vieglaak ir iedot pa seju, iekaustiit, nevis pacietiigi buut blakus un ar savu nobriedusha viiriesha atbalstu, gaidiit, kad mazais buus pietiekami stiprs, lai maate vareetu pieveersties arii viiram ar lielo V.
Pacietiiba ir nobriedusha Viiriesha paziime, tikai lupata, memmiitis, infantils alus veederainis , kas ir maates feministes roku un gara darbs, var apvainoties un spiiteejot iet pa kreisi, vai arii palaist savas slinkaas rokjeles, aizbildinoties – a vinja pirmaa iesaaka!
Maates, kuraam aug deeli, atmostaties!!!! Beidzat tachu audzinaat tos memmiishus, kuriem viss tiek no zelta karotiites pasniegts un liidz 58 gadiem tiek mazgaata pakalinja.
Viirietis, kas ir arii mazais puika, aug caur gruutiibaam. Saprotat to beidzot.
Problēma ir tā, ka pēc bērna piedzimšanas daudzi vīrieši paši paiet malā un gaida, kad bērns izaugs un “sievietei pāries.”.. Un atstāj viņu vienu ar bērnu un tā aprūpes problēmām, nogurumu un pārdzīvojumiem. Jo viņi baidās un/vai nemāk iesaistīties. Baidās, ka nepratīs ar to bērnu apieties, nomierināt vai arī vienkārši nesaprot, ka sievietei IR vajadzīgs atbalsts un, ka viņa IR patiešām ļoti un neizsakāmi nogurusi. Un labprāt to bērnu uz kādu laiku uzticētu kādam citam, kas spētu viņu pilnvērtīgi aprūpēt, kamēr mamma atpūšas. Diemžēl ne visi jaunie tēvi ir gatavi šo darbu uzņemties un kvalitatīvi izpildīt. Atšķirībā no vīriešiem, sievietēm parasti netiek dota opcija – šodien barot bērnu vai nebarot, šodien mainīt pamperus vai nemainīt, kamēr tēti var izlikties, ka uz viņiem šie jautājumi neattiecas. Viņām tas vienkārši IR jādara katru dienu un katru reizi un tieši tik bieži, cik nepieciešams, neatkarīgi no pašsajūtas un personīgajām vēlmēm. Un tad nu, ja vīrieties izlemj paiet maliņā un nogaidīt, īpaši neiesaistoties, un neļauj sievietei atpūsties, atgūt elpu un atkal sajusties kā sievietei, tad pamazām krājas abpusējs aizvainojums, jo sieviete ir apvainojusies par to, ka vīrs nepalīdz, bet vīrs – par to, ka sieviete viņu ir nobīdījusi “aizdurvē”. Taču nevar aizbīdīt “aizdurvē” to, kurš psiholoğiski ir pietiekami spēcīgs, lai to nepieļautu. Ja vīrietis ir tik vājš, ka nespēj būt pilnvērtīgs vīrs un tēvs, tad viņš nonāk tur, kur nonāk… Un līdz brīdim, kad bērns jau ir izaudzis un vairs neprasa tik daudz uzmanības, viņi jau ir tā atsvešinājušies, ka ir nepieciešams nopietns darbs, lai attiecības saglābtu. Bet ne visi vairs vēlas to ieguldīt, jo vilšanās un aizvainojums ir pārāk lieli. Lai sieviete varētu būt sieviete, viņai blakus ir vajadzīgs vīrietis un bērna tēvs, nevis nogaidītājs un malā pagājējs. Tikpat labi var pajautāt – varbūt vīrieši ir jāsāk sist, lai viņi to sāktu saprast un ieietu rāmjos?! Bet ja sieviete uzreiz pēc dzemdībām patiešām sāk atstumt bērna tēvu un kratīties no viņa vaļā, ir jājautā, vai pirms dzemdībām viss tiešām bija tik labi un sieviete viņu mīlēja?
Kiki būtu vajadzējis uzmanīgi izlasīt ko Rudzītis raksta un ko Rudzītim atbild Vilnis. Tā sišana varētu būt uz pirts lāvas, jo kā teicis klasiķis- Sieva bez bijības ir – VARMĀKA!
Loti labi un precizi pateikts Ilze!
Beidzot savu viedokli ir izteikusi sieviete ar prātu, nevis dzemdes trakuma pārņemta feministe. Ir patīkami redzēt , ka cilvēks ir apveltīts ar perfektu lietu izpratni.
Esmu pietiekami reizes izbaudījis to, ko aprakstīja Viesturs. Šajā Ilzes komentārā ir atbilde uz pilnīgi visu.
Tas ir attiecību modelis pēc kura tiecos arī es pats.
Paldies Tev.
Ainār, prieks, ka kāds no malas saprot un pozitīvi novērtē manu domu gājienu. Mēneši iet un es arvien vairāk baidos par to grābekli, kas rādās arvien reālāks. Ko es varu darīt? Gaidīt, dzīvot, cerēt, mēģināt savā ģimenē dzīvot normāli, neatkarīgi no katra nolūkiem; nebūt gļēvai.
Paldies, par rakstu! Tagad es sapratu, kāpēc mani pameta.
Marija, paldies Tev par komentāru – uzrakstīji manā vietā. Rudzīti, es atzīstu, ka mani vajadzēja vest pie prāta.
Tas vien, ka Jus to atzistat nozimē, ka saprotat.. super… mīļākā feministem drīz arī būs vardarbība un vel velāk arī krimināli sodāma…
Nevis vēl viena feministe, bet gan – vēl viena mazohiste. Būsim precīzi jēdzienos!
Vai nu raksta pats Rudzīts, vai mazohists, kas neapzināti izvēlas savu mazohista lomu ģimenē- mēs, cilvēki, taču protam izrunāties, vai ne? ATTIECĪBAS VEIDO DIVI! Jūsu nākamā izvēle, visticamākais, būs iepriekšējās kopija! Pats Rudzīts arī piedzīvojis neveiksmīgu bērnību- vai nu vardarbīgu, vai izlaidīgu māti, vai vardarbību ģimenē. Diagnoze- seksuālais maniaks ar nerealizētām tieksmēm:)
Cilvēkus dzīvē parasti pavada viņu intelektuālās spējas- problēmas katrs risina atšķirīgi. Tomēr, viens gan jāsaka- pārstāvji no Rudzīša aprakstītās ideālās ģimenes katru rītu redzami pa manu logu, šaujot uz šņabja bodi- sieva allaž ar fingāļiem un bez bērniem:)
Tiešām, attiecības veido divi, tāpēc agrāk sita sievietes, kuras izvēlas neturpināt šīs attiecības pēc bērnu piedzimšanas, bet gan valdīt pār tranu (viņasprāt, tranu). Un Rudzītis vaicā vai ir kas izgudrots vietā.
Sievietes ar pienu bagatiga, maigsilta un dodosa kruts sagatavo bernu Dveseles, garu un kermenus konkretajai dzivei uz planetas Zeme…
Tacu kruts nesejai var but ari cits redzejums…, un tad, piemeram, virietis megina atdot paradu sievietem par piena dzersanu no kruts caur minetu…
sievietes dzina but Sievietei, viriesa dzina but Virietim rada ceribu uz ne varas darbiem, tacu atgriesanas ir daudz mokosi grutaka neka vnk uzsaut pa muti….
Kaa saka, ja 100% esi seit un tagad, tad bailu nav 🙂
Nu tā. Izlasīju rakstu vīram. Un nu viņa komentāri:
1. Neticu, ka sieviete, kurai pirms bērna dzimšanas no vīra puses ir bijis emocionālais, fiziskais un materiālais piepildījums, pēc bērna dzimšanas no vīra novērsīsies (protams, vienmēr jau ir izņēmumi).
2. Lai gan Bībelē ir norādes par klausīšanu vīram utt., pati Bībeles kultūra ir matriarhāla. Tad rodas jautājums – kā matriarhālā kultūrā var izveidot patriarhālu sabiedrību?
3. Attiecības starp sievieti un vīrieti nevar aplūkot un analizēt atrauti no kopējās sabiedrības kultūras. Ja no sabiedrības sociālās kultūras (matriarhālās) puses vīrietis, kuram būtu jābūt spējīgam izveidojot ģimeni, to nodrošināt gan ar zināšanām, gan materiālo un emocionālo stabilitāti un drošību, neatkarīgi no savas reliģiskās piederības, ir pārvērsts par “Papes zirdziņu”- kuslu, garām kājām, garu spalvu,īsu rumpīti…Kāds tur arābu rikšotājs…
Šis bija mana vīra pārdomas. Viņš vēlreiz padomās, iespējams, vēl ko pakomentēs.
Savukārt man gribas piebilst – sievietes, Viestur, arī Jums bieži nestāsta visu patiesību. Nestāsta to, ka baidās netikt apprecētas, tēlo orgasmu, sajauc kaisli ar mīlestību, grib prom no vecāku mājām (no nabadzības, no laukiem, no….no….), bet Jums ir jāstrādā ar to “materiālu”, ko konsultācijās viņas Jums noliek priekšā. Jo gib izskatīties Jūsu priekšā labākas, un tas lielā mērā ir tieši tāpēc,ka esat vīrietis. Grib arī Jūs iesaistīt, un droši vien tas arī izdodas (ne vienmēr, bet izdodas). Jo īpaši, ja sieviete, kas atnākusi uz konsultāciju, Jums ir simpātiska gluži zemapzinātā līmenī.
Ir ļoti daudz spēles. Sieviete savā būtībā ir situācijas noteicēja – kamēr sabiedrības kultūra ir matriarhāla. Arī Jūs, Viestur, esat šīs kultūras ietvarā, un arī savas teorijas attīstat šīs kultūras ietvarā. Par to liecina Jūsu blogi politikas un ārpolitikas sakarā. Tur Jūsu spriedumi ir ļoti matriarhāli.
Kad lasu komentārus šeit, to raksturs ir izteikti matriarhāls, vienalga – komentētājs ir sieviete vai vīrietis. Nav viegli vispār redzēt kaut ko caur šo biezo matriarhālās kultūras šķidrautu, ar kuru esam pārklāti. Un tā saucamā Bībeles (kristietīgā) kultūra dāsni šo šķidrautu piesātina…
Kāda ir izeja? Jāpadomā. Varbūt jāsāk ar to, ka ir jāatzīst mūsu kultūras matriarhālā daba.
Kāpēc Jums šķiet, ka Bībeles kultūra ir matriarhāla? Vecajā Derībā – Mozus un citi pravieši, ķēniņi Dāvids, Sālamans u. c. Ir, protams tur dažas interesantas sievietes, bet ne jau viņas “diriģē orķestri”.
Jaunajā Derībā Jēzus saka Marijai: “Kas man ar tevi, sieva?” Es nemaz nerunāju par mūsdienās tik nepopulāro Pāvila citātu “sievas lai paklausa saviem vīriem”. Lai nu kas, bet Bībeles vēsts, manuprāt, ir caurcaurēm patriarhāla (to apliecina daudzas jo daudzas vietas, kuras uzskaitīt te nepietiek laika). Un tam ir milzīga jēga.
tieši tāpēs es arī vairs bībeli nelasīju, jo man likās – tur tikdaudz necieņas pret sievieti un nepareizi priekštati – patriarhāli (kur te vispār ir matriarhāts)
Tam nu gan gribās piekritst – Rudzītim sievietes nestāsta visu, nemaz nevar izstāstīt, jo viņš vienkārši ir tāds… kura priekšā gribās izlikties maķenīt glancētākai nekā īstenībā. Viesturam ir interesanta teorija, un sievietēm dažkārt gribās atbilst tai viņa teorijai, iekrist kādā no viņa teorētiskajiem klucīšiem, bet vienalga ir sajūta , ka tas Rudzītis ir viens ieinteresēts Citplanētietis Vīrietis, kurš pūlas izprast Mātes Zemes meitas – viņas preparēt un analizēt un pievilkt klāt kādai savai teorēmai. Visu cieņu par lielo ieinteresētību un tik daudzām sarežģītām grāmatām, veltītām šai tēmai, bet bet… un ak vai ak vai, kā kādreiz tomēr liekas “viņš ne vella mani nesaprot!”
Manas sajūtas ir tādas, ka nevis sievietes viņam visu nestāsta, bet viņš jau pašā sākumā mēģina uztiept savu teoriju un, ja tajā tava pieredze kaut kā iekļaujas – labi, ja ne – kontakts izbeidzas un seko saruna “par tēmu”. Rezultātā Viesturs pats sevi ir aplaupījis, liedzot sev informāciju, tajā pat laikā no tām uztieptajām druskām, sacementējot savu “neapgāžamo” patiesību.
Vai arī…. ar visu šo viņš gudri mēģina izprovocēt pretējo viedokli, lai šādā veidā izlobītu to, kas visvairāk varētu atbilst terminam “objektīvā realitāte”, lai pilnveidotu savu teoriju, kas vēl tikai top. Es ceru, ka ir šis otrais variants, jo negribas vilties psihoterapeitā, ko esmu visaugstāk līdz šim vērtējusi Latvijas mērogā. Tas gan, kā šī provokācija (es ceru, ka tā ir provokācija) ir iekrāsota, manā skatījumā izskatās ne tikai nepieņemami, bet arī nedaudz truli un nemaz neizskatās pēc Rudzīša.
viņš ir Jūsu skatījumā,ja gribas kļūt glancētātākai? Man šķistu atbaidošs,pavaicājiet,kāpēc kundziņš nestrādā ārsta profesijā…
Sievieti nevajag saprast, viņu vajag S A J U S T ! Sieviete ir jūtu cilvēks, viņa pakļaujas s a v ā m sajūtām un vēlmēm. Vīrietis var vēlmes piepildīt, taču ka nesanāk kā teikā par Zvejnieku un zelta zivtiņu. Dažreiz pārāk labs vīrs var apnikt…
“….pati Bībeles kultūra ir matriarhāla”, jeh…. cik jautri! Pasaules feministes šo dzirdot sajuktu prātā laikam!
Mans ieteikums: Viestur, Jums vajadzēja piedzimt par sievieti, lai uzminētu “Sievietes Mīklu”. Tā kā tagad – diez vai izdosies…. ;-)))
Mate: “Gudri d..st nav malku cirst!”
Dels: “Dievam malka nav jacert…!”
Vardu sakot, interesants ir fakts, ka psihoterapeitiskas grupas, kuras pa leto un saistiba ar savas gramatas izvirzitajam temam riko veel dzivojoss psihoterapeits VR, nav notikusas dalibnieku trukuma del:-)
nopietni? tas priecē 🙂
Attiecībā uz rakstu:
Es domāju, ka vajag nevis sist, bet cirst — ar dunci, cirvi, mačeti, zobenu. Pārcirst tos pinekļus, kas velk iekšā bezdibenī, bet atstāt to dzīvības ūdens straumi, kas no bezdibeņa nāk augšā. Atcirst sievieti no Dievietes — tā, ka viņa zina, ka viņa nav Dieviete un zina, “kto jebjot i kormit.” Tas nav nekas jauns, tas ir rakstīts Bībelē: “Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Vēstule ebrejiem 4:12)
Šķiet, ka uz šo tekstu ir pierasts reaģēt kā uz nosodījumu un sajusties vainīgiem, bet netiek ņemts vērā tas, cik ļoti te ir uzsvērts atdalīšanas, pāršķelšanas princips. Tātad nevis vienkārši vardarbība, bet agresīva rīcība ar konkrētību, precīza. Bet agresīva gan, un Dieviete momentā kliegs: Palīgā! Viņš bija pret mani vardarbīgs! Tad tie buivali, kam prāta nav, paņem vīru pie škirkas, jūtas kā varoņi-glābēji līdz brīdim, kad paši nonāk līdzīgā situācijā; ja nonāk. Tāda ir viena daļa feminisma aktivitāšu.
Tas joks ir vēl tāds, ka arī vīrietim jāprot ieraudzīt atšķirību starp vienkārši vardarbību un vardarbību ar mērķi. Ja viņš vienkārši bliezīs, tad kļūs vainīgs un tiks upurēts. Turklāt tur receptes ir tikai simboliskas, tur nevar pateikt priekšā. Vīrieša uzdevums ir rīkoties radoši, neviens nevar pateikt priekšā. Jā, tieši tā — radoši, un radīšana nozīmē atdalīšanu.
Nav arī garantijas, ka tas izdosies, jo sievietei ir jānotic tam, kas ar viņu tiek darīts, jāsāk uzticēties, jāierauga atdalīšanās no Dievietes kā brīvības perspektīva, kas dārgāka par no Dievietes paģērētās varas zaudējumu. Ja neizdosies, tad vīrietis var vismaz saglabāt šo radošo veikumu savā psihē, atdaloties no līdzi neaizgājušās sievietes.
Lūk tas ir iemesls, kāpēc es joprojām domāju, ka varoņstāstiem ir jānotiek. Veiksmīgs varoņstāsts ir tāds, kur notiek atdalīšanās no Dievietes, atdalīšanās no nāves un atdalīšanās no varoņa lomas. Katarse ir šis atdalīšanas mirklis.
Izdzivots vards ir dzivs vards:-)
…Geji, iespejams, ne cert, ne udeni smel…, tik vien kaa cita ala laimi mekle…Kaa pasaulee juras lauvas nem saplusana karaliskos pingvinuss, ka tik Karaliskais, ka tik ar ko lepoties:-)
Ak Dievs, cik Viestura Rudzīša spriedelēšana ir bīstama… Viņam taču radušies pilnīgi nopietni sekotāji! Kas nodarīs pāri sievietei, bet pēc tam policijai taisnosies “Es tikai gribēju nošķirt viņas Dievieti” utt. Skaisti. Tagad latviešiem būs sava oriģinālā vardarbīgā sekta ar gurū Rudzīti centrā.
Labvakar!
Muļķiem padomus neraksta, vienalga tie tos nesapratīs. Muļķis- muļķe jau arī pie baznīcas durvīm kāvienu nopelnīs!!!
Starp visiem šiem komentāriem gadās arī pa kādai pērlei. Un šamā noteikti tāda ir (pozitīvā nozīmē)!
Racionāls viedoklis.
Paldies!
Labam vīram izaug laba sieva.. sliktam vīram arī laba sieviete nonīkuļos.. Vardarbībai ir jābūt tādai kā bērnībā, kad nemaz nevajag “dot bietē”, bet drusku stiprāk saspiest roku, lai būtu skaidrs, ka “tuvojas robeža..” Ļoti iedarbīgs paņēmiens ir arī pateikt, ka “es esmu tevī ļoti vīlies, ka tu nonievā un apkauno mūsu ģimeni, mūsu bērnus un mūsu vārdu, kamēr tu nerimsies, man ar tevi vairs nav par ko runāt”.. Sievietei ir jāsaprot, ka jebkādas vardarbības laikā, vīrietis to dara nevis lai sievieti pazemotu, bet lai sievieti apstādinātu, savaldītu, pasargātu no vēl lielākām ziepēm un kauna. Manuprāt, šāda vardarbība tomēr notiek diezgan reti.. Tas ir kā bērnībā.. pelnīts un pareizi izpildīts kāviens nepazemo, bet apgaismo.. rada nevis dusmas un kaunu, bet apjēgsmi par dzīvi.. Uz šādu “vardarbību “ir spējīgs tikai cilvēks, kas otru stipri ciena, pat tad, ja tas otrs dara sviestu.. ” es no tevis novēršos kamēr tu tā rīkojies, es esmu gatavs tev salauzt ribas, lai reanimētu tevi, jo ribas sadzīs..galu galā”
Nekādu citu vardarbības formu es neatzīstu.. Tie, kas dauza savas sievas, nav tie par ko es te rakstīju, un nav arī tie par ko rakstīja Viesturs.. tie ir cilvēki, kas meklē sadarbības partneri savu – Mātes/ Tēva senseno konfliktu risināšanai.. un visbiežāk, šādiem vīriem sievietes ir nevis ar trim mīļākajiem, bet mazas stirniņas, kas klusi pienes un pasniedz čībiņas. Un tajās mājās kur Māte saimnieko, kur vajadzētu drusku to Madam piežmiegt.. tur vīriņi ir klusi, smaidīgi onkulīši, kas taču nevar viņu savaldīt, jo viņš neko nezin par Dievieti, nemaz nezin, ka drīkst pretī runāt..
8 Zane
ar savu komentāru trāpija “10”!
Manuprāt, “lielā” raksta autors pats sev ar to “prožektoru acīs” (kā ar tām trim priedēm) ir aizšķērsojis ceļu uz mežu, kur arī averss būtu jāplūko…
Zane, pievienojos… VR kontekstā ar vardarbību runā par vienu daļu sieviešu. Nu nav jau viņš dieviņš, nevar tak iekļaut visu un visas savā teorijā. Bet kā lielās patiesības sastāvdaļa viņa teorija ir laba gana. Bet – tā neizbēgami raisa pretestību… 🙂 Tomēr tas nekas. Galvenais- atklāt reālo ainu. Psihoterapija jau strādā tik un tā – ar vai bez psihoterapeita VR. Un tas ir galvenais. Par to paldies VR. 🙂
Mani fascinē, ka sieviete ir nostādīta tāda pāraudzināma mājdzīvnieka lomā, kur pati nav spējīga apjēgt savas darbības un to motīvus. Te bija salīdzinājums ar kāvienu bērnībā, kas apgaismo. Tad man gribas jautāt autorei, vai viņa jebkad to kāvienu ir dabūjusi? Es esmu un vēl pie tam tikai pērienu, bet vēl joprojām atceros savas izjūtas tajā laikā- dusmas, aizvainojums un pāri visam pazemojums par to, ka kāds uzskata (kaut mans miesīgs tēvs), ka ir tiesīgs pārkāpt mana ķermeņa neaizskaramību. Lieki laikam teikt, ka miesas sodi, lai arī uzšāviens pa pakaļu, absolūti nestrādāja, tās pašas blēņas tika darītas arī tālāk. Kā reiz izrunāšanās bija daudz efektīvāka, jo tad beidzot arī sāku klausīties un saprast.
Jā, kāvienu dabūju vienreiz, kad 12 gadu vecumā atgriezos mājās no pludmales 2 naktī, un vienreiz mamma iegāza man kefīru sejā, kad es pie galda viņai nepārtraukti ” mērīju robežas”. “Kefīrs” bija ļoti palīdzošs manā nākamajā dzīvē.
Pilnigu piekritu Rudzitim. Vins daudz labak neka Jus ikdiena ir parklausijies sos stastus un daudz labak nekas lasitaju redz lietas butibu. Un DIEMZEL gadas tadas sievietes par kuram vins runa! Un te ir runa par gadijumiem, ka nekadas izrunasanas, saprasanas vai vienosanas nestrada! DIEMZEL. Un nekas cits uz vinam nestrada, vai neiedarbojas! Tas parsvara nak no skirtam gimenem, bez gimenes vertibam, uzticesanos viriesiem, nav sanemusas savus tevus berniba, zemu pasvertibu, dzivo meitas un telo upura lomu, no kuram netiek ara! Un tiesi par tadam Rudzitis runa! Un tadas ir pilns, ipasi vecuma no 18 – 30 gadiem vecas Latvija, kuras augusas skirtas gimenes, kur teviem bija jagul ar sekretarem un citam “glabjajam meitam”nevis bernu matem 90 gadu sakuma! Katra otrai paciente, vai katrs tresais pacients Rudzitim stasta tamlidzigu stastu ikdiena! Varu saderet! Un metodes par ko runa Rudzitis, vina redzejuma, iespejams ir galejas un parnesta, ne tiesa nozime, kas lidzetu sim “meitam” kaut nedaudz sakt domat! Ja pat 10% no vinas saktu saprastu lietas butibu, butu jau sasniegums! Un tiesi to Rudzitis grib Jums darit zinamu!
Pērle Nr.3
Taisnība vien ir teicienam: “Kāda māte, tāda meita”.
Zane pareizi raksta – tie sitēji tikai tādas sievietes(pelītes)vien meklē, no Mātēm tiem bail. Pilnīgi ačgārni visi tie pieņēmumi par fizisko iespaidošanu utml.
Zane, pievienojos… VR kontekstā ar vardarbību runā par vienu daļu sieviešu. Nu nav jau viņš dieviņš, nevar tak iekļaut visu un visas savā teorijā. Bet kā lielās patiesības sastāvdaļa viņa teorija ir laba gana. Bet – tā neizbēgami raisa pretestību… 🙂 Tomēr tas nekas. Galvenais- atklāt reālo ainu. Psihoterapija jau strādā tik un tā – ar vai bez psihoterapeita VR. Un tas ir galvenais. Par to paldies VR. 🙂
Zane, nu vēl labāk nevarētu pateikt… Ļoti, ļoti labs komentārs. Sievietei dažreiz vajag arī to dūri galdā… Tāpēc jau vīrietis ir vīrietis – tas stiprais dzimums, kas spēj savaldīt sievieti, kura ir pārkāpusi robežu un nevar apstāties…
Šitā man vēl nebija bijis – kad, lasot, metas slikta dūša. Gandrīz ievēmu čībā.
Norakstīt, protams, to vajag uz manu neizmērojamo matriarhālismu.
Uzjundīja aina no bērnības, kad mamma nogurusi pēc darba, gatavo vakariņas, čības gan nepasniedz, bet uzliek ēdienu patēvam uz šķīvja, lai padzesējas. Viņš ēd. Citreiz klusēdams, citreiz lidina šķīvi pret sienu – tas neesot ēdiens. Pēc tam viņš atlaižas dīvānā zem avīzes un klausās televizoru, kamēr mamma, kopā ar meitām nomazgā traukus un apdara pārējos mājas darbus. Viņa nogurusi aiziet gulēt, jo piecos jāceļas uz darbu, kurā viņa gatavo ēst 1000 mutēm. Stiepj milzīgus, smagus katlus, atkaulo kautķermeņus, lai brīvdienās rautos dārzā un vakarā saņemtu uzbrēcienu no sava vīrieša, ka viņa mājās neko nedara. Es no visas sirds viņu ienīdu. Mana mamma nebija nekāda apkārtskraidītāja, bet viņš gan pamanījās blakusistabā, kur gulēja mana mamma, aplēkāt kādu viešņu. Viņa izklaides turpinājās līdz pat vecumam, kad sieviešu vietu ieņēma vēl vairāk alkohola.
Es stājos starpā, kad viņš grasījās sist vai grūstīt mammu. Man bija bail, ka viņš mammu nositīs. Tāpat kā viņa tēvs piekāva viņa māti. Līdz viņa slimnīcā nomira.
Nekad neredzēju sitienu. Bet iegrūšanu sienā un saukāšanu vispretīgākajos vārdos visai bieži.
Man vienalga, vai viņa to neapzināti izraisīja vai nē. Vai viņai jāuzņemas atbildību par to, kādu vīrieti izvēlējusies un neuzminējusi viņa drausmīgo raksturu aplidošanas laikā.
Paklausīga sieviete ir mana mamma. Cik labi, ka patēvs uzvedās tik pretīgi! Citādi viņa, būtu padauza visticamāk.
Padauzas dauza.
Manu nepaklausību centās izsist kopš sevi atceros. Tas tikai vairoja spītu un naidu.
Es tāda nebūšu, kā mana mamma – es jau 12 gados tā nodomāju.
Es būšu tā, kuras dēļ cietīs vīrieši. Es stingri apņēmos.
Mans vīrietis nāk man līdzi mežā. Viņš nobiedē ienaidnieku, vēl pirms tas sasniegts. Un velk lapsu aiz astes mājās. Viņš nekad nekliedz. Nekad nesit un ādu pār acīm nevelk. Viņš nekad neļaujas manām provokācijām. Viņš zina ceļu. Un es viņam pievienojos, ja arī esmu uz brīdi atpalikusi. Citbrīd viņš pievelkas man, kad jūt, ka skrienu. Mēs bieži ejam blakus.
Viņa izturību un pacietību es apbrīnoju. Un viņš ir viltīgāks par lapsu.
Vīrietim ir jāizpelnas, lai sieviete viņam sekotu.
Ja vīrietis jūtas atzinis sievieti, tai dodot sēklu, tad sieviete, dzemdējot bērnu, to dzemdē sev un ļauj vīrietim pierādīt, ka spēj būt labs apgādātājs un cīnītājs ar stingru stāju. Nemaz nav sievieti jāsit vai jāzemo, ja pats ar sevi pastrādā.
Ja sieviete jutīsies aplenkta, viņai nāksies uzvesties kā Judītei. Labāk Holoferns būtu šo piekāvis – būtu palicis dzīvs.
Bet varbūt tā zīme, ka ne jau ķermeni vajag sievietei, lai tā varētu vērpties augšup.
Ir tāds soda veids – uzsēdināšana uz mieta. Tas vairs nav jāuztver ne kā sods, ne kā vardarbība – tikai simbols tam, lai kādu apstādinātu. Sieviete netiks no tā prom, ja miets darbosies – nekalpos, bet izdarīs. Izdrāzīs.
Un te iederas simbols par čību padošanu un mēteļa novilkšanu. Vai galda klāšanu ar siltām vakariņām.
Sieviete vīs ligzdiņu tikai tāda vīrieša dotajā rāmī, kurš pats ticis no tās ligzdas laukā, kuru vijusi viņa māte.
Ja vīrietis netirināsies – sieviete tam sekos.
Mans dēls savā istabā kopā ar savām mazajām viešņām uzrīko pamatīgu grautiņu un tad, kad istaba jāsakārto, viņas vienmēr izdomā kādu iemeslu, lai to nedarītu. Kādai mamma atsūtījusi īsziņu, ka jādodas tūlīt pat mājās, kādai dikti uznāk miegs vai sagribas ēst.
Teicu dēlam, lai izvēlas sievu, kura kopā ar tevi nebaidīsies sakopt pēc pašu grautiņiem.
Super, Lāsma. Es arī varētu parakstīties teju zem katra Tava šeit paustā vārda.
Tik trāpīgi pateikts. Paldies, Lāsma!
Tie, kam nav bijusi tāda pieredze, nevar saprast, kāpēc vardarbība ģimenē ir vairāk kā nepieņemami, un centīsies to attaisnot, aizbildinoties ar gadsimtiem senām paražām. Pēc tādas loģikas mums aizvien vēl vergus vajadzētu turēt, jo arī to taču darīja tik ilgu laiku.
Partneriem veselīgās attiecībās ir jābūt par sevi pārliecinātiem un jāspēj vienam otru atbalstīt un papildināt, nevis censties kādu pakļaut. Tas, protams, ja vēlamies veselīgas un laimīgas attiecības mūslaikus sabiedrībā nevis tumšo viduslaiku atgriešanos.
Khm… laikam esmu ne īsti tāda.. nespēju gan apgalvot, ka autors būtu bijis domājis REĀLU vardarbību. Bet katrs jau saprot to, ko vēlas saprast. Ak, pasaulīt!
Manuprāt, jābūt trakoti izglītotam (es domāju – lasījušam un reāli izprotošam par daudzām tēmām), lai vispār sāktu diskutēt par šo smago, eksistenciālo tematu. Bet papļāpāt un iemest kādu komentu jau gan daudzas (-dzi) mākam.
Pārdomas rosinošs teksts. Diskusijā neiesaistīšos, jo pieņemu, ka tieši šis uzaicinājums domāt bija autoram svarīgāks, nekā spriedelēšana virtuālajā pasaulē. Katram jau mums ir cits stāsts, ar citiem apstākļiem, katram ir jāiet savs ceļš, lai nokļūtu paša vērtību kalngalā.. Visiem novēlu svētīgas pārdomas!
Jā, pārspīlēti, bet paldies autoram par uzdrīkstēšanos!
Iedvesmojošs komentārs!
Piedod Lāsma, ka tāda ir dzīve. Man ir palaimējies,tētis aprūpēja gan mammu, gan mīlēja mani, un es tiku pie jautra dzīvespriecīga vīra. Bēŗniem būtu jāiemācās ātrāk aizstāvēt savas mammas, būtu vieglāk. VR apbrīnoju,tik neordināri – gan pats, gan darbi.
Lasu un brīnos par…šiem domugraudiem. “Bērniem būtu jāiemācās ātrāk aizstāvēt savas mammas” – kas jums šitādas gudrības samācījis? Cik atceros, no saprātīgu psihoterapeitu mutes vienmēr dzirdēts, ka bērniem nevajadzētu uzkraut pieaugušo lomas un nastas. Visa šī diskusija ir kā demagoģijas, mazohisma un tēlainās domāšanas kokteilis.
Šī raksta tēma (pēc manām domām) kapēc notiek tā?
Ka tava māte izvēlas tādu patēvu un kas viņu motivē pie viņa palikt.
Tik tiešām iedvesmojošs komentārs! Ir tieši tā, kā Tu raksti!
Droši vien esmu līdzīga Tavai mātei, jo arī esmu piedzīvojusi ko līdzīgu, un nedaru neko, lai to izbeigtu. Ar gadiem, vienkārši, paliek vieglāk, jeb, kā tu teici, alkohols ņem virsroku…
Un šo rakstot, sajūtu ari vainas apziņu…
Jūsu stāsts IR drausmīgs, bet ir arī jāierauga, ka māte ir bijusi pārāk vāja (kāpēc?), lai pasargātu savus bērnus no tik drausmīgas pieredzes. Jo vājāks esi, jo vairāk tev dara pāri. Un tā ir izaudzis kārtējais upuris – jūs. Dusmas bija jāizjūt pret māti, kura šādu vardarbību pieļāva/turpināja.
Šis manis uzrakstītais 9. komentārā ir ilustrācija vardarbībai, apskatot situāciju tikai no vienas puses.
Es dusmojos uz mammu, ka viņa dzīvo ar patēvu, jeb drīzāk es nesapratu, kāpēc – viņa teica – lai varētu tevi izaudzināt un izskolot, To, ka dusmojos, es sapratu tikai nesen. Dusmas bija sen, bet ne jau saprastas.
Viņa nekad neļāva patēvam justies kā ģimenes vīrietim. Viņš noteikti jutās tikai kā apsargs un apgādātājs. Viņš to darīja labi. Bet nedzirdēju, ka mamma kādreiz būtu bijusi priecīga vai apmierināta par viņa paveikto ģimenes aprūpē. Viņš jutās izmantots, noteikti.
Patēvs centās būt labs, bet viņam it kā no tā bija kauns. Laikam dēļ tā, ka neprata.
Es “lūdzu” un “paldies” par ikdienišķām lietām iemācījos tikai sava drauga ģimenē. Manā ģimenē šāda pieklājība bija domāta tikai izejamām dienām un īpašiem gadījumiem.
Kad izaugu, es teicu mammai – tu esi skaista un vēl gana jauna, tev vajadzētu sev labāku vīrieti – tādu, kurš iet ar tevi uz koncertiem un teātriem un tev ir ar ko parunāties, ko tu vienmēr esi gribējusi… Sameklē sev citu!
Viņa man atbildēja, ka citu negribot un nevarot nemaz iedomāties, ka būtu jāsāk ar kādu citu viss no jauna. Pat noskurinājās.
Tas izklausās pēc projekta! Projekts “ģimene”, kāda pašai bērnībā nebija.
Viņa bija projekta vadītāja, nevis viņš. Viņam bija jābūt tikai darbiniekam.
Viņa rūpējas par patēvu arī vissmagākajos kritienos un tas ir veids, kā mana mamma pasaka savam vīrietim paldies par to, ka viņš palīdzējis viņai grūtā brīdī. Uzņēmies atbildību par sievieti ar 2 bērniem, kurai gājis bojā vīrs.
Patēvs nepameta viņu kā to izdarīja viņas tēvs un mans tēvs.
Viņai ir ģimenē. Lai kāda, bet ir. Un tas vienmēr ir bijis viņas sapnis.
Tas ir tik sarežģīti un katram citādi! Katrs cenšas pēc labākās sirdsapziņas, bet vai nu neprot vai vēl nav iemācījušies pietiekami, lai izdotos.
Bērniem nav jāpalīdz saviem vecākiem, lai kā arī to gribētos – to vienkārši nevar izdarīt neviens cits, izņemot viņus pašus.
Nevar attaisnot patēvu, bet var saprast. Var saprast arī mammu, kāpēc viņa provocē savu vīrieti – Viņiem nekad nav garlaicīgi! Mūžīgā cīņa, kas nelaiž prom nevienu no kaujiniekiem.
Mēs vakar sazvanījāmies pārrunājām “Rudzīša lietu” un viņa teica, ka pareizi ir – vajag sievieti drusku nolikt pie vietas!
Viņai tā ir droši.
Es pašlaik savu projektu “ģimene” cenšos apvērst īstenībā.
Tāda sajūta, ka izpratne par to, kas ir vardarbība, ir tāda stipri plaša. Dīvaini, ka tiek meklēta kaut kāda iedomāta nepieciešamā maigā, vai?, vardarbība, lai sievieti vestu pie prāta. Sist tā kā nevajagot, bet kā citādi? Murmuļot par vardarbību visgudrāk spēj tie, kas paši nav atrāvušies. Tās sievietes, kas ir cietušas no vardarbības (fiziskā nekad nav viena pati, emocionālā ir klāt komplektā), jau saraujas no šī vārda vien. Un viņām ir pie vienas vietas teorijas par s un S, d un D, Dzemdi, arhetipiem, bla, bla, bla. Viņām jātiek vaļā no turpmākajiem vardarbības draudiem un vardarbības. Vai vēl ļaunāk – kāda ir jau kļuvusi atkarīga no varmākas vīra, kurš viņai veiksmīgi ir ieborējis, ka viņa to ir pelnījusi, pelnījusi, pelnījusi un pat nesaprot, ka nokļuvusi baismu atkarībā. Domājat, ka tādu gadījumu mūsdienās nav? Ir gan. Pietiekami. Kam ir vajadzīgi un izdevīgi murgi par patriarhāta atjaunošanās nepieciešamību pie tā katastrofālā stāvokļa, kāds ar vīriešiem
ir Latvijā?
Animācijas filmiņā bērniem “Drošsirde” Ragana dod mācību: “Likteni grozit…, sevi skaties…, caurumu lapi, kas lepniba radies!”
Dazureiz ar liftu tik augstu uzbraukts un iesprusts, ka tik ar atslegu pa pogam, lai atpakal pie zemes:-)
http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotibas-biedri-pamatigi-saplucas-soctiklos-piesauc-pat-izsausanu.d?id=45289254
Vai es neteicu pie pagājušā bloga, ka šī attieksme fašizmom popahivajet? Un neaizmirsti, ka arī psihiski slimie tika apšauti.
Bija daudz ko teikt, bet jau vēls, un Lāsma jau daudz no manis gribētā pateica. Mana bērnības pieredze gan ir pretēja – ar ļoti mierīgiem un stabiliem vīriešiem, bet secinājums dīvainā kārtā tas pats, ka spēks ir mierā un pašpietiekamībā, nevis atsauksmēs uz īstām vai iedomātām provokācijām.
Reiz te bija interesanta diskusija par Strindbergu, kurā citēju viņa vēstuli: “Esmu viņu (Strindberga sievu Siri) sitis tā, ka viņa kļuvusi apzinīga māte, un tagad uzdrošinos atstāt bērnus pie viņas, kopš esmu padzinis kalponi, ar kuru kopā viņa dzēra un maukojās”. Vīrieša bailes un sievietes cenšanās šīs bailes remdēt, tā taču tā pati Dievietes mūžīgā deja… Kas notiks, ja sieviete pret viņu nepagriezīsies? Tūlīt? Nekavējoties? Nekas nenotiks, tikai Dieviete paliks uz deju neuzlūgta.
Tēmas analoģija labā kinovalodā
https://www.youtube.com/watch?v=h8dUowQhkIc
Deja, kurā uzvarētāju nav un būt nevar
Arī man nešķiet, ka šī nu būtu tā īstā bilde. Te trūkst radošuma un pārliecības; ir gandrīz tikai izmisums. Tomēr pārāk daudz spriest nevaru, nezinot kontekstu. Piemēram, būtu interesanti zināt, par ko ir teikts šis: “Listen to me, I got news for you. I wish to God that you had.” Jo tas atstāja ietekmi.
“What the hell are you doing carrying my child? Why didn’t you just get rid of it when you had the chance? (…) I wish to God that you had.”
Ā, nu tad galīgi garām.
Ja man jāmēģina iedomāties kādu pozitīvu agresivitātes imidžu kino/teātra mākslā — nu pat ienāca prātā, ka kādreiz bija tāds TV uzvedums “Jo pliks, jo traks” ar Uldi Dumpi galvenajā lomā.
Nu , nu, ko tad Dumpis tādu pozitīvi agresīvu sastrādāja? Viņš ir no tiem retajiem, kurš ko tādu varētu pārliecinoši nospēlēt.
Aplam uzrakstīju, ka šis kino fragments ir tēmas analoģija – nē, tas ir tas, kā tas dzīvē parasti izskatās vēl visai pieņemamā un kontrolētā izpausmē (starp citu, iesaku noskatīties visu filmu, labs kino).
Teorētiski saprotu, ko Viesturs domāja ar pozitīvo, bet praktiski neko tādu diemžēl nav nācies novērot. Re, pat kino nevarēju pārliecinošu piemēru atrast.
Tāds pavisam politnekorekts salīdzinājums (bet es kā sieviete varbūt drīkstu) – uzmini nu, vai dresūrai labāk pakļausies suns, kuru rausta un reizēm iekausta, vai suns, kura saimnieks ir mierīgs un par sevi un savām saimnieka spējām pārliecināts?
Es varu runāt tikai par tādu agresivitāti, kādu saprotu. Pieļauju, ka varbūt tā drusku atšķiras no tās, par kuru runā Viesturs. Bet galvenais virziens, šķiet, ir tas pats. Kā Tu zināji, ka man nav suņa un ka man jāmin?:) Ok, esmu redzējis, kā nostrādā stingra, pārliecināta balss — uz dresētu suni. Suns aulekšo, saimnieks uzsauc “Stāt!” (vai tamlīdzīgi), un suns burtiski nodod pa ķīļiem, ka smiltīs paliek vaga. Pret svešu suņu uzbrukumiem man parasti palīdz pārliecības demonstrēšana. Esmu to pat paudis verbāli — piemēram, ka šašliku no viņa uztaisīšu. Tas iedarbojas. Pārliecība var būt ne tikai mierīga, bet arī aktīva un agresīva.
Un es Tev, savukārt, iesaku “Jo pliks, jo traks” noskatīties. (Jaunsudrabiņa gabals, izrādās, un tagad, skatos, viens otrs amatierteātrītis to ir uzvedis) Šausmīgi sen pats neesmu redzējis, bet šķiet, ka tur bija gan labs šīs agresivitātes tipa demonstrējums, gan izsmieties varēja. Harijs Misiņš, ja nemaldos, bija tēvs, U. Dumpis — dēls kādā lauku saimniecībā. Meita dzīvo Rīgā un dažkārt atbrauc pie senčiem pēc lauku labumiem. Viņa uzskata, ka brālis par ilgu jau ir neprecējies, un viņa vārdā piesakas uz kādas turīgas Rīgas dāmas precību sludinājumu. Brālis aizbrauc ar, bet tur, izrādās, konkurss sarīkots — vairākiem pretendentiem. Nu, un tad Dumpja personāžs drusku pārtaisa situāciju. Par spīti izgāztajam pasākumam, Rīgas dāmai tieši rodas interese par nelūgto precinieku, un podi turpinās… Jā, un Misiņam tur labi izdevās tēvs — ar to pašu attieksmi.
Visbeidzot, visticamak var ari bez vardarbibas kaa Raina Zelta zirga nosleguma –
Melna mate, nolaid roku!
Navei nau par to vairs varas,
Kurs no naves nebaidijies.
Vins ir mans (Balta teva), bet savs ir kluvis,
Lauzdams musu abu varu!
Atdodamies uzvarejis!
– Nems, kas atdos, veiks, kas zaudes,
Pastaves, kas parvertisies!
Gribētu redzēt VR recenziju orvela 1984. Viņa “prožektors” ļoti izklausās pēc tā, ka vardarbība ir jēdzīga “pārliecināšanas” metode. Nesaprotu, nesaprotu, kā tā vispār var domāt kāds, kas sevi saista ar cilvēka prāta ārstēšanu.
Diemžēl, Viesturam Rudzītim ir apmāti sekotāji…
Nomaini plati, iģiotka.
Mans tēvs sita manu māti. Tas manī izraisīja ļoti dziļu naidu pret viņu. Pirmo reizi viņam iesitu, kad man bija 16. Novēlu viņam ātrāk nomirt. To pašu varu novēlēt šim muderastam rudzitim. Diemžēl nenāk prātā kulturāli vārdi, lai aprakstītu savas emocijas pēc izlasīta, mirsti mudak!!!
Aleksej, nevajag izraut vardarbību no konteksta… VR neaizina uz vardarbību pret sievietēm, tas ir parnestā nozīmē!
Ernest, nevajag de-ma-go-ģēt! Viņš izstāsta, cik grūti un neiespējami ietekmēt sievieti citiem līdzekļiem, tad uzdod retorisku jautājumu: “Kā rīkoties? secinājumus izdariet paši”. Civilizētā sabiedrībā jau tāda spriedelēšana vien par otra cilvēka sišanu ir neiedomājama! Viesturs Rudzītis vadās pēc pieņēmuma, ka vīrietis ir kaut kas augstāks par sievieti, bet tas ir subjektīvs uzskats. Ja kādai sievietei patīk sevi uzskatīt par zemāku būtni, laipni lūdzu, bet nevajag no šī fakta izvilkt teorijas par visām sievietēm!
uhu, mana māte arī izmantoja mani no 15 gadu vecuma kūdīdama pret tēvu, lai panāktu savu, arī tēvam iesitu. Tikai man pēc tā līdz mūža galam ir nicinājums pret māti. Situācijas dažādas. Labāk visu mēģināt apskatīt no visām pusēm. Tad pēkšņi pasaule no melnbaltas kļūst citādāka.
Tu esi padomājis par to, ka tev patiesībā vajadzētu dusmoties pret māti?…
Pieņemsim, ka Tu esi pie Rudzīša un viņam to saki. Tā jau ir psihoterapeitiska situācija. Rudzītis interpretē tavas jūtaskā brnibas sekas. Tālāk risinot izrādas, ka Tava bērnības trauma ir atstājusi sekas. Tu, iespējams, pamani visādus apdraudējumus sieviettēm, bet Tev ir aizgājis konkrēti ciet un melēm, manipualatorēm, izmantotājām, kuras pamana tādus kā Tu un tos izmanto. Un Rudzītis to nevelk 2 gadu terapijā, bet dara Tev zināmu pēc 5 – 10 vizītes un palīdz pārstrādāt. Tu saproti un emocionāli pieņem, ka tā sieviešu aizstāvēšana nav tikai vienā veidā uztverama.
Cilvēks, kas mīl sevi, nemeklē laimi citos. Viņš nevēl ļaunu sev un nevēl ļaunu citam. Šādam cilvēkam vardarbība nav vajadzīga, lai ģimenē būtu miers un saticība. Jāsāk ir ar Sevi. Ja pats ir nabags un prasa no otra nabaga, tad neviens bagātāks nav palicis un agri vai vēlu jau atkal nebūs labi. Vardarbība nav risinājums cēloņu līmenī! Ar šādiem līdzekļiem laimi neatrast…
Ne velti ir teikts, ka pasaulē zudusi laime, jo tā ir gara kategorija. Pseidozinātāji jau var melst, cik tīk, tikai patiesais no tā necietīs un jebkāda varmācība pret otra brīvo gribu tiks nenovēršami sodīta.
Pirmais sakarīgais komentārs. Divas pašpietiekamas personības ir laimigas par saskares punktiem un nejūtas aizvainotas par otra orbītu.
kad VR sāks analizēt vīriešus?
Ir pat grāmata.
VINS TO DARA
Paldies Jums par rakstu. Kaa tiirs uudens shajaa pederastu un feministu piekliegtajaa internetaa.
Man atkal šajā kontekstā ienāca prātā viens sieviešu romāns (jā, jā, ne tās augstākās raudzes literatūra, zinu), kur vīrs pavisam apzināti nopēra savu sievu par neapdomīgu rīcību. Un motivācija bija, lai a) viņa iemācītos, ka šitik neapdomīgi izturēties nedrīkst un b) lai veči izjustu cieņu pret vīru, kas spēj sievu savaldīt. Tā ja. Darbība notiek 18.gadsimtā. Ceru gan, ka mūsdienās tas vairs nav aktuāli.
Vienā tādā, ko esmu lasījusi, kas atbilst aprakstam, pirms rīcības bija sievietes piekrišana. Ne tas, kā parasti notiek vardarbība. T.i. tas, kādēļ tajā ainā tas šķita puslīdz pieņemami, kaut dīvaini, ir nevis vīrieša rīcība un motivācija, bet tas, ka sieviete tai piekrita vispirms.
Jā, jā, un ir arī tāds romāns “Fifty shades of Gray”, par to neviens nešaubās!
Mans tevs gadiem ilgi sita mati un pa reizei kadu no berniem. Man tas drizak izskatijas, ka vinam vajadzeja kaut kur izladet dusmas par pasa neveiksmem, nevis, ka tas butu ka saistits ar mati, ka vina tur baigi uzkundzetos vai baigi daudz berniem veltitu laiku ( berniem neveltija). Vina vienkarsi ienema upura lomu un cieta. Man galigi neliekas, ka tas bija kaut ka baigi forsi un veseligi un uzlaboja attiecibas. Drizak kaut cik labak palika, kad mamma beidzot saka kaur ko atcirst pretim, tad tevs beidzot pieravaas savu sviestu dziit. No savas pieredzes secinot, viriesi medz sist sievietes ari tadel, ka ir parlieku daudz no sevis iedomajusies un isti nerekinas ar citiem ka dziviem cilvekiem, kas spej just. Vini drizak redz sevi ka pasaules centru un ja darba prieksnieks nodara paari, tad tur smaida, atnak majaas un visu uzkraato dusmu – hops sievai virsuu – tu vainiiga. Vai beerni vainiigi. Drusku pasit un uzreiz atkal varens valdnieks sajuutas.
Pilnībā piekrītu.
To jau VR arī sludina – kā vīrietis ir augstāka būtne, kam sieviete jāierāmē. Vīrieši šito visu saklausās, un tad iet pa dzīvi kā traktori.
Ja tiešām saprātīgi un humāni situāciju nevar risināt, un tiešām vardarbība tiek pielietota, kur ir tā līnija, kur nedrīkst pārkāpt? VR uzstādijums ir visai cinisks. Tikai tam, kuram lielāka alga, pienākas čības un rūpes?
Un ja nu lielāka alga ir sievai?
Tad viss tas pats tikai otrādi?
Sieva, beidzot nākusi pie prāta, vīru sagaidītu mājās ar siltām vakariņām, pasniegtu čības un palīdzētu novilkt mēteli no nogurušajiem pleciem.
SVIESTS! SVIESTS! Vai tad vīrietim pašam nav rociņu? 😀 Aprakstīts vīrieša sapnis 😀
Nepadarīsiet vairs sievieti par vīrieša verdzeni un izdabātāju, neceriet 😀
Iespējams gan, ka neesmu tik gudra, lai saprastu kādu dziļu domu, kas še pausta.
Piekriitu, tas driizaak izklausaas, ka Viesturs fantezee kaa sieviete vinu apruupee kaa deelinu 🙂
Jā, sliktā sieva, neko viņa nesaprot, viņai taču būtu jānovēršas no īstajiem, nepingadīgajiem bērniem, lai aprūpētu pieaugušo vīrieti kā dēliņu!
Jā, nu, palasot caur Google dažus tvitera ierakstus par šo bloga ierakstu, ilgojos, kaut tur paustais viedoklis būtu ļauna gļēvulība, klanīšanās konformismam sava kāda labuma vārdā. Nevis muļķība. Jo, ja tik liela muļķība piemīt četrdesmitgadīgiem vīriešiem, turklāt, augstskolas pasniedzējiem (bet ne tikai viņiem, protams), kuri atkal neko nav sapratuši no Viestura rakstītā, tad ir vienkārši nenormāls kauns.
Kaut gan, palasot šāda līmeņa sacerējumus, http://sedlenieks.wordpress.com/2014/11/28/eiropas-pamata-irnav-tradicionalas-kristigas-un-islama-vertibas/, rodas minējums, ka gara aklums, domātspējas vājums un galu galā, drosmes domāt ārpus konjunktūras ietvara trūkums ir mūsdienu izglītoto slāņa, vismaz kādas daļas, dabisks personības stāvoklis.
Tas, ko dara Viesturs – aicina domāt. Cita starpā man jādomā arī par to, kurā brīdī šī pašos pamatos grieķu un kristīgajā kultūrā sakņotā sabiedrība, kurai specifiski pa virsu vērpjas padomju laikā izkoptais domāšanas/mākslā-radīšanas veids zemtekstos, pazaudējusi spēju lasīt un saprast dziļumā. Netieši. Kā gan tādi skatās Renesanses mākslas meistarus, klausās baroka dižgarus un lasa 20.gadsimta literatūru? Vot, kā, pasakiet?
Anda Burve-Rozīte
Cita starpā man jādomā arī par to, kurā brīdī šī pašos pamatos grieķu un kristīgajā kultūrā sakņotā sabiedrība, .., pazaudējusi spēju lasīt un saprast dziļumā.
—
Tas ir pavisam vienkārši. Kr. Valdemāra un Kronvalda Ata laikos, visus bērnus pēc divu klašu beigšanas profesionāli un diezgan nesaudzīgi sadalīja, – kuram nav talants augstas gudrības saprast to uz lauku vai kādu amatu apgūt, kam Dieviņš gaišāku galvu devis, to tālāk uz augstām skolām. Un katrs vairāk vai mazāk zināja savu vietu. Tagad gudrs vai dumjš – augstāko izglītību un atbilstošā amatā. Kaut ko jau tajās skolās iemācās, bet saprast drusku sarežģītāku tekstu nevar, jo absolūtais vairums pirms 150 gadiem tālāk par otro klasi nebūtu tikuši. To arī mūsdienu skolotāju atzīmē, ka jau 2. klasē var pateikt, kurš bērns tekstu uztver, bet kurš faktiski tā arī to lāga nespēj saprast pat augstskolu beidzis. Tad nu kaut kādus pazīstamus vārdus VR tekstā atrod un sākas stāsti kā katram gājis bērnībā, lai gan VR tekstā runāts pavisam par ko citu. Tā starp citu ir pie jebkura raksta. Komentāri reti kad ir par pašu rakstā pausto domu, bet visbiežāk par kādu tajā pieminētu epizodi.
Godo, es Jums piekrītu. Mūsdienu sabiedrības nelaime: šķita, ka, visiem dodot vieglu pieeju izglītībai, pieaugs gudrība sabiedrībā, vairosies gudro skaits, bet kas notika? – savairojās izglītotu muļķu skaits.
Iedomājieties, cik dumjai sabiedrībai jābūt, lai tā sevis pašas izpratnes un attīstības vārdā aizliegtu/cenzētu diskusiju tematus par emocionāli smagām tēmām. To pašu – manā ieskatā – totāli izgāzušos feminismu, kas ”sit” apjukušo, identitātes slāņos nomaldījušos sievieti nerimtīgi, diendienā ar mehāniski ”pareiziem” , ”progresīviem” uzstādījumiem. Cik daudzas rij ripas, lai to izturētu? Cik daudzas ir smagā krīzē, vai vismaz hroniskā trauksmē no tā visa? Cik daudzas, vispār neko nesaprotot par saviem dziļumiem, svaidās ar iesuģestētiem ”līdztiesības kvotu” lozungiem?
Vakardienas Vienotība tracis briljanti ilustrē ”sievieti politikā”, par ko runā Viesturs. Intrigas, varas dalīšana, pozicionēšanas. Tā nav cīņa par idejām, par labāku pasauli, tā ir cīņa – kura paliks nokdaunā.
Par vardarbību. Vienīgais, ko Viesturam varētu pārmest – ka viņš rakstot nerēķinās, ar kādas kvalitātes domātspēju caursmērā sastopas. Ar kādas mediju domātspējas kvalitāti caursmērā sastopas. Neko citu, kā ķeršanos pie bezkonteksta saukļiem un ”šokēšānās” tur nemaz nevar gaidīt. Vai kāda no dažādu starptautisku fondu apmaksātajām pētniecēm, politoloģēm ir lasījusi, iedziļinājusies, piemēram, Freida un Junga darbos? Vai kāds no šajā blogā ne reizi vien pieminētajiem bēdīgi slavenajiem RSU pasniedzējiem, tvitera mutes bajāriem, ir tos lasījis iedziļinoties, nevis ātri pakonspektējot, lai 1. – 2.kursā noliktu psiholoģijas eksāmenu? Man radušās šaubas, vai tos tā kārtīgi ir lasījuši un izpratuši arī pietiekami daudzi psihoterapijas profesionāļi, atvainojiet. Lielas idejas prasa laiku, tāpat to kontraversijas. Pie viena Junga var sēdēt pusi mūža.
Tātad, par vardarbību. Vardarbība var būt arī jēgpilna. Vardarbība kā koncentrēšanās uz būtisko, sevis norūdīšana pret sevi. Piemēram, Dzen kultūrā – bez emocionālas un fiziskas vardarbības nav meistara un mācekļa saiknes, nav nekādas iespējas attīstīties apcerē. Faktiski vardarbīgi arī mēs katram pret sevi esam ik reizi, kad vēlamies sasniegt kādu sarežģītu mērķi. Bieži tas prasa lielus labsajūtas pārvarējumus. Jā, reizēm arī fizisku sevis izdzīšanu. Pavaicājiet baletdejotājiem, cik asiņainas ir viņu kājas no pārslodzes lielajās lomās, kā pēc izrādes trīc viss viņu ķermenis no emocionālās pārslodzes. Lūk, vardarbība – darba devējs (LNO) izdzen, horeogrāfs izdzen, cilvēks pats sevi izdzen. Mākslas vārdā, savu spēju robežu attīstības vārdā. Kur skatās Tiesībsargs?! :)))
Tieši par tādu ”’vardarbību” pret sievieti runā Viesturs, viņš vaicā: kādas var būt sievietes koncentrēšanās formas, lai apzināti NEreaģētu uz arhaiski regresīvajiem impulsiem, ko viņai padod zemapziņas matriarhālās motivācijas un uzvedības slānis? Pilnīgi piekrītu Viesturam, ka no reaģēšanas uz šo slāni cieš visa sabiedrības struktūra – sākot ar ģimeni, bērniem un beidzot ar valsti, politiku. Faktiski viss feminisms ir atkrišana atpakaļ arhaiskajos psihes slāņos; uz ko gan citu kā mežonību – lai arī ietērptu progresīvos izglītības grādos, formulējumos, lozungos un kostīmos – sabiedrība no tā var iegūt. Jā. Notiek mežonība. Nevis Viestura tekstos, bet pašpasludinātajos civilizētības un humānisma apoloģētos.
Anda Burve-Rozīte
Pārmest Viesturam var to, ka vēstījums no raksta izskan tāds, ka nekas nav labāks un iedarbīgāks izdomāts kā brutāla vardarbība pret sievieti. Ko, lai mēs liekam vietā, ja šīs superzāles nepielietosim? Un šāda vardarbība nav nekas tikai arhaisks, ko apcerēt, kā kaut ko neapdraudošu tagad mūsdienās – nemusinošu un zaļās gaismas nedodošu kādam nepilnam rublim.
Neprecīzi veidoti teikumi – intonācijas, lai nolasītos doma, ka sievietei un vīrietim ir vajadzīga palīdzība, lai savus bezapzinīgos spēkus savaldītu, apzinātos un, lai netiktu lietota vardarbība? Arī feminisms, nepalīdz un ir atpakaļvelkošs. Psihoterapija nevienmēr palīdz – ko lai dara? Kādas idejas, lai nekalpotu neapzinātajām vilkmēm – “kādas var būt sievietes koncentrēšanās formas, lai apzināti NEreaģētu uz arhaiski regresīvajiem impulsiem, ko viņai padod zemapziņas matriarhālās motivācijas un uzvedības slānis? Šāds jautājums rakstā neizskan precīzi un uztverami!
Labi, ka ir tulki. Interesanta doma, ka feminisms būtībā ir tikpat vardarbīgs kā sievas sitējs. Paldies Viestura rakstam par Andas Burves-Rozītes komentāru.
Un man metās slikta dūša no pieļāvuma vien, ka vardarbība pret sievieti ir jel kad attaisnojama un kā tekstā lasījās – mūsdienās pieļaujama kā alternatīva, ja neizdomājas cita ideja… – “kā sievu tomēr nesist..” Tātad var tagad sist – tā izlasīs jo daudzi un cerams kāds jau šovakar nekrāmē savai sievai pa muti…
Paldies, jums abiem, Godo un ABR, ka jums izdevās rast tik lielisku Viestura domas paskaidrojumu. Iespējams jums jāsadarbojas ar Viesturu, lai viņam izdotos savu ziņu precīzi nogādāt sabiedrībā. Diemžēl, izglītotu muļķu ir pilns. Vidēji 95% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem.
Vardarbība ir iziešana vai izvešana no komforta zonas. Tās var būt prasības otram. Ultimāts. Jo tas rada diskomfortu.
Jā, feminisms ir bezizeja.
Citēju: “Mūsdienu sabiedrības nelaime: šķita, ka, visiem dodot vieglu pieeju izglītībai, pieaugs gudrība sabiedrībā, vairosies gudro skaits, bet kas notika? – savairojās izglītotu muļķu skaits.”
Šos komentārus var lasīt bezgalīgi, bet šajā nelielajā citātā ir visa trača pastāsts.
Tie, kuri ir sirdsgudri saprata VR centienu likt cilvēkiem padomāt.
Problēma sākas ģimenē un turpina pieaugt aritmētiskā progresijā.
Kāpēc mēs dzīvojam valstī, kur tik daudz negāciju.
Atbilde rodama augstāk minētajā.
Paldies Anda Burve-Rozīte par racionālo analīzi!
Pērle Nr.4
Anda, sakiet, kā Jums šķiet: kā tiktu uztverts teorētisks – dziļš – apcerējums par, piemēram, Holokausta pozitīvo ietekmi uz ebreju valsts nodibināšanos? Jo var vēl diskutēt par to, vai bez Holokausta satricinošās pieredzes izraēlai būtu garantētas iespējas izveidoties.
Viestura Rudzīša apcerējums un Jūsu aicinājums “lasīt dziļumā” apstākļos, kad reālas sievietes cieš – un vairākas ik gadu mirst – no reālas vardarbības ģimenē, ir, atvainojiet, līdzvērtīgs Marijas Antuanetes naivumam, jautājot, kādēļ vienkāršā tauta, kurai trūkst maizes, neēd kūkas.
Trāpīts tieši 10kā. Diemžēm pēc Pareto principa vairākums muļķu, kas sastāda vidēji 80% pilnībā nesapratīs patieso jēgu, pievēršot uzmanību atsevišķiem tēliem tekstā, kas sēž viņos sāpju veidā, žēl, bet tādā sabiedrībā dzīvojam un tieši tāpēc esam tur kur esam.
Varbūt savā neizmērojamajā dvēseles un intelektuālajā dziļumā der padomāt arī par to, ka šādi publiskas personas, slavena psihoterapeita izteikumi dziļi sāpina tos cilvēkus, kas cietuši no reālas vardarbības?
Kurš ta ir tas slavenais psihoterapeits?
Tieši vardarbība bija tā, kas pilnībā nogalināja un iznīcināja ģimeni.
Viestur, lai arī cik populārs Jūs arī nebūtu, Jūsu skatījums ir tikai Jūsu. Jūs varat popularizēt vien savu redzējumu. Diemžēl tas ir populārs to cilvēku vidū, kuriem nav sava, kuri skatās Jums mutē un katru vārdu uztver kā Mesijas vēstījumu.
jebkura vardarbība iznīcina! Visu!
Pilnībā piekrītu.
Man reiz iesita vīrs, teica-nu, tā tikai pļauka.
Jo ” runāju “viņam pretī. Nepakļāvos viņa gribai.
Citā reizē iesita bērnu skolas pasākumā esot,jo vīrs vairāk uz citām atklāti skatījās- nē, seksa badā viņš nebija,
nē, es nebiju un neesmu stulba, neglītene,ne feministe,ne vieglas uzvedības sieviete …
gribēju doties prom no bērnu skolas. Nepakļāvos viņa gribai.
To redzēja kāds skolotājs, vīrietis. nekādi nereaģēja.
Ja vardarbība var kādam palīdzēt ģimeni saglabāt , tad kaut kas tur nav kārtībā.
daudzu sieviesu dzina pec maksligam krutim, manuprat, ir klaja vardarbiba pret Dveseli (atri, atri Princesiti stikla zarka, stikla kalna…, un vel acis aizmalet, lai i asarinas neredzetu, jo tur skaistums lidzas sirdij)…
Tak, par to sabiedriba divains klusums…, bet ir nosodosi japauz izbrins, ka puikas izaug un paliek puikas ar maksligam sirdim un cietam durem, ar ko stulbums jakliede:-)))
Piekrītu.
Un nav jau brīnums, kāpēc cilvēkiem ir slikts priekštats par visām psihologu, psihoterapeitu profesijām, tādi kā jūs, Viestur, rada kaunu visai nozarei.
Škiet, jums pašam vajadzētu meklēt palīdzību. Kāda nodarīja tik ļoti pāri, ka tāda nepatika pret sievietēm?!
Brīnums, kā neviens jums vēl licenzi nav atņēmis! Izklausaties diez gan nekompetents!
Malacis!
Piekrītu Anjai!
Kā psihoterapijas studentei (Lielbritānijā, ne Latvijā), man ĻOTI jābrīnās, vai jūs paralēli savam darbam pats esat terapijā? Vai Jūs zināt, ka Jums jābūt laipnam un saudzīgam vispirms jau pret sevi? Jums jāparūpejas un jāmīl sevi vispirms….? Tikai TAD Jūs būsiet stiprs strādāt ar visu to priekš Jums smago materiālu, ko klienti atnes ikdienā. Pretējā gadījumā Jūs savas problēmas risināt uz savu klientu rēķina (bet Jūs taču to zināt?) Manuprāt, Jūs pārkāpjat arī savu klientu konfidencialitātes robežas, jo īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir maza…
Un vēl…manuprāt Jums, kā Latvijas sabiedrībā labi zināmam psihoterapeitam būtu jābūt atbildīgam arī par to, “kādā mērcē” Jūs pasniedzat savas idejas … sevišķi, ņemot vērā faktu, kurā vietā Eiropas rādītāju skalā atrodas Latvija ar saviem cipariem “vardarbībā ģimenē” .,un cik daudz ciparu vēl ir aisberga neredzamā daļa….jo ne visi ļaudis saprot zemtekstus …. un vēl…zinot to, cik daudzus desmitus gadus mūsu sabiedrība ir cietusi visa veida vardarbību, dzivojot “aiz dzelzs priekša”, nevarot savas sāpes izrunāt psihologu vai psihoterapeitu kabinetos, kā tas ir bijis visai Rietumu sabiedrībai pēc 1. un it sevišķi 2. Pasaules kara, ar šādiem rakstiem Jūs retraumatizējat (nezinu, vai latviski skan pareizi) vardarbības upurus, kas labi redzams arī šeit esošajos komentāros. Un tas nu gan nav psihoterapijas uzdevums! Veiksmi!
Esmu ļoti mīlēta. Es mīlu savu dzīvesbiedru, kā sevi pašu. Jau daudzus gadus…. Taču es pilnīgi noteikti sevī apzinos to nezvēru, kas ik palaikam “vienkārši grib pateikt ko nejauku” viņam…. Bieži ne, bet tas nezvērs ir manī…. Gribas uzkundzēties/pakomandēt/darīt kā es gribu. un punkts (bez loģiskām diskusijām). Un tad ir labi, ka es jūtu viņa stingrību pret mani. Tas mani savalda. (jā, zinu, mazs mazohisms), taču ja palaistu savu zvēru pilnīgi “vaļā”. -tas izpostītu visu. Attiecības, vīrieti un mani galu galā…Tāpēc – sievietes – esam “за мужем”.
Pievienojos! Ja ļauj sievietei vaļu, tad sākas zāģēšana un beigu beigās cietējs nav vīrietis, bet gan pati sieviete.
Būtu labi atcerēties, kā zāģēt var tikai malku 🙂
Ja runa ir par “за мужем”, tad sievietei ir jājūtās drošai un pasargātai. Bet ja tur ir jābūt par stuti, nedrošai un apdraudētai, tad tās jau ir cietums.
Ja 2 cilvēku attiecībās viens sit otru, tad vai nu šie cilvēki ir ar novirzēm (sadisti/mazohisti), vai arī viņiem nevajag būt kopa.
Bet “vardarbība” ir visas musu sabiedrības pamatos. Mūsu likumi ir balstīti uz senās Romas likumiem, kur notiek “sodīšana” par likumu neievērošanu. Mūsu sabiedrībā ir policija, tiesu vara, cietumi, naudas sodi, ir armija ar potenciālo karadarbību pret citām zemēm. Tātad līdzīgi tas atspoguļojas arī uz mazāko sabiedrības šūniņu – ģimeni. Mēs nevaram izmainīt vienu un nemainīt otru. Tātad, nevaram aizliegt vardarbību sõklas un ģimenē, bet turpināt to darī valsts pārvaldē. Tur būs pretrunas pretrunu galā.
Tātad, ja aizliedzam jebkādu verbālo un fizisko vardarbību sõklas un ģimenē, tad arī uz ielas zaglim, laupītājam un slepkavai teiksim “tas tiešām nebija smuki! Vai Tu lūdzu visiem neatvainotos un nepaprasītu piedošanu? Jo mēs Tevi mīlam un mīlēsim”.
Sāksim ar Imantas pedofilu…
Ja ģimenē un skolā nebūs vardarbības, iespējams, uz ielas tevi neviens nesitīs.
Pasaulē kur es dzīvoju ir likumu robi un nepilnības, labas shēmas un advokāti. Sit jau tikai tos kas nevar iesist pretī krietni sāpīgāk. Jeb vājie dauza vēl vājākos.
Viens tēvs vienreiz vienai mātei iekrāva. Tad, kad viņa atkal bija sagatavojusi virkni pasākumu, lai pakļautu bērnu savām vajadzībām. Bērns pēc tam jutās labi – drošs un aizsargāts.
Pēc kādiem gadiem māte saslima. Un tad tēvam bija jāpadodas, jo kā nu tā… paši saprotat.
Bet, no malas skatoties, šķiet, ka tai mātei ar vēl vienu reizi būtu pieticis, un bērnam viss būtu izvērties citādi.
Droši jau gan neko nevar zināt.
Nupat tviterī izlasīju, kā Viesturs laipni sarunājas ar Elitu Veidemani un vēl dažiem. Vārdu pērles bija foršākas un jaukākas par to, kas atkal par šo blogu iesperts DELFOS, kaut gan daži komentāri bija izcili. Vēl viena ziņa ir tāda, ka bodē nosperti 46 it kā apdrošināti kažoki 188 000 EUR vērībā. Diez, kādas Dievietes tos dabūs? Ārprāts.
Vēl patīk, ka šoreiz blogā atkal daudz bumbulīšu 🙂
Bet no otras puses – reizēm padomāju, kā man paveicies ar dikti pacietīgu vīru:) Esmu ļoti pateicīga, ka tiek regulāri piedotas manas neapdomības un esmu pasargāta no visādiem audzinošiem pasākumiem. Ir taču skaidrs, ka sieviete (arī es) mēdz dumji, paštaisni un vēl viskautkā izpildīties, vienlaicīgi sagaidot, ka viņai par to nekas nebūs. Tāpēc reizēm ir labi, ja kaut kādi rāmji eksistē, citādi sanāk nodarīt pāri tak jau vistuvākajam cilvēkam. Labi, ja rāmis ir cieņa vai vismaz veselais saprāts, par “vardarbību” gan neesmu tik pārliecināta.
A var paskatīties arī no otras puses: pamēģini neizdarīt Dievietei pa prātam un palikt pasīvs. Ko viņa darīs? Elementāri — sodīs tevi, tak što sūdrallā.
P.S Sanāca iepostēt vienlaicīgi ar Barbaru, nezinot. Tagad īpatnēja sakritība 🙂
Smalki teksti, smalki komentāri.
Bet varbūt tomēr vajadzētu pievērsties daudz piezemētākiem iemesliem, kāpēc sievietes savus vīrus negrib? Tāpēc, ka viņas ir PĀRSTRĀDĀJUŠĀS.
Un tie ir vīrieši, kas spiež sievieti apvienot savu sievišķību ar vīrieša pienākumiem.
Nevajag aizbidināties ar sieviešu feminismu, vienkārši vīrieši vairs NESPĒJ būt vīrieši.
God. Rudzīša kungs, pienācis laiks vīrieša dzemdes analīzei
Precīzi! Žetons!
Tas tiešām ir rakstīts pilnīgā nopietnībā? Vai arī vēlāk izrādīsies, ka šis murgs ir kaut kāds sociāls eksperiments?
Hmm… nācās padomāt no kura gala šito vajadzētu sākt, un pie kura apturēt. Reāli, nav neviena institūcija mūsu valstī, kas aizsargātu bērnu tiesības. Neviena. Nav arī neviena bērnu aizstāvja valstī, kas būtu viennozīmīgā bērna pusē, neskatoties uz nekādiem apstākļiem. Viss ir pakļauts tikai un vienīgi pieaugušo vajadzību apmierināšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai vai noturēšanai, viņu labsajūtas vairošanai un jau top dažas iestrādes lai viņiem atvieglotu arī bērnu audzināšanu radušās problēmas. Pieaugušie bez mitas kliedz, ka netiek pietiekoši atbalstīti tajā un tajā jautājumā -sievietes kliedz par tiesībām, geji kliedz par tiesībām, uzņēmēji kliedz par tiesībām, skolotājas, medmāsas, jaunās māmiņas kliedz par tiesībām.. nu vai nekliedz, bet klusībā zin, ka pienākas. Bērnu tiesības turklāt mūsdienās tiek izsmietas -sak, tagad viņi tādi un šitādi, kauna nav, ja kas uzreiz pie psihologa sūdzēties un tādā garā..Reālu bērnu tiesību NAV. Tiesību uzaugt ģimenē, tiesību uz abiem vecākiem, tiesības uz labklājību, veselību, izglītību, tiesības uz nākotni. Tiesības saņemt audzināšanu un rūpes, kas kalpos kā pamats viņa personīgās pieaugušā dzīves kvalitātei. Tiesības izaugt psiholoģiski un sociāli pēc iespējas veselākām.. Un lielāka daļa komentētāju un reakciju paudēji šeit un portālos ir tendēti uz matricas-es, es, es, man, man, man.. mana dzīve, mana labklājība, mana komforta zona, mana aizsardzība, mana pieredze, mana trauma, un ES kā galvenais iemesls un jēga, Es un mana labsajūta. Un tāpēc arī šīs tēmas, nu tās, kurās tiek “rakts” zem bērna tiesībām uz nākotni.. izraisa lavīnu ar ķengām, jo tiek aizskarts svētais Es. Es aicinātu gudrus un mācītus cilvēkus sākt beidzot domāt, un lasīt tekstu, nevis tā, it kā jūs kārtējo vakaru laistu cauri Privāto dzīvi, bet domāt par lietām, kopsakarībām un novērsties no sava, visnotaļ vientuļā “Es”.
Zane, bet ar “es” jeb pašam ar sevi ir jāsāk! Nekas nebūs, ja turpināsi dievināties, dzemdināties un vedīsi bērnu pie psihologiem un smilšu terapijām. Jāsāk ar ģimenes 2 vienlīdzīgiem spēkiem, ģimenes nākotnes un bērnu labbūšanas vārdā.
Dusmojos uz VR par speciāli provokatīvi veidotu rakstu.
Ja nesit vīrs, sitienus var saņemt no dzīves jeb likteņa- kā nu kuram patīk teikt. Piemēram, pārvētīt vērtības pēc bērna saslimšanas…. Es labāk izvēlētos uzdauzītu aci.
Zane, es jau saprotu, ko gribēji par ego teikt, bet tas nav slikti, ka uztver caur to, ja tas nes labumu tam, par ko esi atbildīgs.
Nē, Lāsma.. ir jāsāk ar to, ka sevi jāmeklē nevis caur prizmu – ko ES gribu, bet gan ko Man īstenībā vajag..Ne vienmēr šīs lietas sakrīt, jo gribu es arī daudz ko tādu ko man nevajag. Ne par kādām smilšu terapijām es nerunāju.. bet par to, ka ir jāmācās pazemība un ziedošanās.. nevis kā kaut kāda margrietiņu lasīšana un naivuma kalngals, bet tā kā to darītu ar izvēli, aiz laba prāta, aiz gribas, aiz ticības.
Arī dusmojos uz Viesturu…. Nedomāju, ka speciāli provokatīvs.. tā funkcionē vīrietis – a ko es nepareizu pateicu? Redz, sieviete būtu izdomājusi ne tikai to kas ar to ir pateikts, bet arī to, kā to sapratīs .. Dažreiz šādi uzvedas dzerošs alkoholiķis – beigās nosecinādams, ka visas bābas ir stulbas.. nu lai ir stulbas, bet nevar bābai teikt, ka viņa ir bāba, ar vēlmi viņai palīdzēt ieraudzīt, ka viņa ir bāba un gribēt vairs nebūt bābai.. tik un tā sanāk, ka viņa jūtas slikti to dzirdot, un citi veči sajūt bailes, ka viens ir atļāvies nosaukt bābu par bābu.. Bet…. no otras puses.. no šī balagāna Viesturs iznāks laukā jau atkal ar vienu baru kurā būs iesējis šaubas.. Tie ir visi tie, kas šeit komentē. Kas ir absolūti pret, tas nekad netērēs savu laiku, lai iedziļinātos murgos, kā paši te raksta. Nekad!(lai ka man nepatīk šis vārds)
“ko man vajag” jau arī piedalās ego. Bez tā nevar. Tāpec, jau tas ir, lai kaut ko tas darītu – arī augšanai, ziedošanāšanai, ticēšanai, labajai gribai. Jebkādam aktam. Tikai no citas puses jāpieiet, kā ierasts. Esmu ziedojusies un kāvusi savu ego un kāvusi un jūtu, ka ir vēl daudz ko kaut. To var darīt pati – vislabāk, kad piedzimst bērns un par to jārūpējas vai ja tu vairs netiec no viņa prom ne soli 24h diennaktī uz ilgiem laikiem. Visi sapņi paliek tikai sapņos. Pat orgasmi. Un tas ir apzināti – jo tas ir dēļ tā, ka mīlu un rūpējos. Nevis atdodu rūpes citam. Un tā kaušana ir baisa – to arī bērni ir redzējuši – to briesmoni. Ir labā un melnā mamma – tā mans dēls mani sauc. Pret katru mani viņi izturas citādāk.
Pret vīrieti ir grūtāk – jo nav jau tik akūti kā pret slimu bērnu. Savu “es gribu” liegt.
Ļoti grūti.
Domāju, ka Viesturs ļoti labi apzinājās, ka tas darbvarīgums izklausīsies vardarbīgs. Lai iekustinātu pūli, kas nes uz to kalnu, kur sit krustā.
Un es kā tāda mācekle dusmojos, jo bail palikt bez tēva.
Lāsma, un arī ne par to.. ar ne par orgasmiem iet runa.. faktiski tur katram pašām par kaut ko savu iet runa, kuram nu tie ir orgami, kuram cits kas.. Tā ir tikai ILŪZIJA, ka notiek ziedošanās bērnu dēļ, tad kad tas tā tiek saukts.. Es šobrīd vispārinu, ir daudz labu piemēru, daudz piemēru, kur ir simtiem kļūdu, bet ir tās bērnu dēļ, aiz domas par bērniem.. Man būtu jautājums visiem tiem cilvēkiem, kas rūpīgi seko līdzi katram Viestura vārdam, un tikai lai ķertu sensāciju.. Cik jūs pagājušajā mēnesī pārskaitījāt uz savu bērnu krājkontu naudu? Nu uz to kontu, kas būs viņa augstskolai. Cik būtu gatavi atmest šodien smēķēšanu savu bērnu dēļ? Cik būtu ir gatavi rīt aiziet pie psihoterapeita, jo neesat saviem vecākiem un bērniem nekad pateikuši, ka mīlat viņus? Cik būtu varētu bērnam pastāstīt savu pieredzi, kad jūs pirmo reizi vīlāties mīlestībā, un kas ar jums tad notika? Cik būtu gatavi parādīt bērnam savus komentārus, ko jūs rakstāt internetā un dzirdēt komentārus par ierakstīto.(Uz pēdējo jautājumu man interesētu sievietes viedoklis, kurai ir mazmeitiņa un kas raksta par to kā iedomājas, ka divi vīrieši glāsta viens otram pakaļu, kā arī to – cik Jūs ieskaitījāt pagājušo mēnesi mazmeitiņas augstskolas kontā?). Galīgi negribu te tagad visus mērīt un moralizēt.. tomēr es neredzu apkārt, ka kāda vārdi par to visu, saskanētu ar reāliem darbiem par to visu. Ģimenes vērtības un bērnu tiesības ir tikai un vienīgi “ES” un “MAN” un kā ES jūtos. Variet uzskatīt arī šo par vardarbības formu.
P.S. Un visu cieņu ABR par drosmi un prātu!
Oi, Zane…. Tu vai tad esi ielūkojusies citu ļaužu pārskaitījumos un citās aktivitātēs…. Baigi interesanti!!!
Un uzķēries pati uz visskaļāko vārdu “orgasms” – tā bija daļa ilustrācijas tam, ka nekas, ko tu vēlētos un ko tev vajadzētu tev netiek. Ne jau uz mūžiem, bet ka ir periodi dzīvē, kad tu neesi nekas, jo nav laika būt nekam citam kā tikai … tam, kas mobilizējas. Kad tas beidzas, vari atkal sākt risināt attiecības ar sevi, ar vīrieti, ar bērniem kā bērniem.
Un skaidrs, ka tu nesaproti par ko es te runāju.
Varētu jau arī noskaidrot, vai visi godīgi maksā nodokļus ? Vai rūpējas par savām pensijām, lai nebūtu uz kakla bērniem?
Lāsma, kas notika? Kura vietā es Tevi nesaprotu.Kas tad orgasmam vainas? Es ļoti labi Tevi saprotu, bet Tu mani negribi dzirdēt ne par ko. Mans teksts nebija domāts ka pārmetums Tev, bet gan kā aicinājums aizdomāties par to kā cilvēks domā par sevi.. un bērniem.. un vecāku lomu, ģimenes lomu. no šīs prizmas viņi arī spriež par to ko izlasa, teiksim šājā blogā. Naudas pārskaitījums ir banāls piemērs, jo es ļoti labi apzinos, ka daudzi to nedara.(bet es nesaku, ka visi), tomēr izvēlas daudzas citas prioritātes, ar ideju, ka bērniem pašiem būs jāizcīna, mums taču viss grūti nāca, mums tagad dzīvot gribas, tik ar sevi galā, ar savu ego..
Nu skaidrs, ka es daudz ko nesaprotu, bet nu cilvēciskās ES iegribas man nav svešas, un es daudzās situācijās vispirmkārt padomāšu par savu labsajūtu nevis savu vajadzību. Ja kino ir garlaicīgs, var taču aiziet prom.. Daudzi ģimeni uztver kā kino, kuram vienumēr jābūt interesantam. Un, Lāsam, tas nav domāts personīgi par Tevi.. un neviens nav fiziski jāiespaido palikt kinoteātrī.. Jautājums ir kādā veidā palikt tur, un tikt galā ar vēlmi sekot labsajūtai.. ?
Zane, man tik liekas, ka mēs maļam savu un viena otru nedzirdam. Es saku, ka “es” ir vajadzīgs arī lai to nobeigtu.
Un vispār man liekas, ka man ir kaut kāda agresija dēļ šī Viestura raksta, kuru nav, kur likt. Labprāt ar Tevi pakašķētos!
Es it kā saprotu par ko tajā runa, bet mani kaitina šī Viestura raksta forma – bet iespējams tas tikai gaumes jautājums. Ne būtiskā.
Vēlreiz pārlasīju – nav tur nekas tāds, lai es rakstītu tādu savu pirmo komentāru… Un slikta dūša arī vairs nemetās… Un tad es domāju – ka uztveru vārdus kā atsevišķus simbolus… Nespēju nolasīt kopdomu ar pirmo piegājienu.
Bet varbūt labi – bija par ko naktī rauties augšā un domāt un izdusmot- kaut kur trāpīja desmitniekā tas raksts.
Lāsma, domāju, ka kopdoma ir tajā, ka ir jautājums – kādā veidā savaldīt sievieti? Problēma rodas, kad tauta nesaprot ko un kāpēc vajag savaldīt, uzreiz redzot kaut kādu kunga/verdzenes prototipu.. Redz, daudzi jau nezin, ka ir lietas, ko viņi nemaz ar prātu īsti nevar ietekmēt – nu teiksim kad feministe saka – es izvēlos, es atsakos.. Jā, fiziski jā, teorētiski.. Bet praktiski ir citādi. Mums ir diezgan maz izvēles dzīvē, it sevišķi jaunībā, kad tiek “ar savu izvēli” iets precīzi pa senču iemītu taciņu.. bet izvēle liekas tas sava, un kur vēl!!
Teorētiski var jau nesavaldīt, var visu atstāt ka ir, bet no tā cieš ģimene, bērni un beigās sieviete pati. Var uzskatīt sievieti un vīrieti par pilnīgi vienādiem, bez atšķirībām jebkādām, tikai fiziskām.. un izdarīt prāta spiedienu uz dabu, apspiest tās atšķirības, ka vēlas uznākt redzamībā. Man būtu gan jautājums – kāpēc? Kāpēc ir slikti pasniegt čības savam mīļam vīram, kurš pēc grūtas darba dienas, noguris atgriežas mājās? Tas ir pazemojoši? Tāpēc sieviete vairs nevar būt pašpietiekama? Ja viņa rūpējas par cilvēku, kas rūpējas arī par viņu, tad kādā ziņā tas ir vecmodīgi vai aizskar sievietes tiesības?
Lāsma, Tevi aizskar fakts, ka Tev jāparūpējas par sava vīra labsajūtu?
Man būtu gan jautājums – kāpēc? Kāpēc ir slikti pasniegt čības savam mīļam vīram, kurš pēc grūtas darba dienas, noguris atgriežas mājās? Tas ir pazemojoši? Tāpēc sieviete vairs nevar būt pašpietiekama? Ja viņa rūpējas par cilvēku, kas rūpējas arī par viņu, tad kādā ziņā tas ir vecmodīgi vai aizskar sievietes tiesības?
Lāsma, Tevi aizskar fakts, ka Tev jāparūpējas par sava vīra labsajūtu?
————
Tāpēc, ka sieva pēc tikpat garas un, iespējams, vel samgākas darba dienas nav nogurusi ne par kripatu mazāk. Un ekonomiski aprūpē sevi pati labāk kā vīrs
Nu ja laulība ir mērīšanās kurš vairāk strādā, un centieni pašam Sevi(ES ES ES) ekonomiski labāk aprūpēt, tad, protams čības nevajag nest, kafiju taisīt arī nevajag, vispār ēst taisīt nevajag, un neko mājās darīt arī nevajag, un seksu nevajag..lai pietiek spēka “vilkt” un ekonomiski sevi nodrošināt..
Bet mēs taču saprotam, ka nemaz čības nav jāpienes burtiski, es teiksim tādas vispār nenēsāju.. Bet simboliski.. nu tāpēc, lai sajustos kā kaut kas vienots, vienam priekš otra radīts.
Kāda jēga no ekonomiskas patstāvības, ja vīram pat negribas “čības atnest”?
Manam aizskārumam nav pamata loģiska – tāpēc jau tik tracinoši.
Sk. 66.1
Par vīra labsajūtu… sapratu, ka labu laiku viņš rūpējas par manējo, jo bail, ka nojūgšos. Tagad gan ir stipri labāk. Nav jau vairs tā kā bija…. par daudz stresa un baiļu un noguruma. Bet taciņa jau iemīta. Turklāt viņš nemaz nav radis, ka ap viņu čubinātos – tā pa tiešo to saprotot. Turklāt viņam pašam patīk gatavot… es reizēm tiešām nezinu, kā labsajūtēt viņu, izņemot to, ko zinu.
Piekrītu – apzinos, ka čības pienest ir mīļi.
Šovakar viņš teica, ka esot pelnījis “vienu siltu čību!”
Jā – manā konceptā, kas iespiedies jau dziļos slāņos ir bijis sāpināt nevis rūpēties par vīrieša labsajūtu.
Paldies, Zane, par jautājumu!
Kāda jēga no ekonomiskas patstāvības, ja vīram pat negribas “čības atnest”?
——–
Tāda, ka kāpec gan viņš nevarētu tās “čības atnest”? Ja abi strādā, tad kāpēc vnm tomēr sievai tās čības jānes? Vīrs jau arī varētu… Nu tā apmēram 50/50
No diskusijas sapratu, ka Lāsma ir cilvēks un viņai ir līdzvērtīgs vīrs- cilvēks, savukārt Zanei vēl daudz fiziski jāizdabā vīrietim, lai justos līdzvērtīga.
īZSKATĀS KA RUNA IET PAR SADOMAZOHISMU(SLĒPTU VAI ATKLĀTU).kĀDAM ARĪ TĀDAS ATTIECĪBAS PALĪDZ NOTURĒTIES KOPĀ. MANI VECĀKI IR IDEĀLS PIEMĒRS-VIENS OTRU PAZEMO,IEKAUSTA,UN IR MIERS. TAD DRAUDZĪGI KATRS NO SAVAS ISTABAS KAKTA SĀK ZĀKĀT UN IEKAUSTĪT DOMĀS SAVU BĒRNU,RADUS, ZNOTU .TAD ATKAL VIENS OTRU ŠODIEN VIŅI KOPĀ IR JAU 50 GADU .PRETĪGA DZĪVE. DOMĀJU KA TĀ IR PATALOĢIJA-.GARĪGA DEGRADĀCIJA. NEDOMĀJU KA TAS IR LABS PRIEKŠLIKUMS -IEKAUSTĪT. LABĀK IETEIKT IET KATRAM UZ SAVU PUSI JAU LAICĪGI.
Viss jauki – ar seju pret vīrieti… ar piebildi, ja viņš ir šī vārda cienīgs. Katru ļurbaku, šļorbaku, kurš uz īsu brīdi (randiņu laiku) saņēmies, apprecējies, bet pēc bērna piedzimšanas ievelk asti starp kājām, jo pēkšņi saprot, ka atbildības uzņemšanās, egoisma, ierastā slinkuma pārvarēšana, atteikšanās no dirnēšanas pie alus un hokeja maču vērošanas utt. viņa stilā. Ka bērnu raudas, slimošanas, izmētātas mantiņas, izžautas drēbītes, mazo roķeļu notraipīti mājokļa stūri liekas kas vājprātīgs. Un tāpēc viņš var to visu novelt uz sievietes, bet Rudzīšaprāt tas viss ir pupu mizas, sievietei savs Dzemdes pavēlnieks jārespektē, jādievina un jādāvā viss iespējamais un neiespējamais, lai viņš tikai justos labi…
Betij, nevar saņemties uz randiņa laiku.. tizls ir tizls poļubomu. Tizlumu var just uzreiz.. Jautājums – kapēc sieviete dzīvo iluzijās, ka apprecoties ar neprecētu tizleni būs cits variants kā precēts tizlenis?
Malacis, Betija!
Nu, kā lai pasaka, tā ir katras brīva izvēle – precēt ļurbaku:) Un jā, tas patiesībā ir grūti – pagriezties ar seju pret vīru. Ļoti grūti. Pašai sevī ļoti daudz kam jātiek pāri un daudz kas par sevi jāsaprot, tikai tad… Grūti, dažām vieglāk atmest ar roku un meklēt nākamo, un mūsdienu pasaule tieši šim scenārijam bieži vien iedod zaļo gaismu.
Parādiet, kur ir tā garā potenciālo līgavaiņu rinda, ja atmet dzērājus, gejus, vecpuišus, ielu autosacīkstēs nositušos utt. Kā tai anekdotē – uzaicini uz viesībām 50 večus, divi varbūt būs tādi, ar kuriem varēs pabučoties:))
Nezinu, Betij, kādā sabiedrībā apgrozāties, bet tie vīrieši, kurus redzu ikdienā, lielākoties ir ļoti jauki stiprā dzimuma pārstāvji. Tiesa, aizņemti, jo manā vecumā jau parasti gan vīrieši, gan sievietes ir “pie vietas”. Kādreiz, kad tas bija aktuāli, satikts arī daudz potenciālo līgavaiņu, kas nebija ne geji, ne dzērāji, ne viss pārējais, ko nosaucāt. Šaubos, vai pa šiem gadiem, kad tēmai neesmu pievērsusi uzmanību, kaut kas ļoti būtu mainījies.
Es arī vēlētos atrast pasākumā vismaz vienu īstu veci!
Barbara,laikam, dzīvojat uz Mēness?
🙂 Kā kādreizējais ‘potenciālais līgavainis’ atļaušos pakomentēt no savas puses. Pirmkārt kā pareizi iebilda – kur jūs apgrozaties? Otrkārt, kā jau minēja, visam savs laiks, ja esat to izlaidusi, tad atliek vien palūkoties spogulī un padomāt, vai prasības pret citiem nav pārāk augstas. Kā teiktu SWH puiši – un labi vien ir, ka nesanāk. 😀
IESAKU PALASĪT LABĀK OŠO”PAR SIEVIETI”
MAN PATĪK CITĀTS
“DZĪVE VAR KĻŪT PAR PARADĪZI,
TOMĒR TĀ TURPINA BŪT ELLE-
KAMĒR VIEN VĪRIETIM NETIKS ATŅĒMTA VARA.
BET TAS TAČU BŪTU TIK VIEGLI!
SIEVIETE IR JĀMĪL!!!
Sieviete jāmīl,lūk, atslēga visam.
Bet tā,kura ir tikai sieviešu dzimtes pārstāvis, novēlu veidot sevi, attīstīties u.t.t..
Interesanti,kādu iemeslu dēļ piecu bērnu tēvam neieteicāt hipnoterapiju nevis psihoterapiju? Pirmkārt,varbūt viņš atklātu,ka ir laimīgs pats par sevi un vērtība pats sev un kas tur tāds,lai taču tevi krāpj kaut vai simts sievas vai vīri. Kādēļ par šādu faktu,ka kāds cilvēks paralēli tev mīl vēl desmit cilvēkus ir jāuztaisa histērija un trauksme. Dzīve tāpēc jau ir skaista,ka ir dažāda veida mīlas pārdzīvojuma kombinācijas,bet kāds tur sakars ar otra cilvēka sišanu,pazemošanu,kaut kādu naidīgumu un otra vietā viņa vietas ierādīšanu?
Vai es drīkstu,vīrieti,kurš man ļoti patīk,bet nesagādā man tādus orgasmus seksā kā es gribētu vai esmu iedomājusies gribēt,sist,pieķēdēt pagrabā un par viņu ņirgāties,ierādīt viņam viņa vietu,ka tā jau es viņu mīlu,bet viņš ir sasodīti sūdīgs un kretīnisks mīlnieks,ka der man tikai suņa vietā un ja tad nesaprot,ko es no viņa gribu ņemt un izvarot analītī. Kaut ka jau ir jāredz kā jutas cilveks,kuru izvaro.
Es tā varētu stāstīt psihoterapeitam,ka gribu izvarot vīrieti,lai redzētu kā uzvedas un jūtas vīrietis,kuru izvaro.Būtu interesanti paeksperimentēt.
Nu,nav vīriešiem nekāds tāds savādāks prāts kā sievietēm. Ir tikai nedomājošie un domājošie. Un man kauns par tādiem vīriešiem,kuri stāsta,ka vīriešiem ir attīstīts prāts ar domāšanas sistēmu,bet tajā pašā laikā neredz,nezina,nesaprot kā mīlēt sievieti un kā ar viņu veidot attiecības,lai viņa gribētu viņu mīlēt. Tātad šis piecu bērnu tēvs ir savā prātā neattīstīts muļķis un vēl nekaunīgs gaudotājs-fui,vēee,kur var auklēties ar tādiem večiem,nu,jeh.. Nu,nenones labas savstarpējās attiecibas un mīlestību Jēzus no debesīm,tās cilvēki veido paši. Tātad piecu bērnu mātei vajadzēja mīļāko un kas tur slikts?
Как говорит наш любимий шеф: если кто то идиот, тогда — надолго!
Nē – tas ir uz mūžu, jo stulbums ir neārstējams.
Praktiski visa materiala pasaule ir radita, lai kairinatu nenobriedushas sievietes smadzenes. 90% Virieshu nevar atlauties so kairinajumu noverst, sievietes izveleta veida. Sieviete sak nodrosinat pati so kairinajumu samazinashanos, bet tas ir ka lavina, kurai nekad nebeidzas kalns, no kura slukt uz leju.
Ar atbildība sajūtu saku – citreiz ar sievieti citādāk nevar kā tikai ar vardarbību. Un ar bērnu arī ne. Lai disciplinētu ģimeni, sievu, bērnus, citreizi, izņēmuma kārtā, brutāla vardarbība ir terapeitiska. Tā palīdz atgūt sievieti kā sievu un nolikt bērnus pie vietas. Ir jāatzīst godīgi, citreiz vardarbība ģimenē ir pat IR vajadzīga. ļoti reti, bet IR vajadzīga. Un man pie vienas vietas ko tur domā liberāļi, geji, lezbietes, vai feministes. Primārās ir veselīgas ģimenes intreses, ar diviem spēcīgiem cenetriem, sievieti un vīrieti priekšgalā, un primārās ir arī šādās ģimenēs augušo bērnu intreses, kuriem ir tiesības izaugt veseliem klātesot gan vīram gan sievai.
Kurš jums ir devis to pātagu rokās? Kurš jūs ir atzinis par objektīvo vērtētāju, kas mācēs nekļūdīgi notiekt, kurā brīdī kāds no jūsu “padotajiem” ir pelnījis jūsu terapiju? Kurš jums ir devis tiesības būt vadonim? Kurš ir teicis, ka ģimenes modelis, kurš personīgi jums ir visērtākais, arī ir vispareizākais? Bībele? Instinkti? Viesturs R.? Pilnīgs absurds. Gan sievietes, gan vīrieši vispirms ir CILVĒKI, un dzimums nav diagnoze (jo sevišķi sieviešu dzimums atšķirībā no šeit komentāros tik izplatītā viedokļa, ka sievete – tas jau nozīmē vājāku, nesavaldīgāku, aprobežotāku radībiņu). Tas ir raksturs, temperaments, kompleksi, personīgās īpašības, kuras var būt problemātiskas gan sievietēm, gan vīriešiem (piemēram, šeit pat slavētais vīriešu dominances komplekss). Mīļās sievietes, atmetiet šo sabiedrības uzspiesto zīmogu, atbrīvojiet savu domāšanu un beidziet būt mazohistes. Saprotiet, ka tie brīži, kad jums, kā pašas sakāt, reizēm vajadzīga stingrā roka, lai neuzsāktu it kā bezjēdzīgas provokācijas pret savu vīrieti, nav vis sievietes matriarhālās dabas uzliesmojumi, kas jāsavalda, salaužot viņas EGO, bet gan divu cilvēku raksturu sadursme, kas jārisina nevis caur “vīrietis–valdnieks, sieviete–savaldāmā” prizmu, bet gan diviem garīgi nobriedušiem indivīdiem savstarpējas cieņas un rakstura izpratnes ceļā vienojoties. Lūk, jums feminisms.
ja pateica Jā, tad lai pēc tam nesūdzas, ar to arī visas tiesības ir atdotas. Jūsu atziņām tur nav ne vietas ne nozīmes. Pieņēmums par garīgo briedumu lielākajā daļā fizisku konfliktu gadījumā ir tikai pieņēmums un tieši tādēļ pāri nonāk līdz tādam līmenim. Kā vīra tā sievas “vainas” pēc, kā nu kurā pārī. Tik pat labi varat aicināt mīļos vīriešus atmest sabiedrības uzspiestos zīmogus un beigt būt mazohistiem.
Nu Jūsu ģimenē, Jāni Latvieti, baidos pat iedomāties, ar kādām psiholoģiskām traumām bērni izaugs, ja sitat gan viņus, gan viņu māti un par to vēl esat atklāti lepns un pārliecināts 🙁
Frāze par “Jā” pateikšanu pat nav komentāru vērta; tā atgādina kaut ko no viduslaiku tumsonības. Pašsaprotami, la neviens nepiedzimst garīgi nobriedis, un žēl, ka sievietes, ar kurām Jums nācies saskarties, tādas nebija. Bet normālā (un arī šoreiz nepapūlēšos speciāli skaidrot, kas saprotams ar “normālo”) situācijā šim pašam Viesturam R. bija jāraksta nevis par tiešiem vai netiešiem veidiem, kā Jūs varētu “iepļaukāties” atpakaļ savā komforta zonā, bet gan par padomiem un dzīves gudrībām, kā tām sievietēm, kas Jūs morāli sakropļojušas kļūt par labākiem cilvēkiem.
Kā es gaidu brīdi, kad Latvijā ļautiņi vairs nevarēs atklāti lielīties ar vardarbību! Kad policija noskaidros IP adresi un aizsūtīs sociālo dienestu pārbaudīt atmosfēru Jāņa Latvieša ģimenē.
savukār es gaidu to brīdi, kad policja varēs sodīt “vājā” dzimuma būtnes par pasīvo agresiju un morālo teroru!
Varbut vajadzetu parunat par vardarbibas klatbutni ABORTOS…
Pilnīgi Jums piekrītu! Bet tas nekādi nemazina sieviešu sišanas ļaunumu.
Vauuuu!… Nu bet tā viš ir…nožēloju ka nesitu pirmo sievu. Tagat, pēc gadiem kad jātiekas bērnu kāzās viņa pati nožēlo ka aizgāja un pārmet ka neesmu viņu savaldījis.
Ar interesi izlasīju šo rakstu. Pavisam nenoliedzami, cilvēks, kas rakstījis šo rakstu, ir debīls.
Bet doma, ka šis cilvēks varētu strādāt par psihoterapeitu, liekas vienkārši neiedomājami slima.
Gandrīz vai gribētu vēlēt viņam pakārties, tomēr ceru, ka ar laiku viņš pats atzīs, ka šādi raksti pārkāpj profesionālās ētikas normas, un atvainosies par dumībām, ko sarakstījis.
Viestur, man no sirds żél, ka lielākie bļāvēji visu rakstu nav izlasījuši un ja arī ir izlasījuši ir vai nu upuri/varmākas dēļ dzīves pieredzes vai nespēj saprast Jūsu konceptu. Arī tie, kas ārēji šķiet gudri un inteliģenti, bet ir spējīgi tikai uz citu viedokļa virsupsēju atražošanu, bet ne izpratni. Lai veicas!
Psihoterapeitam “jāaiznes “līdz nezinošajai tautai sava doma, skaidri un saprotami.
Varbūt viņš pats nesaprata,ko vēlējās teikt?
Psihoterapeitam nekur nekas nav jāaiznes. Vidusskolā fizikas kabinetā ik dienu mums acu priekšā bija sauklis (mēs gan vēl nezinājām, ka šo teikumu var postēt kā saukli) – datõrs ir tik gudrs, cik tā lietotājs. Pārfrāzējot varētu teikt, ka psihoterapeits ir tik gudrs, cik viņa pacients. Āmen.
Un viņš saprata, ko viņš grib teikt, tici man:)
Interesanti, ka 21. gadsimtā murgojumus par sievieti, kam jādzīvo “vīra ietvarā”, saucat par “koncepciju”, kas būtu pelnījusi “izpratni”.
Nesaprotu, kur tādi neandertālieši rodas. Pat nevaru iztēloties veiksmīgu kopdzīvi ar kādu, kurai dzīvē vajadzīgi trīs K un mans “rāmis”. Tāda viņa būtu tikai garlaicīgs gaļas gabals.
Piekrītu Uģim. Tur jau tā lieta, ka ja vīrietim jāsit sievieti jau norāda, ka kāds viens ir tāds otrs izskatās. Gudri vīrieši neizvēlas dumjas sievietes un otrādi. Un nav ko čīkstēt ne sievietēm, ne vīriešiem, ka nekā neiet, jo katrs mēs sev līdzās tiešām izvēlamies partneri atbilstoši savām spējām, izglītībai un garīgai izaugsmei. Ja vīrietis izvēlējies sievieti, kam domāšana vien saistās ar dzemdi, tad pats vainīgs un sieviete tad droši vien arī ir tāda, kas uzprasās uz pēriena. Esmu sieviete, bet ir nācies sastapties ar tādām sievietēm, kur dominē dzemde ne smadzenes un arī man kā sievietei nav nemaz tik patīkami ar tādām komunicēt – tiešām var nokaitināt.
Cienījamais psihoterapeits ir ”pārsālījis”, bet zināma loģika visai tai lietā ir.
Ja pieminam vārdus vardarbība un terors (psiholoģiskais, emocionālais, fiziskais), tad uzreiz visiem “spalvas gaisā”. Bet patiesībā vīrietim ir jāprot Sievieti “nolikt pie vietas”.Ne jau ar kulakiem, bet ar galvu. Tātad vīrietim ir jābūt stipram ne tik daudz fiziski,cik garīgi.
Piekrītu vienīgi tam,ka vīrietim jābūt garīgi stipram.
Vai garīga stiprība tomēr nav vēlama visiem?
Tiešām, Jūs un Jānis Latvietis te kaut ko drusku runā par tēmu
Un no treshaas puses – reizeem tie uz sievas pagriezto muguru dusmiigie viirieshi taa “nevardarbiigi” audzina, ka labāk buutu situshi, jei bogu
Tev kāds ir iesitis?
Nav gan
Sulbumu jau nevar izsist, tā kā nav jēgas pat mēģināt.
Jauki. Un cerams, ka neiesitīs, lai tev nevajadzētu mainīt viedokli par daudzām lietām.
Es lasot VR domas neviena bridi neuztveru tiesu aicinajumu uz vardarbibu! Tas par ko Viesturs runa ir sievietes/sievas “noliksana” pie vietas! Katram no abiem ir savi pienakumi gimene gan attieciba vienam pret otru gan attieciba pret berniem! Sievietes, jus loti labi pasas apzinaties to nekontrolejamo notikumu pludumu ja jums lautu pilnigu valu! Vienmer esmu pasmaidijis par tiem lielajiem pirkstiem viriesu virziena ar birku – visi viriesi ir cukas un krapeji! Ticiet man, viriesies butu “jamacas” no sievietem cik zemiski, merkantili un bezatbildigi var rikoties! Katra sieviete ir cuska! Ja, katra sieviete ari ir Dieviete, bet lai klutu par Sievieti/Dievieti/Sievu ta cuska ir janosit, sava dzemde jasavalda! Sieviesu kluda ir uzskata, ka virietis “staiga” apkart jo vinam vajag ko jaunu! Ne, milas sievietes! Tiesi jus esat tas, kuras no tadam sajutam barojaties! Virietis staiga apkart jo vinam majas nav novertejuma!!!
Jā, lūdzu ieklausīties šādos komentāros, nevis uzreiz te bļaut, ka Rudzītim sertifikāts jāaptur!!!!
Es arī rakstā nevienu brīdi neredzēju tiešu aicinājumu uz vardarbību.
Ja visas tevis satiktās sievietes tā ir domjušas, vai nav pienācis laiks izdarīt secināju attiecībā uz sevi?
Viss ieraksts ar visiem absurdajiem argumentiem balstīts uz aksiomu, ka matriarhāla kultūra ir kaut kas slikts un patriarhāla kultūra ir tas, uz ko jātiecas vai pie kā jāatgriežas. Tad kas tad ir slikts matriarhālā kultūrā?
nekā slikta matriarhālā kultūrā nav.
Viesturs tikai drusku par augstprātīgu domā, ka visiem, kas par viņu izsakās, jābūt izlasījušiem VISU, ko viņš rakstījis – no šejienes tad arī visas tās nesaprašanas. Varbūt tomēr Viesturs varētu nerakstīt tik šausmīgi provokatīvi, jo ar to viņš tikai kaitē pats sev.
normāls vīrietis sievieti nesistu, bet nokausētu ar seksu un strādāšanu, un sakarīgām izklaidēm , izglītošanos- tad nepaliktu griba pēc dzīvnieciskiem murgiem:DDDD
Vispār sajutos, kā tāds mājdzīvnieks izlasot šo, atvainojos, sviestu. Liekas, ka sieviete tā ir tāda radība kuru var paspārdīt un gan jau nākamo reizi klausīs, kā tāds sunītis. SVIESTS!!
Jaatzist, ka man patika Rudzisa teorijas lidz bridim, kad es kluvu par maati. Tad es secinaju, ka parlieku daudz kas no manas prakses neatbilst sai teorijai. Piemeram es gaidiju, kad radisies patikamaas, pat seksuaalaas sajuutas, kad beerns ziiz. Nekaa tamliidziiga! Pat ne tuvu! Tad man nudien saaka likties- iisteniibaa jau Rudzitis nemaz ar tik labi nezin ka juutas sievietes. Tad es gaidiiju, ka man par galveno dziivee kluus berns un mazinaasies interese par viiru. Un atkal nekaa! Man gribas viiru kaa viirieti. Un ja ari vins kaadreiz varetu justies atraidits, tas driizaak ir deel milzu slodzes, ko uzliek beerns – gruuti atrast laiku divataa, kad neesam nogurusi. Taas neguleetaas naktis – tur tak traks var palikt. Nudien nezinu, kaa var saglabaat normaalu garastaavokli pie meenesiem ilga nenormaala naktsmiega, tas kas liidziigs spiidzinaasanai. Nu vinvaardsakot, man radaas dzilas jo dzilas aizdomas, ka Rudziitis iisti nesaprot par ko runaa.
Pievienojos…
Gluži vai “copy un paste” Jūsu dzīves apraksts no manas dzīves pieredzes!
Arī mans psihoterapeits tolaik pasmaidīja, ka Rudzīšam kungs jau nav sieviete, viņš nevar zināt, kā jūtas sieviete, kad bērns iekožas krūtī, ka tas viņai nav nenormāls kaifs…
Es gluži otrādi biju baigā feministe, līdz man tagad ir trīs bērni un es domāju, kāpēc jaunībā biju tik stulba. Man ir labs darba, pastāvīgi ienākumi un neliels iekrājums nebaltai dienai un zinu, ka varētu dzīvot viena un būt neatkarīga. Tikai nebūtu laimīga. Kopš esmu sākusi uzticēties vīram, mūsu attiecības ir lieliskas. Kopš necīnāmies par varu ģimenē un par to, kurš būs noteicējs, viss ir lieliski. Pie tā bija jānonāk 20 gadu laikā. Viņam ir publiskais gala lēmums lielākajā daļā mūsu lēmumu, bet zinu, ka visi lēmumi ir manējie :). Viņš ir galvenais mūsu ģimenē un bērni to zina, bet es esmu sarunu vēdējs visām pusēm.
Viestura shēma ir “dzīva”, bet kā vienmēr ir izņēmumi. Daudz ir sieviešu, kam bērns kļūst par dzīves asi un vīram nav vietas šajā mazajā pasaulītē. Par bērnu barošanu, nevaru teikt, ka barojot izjutu baudi, bet tagad atceroties gan dažreiz ir bijušas patīkamas sajūtas, atmiņas par unikālo simbiozi, kad bērns zīž un mātei piens rodas pēc pieprasījuma. Un nevienam citam (vīrietim) uz pasaules tā nav. Bet tās vairāk tādas maiguma izjūtas. Protams, ka ir sāpīgi, kad bērns kož un tur nekā forša nav nemaz. Kopš esmu izlasījusi gandrīz visas Viestura grāmatas, izprotu to, ko viņš mēģina pateikt. Bet no blogiem to saprast nevar, it īpaši, ja vairums izlasa pa diagonāli. Skaidrs, ka VR nav nekāds sieviešu nīdējs un nemaz nav vardarbīgs, kā arī neaicina to atzīt.
Kad izlasīju Bendes meitiņu, man daudz skaidrāk pavērās skats gan uz mani pašu kā māti, gan plašās ģimenes locekļiem. Ar lielu atvieglojumu nopūtos, ka lielā mērā intuitīvi bijām spējuši izvairīties no virknes VR aprakstītajiem slazdiem, lai gan pāris tomēr bijām iekrituši.
Vakar bija lielisks raidījums ar Juri Rubeni. Tajā tik daudz tika pateikts. Par visu. Iesaku noskatīties.
Un VR iesaku aprast ar domu, ka viņu nesaprot un ka vienmēr būs cepiens. Ir tikai 2-3% katrā nācijā, kas spēj kritiski domāt un iedziļināties otras puses uzskatos, nesaredzot aicinājumu atbalstīt vardarbību.
Tas vēl ir jautājums, vai VR vispār vēlas tikt saprasts. Ja vēlētos, varbūt pacenstos izpaust savu domu skaidrāk, precīzāk, gudrāk. Tad VARBŪT rastos diskusija. Un tad VARBŪT būtu kāda jēga no šīs putošanās. Un, protams, būtu jāizvētī patiesības grauds. Vai tas VR tekstos ir? VARBŪT. Bet varbūt – nav. Un man ir aizdomas, ka VR to pats intuitīvi nojauš. Un baidās tikt atmaskots. Baidās, ka izrādīsies, ka milzim ir māla kājas.
lūk, vārds vietā
Ak Dievs, nu mēs taču saprotam, saprotam! Sieviete ir zemāka/aprobežotāka būtne, pakārtota vīrietim, kuram viņa jāierāmē un jāpakļauj. Nekāda kodolfizika tā nav, nekāds revolucionāri jaunais pasaules uzskats arī tas nav – vecs kā pati pasaule. Beidziet izlikties par kaut kādiem pārpasaulīgi gudrajiem izredzētajiem 😀
Mazam bērnam – zīdainim un arī vēlāk – ļoti vajadzīga mamma. Kad bērns paaugas, viņš dabiski attālinās un pamazām aiziet savā dzīvē. Lūk arī visa nenormāli sarežģītā, dabas iekārtotā filozofija.
Raksts, protams, ļoti provokatīvs, kurš uzplēš rētas visām sistajām, pazemotajām, nemīlētajām sievietēm feministēm līdz pakāpei, kad nemaz nevar ieraudzīt par ko ir raksts (tas no komentāru sadaļas citos medijos). Neesmu pārliecināts, ka visu rakstā esmu sapratis kā domāts, bet idejai pievienojos.
Manā ģimenes dzīvē arī pienāca tāds brīdis (salīdzinoši nesen), kad man bija jācīnās par savas sievietes atgūšanu. Pazuda man viņa pašizdomātos pienākumos, rūpēs, pārgurumā, bērnā. Paliku viens. Mājās, darbā. Intuitīvi izmantoju to, ko protu vislabāk = lečīšanu (=psihoterapeitiska problēmas skaidrošana bez zināšanām terapijā un psiholoģijā:) ), kā saka mana sieviete. Sāku brīdināt, ka ejam nepareizā virzienā, kuram galā ir vientulība un ģimenes izjukšana. Tā, ar maziem nesakarīgiem romantikas pirkšanas mēģinājumiem no abu puses, nodzīvojām līdz punktam (pēc kāda gada, pusotra), kur iestājās atsalums, atsvešinātība, katram savas rūpes, drusku vienalga. To arī cēlu galdā, skaidrojot, ka vairs neredzu kāpēc mums būtu jādzīvo kopā, lai arī savu sievieti izvēlējos vēlu un nekļūdījos savā izvēlē. Plus vēl mūsu kopīgais puika, kurš man mīļš.
Bet man blakus ir vieda sieviete (sieva), kura prata atgriezt atpakaļ siltumu mūsu mājās, rūpes mūsu attiecībās, gribēšanu kalnus gāzt un dzīvīgumu manā ikdienā. Esam atpakaļceļā viens pie otra. Pieļauju, ka tieši šī ļečīšana arī ir tāds ok vardarbības veids, lai vestu sievu/vīru/bērnu/māti/sievasmāti ‘pie prāta’. Nu, vismaz priekš manis tas strādā. Man gan šķiet, ka tur jābūt ar savējo cilvēku blakus (ne ar ‘labāka nebija’) un abiem ar dziļu vēlmi tomēr būt kopā, lai arī ‘vardarbīgās attiecībās’ 🙂
Kaut ko lidzigu saskatu sava pieredze – mums ar viiru gruuti atrast tagad laiku prieks abiem, jo ir berns. Bet nu es neteiksu, ka manas ruupes ir izdomatas – gan man gan bernam vajag pagatavot est, maju puslidz pievaakt, jo miskaste gluzi negribas dzivot. Es atrisinaju to tas, ka vairak sadaliiju maajas darbus – viirs tagad ir vairaak iesaistits drebju, trauku mazgasanaa un est gatavosanaa, berna pieskatisanaa. Liidz ar to man uzradaas vairaak energijas un velmes likt to musu attiecibas, seksu vairaak saak gribeeties. Tiesa gan, darbdienu vakaros, kad berns nolikts gulet, mes abi visbiezak esam jau samiegojusies un nogurusi, gribas guleet. Pasmejamies tik, ka ar seksu nodarbosimies nakosmeenes. Ceru, ka izdomasu vel kaut ko, lai ertak iekartotos un nebutu taa, ka pienakumi un ruupes izspiez visu jauko no dziives aaraa 🙂
Neskaidri apskaidrota situācija ar nepieņemamiem secinājumiem.
Kāpēc sieviete nolikta kā kaut kāda vājprātīga būtne?
Un kur ir izanalizēta vīriešu būtība? Kur ir vārdi par to, cik procentuāli daudz vīrieši domā ar savu daiktu, ne smadzenēm?Protams, ka tas nav viennozīmīgi..
Slims raksts. Ar pierādījumu-mums ir tik ļoti ļauts vaļas savās domās, velmēs un vajadzībās, ka mēs cilvēki jau paši vairs nesaprot, ko viņi vēlas, kas notiek viņu galvās, un cik daudz viņi var prasīt no otra. Mēs ejam uz pašiznīcināšanos ar savu slimo, samaitāto skatu uz dzīvē notiekošām lietām. Vienam redzieties trūkst uzmanība, otram garīgas lietas, citam iekāre.
Un atkal ‘dižā psihoterapeita’ pārdomās neskaitāmi steriotipi par sievietes būtību, par to, kam viņa radīta, par vīriešu lomu un tā tālāk. Kas tie par pieņēmumiem? Jau sen saucamā ‘dzīvē iekārtotā sistēma’, kāds kuram uzdevums/pienākums ģimenes dzīvē vai jebkurās attiecībās, nepastāv. Tas ir kā sens mīts..bet realitāte ir pavisam cita.
Tieksim vaļā no saviem aizvainojumiem, bailēm un sāpēm, nepiepildītiem sapņiem un citu vainošanas pie savām problēmām. Mīlēsim sevi, citus, un tie arī mīlēs mūs. Runāsim un risināsim savas problēmas. Un atbildēsim par katru savu vārdu, rīcību un attieksmi. Būsim atbildīgi un mīlēsim. Pasaule ir tāda, kādu mēs to veidojam. Paldies..
Gan jau VR vīrieti arī iztirzās sīkāk -ir jau grāmata. Bet domāju, ka VR nerunāja par gudrām izglītotām sievietēm, bet gan par drusku atpalikušajām evolūcijas ceļos. Jāaug jau abpusēji, lai vīrietis un sieviete varētu kopā būt laimīgi un beigt vienreiz viens otru apvainot.
Ar kādām tiesībām divu cilvēku attiecībās tieši vīrietis būtu tas,kas ir tiesīgs vērtēt,ka sieviete rīkojās ne tā kā vajag un viņš drīkst viņu pakoriģēt?
Tad pašam ir jābūt nevainojamam. Bet kur ir tie gudrie vīrieši? Tādu nav.
Sāksim ar to,ka Latvijā neviens vīrietis nevar,piemeram,nodemonstrēt sava prāta super spējas un kļūt par miljardieri. Lūdzu,iedod man desmit miljardus un es ieklausīšos padomā un rīcības norādījumos kā man un ko man vajadzētu darīt savā firmā labāk kā līdz šim. Nevari pierādīt,ka esi gudrāks un apķērīgāks,staigā vienu ielu tālāk. Attā,idiotiskais vecis,attā!
Nevajag jaukt dažādas lietas. Izlasot rakstiņu, radās sajūta, ka esmu nonākusi 100 -200 gadus atpakaļ. Piekrītu pirms gadiem simts, sievietes sēdēja mājās, bērnus audzināja, ēst taisīja un vīru sagaidīja mājās. Ja neesi pamanījis, tad situācija ir mainījusies. Ja man vīrs spētu nopelnīt tā, lai visam pietiek, lai man nav jāstrādā, es arī sagaidītu viņu mājās ar siltām vakariņām un čībām zobos… Bet ja es atnāku no darba nogurusi kā suns, tad ko man tagad? Vīrs nogāzīsies pie televizora ar pulti rokā un es skriešu , taisīšu vakariņas, mazgāšu veļu, traukus, māju, utt. Un ja kautkas nepatiks, man vēl pa zobiem sados? Hm…..
No tevis psihologs, kā no manis balerīna….
Ne sūda tā nebūtu.. ar naudu tam nav pilnīgi nekāda sakara
Un kam ir sakars?
ja sieviete ciena un godā savu vīru, viņš nopelna ģimenei naudu
Tam ir sakars ar naudu un pienakumiem majas. Majas un bernu uzturesana prasa gan naudu, gan darbu maajaas. Ja parak liela dala ir uz sievietes pleciem, bet maz- uz viriesa pleciem, skaidrs, ka sieviete limst zem smaguma, tad nav vairs speka tas ciibas pienes un galu galaa sanaak dusmas – kapeec man veel jaizturas jauki, ja es te velku visu vezumu, kameer otrs tralalaa, savu dalu veel uzkraavis man uz pleciem.
Raksta slēptā jēga – kā sievietei iemācīt viņas pienākumus pret vīrieti. Sensenais veids vardarbība. Bībelē – ,,Sievai būs vīru bīties”, tātad vardarbības draudi . Vardarbība pret sievieti ir veca kā pasaule. Spēka princips. Bet ir vēl cita situācija – Bībelē – Kristus ,, kas iekšā, tas ārā, kas augšā , tas lejā” . Tātad iekšēji ( dvēseliski) agresīva sieviete , izraisa ārēju agresiju pret sevi , iekšēji mīloša sieviete izraisā ārejas mīlestības izpausmes pret sevi. Ja sieviete mīl vīrieti, vīrietis ir laimīgs . Bet ko dod savai sievietei laimīgs vīrietis? Savu laimi un mīlestību. Respektīvi kāda esi tu pati , tādu attieksmi pret sevi saņem. Sievietes lielākā muļķība kritizēt savu vīrieti. Slavējiet un viņš būs tāds vai tuvosies tādam, kādu jūs gribat viņu redzēt. Un vēl – atdodiet formālo vadību vīrietim. Tad viņš prasīs padomu jums un jūsu vēlmes tiks ievērotas. Nav obligāti visu dzīvi jāturas kopā enerģētiski atšķirīgiem, nesaderīgiem cilvēkiem – nesaprot viens otru, rodas nesaskaņas un konflikti , enerģētiski līdzīgiem ir laimīgāka kopdzīve , savstarpējā sapratne , kopīgas dzīves vērtības . Meklējiet savu !!! otro pusīti un būsiet laimīgi.
Karlson, Tu esi vieds. Precīzi.
Tieši tā! Priecājos par jūsu viedokli.
Ceru, ka Viesturs Rudzītis ir smagākajos nakts murgos nosapņots tēls. Nevienas pariezas cēloņsakarības.
Jā, reizēm man arī gribas Rudzīti par Fantomasu lamāt. Bet nesteigsimies!
Sperma nevis muskuļi.
–
Ir dažādi attiecību modeļi dzīvnieku sabiedrībā.
Gorillām spēcīgākais tēviņš pārojas ar visām. Muskuļi uzvar.
Šimpanzēm, sievietes pārojas ar visiem vīriešiem. Uzvar spēcīgākā sperma.
–
Cilvēk-sievietes evolucionāri simtiem tūkstošu, ja ne miljoniem gadu ir pārojušās pēc spēcīgākās SPERMAS principa. Tātad ar vairākiem vīriešiem vienlaicīgi.
–
Senajos klanos/ciltīs bērniem visi tēvi bija vecāki. Visa cilts rūpējās un audzināja mazos.
–
Tad, kad cilvēce attīstījās tik tālu, ka ražoja vairāk, nekā nepieciešams izdzīvošanai, sāka parādīties pirvātīpašuma princips. Vīriešiem gribējās nodot sakrāto tieši saviem bērniem.
–
Tā radās laulības institūcija. Lai sieva nedrāztos apkārt un būtu zināms, ka uzkrātie resursi nonāk savējam bērnam.
–
Šādā perspektīvā skatoties, sieviete visu laiku jūtas diskomfortā, jo evolucionāri ir pieradusi pāroties ar vairākiem vīriešiem vienlaicīgi, un palikt stāvoklī, no spēcīgākās spermas īpašnieka.
–
Mūsdienu ģimeņu modeļi dēļ prasības sievietei būt monogāmai, ir pārsvarā disfunkcionāli, it īpaši brīvdomātāju sabiedrībās, piemēram, Latvijā.
–
Sieviete sevī ieklausās – gribās ar daudziem.
Sabiedrība saka – tu esi padauza.
–
Rodas iekšējs konflikts un psihoterapeitiem, kuri tikai vāji apjauš, kas notiek, darbs un maize 😀
Bravo!
Labākais no komentāriem/viedokļiem!
Piekrītu 100%!
jā, skatos kā mēs ar māsu un tēvu esam mātei bērnu lomā – visi trīs tā draudzīgi, māte strādā kā vīrietis, jo tā radusi . Tēvs maigumu nāk saņemt pie mums ar māsu , nākot uz tēju papļāpāt. Sagriezies viss , man paldies Dievam nav tik daudz enerģijas, lai uzturētu Mātes modeli, tāpēc saprotu, ka gribu ierāmēties:)) Tikai vēl jāiemācās kalpot ..
Interesanti. Vai man vienīgajai šķiet, ka raksts pilnībā veltīts vīrieša interešu un un labsajūtas apmierināšanai? Ir apskatīts, kā būtu jāietekmē sieviete, lai vīrietis ģimenē jūtas droši, labi un ērti (čības, vakariņas). Bet atstāts novārtā aspekts, vai šī, vienalga, emocionāli vai fiziski sistā paklausībā mācītā sieviete jutīsies labi, droši un silti šajā ģimenē?
Hm, par kādām princesēm ir runa? Par nodrošinātām, kas dzīvojas savā nodabā, var visu atļauties, nestrādā, un tad vēl nav gatavas vīram vakariņas servēt un uz citiem aiz garlaicības skatās, vai varbūt tomēr par situāciju parasto – abi daudz strādā, abi vēlu nāk mājās, sievietei, diezgan klasiski, nedaudz vairāk tā darba, jo vēl papildus rūpes par bērniem un māju u.t.t., un tad nogurums un uz “sievas pienākumiem” nepavelk vairs.
Nu sagādājiet sievai skaistu ceļojumu, atpūtu, tad viņai radīsies spēki un vēlmes arī pievērsties savam vīrietim un ieraudzīt viņu. Bet redz – Rudzīša kungs vedina uz pātagu, nevis burkānu. Tā teikt – kā viņa dzimumam ekonomiski izdevīgāk un vienkāršāk 🙂
Diemžēl Rudzīša šarma apdullinātās sievietes to neredz, un vēl metas viņu kaismīgi aizstāvēt.
Jaa, nudien!
A jūs padomājāt ka reizēm ir tā kad tu sēdi mājās ar bērniem faktiski aizej tikai līdz veikalam un katru dienu vīru sagaidi no darba ar siltāmvakariņām kārtīgu māju un viņš atnāk un tevi sāk dauzīt par to vien ka tu aizmirsi pateikt ka ej uz veikalu?Ko tad ar drīkst sist da asinīm bērnu priekšā un vēl atrunāties ka negribeja tā.Es bēgu un aizbēgu bet morāli vēl joprojām nevaru aizmirst to murgu.Jūs sišanu atbalstat tad lūdzu padomājat par tām sievietēm kas to nav pelnijušas jo nevisas kā prieka meitas apbērnojas no katra ko satiek un ne visas vazājāsapkārt.Pēc jūsu raksta var padomāt ka jūs sievietes noniecinat nepiedomājot par to ka ir arī nevainīgi upuri kas nav to pelnijuši.Šādi jūs iedrošinat varmākas
Tas tuprināsies tikmēr, kamēr cilvēki nesapratīs, ka sist vispār nedrīkst – vienalga “vainīga” vai “nevainīga”.
Par sišanu
Kad man bija kādi 12 gadi vienā piektdienas vakarā, pamanīju asiņu traipu uz virtuves durvīm. Toreiz bija vienīgā reize, kad mans tēvs bija pacēlis roku pret manu māti. Viņa ienāca pie mums ar brāli istabā un sāka raudāt. Viņa pastāstīja daudz ko tādu, ko mēs nezinājām. Arī to, ka neilgi pirms kāzām bija piedzīvojusi uzbrukumu kādā tumšā rudens vakarā, kad devās mājup no darba. Viņa bija izvarota un nebija šo faktu atstāstījusi manam tēvam līdz pat šai dienai. Varbūt bija arī kaut kas vēl, ko mums ar brāli viņa nestāstīja, bet jebkurā gadījumā tēva nesavaldīgajam raksturam tas bija par daudz. Viņa lūdza, lai mēs ar brāli nekad pret sievieti nepaceļot roku, un esmu šo lūgumu līdz saviem gandrīz 40 arī ievērojis. Nav nemaz tik grūti. Var izturēt arī tajos brīžos, kad sieviete ir tā sadusmojusies, ka metas tev virsū ar dūrēm un sit pa seju (ja smejies, viņai ātri pāriet). Tas pats attiecas uz bērniem un lielākoties arī dzīvniekiem. Vīrietis nesit vājāku.
Varbūt Rudzītis to bija domājis pārnestā nozīmē?
Par ģimeni, bērnu un sievieti
Mana pirmā laulība sākās ar ļoti idealizētām attiecībām no mūsu abu puses. Kad piedzima meita, sieva kļuva par ideālo mammu, bet sievas-mīļākās loma kaut kā zaudēja savu nozīmi. Visu laiku domāju, ka vaina ir manī un jāspēj pieaugt un pieņemt apstākļus, kādi ie ir (un daļēji jau tie ir jāpieņem). Šķita, ka pieņēmu tos, bet pēc gadiem 2-3 pēkšņi, negaidīti un nevaldāmi iemīlējos citā sievietē. Tā bija kā apsēstība, līdz ar to man vajadzētu būt varējušam saprast, no kurienes tai kājas aug, bet es biju vēl pārāk jauns. Sievu nekrāpu fiziski, bet emocionāli biju citur. Kad sapratu, ka esmu galīgi sapinies, lai to visu atšķetinātu, izstāstīju par notikušo sievai. Viņa aizgāja izvemties. Un tad sākās mūsu lēnā ekskursija pa lejupejošu spirāli uz elli. Viņa nespēja piedot, es no vainas sajūtas vairs nezināju kur likties un attiecībās, lai vai kas notiktu – viss šķita neīsts, mākslīgs, bezcerīgs. Pa vidu psihoterapijas: individuālas, pāru, depresijas un citas lietas, kas nāk komplektā. Pēc 5 gadiem mēs beidzot šķīrāmies – tas, protams, bija drausmīgi sāpīgi, bet esmu priecīgs, ka tas melnais laiks ir sen aiz muguras.
Šķiet te varētu vilkt kaut kādas paralēles ar VR secinājumiem.
Sieviete nav dieviete
Izlasīju arī Lāsmas komentāru, kuram bija smeldzīgs sākums (un laba valoda), bet cauri virmo bērnības sāpe – visi vīrieši ir kretīni, ja nepierādīs man citādāk. Un pat ja viens pierādīs, tad vājuma brīdī, kad nogurušam no pierādīšanas, izpaudīsies kāda viņa ne tik laba īpašība, viņš tiks bez žēlastības iemīts zemē, jo Lāsma dzīvo pēc principa “Es būšu tā, kuras dēļ cietīs vīrieši.”
Kaut ko censties kādam pierādīt ir muļķīgi. Vēl absurdāk ir censties pierādīt, ka tu esi pelnījis būt par savu bērnu tēvu vai savas sievas vīru. Tas būtu pazemojoši un galu galā nogurdinoši. Sieviete nav Dieviete, no kuras nelabvēlības būtu jābaidās.
Vēlmei kādu iepriecināt, pārsteigt, iedvesmot, aprūpēt, pašam daudz sasniegt, nopelnīt, būt labā formā, būt laipnam utt. utt. ir kā Šlesers būtu teicis “jānāk no iekšām”, nevis jābūt ārēji uzspiestai.
Manuprāt, laimīgu attiecību kokteilī spēja piedot noteikti ir viena no galvenajām sastāvdaļām. Daudz svarīgāka par kaut kādu pierādījumu gaidīšanu no partnera. Līdz saviem gandrīz 40 esmu iemācījies, ka neviens cilvēks nav svētais, tādēļ man nav grūti otram piedot. Piedot no sirds un atkal uzticēties. Dažreiz, ja sāpīgāk iecirsts, tas prasa vairāk laika, bet var piedot arī neuzticību un pat nodevību. Lāsmas patēvam to būtu vajadzējis mācēt. Arī manam tēvam noteikti.
Secinājums no visa tā:
Ja abiem ir līdzīgi skaistas iekšas un āras (lai būtu ķīmija), tad var iztikt arī bez sišanas.
P.S. Rudzītim vajadzētu padomāt, ko un kādā secībā viņš publicē. Vienlaikus ar šo materiālu vajadzēja arī rakstu: “Kā tavs sānsolis palīdzēs vīram”.
Vīrieti zem 40, man patika, ka paanalizēji manis rakstīto.
Es par savu komentāru (9) nedaudz pati mulstu. Es noreaģēju uz Viestura rakstu kā sistā – katrā teikumā man virsū vēlās “patēva” rēgs. Man gribējās izvemties kā dzirdot nodevīgu atzīšanos. Ka “patēvu” var izprast – ka viņš nav absolūtais ļaunums. Kurš tad? Kādam jābūt ļaunajam! Vienmēr esmu uzskatījusi vardarbīgo par tādu kā visu manu dusmu ēdāju. Ja to kāds cenšas izprast -cilvēciskot, tad tiek atņemts mans “spēks”. Briesmīgi, ka nav neviena uz ko dusmoties, bet dusmas ir –tās meklē , kur izlādēties. Viestura raksts kalpo par lielisku uztvērēju.
Mulsinošais, ka mana pirmā reakcija un emocijas nesaskan ar to loģiku un apskaidrību, ar kādu to rakstu lasījo otrreiz. Un tā divējādība nemz tā neatkāpjas. Salasu un saprotu, ka vardarbība netiek slavināta, atzīta vai attaisnota, bet niknums un bēdas baigās. Varbūt tieši tāpēc – kādai daļai manis – sieviešu radījuma vajag, lai būtu atzīta vardarbība – lai varētu tikt vaļā no vīrieša, varas dalīšanā un jaunu “apvāršņu” apgūšanā – vēl citu gēnu iemantošanā.
Esmu uzprasījusies – gribējusi – uzvedusies tā, ka būtu jāmauc pa seju vismaz pļauku… bet nē, nesit. Ko lai citu izdomā? Kā lai vēl nokaitina, izved, lai es paliktu kā vienīgā, kas drīkst lemt. Tie, kas palaiž rokas, nav tiesīgi.
Un vienlaicīgi es alkstu sev sirsnīgu un stabilu un uzticamu vīrieti. Nav loģikas. Un nekad pati nezinu, kad runās manis kāda no šīm daļām… vai varbūt kopā. Izklausās šizofrēniski. Bail. Varbūt aukstu dušu?
Man nepatīk, ka es turu vīrieti uz grauda – būsi labs un piemērots vai nē. Tas diez vai ir viegli panesams stāvoklis. Man nepatīk, ka es jūtu, ka manis jeb manas neizturamības dēļ viņš cenšas. Parasti sievietes pašas tad saka, saņemot kādu tādu labdarījumu no vīrieša – “jā, bet es gribēju, lai tu pats gribi!”… “…šitas neskaitās!”
Vīriešiem ar sievietēm grūti! Bet iedomājieties, cik grūti sievietēm pašām ar sevi?!
Mana ģimenes līme ir bērni un kopējas intereses ārpus ģimenes un gultas. Jeb “sekss” ne tikai fiziskā formā. Bez šīs garīgās kopošanās būtu sarežģītāk, nepanesamāk izturami mani atkritieni un viņa būšana cilvēciskam nevis manam iedomu tēlam.
Piedošana ir vēl svarīgāka par mīlestību.
Ar Viestrura rakstu un virsrakstu ir problēma tāda, ka visi sadzird Mārtiņa Rītiņa – “nu kas? nu kas var būt labāks par šo?!”
Kaut jautājums ir pavisam tiešs un meklējošs – kas ir labāks par vardarbību?
Ja tiktu meklēts, kas ir sliktāks par vardarbību – tad vajadzētu brēkt.
Skolā mācīja – labs, labāks, vislabākais. Ja ir kas labāks, tad tas iepriekšējais ir bijis labs. Tātad lai nu VR padomā, ko un kā viņš raksta. Pats vienā intervijā teica, ka jāizsakoties pēc iespējas nepārprotamāk.
meri, bet ja kādreiz pirmatnējos laikos tas skaitījies labi, tad tagad vairs nebūtu labi būt tik primitīviem, bet vardarbība notiek un tāpēc jautājums – kas labāks?
Paldies, Anda BR par abiem komentāriem. Tikai nupat izlasīju.
Starp citu, ja kādam ir grūti sākt ar Freidu vai Jungu, var sākt ar “Bendes meitiņu”, kā es savulaik.
Freidu savukārt man labāk ir palīdzējis izprast Igors Šuvajevs, viņam latviski ir ļoti daudz grāmatu.
Vakar mazliet iekarsu diskusijā FB ar lapiņu “Tavai izaugsmei”. Viņu tīmekļa vietne rāda, ka šai praksē strādā psihoterapeits Tarass Ivaščenko un psiholoģe Natālija Morozova.
Daudz sarakstījām (es krietni vairāk 😉 , nezinu, kurš tieši ar mani runāja, bet viņu (viņa/viņas) nobeigums bija šāds:
Lūk, citāts:
*************************
“No tik daudz pateiktā nav īsti skaidrs, ko gribat teikt.
Lai nu kā, neapstrīdams fakts ir tas, ka Rudzītis atkārtoti pārkāpj psihoterapeitu ētikas kodeksu, tāpēc, manuprāt, ir bezjēdzīīgi šo diskusiju turpināt.
Mierīgu vakaru vēlot,
T.I.”
***********************
Īsi sakot, ja es tā teicu, tad tā tas ir.
Man ļoti bieži patīk tā dzirkstele, kas ir jaunākos cilvēkos, bet jauni cilvēki psihologi un psihoterapeiti gan man ik pa laikam ir likuši apsēsties.
Ko vēl par tēmu varētu piebilst. Nu ir jāaptur sieviete, ja viņa visu laiku vandās apkārt (kaut vai mazgājot draudzes vecenēm pakaļas, jo viņai to vajag) vai visu dienu ņemas pa frizētavām vai ko nu vēl ir izdomājusi, pametot vīru un bērnus vējvaļā. Tagad ir izaugusi tāda sieviešu grupa, kam vīri labi pelna, bet meiča ir tā pārgurusi pa skaistuma saloniem, ka bērniem jānolīgst aukle. Par manipulēšanu un dievietošanu arī jāaptur. Viņas pašas labā, jo ir tieši, kā Anda saka – pēc tam nezin cik tur tablešu jārij.
Bet es nezinu, cik kurai vajag. To gan nē.
Ir jau pietiekami traki, kad meitene aug un redz, kādai viņai vajadzēs būt, vēl ir arī arhetipi un mutiskas pamācības iz vecākām sievietēm (mammām, skolotājām). Pēc tam viņa izmokās, izņemās, sabojā veselību, bet tad rodas nejauša situācija (vai liktens pienesta, vai pašas iz dieviem izsaukta), kad viņa varētu uzzināt, ka viņai tādai nemaz nevajadzēja būt un ka viņa tāda var pārstāt būt uzreiz.
Bet nē. Atnāk RSU puikas un pasaka, ka Rudzītis ir jātiesā, jāved uz policiju vai pie tiesībsarga.
Bļin, man ir manas mātes kaps, lai tas knēvelis kopā ar visām savām feministēm aiziet un pasaka to tur. Man ir arī vismaz trīs vecāka gadagājuma radinieces, kam savulaik vajadzēja uzzināt, ka viņas ir brīvas no visa tā paaudžu uzspiestā murga, bet vismaz divas jau ir tādā prāta stāvoklī, ka neko vairs nesaprot.
Nez, ko par šo teiktu Jūlija Onkena, grāmatas “Kundze savā namā” autore 😀
Sievietēm nekad neesmu sitis, taču skaidri atceros pirmo reizi, kad gribējās to izdarīt. Vairs neatminos, par ko sastrīdējāmies (tas bija pirms 25 gadiem), bet strīda laikā mana draudzene saplēsa visas mūsu kopīgās fotogrāfijas. Tas vēl bija tad, kad nebija digitālo kameru un nebija ieespēju tās atjaunot. Viņa bija satrakojusies un izdarīja to kaut kādā afekta stāvoklī. Mani tas tā iekšēji uzspridzināja kā vēl nekad – tās bildes man likās ļoti svarīgs mūsu attiecību atribūts. Tā bija pirmā reize, kad nodomāju, ka vajag uzšaut pļauku, lai viņa nāktu pie prāta. Noturējos. Bildes bija pagalam, vēlāk arī mūsu attiecībaas izjuka…
Kādēļ tiek iepīta vardarbība, vispār? Tas domāts nopietni?
Jebkuram cilvēkam ir jasaprot- ja vēlies otru noturēt, viņam vienkārši ir jādod to, ko viņš vēlas. Viss.
Arī vīrietim sievietei ir jādod. Jādara tā, lai sieviete nevēlas pagriezt vīrietim muguru. Ne ar soda, bet apbalvojuma metodēm.
Man tas šķiet gļēvi, ka latviešu vīrieši vēlas visu atbildību novelt uz sievietes pleciem.
Būsim godīgi, vīrieši staigā no vienas sievietes pie otras, jo mēs vnk. esam vairāk. Ne tādēļ, ka Latvijā ir perfekti vīrieši un dumas sievietes. Tādēļ arī šādi tādi vīrieši pieprasa, šantažē. Bet man, piemēram, vispār ļoti maz vīrieši pēc 30 šķiet pievilcīgi. Toties mēs visi labi zinām kādas prasības ir pret sievieti, pirmkārt jau pret izskatu.
Es to veicināšanu uz vardarbību uztvēru kā metaforu, raksta autora izmisīgu vēlmi palīdzēt sievietēm saprast patiesību, ka ir jārūpējas par vīru, lai pati sieviete kļūtu laimīga.
Ja raksta autors patiešām mudina uz fizisku vardarbību- viņš aicina cilvēkus, resp. vīriešus, pārkāpt kaut kādu robežu, tas ir diezgan bezatbidīgi. Jo, kad robeža ir pārkāpta, atpakaļceļu ir ļoti grūti atrast. Tā var kļūt kā sniega bumba, kas veļas no kalna.
Vai šis kungs uzņemās atbidību par saviem vārdiem?
Lasītājiem varu ieteikt klausīties Торсунов Олег Генадьевич Ļoti daudz atbildes.
viss ir pilnīgi pareizi ,tikai daudzi nesaprata.
P.S. Viens jautājums raksta autoram. Ja mans vīrs nepilda savus pienākumus un “nenes mājās medījumu”, vai man viņš būtu jāsit, lai pāraudzinātu?
Nē, tev jāatrod cits medījuma nesējs mājās 😀
Vēl ir jautājums, kā tu viņu iedvesmo (izcel pozitīvo, motivē uz sasniegumiem…) vai tieši otrādi – gāni, nosodi, pārmet, audzini, sodi bļaujot vai tieši pretēji, nerunājot.
–
Je nemāki iedvesmot, pati vainīga
Mēs saprotamies 😉
Provokācija pareiza – pievērsīs uzmanību jautājuma, kas tiek sistemātiski nerisināts kopš, pieticīgi izsakoties, Latvijas republikas dibināšanas un otrs: atlasīs no diskusijas tos, kuru smadzenes reaģēs kareivīgi aprobežoti.
Sievišķā-vīrišķā dinamikas sastrēgumi ilgtermiņa kopdzīves apstākļos. Iemesli: cilvēku maldi par to, kas ir cilvēks, kas ir viņš pats, kas ir viņa vajadzības. Patiesās vajadzības, mainīgās laikā vajadzības. Bez šīm zināšanām katram ik pēc gada jāskrien uz dvēseles servisu. Bet nu tāda ir mūsu postkatoļu fašistu kultūra – viens modelis, visiem JĀBŪT vienādiem, solis pa labi pa kreisi – mūžīga vainas sajūta vai arī provokatīva lekšanās, maskējot vainas sajūtu. Kā jūs varat sarunāties ar atšķirīgu no sevis būtni, ja nejēdzat paskaidrot pat sev, ko jūs jūtat? Kā to var paskaidrot atšķirīgam organismam, kuram pašam ir savas īpatnības?
Senēbreji ar savu Veco derību sakārtoja jautājumu – sieviete ir kaut kas starp vergu un mājdzīvnieku, kuru vajag pārmācīt, tikai nebūtu labi nosist, ja, galu galā, par viņu ir samaksāts tās vecākiem. Izniekotas investīcijas!!!
Kristieši neko būtiski neizmainīja, tikai vēl vairāk piegrieza vainas sajūtas skrūves – “nevainīgā” ieņemšana. Var jau blēt te, ka tas viss ir simboliski utt, bet fakts ir tāds, ka tajā vecumā, kad cilvēkos tiek nostiprinātas pamatvērtības, viss tiek uztverts burtiski.
Tātad, pie šādas uztveres un pamatzināšanām… Tas ir vienkārši brīnums, ja ģimenes ilgtermiņā spēj saglabāt saskaņu un veselīgu mijiedarbību. Tas būtībā ir par spīti tradīcijām. Veselais saprāts tomēr speižas caur kultūras slāni un cilvēki mēdz panāt viens otram pretī, cenšas paskaidrot sevi, savas vajadzības, panākt pretī.
Es protams šo nerakstu pašam provokatoram, bet gan, palasot komentus, secinu, ka cilvēkiem vajag interesēties vairāk par to, no kā paši sastāv, nebalstīties uz vecmāmiņu gudrībām, nebalstīties uz PSRS un kristiešu impērijas tradīcijām un pieredzi utt. Un galvenais, ko der atcerēties, ka cilvēks, kā ideāli dresējams dzīvnieks, kurš ļoti kvalitatīvi māk kopēt citu uzvedību, savās tradīcijās saglabā ne tikai noderīgas lietas, bet arī pilnīgi kaitīgas, attaisnojoties ar “bet tā taču ir bijis vienmēr”.
Tas, ko ir vērts pārskatīt pašā pamatā, ir tā tradīciju un vērtību bāze.
piekrītu
Kaa ir iespejams uzrakstiit tik garu rakstu no tik saura skatupunkta?
man šķiet, ka Rudzītis tieši nerunā par sišanu kā tādu! tur ir cita fīča. žēl tos, kuri nesaprata mesidžu.
Tagad es saprotu kaut ko vairāk no šīm lietām, dzīvē viss notiek kā pēc instrukcijas. Žēl tikai ka šādas instrukcijas neviens neparāda laicīgi …
Latvijas Psihoterapeitu Biedrība
Reģistrācijas Nr. 40008035617, Slokas iela11.dz.2, Rīga, LV 1046
Informācija medijiem
03.12.2014.
Fiziskas vardarbības attaisnošana nav savienojama ne ar ārsta, ne psihoterapeita sertifikātu
Latvijas Psihoterapeitu biedrība (turpmāk tekstā LPB) ļoti nožēlo, ka tās ilggadējais biedrs – ārsts un psihoterapeits Viesturs Rudzītis, savā publikācijā “Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?” pauž uzskatus, kas vardarbību pret sievieti cenšas parādīt pozitīvā gaismā un attaisno vardarbību, pamatojot ar paša izveidotu uzskatu sistēmu. No Viestura Rudzīša paustajiem uzskatiem LPB ir norobežojusies un lieta ir atdota izvērtēšanai LPB ētikas komisijai, jo LPB uzskata, ka šāda pozīcija nav savienojama ne ar ārsta, ne psihoterapeita statusu. Šodien LPB ārkārtas valdes sēdē lems par psihoterapeita sertifikāta apturēšanu.
Fiziska vardarbība pret jebkuru: pret vīrieti, sievieti, bērnu, neatkarīgi no motivācijas, ir sabiedrībā pieņemto likumu un normu pārkāpums. Pat vardarbība pret dzīvniekiem mūsdienu sabiedrībā nav iedomājama kā akceptējama. Kaut arī mūsu sabiedrība ir nogājusi garu ceļu, lai vardarbību padarītu no normas par noziegumu, Latvijā šogad vardarbībā ģimenē ir nogalinātas 5 sievietes, bet neskaitāmas cietušas. Par toleranci pret vardarbību mūsu valstī liecina tas, ka Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem Eiropā, kad sievietes neziņo par piedzīvoto vardarbību pret sevi. Šogad mūsu valstī ir notikušas būtiskas izmaiņas likumdošanā, kas paredz pagaidu aizsardzību upurim un tādā veidā sabiedrības vērtību līmenī nosaka, kam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo (vardarbībā cietušo aizsardzība civilprocesuālā un policejiskā kārtībā 31.03.2014.).
Latvijas Psihoterapeitu biedrība, vēlas uzsvērt vairākus aspektus, kas attiecas uz vardarbību vispār un specifiski par vardarbību pret sievieti:
1.Latvijas likumdošanā vardarbība pret sievieti ir viennozīmīgi atzīta kā noziegums. Tas, ka noziegumam ir tie vai citi motīvi, to nepadara pieņemamāku;
2. Tolerance pret vardarbību var tikt uzlūkota kā līdzzinātāja pozīcija;
3. Terapeits, kurš pauž pret vardarbību tolerantus uzskatus un simpatizē varmākas motīviem, lai kādi tie arī būtu, var nodarīt būtisku kaitējumu psihoterapijas klienta psihei, it īpaši, ja šis klients/kliente cieš vai ir cietis no vardarbības. Tas var pastiprināt upura vainas izjūtu un kaunu par notikušo, kā arī atturēt viņu no vēršanās pēc palīdzības pie policijas, ārsta, psihoterapeita;
4. LPB aicina vērsties Ētikas komisijā tos klientus, kuri ir saskārušies ar tādu psihoterapeitu pozīciju, kas atbalsta vardarbību vai pauž diskriminējošus uzskatus pret kādu no sabiedrības grupām, neatkarīgi pēc kādas pazīmes būtu šāds dalījums;
5. LPB vēlas sniegt informāciju, ka ikviens, īpaši, bērni un sievietes, kas cieš no fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības var saņemt informāciju par savas tiesiskās aizsardzības iespējām un krīzes palīdzību. Plašāka informācija http://www.pretvardarbibu.lv;
6. Nav apstākļu, kas ļautu pieņemt vai attaisnot psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību. Vardarbība pret sievieti atstāj tālejošas sekas gan cietušās sievietes, gan bērna turpmākajā dzīvē, kurš ir bijis vardarbības aculiecinieks. Piedzīvota vardarbība ietekmē visas dzīves jomas un rada nopietnas veselības problēmas.
Baiba Purvlīce
Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente
Un kā ir ar vardarbību pret vīrieti no sievietes – gan fizisku, gan emocionālu? Piemēram, speršana, sišana, košana, skrāpēšana…
Vai tā arī ir sodāma?
Jā, fiziska ir vieglāk pierādāma un krimināllikumā par to viss pateikts. Krimināllikums nemainās atkarībā no iesaistīto personu dzimuma.
Ar emocionālo ir sarežgītāk: grūti izmērīt un pierādīt. Vai ir panti, nezinu…
Domāju, ka šāds paziņojums būtu uztverams kā kompliments Viesturam Rudzītim – diži gari visos laikos ir bīdīti nost no mainstreama. Ja mani atmiņa neviļ, tad Freidu arī izslēdza no kaut kādas tur biedrības, un kurš par šādu biedrību šodien atcerās…?
Ceru, ka Maestro nenoraustīsies un ars savu vagu tālāk, un arī turpmāk būs vērsts lasīt viņa blogus un grāmatas.
Nu, Viestur, vai to vajadzēja?! Un Psihoterapeitu biedrībai: protams, ar Rudzīti ir jāaprunājas. Varbūt viņam vajag pielikt pie šāda veida rakstiem kaut kādu rīku, lai to lasa tikai tie, kas jau pietiekami daudz lasījuši iepriekš. Un ne jau aiz nekā nedarīt, bet tādēļ, ka jādziedē vecas traumas. Bieži arī mums (labi, man) neko priecīgi nav šādas lietas lasīt. Bet varbūt pēc …. gadiem mēs VISI pateiksim Rudzītim paldies, vnk par to, ka tāda līdaka dīķī mums IR ….
Forši, tas ir LPB gals.
Viestura Rudzīša grāmatas ir saistošas un veikli uzrakstītas! Ar interesi esmu sekojusi līdzi viņa daiļradei, arvien cenšoties iepazīties ar jaunākajiem sacerējumiem. Diemžēl pēdējā gada laikā mana paļāvība viņa spējai izspēlēt galvu reibinošus trikus ekvilibristikas labākajās tradīcijās, vienlaikus noturoties uz ētikas virves virs vulgaritātes bezdibeņa, sāk gaist.
Pamazām atskāršu, ka VR piedāvātās idejas no svaigām un dzirkstošām nemanāmi arvien tuvāk slīd sofistikai, liekot upurim dalīt atbildību ar pāridarītāju; apstrīdot sieviešu līdztiesību ieņemt vadošus amatus un tādēļ jaunākais VR “gājiens” – rotaļāšanās ar “sieviešu sišanas lietderīguma” idejām jau robežojas ar sabiedrības neizglītotākās daļas zemāko instinktu attaisnošanu un provocēšanu.
Nebrīnos, ka VR garadarbi ir pieprasīti – vienas pievelk neordinārā personība, kas veikli ģenerē vienkāršotus (un tādēļ arī tik pievilcīgus) attiecību modeļus un “receptes”, otri tajās atrod attaisnojumu un pamatojumu mačo uzvedības modelim un sieviešu nepilnvērtībai.
Vai VR vēl ilgi plūks laurus kā “skandalozs un labi pirkts rakstnieks”, neņemos prognozēt.
Šobrīd profesinalitātes un domas dziļuma slīpēšanas vietā ir izvēlējies slideno cirka akrobāta lomu, kur galveno lomu spēlē pārgalvība – tātad, lai nepārtrūktu “veiksmīgā pārgalvja karjera”, katram nākamajam trikam jābūt pārgalvīgākam, bezkaunīgākam, provocējošākam. Cik ilgi viņam izdosies kāpināt tempu, varbūt nezina arī viņš pats. Lai izdodas laikā apstāties 🙂
tu i debils vec
1. Vai provokatīvo blogu rakstīšana ir attaisnojusies? Kāda bija motivācija to darīt?
2. Vai šo provokatīvo blogu mērķis ir bijis pievērst sabiedrības uzmanību jaunajām grāmatām (t.s. caur skandālu uz reklāmu?)
3. Vai psihoterapeita sertifikāta zaudēšana attaisnosies?
Jebkurai komunikācijai (vienalga, caur sociāliem tīkliem, blogiem, savu uzskatu paušanu) ir kaut kāds mērķis. Kāds mērķis ir bijis Viestura blogiem? Ja tas ir uzmanības pievēršanai šiem jautājumiem, vai bloga formāts, kas tomēr top salīdzinoši īsā laikā, pat steigā, nepārdomājot katru vārdu un to efektu, ko šie vārdi var izraisīt, ir bijis labākais variants savu uzskatu paušanai?
Ir tāds jēdziens kā conscious communication – apzināta, pārdomāta komunikācija,t.i. tāda, kuru nav iespējams pārprast.
Zinot Viestura uzskatus, ir grūti iedomāties, ka viņš patiešām atbalstītu fizisku vardarbību, ja kāda sieviete -paciente viņam dalītos savā pieredzē. Tāpēc pārsteidz, ka viņa blogi un komunikācija sociālajos tīklos brīžiem ir tik nepārdomāta. To var pārprast un to pārprot, vai lasa viņa vārdus, un saprot tā kā saprot. Nevar visi būt tik ļoti iedziļinājušies Viestura teorijās, ka uztvertu tās kā pašas par sevi saprotamas un lasītu visus zemtekstus.
Ja godīgi, esmu nedaudz vīlusies, jo man likās, ka Viesturs jau nu gan ir baigi gudrais – izrādās, vismaz komunikācijā viņš nemaz tik gudrs nav. Taču kļūdīties ir cilvēcīgi. Žēl būtu, ja viņš zaudētu savu sertifikātu.
Visticamak, LPB patiesiba ir kaktu kantoris.
Es kaa Latvijas pilsonis sogad septembri LPB ludzu sniegt atbildi uz sadu iesniegumu:
Latvijā ir ārsti – psihoterapeiti, kurus apvieno Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija, vienotais Reģ.Nr.40008193067.
Un vēl ir Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības sertificētas ārstniecības atbalsta personas – psihoterapeiti (bez medicīniskās izglītības), kuri strādā ārstniecības iestādē un ir tieši iesaistīti veselības aprūpes procesa nodrošināšanā.
Proti, Latvijā par psihoterapeitiem un/vai psihoterapeitiem profesionāļiem tiesiski (uz likuma pamata, tajā skaitā uz Ārstniecības likuma un Ministru kabineta 24.02.2009. noteikumu Nr.193 „Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām” pamata) sevi dēvēt var vienīgi minētās personas (ārsti-psihoterapeiti un ārstniecības atbalsta personas – psihoterapeiti).
Tātad citas personas (ar vai bez izglītības psihoterapijā), kuras nav ārsti-psihoterapeiti vai ārstniecības atbalsta personas – psihoterapeiti – un kuras savā darbībā izmanto psihoterapijas metodes (arī saskaņā ar Strasbūras deklarāciju par psihoterapiju), Latvijas Republikā nav tiesīgas sevi saukt (dēvēt, demonstrēt publiskajā telpā) par psihoterapeitiem, pretējā gadījumā tiek maldināta Latvijas pilsoniskā sabiedrība.
Minēto apstiprina arī Latvijas Psihoterapeitu biedrības (LPB) prezidenta Anša Jurģa Stabingis intervijā žurnālam Biznesa psiholoģija (2008.gada augusta-septembra numurs) norādītais, ka: “Psihoterapija šobrīd kā metode ir minēta divās vietās – ārstu specialitāšu sarakstā (kas nozīmē, ka ārsts var specializēties psihoterapijā) un profesiju kalsifikātorā pie sadaļas Dziednieki. Tur ir rakstīts, ka dziednieki palīdz saviem klientiem, izmantojot psihoterapijas metodes.”
Taču apjukumu rada fakts, ka 2012.gada 10.novembrī LPB kopsapulcē apstiprināto biedrības statūtu (turpmāk – Statūti) 2.1.1. un 2.1.2.punktos kā LPB mērķi ir norādīti psihoterapeitu apvienošana un psihoterapeitu profesionālo interešu aizstāvēšana, jo nav skaidrs:
a) jēdziena ‘psihoterapeitu’ lietošanas tiesiskais pamats un saturs LPB nosaukumā, LPB dokumentos, rakstos, publikācijās u.c.,
b) jēdziena „psihoterapeitu profesionālo interešu” saturs LPB dokumentos, rakstos, publikācijās u.c.,
c) ko īsti apvieno un kā profesionālās intereses patiesībā aizstāv LPB, ja tie nav ārsti-psihoterapeiti un ārstniecības atbalsta personas – psihoterapeiti, un uz kāda likuma pamata tas tiek darīts.
Ņemot vērā minēto, neizpratni rada arī fakts, ka saskaņā ar Statūtu 2.1.4.punktu LPB mērķis ir apkopot, izstrādāt un pārraudzīt izglītības standartus psihoterapijā, jo man pagaidām nav zināms neviens Latvijas Republikas normatīvais akts, kas dotu LPB šādas tiesības.
Manuprāt, LPB bez jebkāda tiesiska pamata Latvijas Republikā nosaka psihoterapeitu kvalifikācijas (sertifikācijas) prasības un sertificē psihoterapeitus (sk. arī Statūtu 4.5.1. un 4.5.2.punktu), tādējādi prettiesiski demonstrējot arī publisku varu.
Pilnībā nav saprotams, ar kādu nolūku LPB savā nosaukumā izmanto valsts nosaukumu ‘Latvijas’, ja jau Latvijā tiesiski var darboties tikai divu veidu psihoterapeiti (ārsti-psihoterapeiti un ārstniecības atbalsta personas – psihoterapeiti), kuri, visticamāk, nav LPB biedri.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 1.panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmo daļu biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 6.panta pirmo daļu biedrības nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 6.panta sesto daļu biedrību nosaukums nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība ir apveltīta ar publisku varu.
Minētās domas kopsakarā ar Latvijas normatīvajiem aktiem man rada aizdomas par LPB leģitimitāti, tajā skaitā šaubas par LPB satura atbilstību formai, un par LPB lomu demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanā, kā rezultātā man kā Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības zināt LPB viedokli (patiesību).
Ievērojot izklāstīto un pamatojoties uz Satversmes 90.pantu,
lūdzu:
Sniegt informāciju:
1) par jēdziena ‘psihoterapeitu’ lietošanas tiesisko pamatu, norādot arī konkrēto tiesību normu, un saturu (interpretāciju) LPB nosaukumā, LPB dokumentos, rakstos, publikācijās u.c.,
2) par jēdziena „psihoterapeitu profesionālo interešu” saturu (interpretāciju) LPB dokumentos, rakstos, publikācijās u.c.,
3) ko īsti apvieno un kā profesionālās intereses patiesībā aizstāv LPB, un uz kāda likuma pamata, norādot arī konkrēto tiesību normu, tas tiek darīts,
4) uz kādu Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, norādot arī konkrētās tiesību normas, LPB izstrādā un pārrauga izglītības standartus psihoterapijā,
5) uz kādu Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, norādot arī konkrētās tiesību normas, LPB nosaka psihoterapeitu kvalifikācijas (sertifikācijas) prasības un sertificē psihoterapeitus,
6) uz kādu Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, norādot arī konkrētās tiesību normas, LPB savā nosaukumā izmanto valsts nosaukumu ‘Latvijas’.
LPB lidz pat sim nav sniegusi atbildi!!!
LPB noteikti NAV kaktu kantoris. To zinu pēc pieredzes ar ne vienu vien tās biedru (un -eni).
Kaut kur vēl šādas attiecības ir karmiskas un mainīt tās drīgsts gan viens gan otrs un nav stingri noteikts, cik dunkas tam otram ir jāiedod, lai tas pirmais saprastu savu kļūdu.
Bet šobrīd tomēr ir skumja aina…sievietes jau kādu laiku ir sapratušas, bet vīrieši turpina iet pa bīstamu taciņu un uzprasīties uz ļooooti nepatīkamām situācijām nākotnē. Atveriet acis un paskatieties, kurš patiesībā ir galvenais cietējs no paceltas rokas vai nevajadzīga sānsoļa!? Kuram patiesībā rezultātā sāpēs visvairāk?! Nevajag aizmirst, ka dzīve nav tikai “līdz nakamajai ēdienreizei”
Vēlu veiksmi visiem.
kaut kas jau visā tajā ir…
tomēr, nepamanīju, ka būtu ieteikta saruna kā alternatīva sišanai… mums sievietēm patīk problēmu izrunāt, večiem gan nē, jo viņiem taču jātēlo stiprie un sūrie zēni…
Paldies par šo rakstu.
Es tiešām zinu šīs situācijas, kad sieviete ir panākusi savu – kļuvusi par māti un vīrietis turpmākajā shēmā kļūst lieks, nevajadzīgs un kaitinoši nepanesams… un dažkārt viņas to nerdz… tad vajag, lai parāda realitāti, nevis paciest šo izēšanu no ģimenes ligzdas….
Bet tās, kuras sacepās visvairāk…. un nespēj šo lasīt ir tās, kuras piedzīvojušas vardarbību no vīriešiem, kuriem neinteresē šī sieviete… nav īstā apņemta par sievu, pašam problēmas kā “māja” un vainīgais – ērtais vainīgais, vienmēr pa rokai. Nebeidzamais aplis: Uzbrucējs – Glābējs- Cietējs.
Tās ir divas dažādas situācijas… un man neradās sajūta, ka Rudzītis kādam liek ciest vai kādam liek sodīt… bet pasaka par ko ir runas brīžos, kad sieviete ir pazaudējusies un indē ģimeni ar nespēju atrast jēgpilnai kopā būšanai. Stāsts par brīdi, kad ir jāskatās realistiski un jāredz problēma.
…mēginiet paskatīties uz citiem cilvēkiem(gan sievietēm, gan vīriešiem) kā uz Dzīvām, Līdzvērtīgām Būtnēm.
Nomināli vīrieši un sievietes nav un nevar līdzvērtīgas būtnes, jo sievietes ir bioloģiski vērtīgākas. Atšķirībā no sievietēm vīriešu skaits nav populāciju ierobežojošs faktors. Vīrieši jebkurā sabiedrībā lielākā vai mazākā mērā ir izlietojamais dzimums. Sievietēm ir milzīga reproduktīvā vara – vīrieši nevar zināt vai ir savu bērnu patiesie vecāki, sievietes var izvēlēties paturēt vai nogalināt savus nedzimušos bērnus. Vīriešiem atliek pieņemt sievietes lēmuma sekas. Mūsdienu sabiedrībā vīrieši ir zaudējuši ekonomisko varu. Divkārša darbaspēka piedāvājuma dēļ cenu līdzsvars ir tāds, ka ar vienu caurmēra algu nav iespējams apgādāt ģimeni. Sabiedrība ar pabalstu sistēmu tiecas izskaust vīriešu apgādnieka nozīmi bērna kopšanas periodā, kad sievietes nevar strādāt.
Ja sieviete vēlas nobīdīt vīru ģimenes hierarhijā, viņai ir plašs varas līdzekļu arsenāls, ieskaitot seksuālo sabotāžu, šantāžu ar šķiršanos un bērnu atņemšanu utt. Sievietēm dabas māte un sabiedrība sniedz praktiski visu izņemot fizisku pārspēku, bet no tā pasargā vēsturisks sociālais tabu. Tad nu provokatīvā formā feministēm tiek uzdots jautājums, kā panākt varas dalījuma līdzsvaru, bet jēgpilnas diskusijas vietā feministes turpina pielietot ierasto oponenta norakšanas taktiku.
Jā, tā ir – sievietēm ir arī stiprāka nervu sistēma. Pat līdz 16 reizēm stiprāka un veselīgāka. Sen jau zināms, ka vīrieši nav nekāds stiprais dzimums. Atkarības, garīgās saslimšanas, tieksme neuzņemties atbildību ne darbā, ne ģimenē – tas viss viņus padara gaužām vājus. Nekādas dižās sviras izņemot aiziet pie mīļākās vai apmeklēt prieka meitas (ja no algas kas paliek pāri), vai ietekmēt stipro dzimumu – sievietes, ar emocionālu un/vai fizisku vardarbību neatliek.
Daudzi nabaga vīrieši, galīgi zaudējot savas varas pozīcijas attiecībās un ģimenē, kā arī bieži vien savā darba vietā, kur kalpo korporāciju hierarhijām un faktiski ir nulles varas ziņā, neuzdrošinās neko ar šo varas zaudēšanu darīt. Izņēmums – dzērumā vai nojūdzoties – tad gan iet “klape” vaļā.
Bēdīgi, ka vīriešu pozīcijas tā zūd… Bet tas jau nav visur pasaulē. Paskat, islāma brāļiem jau šādas problēmas (vēl!) neeksistē.
Ko darīt vīrietim, lai tas atgūtu savu varu?
1. Ļoti rūpīgi sevi izpētīt un sajust savu mugurkaulu – tas nozīmē, uzņemties ļoti lielu atbildību gan par to,kas ar viņu pašu notiek personīgi, nevainot savā vājumā nevienu citu (pat ne sievu vai māti). Nezinu nevienu sievieti, kas atteiksies no atbildīga vīrieša. Atbildīgs vīrietis būs lielā cieņā gan ģimenē, gan savā darba vietā. Viņš neuzvels vainu, nemuks un neiztaisīsies par mazo apbižoto nabadziņu, kurš ir nūģis un mūžīgi apvainojies uz visiem un visām, tāpēc paslepus slinko, neiziet no savas komforta zonas un atriebjās ejot maukās vai pie kādas žubītes sāniem.
2. Patiešām cienīt savu Sievieti – darīt viņas dēļ visu, neapvainoties uz viņu, uztvert kā sev līdzvērtīgu būtni.
Nezinu nevienu sievieti, kas negribētu no sirds kalpot atbildīgam un viņu patiešām cienošam vīrietim!
Tad būs gan čības, gan zupa, gan pašrullēti suši, un minets dušā.
Mēs alkstam pēc stipriem, gudriem, godīgiem, maigiem un atbildīgiem!
Jo mums tā tas ir pietrūcis!
Nu re kur matriarhāta galvenā vēlme, kura būtībā arī ir lielākā kļūda. Vīrietim NAV jādara viss savas sievas dēļ. Ideāli, ja abi pēc savas varēšanas dara visu augstāka mērķa labad, piemēram, ticības dēļ. Tad viss nostājas savās vietās un neviens nedzer otra asinis!
Es biju naivi cerējis saklausīt atbildi, ka sievietēm ir jāapzinās pieaugošā varas nelīdzsvarotība, un līdz ar to jāuzņemas atbildība par izsmalcināto vardarbības formu un juridisko mehānismu izmantošanu, bet nekā! Atkal novazātās frāzes par vājajiem vīriešiem – nabadziņiem, kam seko buzzword “uzņemties atbildību”. Atbildība ir vārds, kas iegūst jēgu, ja ir divi priekšnosacījumi: vara un izvēles brīvība, kā ar šo varu rīkoties. Ja tu apgalvo, ka vīrieši ir vāji un zaudējuši varas pozīcijas, tad ir absurdi izvirzīt prasību “uzņemties atbildību”. Mūsdienu kontekstā vārdi “uzņemties atbildību” nozīmē dari kā tev liek, jo alternatīvas būs emocionāla pazemošana ģimenē vai materiāla aptīrīšana šķiroties.
Tas ir tāds kolektīva egocentrisma fenomens, ka vairums sieviešu atzīst, ka vīrieši ir vāji, viņas – stiprās, bet tik un tā, pirmais, kas viņām ir nāk prātā, ir nevis paraudzīties uz savu ietekmi un izvērtēt, ko ar to iesākt, bet vispirms izvirzīt prasības vīriešiem, kas viņiem būtu jādara, lai sievietes justos apmierinātas.
Sveiki,
Izlasīju Jūsu rakstu un man tas daļēji patika.
Pēc Jūsu teiktā sievietei nevajadzētu dzemdēt, jo bērns ir traucēklis starp vīru un sievu, bet ģimenēs galvenais ir pēcnācēji. Vēlos piepilst, ka sievietei nav jābūt kalponei vīra priekšā, viņai ir jāpilda sava galvenā funkcija – būt sievietei.
Zinu arī tādas, kuras ir pelnījušas pa muti, jo viņas pašas vīrus izprovicē.
Ļoti labs raksts,dziļš un domāt,analizēt liekošs.Taču dīvaini , kad vīrieši piesauc Bībeli ,viņi nezin kāpēc nekad necitē tos pantus kopumā ,’VĪRI MĪLIET SAVAS SIEVAS TĀ KĀ KRISTUS IR MĪLĒJIS SAVU DRAUDZI VIŅAS LABĀ NODODAMIES KRUSTA NĀVĒ.sievas esiet paklausīgas saviem vīriem,jo tāda ir Dieva griba, sievas galva ir vīrs,bet vīra GALVA ir KRISTUS” Cik vienkārši.!Kā ir ar mūsu apjukušās sabiedrības uzskatiem par ģimeni,tās uzdevumiem un mērķiem.Cilvēka dzīves jēgu un uzdevumu Zemes virsū.?Un Dievs radīja Sievieti no ribas kaula un vīrs teica-šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas.”Kurš gan klapē pats savu ribu līdz to salauž?? vai piespiež ieiet atpakaļ krūšu kurvī?Tas kauls ir tas,kurš priekšā vīrieša sirdij un tas ir Sievas uzdevums-stāvēt savā vietā ārpusē, pie nosacījuma,kas ir Vīra Galva!?Citādi esam tur kur esam un mēģinam biedēt,diedelēt,vergot u.t.t.attaisnoties ar Māti,Dzemdi,Dievieti.Vīru,Dēlu,meitu,Agresoru,Peni,Kareivi.
Saprotu Viestura vēstījumu un provokāciju, kas liek aizdomāties.
Piekrītu, kad vīriem jākļūst vīrišķīgākiem iekarotājiem un pa jaunam pēc bērnu dzimšanas ir jāatkaro sievas no bērniem. kaut ar “vardabrību”, vienalga kā.
Diemžēl daudzi vīri atslābst un to nedara.
Un tāpēc sievas no viņiem novēršās, pievēršas bērniem un draudzenēm. Kaut dziļi sirdī gaida iekarojošo vīrieti.
Pirmais jēdzīgais komentārs, kurš ir izpratis rakstu 😀
Labi, ka ir kāds, kas iedzilinas tai ko VR ir pateicis. VR neaicina uz vardarbibu.. Vins aicina katram paskatities uz sevi.
Sievietes ir izpratušas VR rakstīto, un par to patiess prieks. Tikai nav nākušas ar savu pienesumu – pacentušās atbildēt uz jautājumu. 🙂
Nenogurdiniet viņu Dzemdes ar tādiem intelektuāliem jautājumiem. Labāk priecājieties – tūlīt jums pienesīs čības! 🙂
Sieviete parastā – dzīvos labāk nelaimīga, ne mēģinās izprast sevi un ļaus darīt to citiem. 😀
VIESTURS RUDZĪTIS TĀPAT IR LABĀKAIS UN LASĀMĀKAIS NO LATVIEŠU AUTORIEM – psihologiem! (savās grāmatās vismaz raksta savas domas, nevis atsr;asta citās grāmatās lasīto)
ATBALSTU citādu domāšanu! (prtams, es un Rudzītis nav par vardarbību!) Lasiet uzamnīgāk un starp rindām, kā jau visas viņa grāmatas.
Rudzītis nav psihologs.
VR nav psihologs.
šākā tā – lai kļūtu par psihoterapeitu, vispirms jākļūst par psihologu. Viesturs IR arī psihologs!
Palasi gan labāk sava guru biogrāfiju.
Man tikai jautājums, kāpēc piecu bērnu māte viņu krāpa un bijušā arī viņu krāpa? Uz ko viņa aicināja savu vīru?? Varbūt vajadzēja tā vietā sist, nevis krāpt?? Te sanāk , ka sieviete ir pirmā vaininiece, bet varbūt vīrs viņai nesniedza mīlestību, ko sieviete savukārt var sniegt tālāk saviem bērniem?? Tāpēc tas mīļākais?? Un uzmanības arī nebija, tāpēc sev uzmanību arī pievērsa.
Cik gan skumji man bija lasīt ļoti gudro VR,kurš vāji orientējas visos arhetipos.Dieviete,noraugoties Saules dēlu cīņās par varu,kopš vismaz 1000.gada Latvijā, ir tikai zaudējusi un zaudējusi savus spēkus un pašapziņu…ko vēl tu gribi no manis atdalīt??? bērni jau sen ir atdalīti un vergo ,mēli izkāruši…māti Dievieti neatminas un nepazīst-tātad,arī nemīl.
Varbūt paraugies,Viestur,uz Brīvības pieminekli-Milda ir Mīlestības Dieviete-tas ir mūžsenais Latvijas simbols un arhetips,kam piesaistīta Venera.Tas ir Latvijas uzdevums-godāt Dievieti! Gana to,kas to ir kāvuši,varojuši,atņēmuši bērnus,nosituši vīrus…neesi tu vēl viņu rindās-svešinieku pūlī!!!!
Man cita starpā radās tāda viegla interese: cik no LPB valdē vai ētikas komisijā esošajām psihoterapeitēm sievietēm ir precētas un ir pratušas saglabāt savu pirmo un vienīgo laulību? Domāju tādas, kas apzinās sevi kā heteroseksuālas. Kāpēc man ir aizdomas, ka vienam iz TVNET komentātājiem ir taisnība, kad viņš saka, ka no viņām “veči mūk kā no trakiem zirgiem, kad šamējās grib iekosties smadzenēs”. Komentētāja niks bija ryjim, esot mediķis un za bazar otvečajet.
Kāpēc taujāju… Vienkārši ir tā: ja esi savu dzīvi veidojis un turējis, tad parasti ikviens kaut ko no tā arī iemācās un zina, ka krāsas, ko ieraugi, sastopi un izjūti, ir visādas. Un šitā spiegšana par klientu tiesību aizstāvēšanu… man atkal vajag nēzdodziņu.
Jeb vienā teikumā: bērni kaut kā ir tikuši pietiesībām lemt par vecākiem. Jeb otrā teikumā: āzis par dārznieku. Beibes, kuras vēl nav pārmācītas, salasās barā un mēģina pārmācīt pieredzējušu veci. Nu jā, par viņām jau arī tas stāsts ir; nav brīnums.
Piekrītu Rudzīša kungam!
Žēl,ka viņš nespēj savu domu pasniegt bērnišķīgā valodā,lai to saprastu lielākā daļa sabiedrības.
Pašā sākumā vajadzētu uzdot jautājumu,kāpēc “jāsit” lai sieviete ieraudzītu vīrieti?
Man liekas,ka pašos pamatos ir nepareizs formulējums vārdam,ģimene.Ģimene ir vīrieša un sievietes savienība.Bērni nav ģimenes locekļi,viņi atnāk,lai no saviem vecākiem mācītos ģimenes dzīvi,lai vēlāk veidotu savu ģimeni.Apsolūti neizprotams ir jēdziens,nepilnā ģimene.
Ja sieviete sapratīs,ka vārds,ģimene,ir vīrieša un sievietes savienība,un pats svarīgākais,ir iemācīt saviem bērniem,ar paraugu,šo savienību,tad nebūs nevienam par sevi jāatgādina.
Kas ir interesanti, ne vienkarsi vajpratigi, ka sis publikacijas autors sevi deve par psihoterapeitu. Ne arhetipi ne kada cita pseidogudra vavulosana seit nevar palidzet. Nevienam neiesaku iet pie sada cilveka psihoterapija.
Vai kāds atceras meiteni Elīnu Pupiņu?
Psihoterapeit, māci vien iekaustīt sievietes.
Pasaule iet uz iznīcību – homoseksuāļu pārpārēm, narkomānu un dzērāju ne tik, bet pārējie vienkārši kaujās un nosit viens otru. Kas paliek pāri? A nekas īpašs pāri i’ nepaliek.
Kaut kas veselam aprātam neaptverams!!!
Tagad ir skaidrs, ka par psihoterapeitiem sevi mēdz dēvēt arī cilvēki, kuriem pašiem piemīt ievērojamas psihiskas novirzes.
“Kasjauns.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka trešdien pēc ārkārtas sanāksmes ir apturēts ārsta psihoterapeita Viestura Rudzīša darbības sertifikāts. Sapulci sasauca Latvijas Psihoterapeitu biedrība, kas jau iepriekš bija norobežojušies no Rudzīša viedokļiem par vīrieša/sievietes lomām sabiedrībā. Punktu pacietībai pielika Rudzīša bloga ieraksts, kas ar skaļu nosaukumu “Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?”, biedrībasprāt, nav savienojams ar ārsta praksi.”
Biju iepriekš pavirši lasījis Rudzīša izteikumus medijos – tie mani vienmēr uzrunājuši ar savu oriģinālo filozofiju par Dievieti u.tml. Te man paziņa saka: “Tas Rudzītis, kuru Tu man nesen citēji, atbalsta sieviešu sišanu! Vairs par to sieviešu nīdēju neko negribu dzirdēt!” Man jau tajā brīdī šķita, ka uzbrauciens ir vispārināts, izrauts no konteksta. Izlasīju ziņas portālos, joprojām tikai aprautas frāzes un nekompetenti konspekti.
Izlasīju beidzot šeit raksta pilno versiju – man bija taisnība: Rudzītis neaicina sist sievas, bet gan provokatīvā veidā (un šajā ziņu un cilvēku inertuma pārbagātībā citādi nemaz nevar) aicina sabiedrību domāt par ļaunumu, kas notiek, kad sieva ģimenē sāk atgrūst vīru – gan emocionāli, gan jo īpaši – seksuāli. Tas viss rada milzīgu spriedzi vīram, aizvainojumu, nepiepildījumu, kompleksus un vainas izjūtu – neesmu gana labs, neesmu gana centies. Un sekas – ģimenes iziršana, dažādas morālas traumas, bērni bez tēva, kritums karjerā u.c.
Un šeit tik tiešām rodas jautājums – kā mūsdienu demokrātiskajā un liberālajā sabiedrībā, kur sieviete ir vienlīdzīga ar vīrieti (un saprotiet pareizi, tur nav nekā slikta) – ģimenes modelī negribošu sievu padarīt par gribošu? Viena no komentētājām raksta – MĪLĒT SIEVU, nu zini – man un maniem draugiem ir labas ģimenes, visi mīl viens otru, tomēr ar katru bērnu sieviete kļūst aizvien nepieejamāka vīrietim, aizvien pārliecinātāka par savu neaizvietojamību, aizvien dominējošāka, lai cik arī Tu viņu stipri nemīlētu. Un kāda ir izeja izkļūt no šī apburtā loka? Tikai “ierāmējot sievieti”, tikai “iegrožojot”, tikai “noliekot pie vietas”. Rudzītis nesaka, ka, lai to izdarītu ir jāsit, Rudzītis jautā – kā, lai bez sišanas, kas ir aizvadīto gadsimtu prakse, šo visu paveic?
Man nav atbildes! Man ir atbilde tikai portāliem, tai psiho biedrībai un komentētājiem – esiet gudri un izlasiet rakstu kārtīgi, iedziļinieties un neesiet virspusēji, pārdomājiet, vai paši neesat bijuši līdzīgās situācijās, pirms kādu nosodāt!
Visu cieņu Rudzītim, tik drosmīgi, atklāti un tieši ar zīmoli acī! Žēl, ka tas procents, kas tekstu uztver ir tik niecīgs, bet postpadomju sabiedrībā jau neko citu nevar arī sagaidīt, tomēr kaut kad jau ir jāsāk. Paldies par rakstu!!!!
Peec savas pieredzes – man, kad piedzima berns, nebut nemazinajas interese par viiru un seksuaalaa veelme. Toties naaca klaat loti daudz pienaakumu, kuru agraak nebija, un tas, ka beernu nekur nevar taa iisti nobaazt, kad man sagribas miileeties. Domaaju, ka Viestura ierosinatas sisanas vietaa daudz vairaak paliidzeetu tas, ka sievai ir mazaak pienaakumu ar majas tiiriisanu un beernu pieskatiisanu, tos panem viirs, ja iespejsms algo kaadu paliigu. Un ir iespeeja pabuut divataa, par kuras organizeesanu arii viirs var uznemties savu dalu atbildiibas.
Parakstos zem katra vārda. Paldies, Viestur. Mana atbilde, Tev – izeja ir attiecībās, kuras ir reliģiskas. Tādas ir man. Esmu laimīgs.
Baidos, ka tās ir pilnīgas muļķības. Nav iespējams kādu – vai sievu vai vīru “padarīt gribošu”. Par teikto – nav ko murmuļot, ka teksts ir pārprasts – Rudzītis ir pieaudzis un atbildīgs cilvēks, viņam pašam jārūpējas, lai viņa, kā personas, kas pretendē uz autoritāti, savā specialitātē, teiktais būtu skaidri saprotams. Citādi jebkurš jampampiņš varētu piemēram apgānīt Latvijas karogu, un pēc tam sacīt – ai ziniet es tā provokatīvi vēlējos sev (un savai jaunajai grāmatai) pievērst uzmanību. Domāju, ka sertifikāta zaudēšana ir pilnīgi adekvāta reakcija, un šis nesaprātīgais cilvēks varēs priecāties, ja nebūs kas vairāk.
Ļ. cien. Rudzīša kungs!
Ar patiesu cieņu attiecos pret Jūsu profesionālo un dzīves pieredzi.
Manuprāt (uzsveru – manuprāt) Jūsu skatījums “šajā jautājumā” ir ļoti šaurs. Ar to domāju – ka reducējat sievietes lomu līdz primitīvam dzīvnieku līmenim, pieņemot, ka viņas vienīgā (galvenā) funkcija dzīvē ir dzemdēt bērnus. Kā Jūs pasniedzat sievietes vietu sabiedrībā un viņas misiju ģimenē, pataisot sievieti par bērnu “dzemdējamo mašīnu”. Ja attiecību pamatā liekam mīlestību, tad savienība “sieviete-vīrietis” ieraugāma citādi. Tās pamatā ir – cieņa, rūpes par otru, būt partneriem (šī vārda vislabākajā nozīmē), pieņemt otru cilvēku tādu kā viņš ir, dot otram – neko pretī negaidot utt. Tādā ģimenē arī attiecības ar bērniem veidojas harmoniskas. .
Esmu sieviete, kuru viirs sita. Pirmoreiz taa bija izbeerta grikju pacinja. Toreiz piezvaniiju uz darbu, ka nebūšu un aizbraucu pie vecākiem. Sarunājos ar draudzeneem. Vadošais viedoklis bija, ka vienu reizi var piedot. Tod sekoja citas reizes. Man nebija kur iet, man bija mazs beerninš, man bija bail pateikt ne to, pagriezties ne tā. Pljauku vareeju dabūt pavisam negaidiiti, arii publiski, tad gan es sanjeemu atvainošanos, jo tas publiski nav smuki, slepeni jau var. Manu lūgšanos, lai nesit dzirdeeja mana meita. Mammiit, neraudi…
Peedeejo reiz mani sita gultaa. Gar aciim škjiida dzirksteles. Nesit, nesit, es lūdzos, bet iekšā klusi cjuksteeju – viss. Es palūdzu šim cilveekam aiziet. Kad vinjš atteicās, es izsaucu policiju un palūdz, lai vinju aizved. Naakamajaa dienaa es aizgaaju pie ārsta un man konstateeja smadzenju satricinaajumu. Es šo cilveeku iesuudzeeju, un vinjš paaris nedeeljas graaba lapas parkaa. Nezinu, vai tas padariija vinju labāku, mani vinja pāraudzināšanas metodes noteikti nee. Laikam mana Dzemde, Vagiina vai Plauša bija pārāk zobaina. Paldies Rudziit, jūsu terapija vairos tādus, ka man bijušais viirs un daudz vairāk tādu ka es, tikai nespeejiigas izbeigt varmāciigas attieciibas. Jo vinjas tacju ir piedzimušas vainiigas un vaina jāsoda.
Nešaubieties ne mirkli, Rdudzīša kungs ir pamatīgi kļūdījies, cerams, ka viņš pats to arī ātrāk, nevis vēlāk, sapratīs. Diemžēl tādi kā viņš rada sliktu reputāciju profesijai psihoterapija.
Tu nespēj uztvert filozofisku provokatīvu tekstu, bet visu uztver burtiski.
Ja sišana būtu teorētiska, tad varētu arī burtiski neuztvert. Šīs sievietes jautājums ir – vai šajā gadījumā sieviete ar vardarbību tika ielikta pareizajos rāmjos.
Liidziigu teoriju deelj es tik ilgi pacietu šādu iztureešanos. Man bijušais viirs un mans beerns var buut man pateiciigi, ka es izbeidzu šiis destruktiivās attieciibas pirms tiku nosista.
Ja visi V.Rudzīša tekstu lasītāji būtu tik izglītoti un saprastu to dziļo domu, nevis saskatītu morālu atbalstu savām vardarbīgajām tieksmēm…
Man nāk prātā kāds psihiski nelīdzsvarots un agresīvs cilvēks, kurš mēdza sist gan sievu, gan bērnu. Tolaik populārajā humora un satīras žurnālā “Dadzis” viņš bija izlasījis feļetonu, kurā bija apspēlēta tēma, kāpēc vajag sist bērnus (neatceros, varbūt arī sievu). Lūk, šis vīrietis ar it kā normālu humora izjūtu, visā nopietnībā bija pasvītrojis visus teikumus, kur vien bija rakstīts, ka jāsit. Nelīdzēja mans iebildums, ka tas taču ir feļetons – viņš to uztvēra nopietni, jo saprata to tā, kā gribēja saprast. Lūk, tādēļ es uzskatu, ka psihoterapeitam vajadzēja izteikties nepārprotamāk. Tomēr arī žurnālisti, kas V.R. blogu citēja, nav bez vainas.
2.1.7 Jana
3. Dec 2014
Es tāda esmu. Šī sieva,kura vīram pa reizei atgadina– mīļais, es netieku galā ar savām emocijām, lūdzu noper mani! Labi,ka šodien apzios,ka netieku gala.. Agrāk vienkārši būtu ” kasījusies” un ļāvusi savam PMS sabojāt dienu, ja ne veselu nedēļu…
Maldīgs uzskats,ka vienlīdzīgi partneri atrodot nav jāpielieto šādas darbības- ‘viņš ir Tavs spogulis. Esi maiga un viņš būs maigs, mīli un Tevi mīlēs.. Esi uzticīga un Tevi cienīs…
Ak — .. droši vien teiksiet,ka kāds viņš būs pret mani, tāda es pret viņu?:) Nebūsim naivas, man zināmās radinieces, paziņas, tai skaitā mana līdzšinējā pieredze rāda ,ka tas tā nestrādā, un labi,ka tā. Ja viss būtu otrādi, tad mēs būtu zaudētājas. To visdrīzāk apstrīd un nevēlas atzīt sievietes,kas nav gatavas STRĀDĀT, ieguldīt sevi attiecībās. Ir nostrādājušas savu maiņu ārpus mājām un vairs nespēj, ir nogurušas.
..un ziniet.. vīrietim ir ļoti grūti nopērt mīlošu sievu, viņš to nespēs izdarīt kamēr nepalūgsi pati. Viņš centīsies izvairīties un pasmaidot apkams. Bet cik tad bieži mēs spējam būt mīlošas…?:)
Vai ir iespējams bez vardarbības? Domāju,ka ir. Ja attiecības ir ļoti reliģiozas, karam ir savi pienākumi un uzdevumi.. Ne tikai sievai, arī vīram.
Manas attiecības ir reliģiozas, tās māca,ka sievieti ir ļoti jāciena, ļaujot izprast kā šo cieņu izpelnīties.
Ko jūs te “peraties” Kurš ko sitīs, ir sitis un slānījis.. Jūs pārspīlējat, nesaprotat pašu domu. Bet jāpiekrīt teicienam ” Tas,kurš pirmais atrod gaismu, to pirmo samin.”
Varbūt pamēģiniet, pirms dalaties ar savu pieredzi !
Ziniet, nav tur ko dziļās domas meklēt. Visa šī vāvuļošana par dievietēm un citādiem arhetipiem, diemžēl vienkārši cenšas aizsegt šī “terapeita” neaptēstību, un nespēju precīzi izteikties.
Kā jau iepriekš cilvēki teikuši – ja sišana būtu teorētiska, tad varētu šo rakstiņu tik nopietni neuztvert. Kā jauki sacīja arī Liene:
“Es domāju, ka viņš sirdī ir sieviete. Varbūt jāmaina dzimums, tad kaut kas mainītos. Atrastu sev vīrieti, kurš viņu sistu un būtu pilnīgā idillē,” – teksts pilnīgi Rudzīša cienīgs 🙂 lai “terapeitam” labi veicas.
Cik reizes var atkārtot, raksts ir nevis par vardarbību un tās attaisnošanu, bet gan par sievietes visatļautības statusu attiecībās un kontroles mehānismiem, lai ABĀM attiecību pusēm būtu patīkami attiecības turpināt.
Šķiet beidzot skaidri un gaiši kontrastējas latviešu vidējā slāņa inteliģences (ne erudīcijas) līmenis. Žēl, ka tāda kopaina.
Paldies! Ja vieniigie argumenti ir pati mulkje un ko tu bāzies ar savu pieredzi, tad nu gan… Jo, lai gan man nav humanitārā izgliitiiba, bet pat man ka inzjenierei 🙂 ir skaidrs, ka Rudziiša viena rakursa teorijas nodara lielu ljaunumu.
Un veel par savu pieredzi. Es tagad dziivoju un straadaaju citaa zemee, esmu laimiigi appreceejusies otrreiz un mana meita redz, ka var arii buut cienjpilnas, jautras un atbildiigas attieciibas. Kas buutu noticis, ja es buutu griezusies pie Rudziišliidziigiem speciālistiem? Rudziiša blogs deskriditee psihoterapeitu profesiju kā tādu. Kaa viena jauka topošaa psihologje izteicaas: psihoterapija nav māksla, jo māksla radikali neko nevar sabojāt, bet psihoterapeits var.
Un kā man, Dzemdei, izturēties pret vīrieti, kurš nerūpējas par saviem trīs bērniem un mani Dzemdi – Sievieti, bet dzīvo kopā nestrādājot? Kurte paliek Vīra atbildība? Kā šajā ssituācijā, lai ir vēlēšanās dalīties ar savu Dzemdi? Vai viņam būtu mani vai man viņš jāsit?
Tur jau ir tā lieta, ka attiecību pamatā ir komunikācija vienam ar otru. Ne sekss, ne bērni gala beigās nevar noturēt kopā cilvēkus, kas viens ar otru nerunā un viens otru nesaprot. Es nerunāju par šādām tādām domstarpībām, ko cilvēki nokārto bez pārliekiem strīdiem, un protams bez roku izvicināšanas.
Ļoti vērtīga provokācija! 🙂 Neba nu kāds metīsies sievas klapēt, bet ir vērts padomāt, ko modernais feminisms, nozīmē nākotnei. . Tradīciju “jaunie eiropieši ” iz austrumiem, tomēr, vairojas progresijā. Kamēr identitātē sapinusies Eiropa smuki izmirst.Statistika. Laikam , ne jau laimes pēc. Varbūt cilvēkiem trūkst Idejas- Kāpēc?…
Pareizi, pareizi! Sitiisiet sievietes-pavairosieties, nesitiisiet -nepavairosieties. Tradicionālo veertiibu vārdā – Āmen!
jāuztur labas attiecības ar sievas vecākiem (ja dzīvi). Noteikti jāsniedz viņiem visa informācija par sievasnetiklībām, jākaunina par audzināšanu. Jāiesaista šajā pasākumā visi esošie ģimenes draugi. Mīļāko (lai kā gribētos izretināt zobus- labāk to nedarīt) var izģērbt un tādu pašu pliku kādus pāris kvartālus padzenāt. Tas viss protams- ja vīrs pats ir kārtīgs ģimenes cilvēks.
Perfekti!
Noliecu cepuri par uzdrošināšanos!!!! Kā vienmēr patiesība dzudziem sāpīgi kož acīs! Tiem, kas Rudzītim grib atņemt sertifikātu, pašiem to vajadzētu atņemt.
Es piekrītu 100 procenti rakstītajamm. Sievietes izlaižas (pārkāpj Bībelē noteikto kārtību) un pašas no tā cieš.
Bet man ir labāks risinājums par vardarbību, bet, kas arī prasa lielu gribasspēku un disciplīnu, lai to īstenotu. Dzīvot garīgu dzīvi! Bet nevis domāt, ka Dievs jau ir katram sirdī, vai iet uz Rubeņa meditācijām. Bet iet pie grēksūdzes un saņemt svētos skaramentus. Tas ir VIENĪGAIS ceļš kā spēt ģimenei būt kopā!!!!! Ja Dievs dos arī Rudzītis to sapratīs, jo viņš rok un uzdod jautājumus uz kuriem viņam sāk trūkt atbildes.
Kas ir skaramenti?
Sievietei drīkst sist tikai tad, ja viņa apzināti dara pāri bērnam vai citai neaizsargātai būtnei. Vecim pāri nodarīt nav iespējams, ar to mūsu dzimumi atšķiras. Vecis vai nu izbaudīs, vai aizies.
Bet kāpēc tad sievietes būtu kaut kā “jāierāmē”? Tas pamuļķis a priori pieņem, ka, nesitot vai kā citādi “neierāmējot” sievieti, viņa nebūs kārtīga sieviete. Un no šīs tēzes viņš sāk būvēt teoriju. Kāpēc vīrietis nav “jāierāmē”, bet sieviete ir? Es pats esmu vīrietis, bet šo uzskatu par visklajāko šovinismu.
Очень схоже с “эволюционным” подходом Олега Новосёлова (“Женщина. Учебник для мужчин”), только там без “Мать”, “Богиня”, “Женщина” объяснено, а с точки зрения, что самка по природе хочет сильное потомство, а если самец ей подчиняется, то какой из него сильный самец? Так, дополнительный источник питания, пока не найдётся Тот Самый.
Ģimenes un attiecību kultūru jāmāca jau skolā. Raksts provocē uz sievietes -kalpones tēla veidošanu, nevis uz savstarpējo cieņu ģimenē. Laulātam pārim visam jābūt kopīgam, gan darbam, gan naudai. Es laikam no tām laimīgajām, tieku no vīra visādi lutināta. Nezinu smagu darbu , vienmēr silti, vienmēr kārumi man. Daru ko gribu, bet , ja nav kā vajag, tad tiek rosināts lietas darīt savādāk. Bez dusmām un naida. Banāli, bet vīrs ir gailis, kurš gana vistas ģimenē. Tur tas viņa pārākums, gudrībā un vēlreiz gudrībā. Domāju, ka patētiskas mīlas viņam nekad nav bijis, bet līdzcilvēku blakus viņš ir cienījis.
Neko vairs nesaprotu. Rinkēvičs, kas slavina homoseksuālismu, ir Drošsirdis un Malcis, bet Rudzītis, kas iestājas par klasikajām ģimenes vērtībām, par veselīgu vīrieša un sievietes savienību, par veseliem bērniem ir Nelietis, Sieviešu Nīdējs un Varmāka. Te jau izpaužās sieviešu histēriskā un dubulto standartu daba – kā vīrietim vajag noņemt tiesības, tā visas par, tai sakaitā Latvijas Psihoterapeitu biedrības valde (kas satāv gandrīz no vienām sievietēm). Savukārt kad LV tiek paziņots, ka mums ir pārāk daudz sievisķigu vīriešu, tā Latvijas Psihoterapeitu biedrības valde noplāta rokas – sak, nav tač mūsu sieviešu darīšana, atbildīgi ir tie maitas “nīdēji” un “varmākas” vīrieši.
PERFEKTS RAKSTS!!!!!
1) lai edauzitu sievieti, SIEVIETEI jabut SIEVISKIGAI! Noliektu galvu zobens necert!
2) Tas visas feministes un parejas slimibas ir ASV propoganda himenu iznicinashanai tapat ka homoseksualisma propoganda.
3) Ja sieviete uzvedas ka sieviete, paklausa viru, ir vina palidze – virs pat nespetu pacelt roku pret vinu.
4) vistu kuti gailis noknaba to vistu, kas vinam atsaka
Es savu sievu ik pa laikam iekaustu. OOO VISI BLAUS VARDARBIS!!! BET KO ES NO TA IEGUVU????
Mana gimene jau 4 gadus ir PROM no iSkirshanas! Mes esam palikushi tuvaki, sieva paklausigaka, ES VINU VAIRAK MILU!!! Un vina man irada vairak cienju!
Ka rezultata es vibai vairak uticos, vina ir uzticamaka, paklausigaka un SIMTIEM labaku kvalitashu par JEBKURU shalavu barchika! Ka rezultata – es NE UZ VIENU NESKATOS! Es nekrapju vinu, man nav vajadziba pec ta! Gimene aug kopa utt.
Bet tev vecit, ZHETONS par shito rakstu! Zhetons par uzdriksteshanos ko tadu slimaja latvija uzrakstit! Ne slimaja bet saslimdinataja…
TĀ sasmējos par tavu komentāru :PPPP Tu esi pārliecināts, ka tevi sieva mīl un ciena, muļķa dvēsele? Man jau šķiet, ka viņa baidās no tevis, jo tikai sieviete ar zemu pašapziņu, sevi atļautu klapēt . Tā tiešām nav cieņa, bet bailes no tēviņa. Jo tevi es varu nosaukt tikai tā 😀
“Un vina man irada vairak cienju!”
Interesanti, domāts 1) viņa manī rada … vai 2) viņa man izrāda?
Glupam putnam glupa dziesma.
Šis raksts ir ko deģenerāts iesaka kā palīdzibu citam deģenerātam 🙁
Pilnīgs morāls pagrimums.
Mīli savu tuvāku kā sevi pašu un tu nemaz nenonāksi līdz šādai nepieciešamībai. Ikreiz kad pieķeru sevi dusmās neesmu pietiekoši mīlējis vārdos un darbos. Ja kaut reizi butu nonacis lidz vardarbibai tad būtu ļoti grūti/neiespejami attiecības “saremontet”.
Viesturs ir sapisies meistarībā… Slimībai progresējot, pieteiks sevi Dieva lomai un neviļus nonāks vienā istabā ar vēl trīs tādiem pašiem dieviņiem…
Ha. . ha. . Šis gan ir labs secinājums! Varbūt ne visai pieklājīgā formā pateikts, bet precīzi gan :))
http://www.delfi.lv/news/national/politics/psihoterapeitu-biedriba-anule-rudzisa-sertifikatu.d?id=45299082#ixzz3KuJgt3GZ
Uz jautājumu feministēm, pati nebūdama feministe, varu atbildēt. Vēdiskajās kultūrās jau sen kā šī problēma atrisināta. Paskatieties kaut vai uz Latvijas krišnaītu ģimenēm. Sievas no acīm nolasa vīru vēlmes, jo ciena viņus, apbrīno. Un šeit neiztikt bez vīra garīgās vertikāles. Šādu vertikāli spēj noturēt vīrietis, kurš vairs neuzķeras uz sieviešu manipulācijām. Un neviens cits citu neklapē 🙂
Idiot!
Tevi pašu atslānīt vajag, un tā pamatīgi!
Vēl par tām feministēm. Es savulaik uzdrošinājos aiziet no darba, lai audzinātu savus bērnus pati. No vīriešu puses nedzirdēju daudz pārmetumu. Ir tāda jaunu vīriešu kategorija, kuriem ļoti nepatīk uzņemties atbildību, tad nu tie mācīja manu vīru, ka nevajag šitā izlaist veceni. Lai tak iet uz pelna naudu. Normāli vīrieši tikai priecājās un izteica atbalstu. Bet ja jūs zinātu, kā mani par šo soli noknābāja sievietes (strādājošās). Pazemoja, aprunāja, sauca par sliņķi un muļķi. Es sajutu, ka aiz greizsirdības tas viss, bet sāpīgi vienalga. Beigās izvēlējos melot, ka strādāju, jo drosmes patiesībai vairs nebija.
Un vīrs arī noteikti laimīgs 🙂 galvenais Jums arī par sevi šad tad atcerēties 😉
Es kādreiz biju feministe, bet nu meklēju vismaz līdzvērtīgu vīrieti un nenoliegšu, mani pat fascinē iespēja būt savā ziņā nedaudz pārākai 🙁 laikam mazvērtības komplekss.
Šobrīd esmu sapratusi, ka nenormāli baidos būt atkarīga no vīra. Prasīt jebkam kaut ko, mani pazemo. Esmu piedarusi dabūt ko vēlos, saviem spēkiem. Gribētu audzināt bērnus, bet kā sajustu vīrieša vēlmi manipulēt ar naudas palīdzību, momentā ietu strādāt un pazaudētu cieņu pret attiecībām. Tā lūk. Nezinu, kas man sevī jāmaina, bet neciešu, kad redzu, kā vīrieši manipulē ar sievietēm ar naudas palīdzību.
Jums gan, visu cieņu.
Siev.
Šī visa kontekstā aizdomājos par Jāņa Zālīša teikto grāmatā “Mīlestības mācība. Dzimumaudzināšana” – varas demonstrēšana ir slēpta naida izpausme!
Vardarbība, vara ietekmēt sabiedrības viedokli, vara lemt par citiem psihoterapeitiem…
Esmu ļoti priecīga, ka šāda teksta autoram ir anulēts psihoterapeita sertifikāts.
Šeit man liekas ļoti labi iederētos teiciens – you are not wrong, – you are just an a**hole.
Vardarbība ir viens no veidiem kā atrisināt ģimenes problēmas? Smieklīgi. Es saprotu – šeit domāta vienreizāja vardarbība sievietes nākšanai pie prāta, vecs uz ātrs triks. Kas rada simtiem citu dažādu problēmu, kas kā skatos vīrieti vairs neinteresē.
Bet te ir izteikta vienvirziena domāšana – kā vīrietim panākt ko grib. Un psihoterapeits ar vienvirziena domāšanu ir pagalam nu štruntīgs.
Es saprotu un piekrītu tam, ko saka Viesturs, esmu to dzirdējusi no Viestura jau iepriekš un mēģinu no teiktā mācīties. Es nesaprotu, kāpēc Viesturs izvēlējies nest šīs domas publiski un kādas var būt potenciālās sekas sabiedrībai un kā šo tekstu var uztvert un tā ietekmē rīkoties garīgi nestabili indivīdi – vienalga – sievietes vai vīrieši. Domāju, ka kādas robežas te ir pārkāptas. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka virkne joprojām sertificētu psihologu un psihoterapeitu (gan sieviešu, gan vīriešu), piekopjot šķebīgi saldenas un pliekanas metodes, neprasmīgi auklējoties ar klientiem – gan sievietēm, gan vīriešiem – un pozicionējoties medijos kā viszinoši dvēseļu pazinēji un ārsti, nodara ne mazāku kaitējumu gan indivīdiem, gan sabiedrībai. Kurš vērtēs viņus? Un vai viņi drīkst vērtēt Viesturu? Strupceļš…
Personīgā pieredze- psihologe veicināja manī upura stāvokli veselu gadu. Cik visi man dara paari. Jaa darija. Tas bija traki. Labi ka muku prom cik speka no viņas. Un atradu citu specialistu- lidzigu Rudzīša domasanas veidam. Ne tik saldu vairs. BET PATIESU CILVEEKU!!!
Jautajums ir – kaa pieaugt. Kaa izaugt araa no upura stavokļa nevis veicinaat ak es nabadziņu nabadziite!!@
pats stulbākais ir tajā visā, ka ļoti maz cilvēku saprata VR bloga ieraksta jēgu. jautājums nav par to sist vai nesist sievietes, jautājums ir par vīrieti – kas viņam jādara, lai sieviete neaizmirstu par viņu. tas ir par attapšanos, ka sakotnēji pirms bērnu piedzimšanas viņi bija divi. un visas lomas, ko dzīve piespēlē sievietei, liek aizmirst par savu vīru, vīrieti un jauno puisi, kas kādreiz bija.
100% piekritu Hēraklam, kas izteica vārdos to, ko es nespēju formulēt izlasot rakstu. Visu cieņu Rudzīša kungam par drosmi uzdot šādu jautājumu!
Cik saprotu, Psihoterapeitu biedrības pieņemtais lēmums par VR izraidīšanu no licenzēto psihoterapeišu pulka ir spilgts pierādījums VR teorijai par matriarhāta spēku un nežēlīgu izrēķināšanos (vardarbību) ar to, kurš nerīkojas pēc lielās Mātes bargās gribas. Ak Viestur, Viestur, turies un zini, ka nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Tātad viss ir mēreni labi un mēreni loģiski, to varēji jau paredzēt un sagaidīt! Izpūt elpu un pasmaidi, tas nav pasaules gals!
iedomājies,ka pat visgudrie psihoterapeiti nav izpratuši raksta jēgu,protams Rudzīts jāslēdz ārā,jo nedod Dievs visi klienti tagad viņa.
Ar VR tāpāt kā ar fon Trīru – vieniem pieņemams, citiem par traku. Ko lai saka… kādam tas IR jādara, lai iekustinātu masu prātus. Veiksmi un izturību Rudzīša kungam!
Loti daudz patiesibas viņa rakstos…un dzivee taa ir …izlaidiba ir mūsu sabiedrības cilvēkos…
Lārsam fon Trīram kino valodā tā mācību stunda labāk sanāk. Varbūt Viesturam ar filmas jātaisa, lai to mesidžu tautai vieglāk saprast
Nesaprotu, par ko vētra pīļu dīķī. Es parakstos zem katra Rudzīša vārda, un nevis tāpēc, ka mani klapē sadomazo vīrs. Gluži pretēji-esmu gana emancipēta “baba tank”, no sērijas -visu pati, protams, viena ar bērnu (paldies dievam, ne dēlu). Un rezultāts-tas viss ir pārpratums, nevajadzīga rosīšanās, cenšanās ielauzties ne savā pasaulē. Sākumā dēļ pārliecības, pēc tam-jo citādi vairs nav iespējams, ir sava rupuča āda un maskulīnā enerğija uzaudzēta. Un vai tas mani dara pašpietiekamu un sevi piepildījušu? Muļķības! Izeju pagaidām neredzu, jo…neredzu sev apkārt vīriešus, kuri var konkurēt ar manu vïrišķo enerğiju. Man nav gadījies pa ceļam kāds, kura rāmji būtu tie, kuros gribētos iekļauties, bet gribētos. Sievietes savā “visu varu” pārliecībā ir nenormāli pazemojušas vīriešu pašapziņu.
Paldies, ka padalījāties ar pieredzi.
Es vēl bez vīra un bērniem. Bet arī cīnos ar vēlmi konkurēt ar vīrieti un baidos, ka mans ceļš varētu aiziet tai pašā virzienā.
Gribētu pildīt sievišķo lomu, neesot atkarīga no viņa.
Rudzīša raksts ļoti labs.Profesionālis.Padoms kā atrisināt problēmu dots – iegādāties mīļāko.Ziniet,ļoti palīdz.Labāk kā savstarpēja izkaušanās,kas pazemo.
ŠODIEN, Viesturs par publikāciju blogā ir … sodīts. Man Viesturu bija iespēja iepazīt arī kā kolēģi Straupē. Viņš bieži ir neērts. Nekad neesmu sastapies ar negodīgumu no viņa puses.
Divi atgādinājumi absolūtiem vardarbības noliedzējiem,
1. Nosauciet kaut vienu valsti, kura nebūtu Aizsardzības ( lasi kara !) ministrijas un Iekšlietu ( lasi valsts regulētas, likumīgas vardarbības) ministrijas.
2. Labi sen bija skatāma Dienvidslāvu filma. Tur sieva ( sodīja vīru ?) atklāti aizgāja pārgulēt pie cita vīrieša VIENU REIZI. Vīrs bija humāns (?!) un vardarbību nelietoja. BET. Iedzina virtuves galdā sudraba monētu, kas bija vispārpieņemta samaksa pērkamajām sievietēm tur, toreiz. Viņš pirms katras kopīgas ēdienreizes lika sievai uz šo monētu paskatīties. Kādā brīdī sieviete TO vairs nespēja izturēt un izdarīja pašnāvību ….
Vari padalīties, kas tā par filmu?
Ir žēl, ka rakstā tik daudz par to kā to sievieti lai ieliek rāmi. Un vīrietim visvienkāršāk un ātrāk to ir mēģināt pielietojot fizisku spēku. Un kāpēc tik maz par to, ka tā jau to cieņu, un kur nu vēl mīlestību neizsitīsi, tikai dusmas un bailes un necieņu par gļēvu vardarbību pret vējāko.
Vīrietim ir jābūt cieņas vērtam ( tādam arī to mēteli var novilkt ja pats nespēj), bet pienest čības viņam nevajag jo viņš pats sevi ciena un līdz ar to arī savu sievieti. No vērtīga, cienījama vīra sieva nenovēršas. Un ja sāk novērsties, tad tas ir signāls vīram, ka jāsāk skatīties ko salaidis dēlī, ko dara necienīgi. Sievietes nekļūdīgi jūt vīrieša vērtību un pašcieņu un ar fizisku viņas ietekmēšanu tur nav nekas līdzams. Būt apbrīnas vērtam nav viegli panākams tur jāiegulda smags darbs. Bet gribās to katram jampampiņam. Lai ciena nevis par to ko spējis sasniegt, kā sevi attīstijis, bet par to vien, ka bikses kājās.
Paldies par rakstu! Žēl, ka tiek anulēts sertifikāts speciālistam, kurš runā bez “rāmja”. Kāpēc gan terminu “sišana” cilvēki uztver tik burtiski? Es to uztvēru kā norādi, lai mēs sievietes būtu sievietes, un vīrieši taptu par vīriešiem. Un viss notiktu bez sišanas, krāpšanas, uzmešanas, apvainošanās, izlikšanās…, bet tā patiesi – mēs katrs dzīves skolā mācāmies būt par tādiem, kādus radījis Dievs. Tas nav viegli, bet ir izdarāms. Paldies, Viestur, par acu atvēršanu! Lai Jums veicas!!! Viss, kas mūs nenogalina – padara mūs stiprākus….:)
Pilnībā piekrītu 133 mātei.
Cik nožēlojami, ka psihoterapeitu asociācija nav saprotusi šo VR rakstu. Tas norāda, cik daudz ārstu nesaprot savus pacientus, nemīl un neuzņemas atbildību par SAVU dzīvi.
To ko esmu piedzīvojusi Onkoloģijas centra uzņemšanā, tad tur visiem mediķiem vajadzētu atņemt sertifikātus par to attieksmi un klajo trulumu pret saviem pacientiem.
Lai kaada nebuutu raksta moraale, efekts ir aciimredzams…domaat un runaat. Citeejot eksprezidentu “kas es esmu?”, retorisks jautaajums..raksta kontekstaa – upuris, varmaaka, lidzdaliibnieks, veerotaajs? Ljoti noderiigi uzdot sev sho jautaajumu un rast atbildi, kas un kaapeec.
Tas ir slimi, ja cilvēki vairs neprot lasīt starp rindām un visu uztver burtiski. Melns vai balts. Un lasot rakstu par VR izslēgšanu no psihoterapeitu cunftes, nevienā vietā neatradu, ka uz minēto sēdi būtu izsaukts arī pats Rudzītis, dodot viņam iespēju skaidrot savu pozīciju. Nezinu, kā bija jālasa VR raksts, lai tajā saskatītu aicinājumu uz vardabību. Lasīju vienreiz, otrreiz, trešoreiz – neredzēju.
Savukārt par rakstu: jā, es esmu cietusi no vīra vardarbības, kad viņš nevarēja savādāk panākt savu. Un arī es esmu bijusi vardarbīga pret vīru, kad man neizdevās panākt savu. Tajā brīdī tas likās briesmīgi. Mēs bijām ļoti aizvainoti. Mēs gandrīz izšķīrāmies. Kad tomēr sākām sarunāties, viens otram teicām: es gribu būt ar tevi, bet nespēju, jo nezinu, KĀ. Tad mēs nolēmām mēģināt vēlreiz.
Es sāku vākt viņa zeķes un nodrošināt kārtību mājās. Savukārt viņš sāka viens maksāt dzīvokļa rēķinus un uzturēt ģimeni. Un mēs esam iemīlējušies viens otrā no jauna.
Varbūt skolā derētu mācīt spēļu teoriju, kas saka: tad, kad cilvēki nekooperējas, viņi domā katrs tikai par sevi un pieņem, ka arī otrs domās tikai par sevi – un rezultātā izvēlas sliktāko iespējamo risinājumu abiem- tai skaitā sev!
Bez tā, ka vīrs ir sievas galva, Bībelē vīri arī aicināti mīlēt savas sievas kā savu miesu – jo, kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Un: sievas, klausiet vīrus. Kāpēc gan nepaklausīt vīru, kurš mīl mani kā sevi pašu? Kāpēc gan nemīlēt sievu, kura paklausa?
Ja mīlestību pārvērš par matemātiku, kur katrs rēķina, cik izdevis un cik atpakaļ saņēmis, cik man otrs parādā un cik es parādā, un kā es tagad viņam neko nedošu, jo viņš man nav iedevis tik, cik man vajag, un gaida viens uz otru, lai tas pirmais maksā, lai atdod parādus, tad tādas attiecības iznīkst. Tāpat kā tad, ja mīlestību pārvērš par tiesu, kur tiek meklēti “vainīgie – mazāk vainīgie – visvainīgākie”, kur kāds ir “labais” un kāds – “sliktais”.
Mani šis VR raksturojums par psiholoģiskajiem arhetipiem atbrīvo no vainas, nevis pasludina par vainīgu. Es vairs neesmu vainīga. Es esmu atbildīga.
Domāju, ka normālas ģimenes centrā vienm;er ir vīrietis un sieviete. Bērni ir tikai mūsu pumpuri.Sievietei vīrietis ir svarīgāks par bērniem.
Kas Jums, mīlīši nepatīk šai rakstā? Nu provokatīvs… Nu un tad!? Vai tad kāds šodien ieklausās, ja nav provokatīvs? Manuprāt, autors provokatīvā veidā uzdod mūžseno jautājumu ko darīt lai viss nesaiet galīgā pakaļā? Tas ir arī viss. Nav ko cepties. (Ne jau nu autors aicina dāmas pērt. Es domāju, ka dāmas un kungi paši sevi per.) Un kamēr neuzdod jautājumu, tikmēr arī atbildi rast nevar…..
Man šķiet VR ir ārkārtīgi nepacietīgs – gražīgi sit kājiņu pret grīdu – ja pateici A, jāsaka arī B!
Pagaidiet, gan B tiks pateikts. Iespējams, ka VR B pateikšanu nesagaidīs. Cilvēce ir ilgi dzīvojusi, izmēģinot dažādas dzīvošanas formas. Fakts, ka sievietei ir dzemde, bet vīrietim sēkla, neparedz vienu – vislabāko dzimumu attiecību modeli. Reti kad viena cilvēka dzīves laikā cilvēce kādā jautājumā nonāk no A pie B un C. Tam vajadzīgs vairāk laika.
Lasītāji, kuri nosaoda, jauc jēgu jau pirmajā rindkopā:
“…kā vispār var iztikt bez spēka pielietošanas pret sievieti…”
Un tieši irktīt uz vārda “vispār” izpratni.
Precīzāk VR bija domājis – “…kā varētu iztikt bez spēka pielietošans…”
Cilvēkiem ar šauro pierīti šo rakstu labāk nelasīt. Tāpt nesapratīs. Bīstami.
Nespēju visus komentārus izlasīt, pārlieku daudz. Turklāt (tiku aptuveni līdz pusei) lielāko daļu sarakstījuši cilvēki ar ļoti labu izglītību un intelektu (acīmredzams). Vai šai diskusijā nav pazudis pats galvenais Jūsu pārsprieduma grauds – mīlestība? Vai tad tiešām tā ir pārejoša parādība? Kādi pētījumi jau redzēti – it kā īstā mīlestība varot būt tikai dažus gadus, pēc tam beidzoties. Pārspriedumus par to, ka kādu vajag dauzīt, lai izjūtas atjaunotu, nav saprātam pieņemami. Pats kā suņa draugs (un nevis īpašnieks, starp citu, tas ir kaukāzietis, un ļoti mīļš, nevis agresīvs) – visiem tiem, kas apgalvo, ka suns jāaudzina ar spēku, esmu gatavs pats personiski “iedot bietē”. Par tiem sievišķiem labāk paklusēšu, pacelt roku pret feminu vīrietis var tikai drausmīgos gadījumos. Diemžēl mūsu mīļās lēdijas dažkārt šādus sarūpē.
Apsveicu ar izslēgšanu no biedrības un psihoterapeita licenzes zaudēšanu!
…jo es tur vairāk saskatu pozitīva, nekā negatīva. Man uzdzen šermuļus sertifikāti licenzes utt. Man pat krīt uz nerviem mans personas kods, esmu fantazējis kas būtu ja man tā nebūtu. Mani nevarētu kontrolēt, uzskaitīt, aplikt ar nodokļiem un sodīt. Es būtu brīvs cilvēks.
Šeit es saskatu kaut ko līdzīgu, jāatrasina ar jurisiem jautājums par prakses juridusko statusu un pilna brīvība!
…LPB nebūs iespējas sodīt
Piekrītu Jānim. Arī es tā domāju un topošā “psihologu likuma” tapšanas aizkulises arī par to liecina – tas būs vēl viens veids kā kontrolēt, izskaust citādi domājošos un visus padarīt par vienādu, manipulējamu, masu…
Rudzītim mūsu ģimenes atbalsts. Personīgi man ir vienalga – ir viņam sertifikāts, vai nav. Sertifikāta esamība pilnīgi nenozīmē to, ka tiks sniegta laba un adekvāta palīdzība. Es nepieciešamības gadījumā gan pati izvēlēšos tieši Rudzīti, gan rekomendēšu arī citiem.
Sertifikāti sadala “savējos” un “svešajos”.
Retorisks jautājums – kāds sertifikāts bija Kristum? Muhamedam? Mozam? Zilākalna Martai? Dalailamam? Buddai? Konfūcijam? Galu galā – kāds sertifikāts un augstas raudzes profesionalitātes apliecinājums ir Andrim Bērziņam? Bet viņš vada valsti! Kāds serifikāts ir Franciskam? Kāda biedrība viņu ir sertificējusi? Miljoniem katoļu pasaulē…
Ehhhh…..
Šis gadījums tikai norāda uz to, ka gan pats Stabiņģis, gan viņa kolēģi – lēmēji par izslēgšanu, ir matriarhāli līdz kaula smadzenēm.
Pirms komentēt vajag uzzināt, ka Stabingis jau no 7.nov. nav LPB šefs.
Nezināju par jauno psihologu likumu. Iesitu googlē- nevarēju atrast psihoterapeitu asociāciju!!! Latvijas dziļākajās tradīcijās ir jābūt vismaz biedrībai, asociācijai un apvienībai. Viesturam jānodibina asociācija- prezidents re kur jau ir-Stabiņģis. Jaunā likuma ieviesēji nevarēs ar to nerēķināties, ja tur būtu tikai psihoterapeiti vīrieši, tad nerēķināšanās būtu klaja dzimuma diskriminācija!
Vispār tas varētu būt jautri)))
Tad atvainojos Stabiņģim. Un viss ir vēl skaidrāks – matriarhāta uzvara psihoterapijā.
Ehh…
😀 še Tev cepums!
Pārlasīju Frīdriha Nīčes Tā runāja Zaratustra. Tas grāmatas 37. lpp. ir – Par vecām un jaunām sieviņām- un tā sadaļa beidzas ar: Un vecā sieviņa sacīja tā: ” Tu ej pie sievām? – Neaizmirsti pātagas!” – Tā runāja Zaratustra. Tai psihoterapeitu padomei šo vajadzēja izlasīt vispirms un tad mesties , virsū( tā arī ir poza), vai atstāt mierā V. Rudzīti. Sievas laiž pa virsu jo tā ir ātrāk un vieglāk. Neesmu nekā dzirdējis par sievām ogļu vai citās raktuvēs. Šķirstu uzbūvēja Noas nevis viņa sieva. To sievām derētu atcerāties. Sievām jāzina, ka vīram ir pātaga, vai to lietot, tas jau ir cits jautājums…
Šo rakstu vajag lasiit 2x. Vel labaak 3-4 Ar dienas intervaalu. Taas ir zaales. Arsts dod zaales. Nav iespejams vienaa piegajienaa izdzert zaaļu pudeliitu un tapt veselam…
Psihe neņem pretim visu kas uzrakstiits ar pirmo x. Daļu atgruuž,jo tie ir paaudzēs iedibināti modeļi. Tapat darija vecāmamma utt. Un veel viira paaudze klaat. Ir ko rakt, ja grib izkulties.
Es lasu komentārus, kurus rakstījušas sievietes, norādot, ka viņas ir pret feminismu vai tajā vīlušās. Mīļās meitenes, cik labi, ka šajā vietā un laikā mēs varam izvēlēties – būt feministēm vai ne, un, ja izlemjam būt, mēs pat varam izvēlēties starp savu duci feminisma teoriju, kurai pieslieties (ja pret feminismu attiecamies kā akadēmisku terminu; VR gan to savā blogā lietojis stipri sadzīviskāk).
Negribu runāt par to, kā feminismi līdz mūsdienām sadalījušies – pārāk specifiski, un nepavisam neesmu pārliecināta, ka visu par visiem novirzieniem zinu.
BET: feminisms cēlās no tā punkta, kurā sievietei bija nelīdzvērtīgas juridiskās un sabiedriskās tiesības ar vīrieti. Sievietes nevarēja mācīties, nevarēja strādāt profesijās (par vešerienēm drīkstēja, par telegrāfistēm un ārstēm – ne, tas tikai piemēram). Nevarēja vēlēt, un nevarēja rīkoties ar naudu, pat ar to, ko pašas bija nopelnījušas.
Feminismam pēc būtības nav nekāda sakara ar to, kā sieviete un vīrietis organizē savas attiecības ģimenē. Feministe var cīnīties par to, lai tiktu izlīdzinātas atšķirības sieviešu un vīriešu algās – tādas reāli pastāv joprojām, ziniet? – un vienlaikus dievinošām acīm skatīties uz vīrieti, ko izvēlējusies par savu dzīvesbiedru, gatavot vakariņas un uzklausīt viņa varoņdarbus.
Un var būt sieviete, kurai nav pat attālas jausmas par feminismu, bet kura vienkārši ir izvēlējusies vīrieti, kuru īpaši nemīl – kaut kādu praktisku vai sazin kādu iemeslu dēļ. Un var būt sievietes (tieši tāpat kā vīrieši), kuras vispār uzskata, ka ir pasaules centrs. Un var gadīties, ka, bērnam piedzimstot – sevišķi pirmajam – sieviete ir tik pārņemta ar savu jauno lomu, visiem pienākumiem un atbildību, ka viņai patiešām uz kaut kādu laiku aizmirstas, ka viņa vispirms bija sieva, tikai tad māte. Un ka viņai varbūt gribēsies atkal reiz būt pārsvarā sievai, jo bērni taču izaug un aiziet savā dzīvē.
Un mani patiesībā pamatā pārsteidz un sarūgtina ne bloga provokatīvais uzstādījums kā tāds, – kādēļ gan ne?, – bet fakts, ka vardarbība tiek piesaukta kā pirmais pārliecināšanas elements, meklējot – jā, bet ko tad likt tās vietā… Man liekas, punkts, kurā kāds ķeras pie pannas vai siksnas, ir point of no return. Un, ja kādu ar siksnu var iedabūt gultā, tad tas jau ir mazohisms, kurš, starp citu, arī tīri labi var saderēties ar publiski paustām feminisma idejām :).
Tieši tāpēc man nu reiz liekas, ka gan VR, gan daļa komentētāju visu sajaukuši totālā ķīselī – iekšiņu un āriņu, privāto un publisko, teoriju un praksi, akadēmiskas idejas ar dabisko dzimumu konkurenci (paskatieties uz bērnudārzniekiem – ka viņiem ko par feminismu vēl mācījis, bet puikas tāpat uzskata, ka ir labāki par meitenēm, un meitenes tāpat uzskata, ka ir labākas par puikām).
Problēma tāda, ka sievietei vīrieti kā vīrieti vajag līdz bērna (-u) ieņemšanai, dzimšanai. Pēc tam vīrietis ir tikai, lai dotu, dotu un dotu, nedodot viņam neko pretī. Šāda sievietes rīcība daļēji ir pašas dabas mātes ieprogramēta.
Sabiedīrba ar prātu ir radījusi monogāmisku attiecību modeli, lai aizsargātu bērnu intereses. Tāpat sievietei ar prātu ir jāsaprot, ka vīrieša uzkatīšana tikai un vienīgi par nesautīgu devēju, priekš viņa nav pietiekama.
Vīrietis ir svādāks nekā sieviete. Tas ir nomāli, ka sieviete zīda un rūpējas par mazuli, veltot viņam nedalīti visu uzmanību, jo to viņai diktē mātes instinkts. Sievietei šķiet, ka arī vīrietim ir jādara tieši tāpat un ka viņš jūtās līdzīgi. Bet tā nav. Māte daba vīrietim ir ielikusi citus instinktus – Radīt pēcnācējus. Navjag saprast to pārāk šauri. Vīrietim ir nepieciešams ne tikai seks, bet arī izpelnīties mātītes uzmanību un atzinību. Dabā gandrīz visu sugu dzīvniekiem (piem., pāvs ar asti, briedis ar ragiem, lauva, gailis u.c.) tēviņš cenšās izpelnīties mātītes uzmanību un atzinību. Šīs vīrieša vajadzības 80-90% attiecībās pēc bērna rašanās tiek ignorētas, sagaidot no vīrieša, ka viņš rīkosies kā sieviete, ka viņš būs “Lielais balsts” un tikai dos un dos. Šādos gadījumos vīrieši mēdz sacelties pret to, norobežoties un pārvērsties “par TV pults spaidītājiem ar aliņu rokā” vai “meiču plenderiem”. Daži vīrieši salūzt jau pēc pirmā bērna piedzimšanas, daži pēc otrā vai trešā. Kā jau teicu, tas notiek 80-90% un, diemžēl atstāj attiecībās plaisu uz visu turpmāko dzīvi.
Esiet saprātīgi!
Ne visi košie un krāsainie tēviņi dabā ir koši, lai izpelnītos mātītes uzmanību. Daļa ir koši un skaļi, lai izpelnītos plēsēju uzmanību (īpaši, sīki putniņi) un, jā, tiktu saplēsti pirmie, tā paglābjot pelēcīgo necilo mātīti un mazuļus, nodrošinot dzimtas turinājumu
Rudzītis: sertifikāta anulēšana man nerada nekādas sirdssāpes | LA http://www.la.lv/rudzitis-sertifikata-anulesana-man-nerada-nekadas-sirdssapes/ via @LA_lv
Tikai tagad, jau kuro reizi pārlasot skandalozo bloga ierakstu, piefiksēju, ka VR raksta:
“Ir bisesksuālas sievietes…” Vei, kādas viņas, dīvainas tās sievietes. Laikam tur mājās divus seskus, fretkas vai?
ziniet ko .. pie vienas vietas visu šo. es padzīvoju labus gadus ar sava dēla mammu.. pretīgāko maitu virs zemes. kāpēc.. tāpēc ka gribēju lai manam dēlam ir tēvs. Un neticēsiet… viņai nebija jāiet uz darbu, viņai nebija jākopj māja, viņai nebija jāaudzina dēls .. jo to visu nodrošināju es, mājkalpotāja un auklīte. Un ko es saņēmu.. hmm.. neticesiet .. pat fizisku vardabību 😀 īdēšanu, iešanu pa manām pēdām un pārmetumus par visu kas vien viņai nepatika. un vēl arī roku palaišanu.. jo es taču esmu vīrietis.. kā gan es vinai atbildēšu 😀 Tas viss baisi iemotivē vispār uz sievietēm paskatīties 😀 Visi nav un nebūs vienādi, tāpēc arī šajā rakstā nav un nebūs vienas patiesības. katrs gadījums ir īpašs. Bet man ir mācība 😀 padomāt pirms ar kādu sievieti ko iesākt. Un kāpēc tā.. viena iemesla dēļ.. tāpēc ka arī dēla mammas vecāku attiecības ir emocionāli vardarbīgs mēsls, kurā vīrietis kurš visos veidos un ne tikai manās bet visu citu cilveku acīs būtu pelnījis cieņu un mīlestību saņem tikai pārmetumus un pazemojumus.. jo sievietes taču ir.. maigās un neaizsargātās būtnes. Un tagad pasakiet to skaisto risinājumu ludzu šādai situācijai 😀 vēl bez izšķirties.. jo šī tipa sievietes bērnus izmanto savā labā visos veidos.. un tiesu sistēma ir sūds kurš pateiks ka bērnam jādzīvo ar māmiņu un šī māmiņa iegūst varu drātēt prātu katru dienu līdz jaunākā bērna 18..
Cik gan lēni norit cilvēku attīstība, cik gan tūkstošiem gadu vēl jāpaiet jo no akmens laikmeta mēs nekur tālu (cilvēcisko dziņu un instinktu jomā), diemžēl neesam tikuši… Gan senatnē, gan tagad vīrietis ar savu (iespējamo) fizisko spēku (tik elementāri) primāri nodrošina savu pārākumu sabiedrībā…
Iespējams, ka Viesturam Rudzītim ir taisnība robežu nospraušanā…, taču 21.gadsimta vīrietim to piedienētu izdarīt bez fiziskas iedarbības uz sievieti (kaut vai tādēļ, ka viņa nav (pārsvarā) šajā jomā līdzvērtīga pretiniece). Tas gan neattiecas reakcijā uz atsevišķiem gadījumiem ar slimīgi histēriskām sievietēm, vai tādām, kuras atstājis veselais saprāts.
Bravo! Atkal kāds attaisno vīrieša vājumu, slinkumu un nespēju. Neliekas, ka sievietes cieņa un iekāre jānopelna? Priekškam – labāk sadod pa muti! 5bērnu tēvs sievai arī deva atelpu, lai sajustos kā sievietei nevis mājkalpotājai? Priekškam – ērtāk atrast mīļāko
ļoti šis viss ir no vīrieša skatapunkta. Jo – sievietei neko taj nevajag, tik vīru, kam izdabāt.
cik banāli! Tālu tā tiksim.
Ja sieva sagaida ar vakariņām, vai pretī balva ir iespēja mazgāt traukus? Un kādēļ nogurušai sievietei nevar novilkt mēteli?
Viss atkal uz sievietes pleciem, atbildību un gudrību. vīrietis taj piekusis, jāatpūšas 🙂
Fu tādiem vīreļiem!
Ja Vīrs neskatās uz sievu, tad nostājas pret savām ilgtermiņa interesēm – viņš neiegūst robežas, kurās vīt savas personiskās garīgās mājas ligzdiņu. Un līdz ar neiegūtajām robežām – iespēju pasargāti doties dziļumā. Viņam liekas, ka ir ieguvis brīvību, neviens viņu neierobežo. Bet viņš nespēj tik daudz brīvības paņemt, ja viņam pieder viss un nekas. Viņš no kaut kā (bieži vien īsti neapjausta) ir bēdzis, nonācis kaut kādā matriarhāta realitātē un viņam nav iespēju ieraudzīt, vai bija un vai ir kādas alternatīvas? Vai ir jājūtas laimīgam un kaut ko panākušam vai viņš tāds patiešām ir?
Kā uz faktu, ka vīrs ne uz viņu lūkojas, reaģētu vidējā latviešu (krievu, vācu, ebreju …) sieva simts, divsimt vai trīssimt gadus atpakaļ? Vispirms, dažās no minētajām kultūrām tāda vīra uzvedība nemaz nebūtu iespējama. Bet, ja tomēr, tad sadotu vīram pa ausīm, vai pa muti, noslānītu, nebarotu, vismaz izlamātu, verbāli pazemotu. Ar vārdu sakot, vestu pie prāta, pati no tā ļoti ciezdama. Sūri grūti iemācītu, ka vīra īstā laime ir tikt sievas ierāmētam, par ko nevar būt šaubu arī mums, stiprinātiem ar Bībeles vārdiem par vīru kā sievas galvu. Un punkts. uttt
Viss āķis ir tajā, ka vīrietis izjūt sievietes mīlestību caur fizisku un garīgu atzinību. Kādā veidā Tu (sieviete) viņam to dod? Ja Tu vīrietim nedod mīlestību augstāk minētajā veidā, tad viņš to NEUZTVER. Par psiholoģiskajām konsekvencēm, kas izriet no tā, ja civlēks itgstoši jūtas nemīlēts, es domāju nevienam īpaši nav jāstāsta.
Un kā sieviete uztver vīrieša mīlestību un kā Tu, vīrieti, viņai to dod?
Reiz tviterī, diskutējot ar vienu akadēmisko aprindu kungu – nesaprašu, toties brašu savās pasaules policista fantāzijās, Viesturs viņam sacīja, atdodiet godu vecākam virsniekam! Pieļauju, ka pateiktā jēga šim kungam un vēl kādiem palika neskaidra. Tagad saku: gods Viesturam ir atdots. Tieši ar šo aktu – sertifikāta anuļēšanu.
Atkāpe: piesišana Krustā, manuprāt, bija goda atdošana Jēzum. Paradoksāli, tik brutāls, sāpīgs un netaisnīgs akts, bet tieši tas visu godīgi salika svaru kausos, atklāja, kas ir kas. Neesmu kristiete, bet tā to redzu. Arī mazākos mērogos, piemēram, disidentu dzīvesstāstos šis Krusta ceļa arhe-elements ir. Mežonība sevi nevar atklāt labāk, kā vien – piesitot Krustā apgaismoto. Jebkurā laikmetā.
Tas, kas patiešām ir biedējoši: cik izteiktus autoritāru, pat totalitāru sapņu signālus sākusi dot mūsu ”demokrātiskā sabiedrība”. Ja paraugāmies uz lielākajiem klaigātājiem Viestura gadījuma kontekstā: tie ir cilvēki, kuri svēti pārliecināti, ka viņu intelekts un zināšanas (?) dod mandātu aizbildniecībai par citiem, viņu izpratnē – stulbākiem. Viņi grib lemt citu vietā, kā tiem būs domāt un dzīvot, kas viņus apdraud un no kā vajag norobežot. Viens tāds pasaules policists, piemēram, tviterī pauž, ka ”noticis tas, no kā viņš baidījies – pie Rudzīša bloga daudz komentāru, kas attaisno sieviešu sišanu”. No kā šis cilvēks baidās – ka Rudzīša bloga ieraksts viņā izraisīs vēlmi sist savu sievu? Nē taču, viņam nav šādu nolūku. Toties viņš ir iedomājies, ka citi, ”tie stulbākie”, ņems un pēc Rudzīša bloga sitīs. Tāda, lūk, kungam klasiska diskriminējoša fantāzija – ka vieni sabiedrībā ir intelektuālā un rīcībspējas ziņā zemāki, robustāki par citiem – nespējīgi analizēt, vērtēt un paust savu nostāju, tāpēc ”jāuzņemas par viņiem aizbildnība”, Rudzīša blogu tiem nebūs lasīt. Stādieties priekšā, kādā demokrātijā patiesībā dzīvojam – kādi tajā ir zemūdens akmeņi, no skata tik solīdi un labiem nodomiem pilni? Mums ir vesela grēda ”ekspertu”, ”viedokļa līderu”, kurus nomoka šādas pasaules policista fantāzijas par sevi. Kurp ved šīs fantāzijas, it īpaši, ja dabū rokās varu, no vēstures ir labi zināms.
Gadījumam ar Viesturu, protams, ir kliedzošs cenzūras raksturs. Bet tas, ka viņš vairs nesastāvēs terapeitu- aijātāju klubā, manuprāt, ir labi. Katram savs kalibrs, bet stiprāko kalibrs ir celle.
Šeit labs komentārs no ir.lv, izteicies Kalvis Apsītis:
Manuprāt, ir jānodala teorētiskie viedokļi (ko cilvēks pauž kā publisks intelektuālis) no viņa praktiskās rīcības – personīgajā dzīvē vai arī valkājot “psihoterapeita cepuri” un profesionāli konsultēdams pacientus.
Aplūkosim citu piemēru. PSRS okupācija 1944.-1945.gadā ir mūsu sabiedrībai būtiska vēsturisko notikumu interpretācijas daļa. No sabiedriskās domas viedokļa noliegt Latvijas okupāciju ir apmēram tikpat nepieņemami kā zaimot Pravieti Muhamedu kaut kur Dānijā. No otras puses, ja mēs noķersim kādu skolotāju, kurš atzīmē 9.maiju (vai nospiedis “Like” savā Facebook kontā pie zīmējuma par sarkanbaltsarkano lentīšu “zarazu”), tad tas pats par sevi nevar būt pamats izsviest viņu no darba. Tas var izraisīt jautājumus, pretreakciju – bet tas nav pietiekams pamats, lai ar kādu izrēķinātos. Toties, ja skolotājs darbā ar skolēniem interpretē 9.maiju kā “atbrīvošanu” nevis okupāciju – tā ir cita lieta. Skolēni ir sagūstīta auditorija (“captive audience”), atbildīgs un profesionāls skolotājs nedrīkst viņu vidē propagandēt ekstrēmistiskus uzskatus.
Pamatojums ir tieši tāds pats – psihoterapeitam/skolotājam gadīsies pretī kāds, kurš noticēs – un tiešām sāks sist savu sievu vai aizdosies karot pie teroristiem Doņeckas vai Luganskas apgabalā. Savukārt publiskajā sfērā paustus Rudzīša uzskatus var atspēkot visi, kuri tiem nepiekrīt. Vēlme aizbāzt muti ar administratīvo resursu šādā situācijā norāda uz nespēju argumentēt savu nostāju. Manuprāt, vārda brīvības robežas vajag tomēr vilkt akurāti. Man subjektīvi ļoti nepatīk, ja attaisno fizisku vardarbību pret sievietēm, zīmē karikatūras par Muhamedu, noliedz Latvijas okupāciju utml. Saprotu sašutumu un asu reakciju. Bet šādus viedokļus nedrīkst ar represijām un iebiedēšanu iedzīt pavisam pagrīdē, jo tas neko neatrisina. Publiskajā telpā ir jāvar izteikt arī absurdi apgalvojumi.
Arī es reizēm uzrakstu kaut kādus blogus – kādam varbūt nepatīk. Bet es nevēlos, lai ar mani par uzskatu paušanu izrēķinātos mani darba kolēģi vai priekšnieki. Lai man par to atņemtu izglītības diplomus, profesionālus sertifikātus vai citus atzinības apliecinājumus. Ja sākšu neprofesionāli rīkoties, būdams matemātiķis vai programmētājs – radīšu zaudējumus konkrētiem darba devējiem vai klientiem, tad tā ir cita lieta.
Paldies, Viestur par grāmatu “Bendes meitiņa un viņas tēvs”. Nesen izlasīju un esmu sajūsmā. Labi, ka šo rakstu lasu šodien. Jums ir 100% taisnība, esmu Jūsu fane, jo daudzas lietas manā galvā ir sakārtojušās. Jums ir absolūta taisnība par visām lietām, gan alkoholismu, gan savstarpējām attiecībām. Pieļauju, ka Jūs kā psihoterapeits kādam traucējāt, tāpēc viena izrauta fragmenta no konteksta dēļ, neiedziļinoties visā lietas būtībā ir sacelts tāāāds skandāls. Paldies! Gan par grāmatu, gan par šo rakstu.
Paldies, Viestur par grāmatu “Bendes meitiņa un viņas tēvs”. Nesen izlasīju un esmu sajūsmā. Labi, ka šo rakstu lasu šodien. Jums ir 100% taisnība, esmu Jūsu fane, jo daudzas lietas manā galvā ir sakārtojušās. Jums ir absolūta taisnība par visām lietām, gan alkoholismu, gan savstarpējām attiecībām. Pieļauju, ka Jūs kā psihoterapeits kādam traucējāt, tāpēc viena izrauta fragmenta no konteksta dēļ, neiedziļinoties visā lietas būtībā ir sacelts tāāāds skandāls. Paldies! Gan par grāmatu, gan par šo rakstu.
Apjukuša vīrieša izmisuma bļāviens un nekas vairāk! Pirmkārt, cilvēks, neatkarīgi no dzimuma ir Trīsvienības kopija. Tātad viņam bez fiziskā ķermeņa ir garīgā būtība. Fiziskais pēriens nav lietojams garīgas dziedināšanas vietā. VR miesiskas lietas salicis vienā maisā ar cilvēka smalko uzbūvi. Garīgā būtība ir nemirstīga un tajā vardarbība kā tāda nav iespējama un tur nepastāv. Tajā realitātē vīrišķais spēks Jan uztur lietu kārtību- formu un viņa vara nav apstrīdama. Sievišķais spēks, kura niecīga daļiņa ir VR minētā Dieviete, ir saturs. Abi šie spēki uztur Universu un darbojas caur cilvēku. Tas ir saturs un forma. Tas, kā autors interpretē šos spēkus un ienes vardarbību fiziskajā realitātē kā normu, ir tumsonība.
Paldies, Viestur, par visām līdz šim iznākušjām grāmatām! Izlasījum sev tobrīd nozīmīgāko – izkonspektēju. Braucot uz darbu vilcienā, katru dienu pārlsasu mobilajā sarakstītās mācības. Paldies, ka liec domāt savādāk, paskatīties no malas uz sevi.
Mēneša beigās, kosmetologa vietā, nopirkšu jauno Dievieti.
Būs kādreiz dzīvē lielāka nauda – sens sapnis aizbraukt pie Jums uz konsultāciju.
Lauciniecēm jābūt sevišķi uzmanīgām. Var izmest vējā kaudzi naudas, nesaņemt kvīti un piedevām vēl arī sačakarēt veselību.
O, troļļi arī Viestura mājaslapā! Un pat saprotams, no kurienes. Bērnišķīgi, godātie, bērnišķīgi. Taču, ja pašiem tas kaut kā palīdz… cilvēciski saprotami.
Labāk vēlāk nekā nekad, jo Latvija ir pilna ar traumētiem bērniem, izjukušām vai formāli laimīgām ģimenēm. Tas galu galā noved pie jautājuma par nācijas spēju ne tikai pašnoteikties bet pat tikai izdzīvot. Nedomāju, ka traumēti tautieši būs viedi un drosmīgi savas zemes aizstāvji. Kāds saka, ka VR raksti nav vajadzīgi? Tad arī spoguli nevajag, kurā paskatīties…
Paldies Viesturam par drosmi!
Ko gan var vēleties,ja sievietes neuzvedas kā sievietes ,un vīriesi kā vīriesi?Protams,ka nespēs
viens otru pilnvērtigi uztvert,bruks ģimenes.Katram tomēr sava vieta,savs uzvedības modelis.Manuprāt,sievietei iedvesmotājas loma piestav visvairāk.
(…) Kā lai vēl tās sievietes ierāmē, ja viņām pašām liekas, ka nevajag? Kādas vēl bez sievas sišanas izejas?”
To jautā psihoterapeits? Savādi! Jūsu rakstā es izlasīju gan par pienākumu, gan par vardarbību, gan Dzemdi un mīļāko, bet es nevienā teikumā neizlasīju par to, ka vīram ar sievu vajadzētu SARUNĀTIES/IZRUNĀT to, kas uztrauc vai nepatīk. Šodien visapkārt var redzēt ģimenes, kurās, šķiet, dzīvo kurlie ar mēmajiem, cilvēki vairs neprot sarunāties. Jūsu, kā psihoterapeita, pienākums būtu iemācīt tiem vīriem un sievām, kuri pie jums ir atnākuši, sarunāties un sadzirdēt, palīdzēt cilvēkiem komunicēt, satuvināties un tā atkal atrast ceļu vienam pie otra.
Man ir kultūršoks, jo negaidīju, ka tieši psihoterapeits ir spējīgs piedāvāt risināt problēmas ģimenē nevis ar vārdiem, bet ar vardarbību…
Liels paldies par rakstu!!!!
Vēlējos pateikt šīm komentētājam:
1.1.1 Smits
3. Dec 2014
Ideāli,
turpmāk praksē izmantošu psihoterapeita ieteikumus, kad sieva neklausīs.
un varbūt Rudzīša kungam radīsies iedvesma jaunam rakstam:
“Izglītībai jābūt elitārai”,
kas sevī ietvertu analīzi, kāpēc šādu rakstu lasīšanas pieejai jābūt tikai izglītotiem cilvēkiem un par to, ja zināšanas nodod tiem, kam tādas nav paredzētas, tad rodas šādi Mr.Smita komentāri!!!!
Tāpēc pieejai izglītībai jābūt elitārai un tieši izglītības pieeja vergiem vienmēr noved pie revolūcijas, bet revolūciju rezultātā vergi VIENMĒR kļūst par vergu vergiem!!!!
Kāds ir sailgojies pēc patriarhālas sabiedrības? Ja Viesturam tiešām būtu jādzīvo patriarhālā sabiedrībā (piemēram Saūda Arābijā, Irākā utml.), varu saderēt, ka viņš nebūtu spējīgs tur dzīvot. Sēžot ērtā klubkrēslā ir viegli tēlot baigo veci un bārstīt metaforas.
Saūda Arābijā nedzimst alkohola reibumā un gadījumu sakaros ieņemti bērni!!!! Saūda Arābijā precas tikai tāds vīrietis, kurš to var atļauties!!!! Saūda Arābijā sieviete ir SIEVIETE un vīrietis ir VĪRIETIS!!!! Saūda Arābijā sieviete kļūst par SIEVIETI pie sava vīra sāniem!!!! Saūda Arābijā cilvēki nav atteikušies no Dieva un tāpēc tur sieviete ir SIEVIETE un vīrietis ir VĪRIETIS!!!!
Skatos uz jezgu, kas sacēlusies pēc šī raksta publicēšanas, un nespēju noticēt, ka tas viss nav speciāls Gājiens, pr kampaņa, lai visi mestos pirkt Rudzīša grāmatas. Tas tiešām sāk izskatīties pēc provokācijas fon Trīra stilā, lai tikai atpelnītu grāmatās ieguldīto naudu. Nespēju noticēt VR sirdsšķīstajiem nodomiem un vēlmei nest gaismu tautai. Nespēju. Nauda ir baigā motivācija dzīvē, nevis grieķu mīti.
Jā, Gladiola. Prieks par Tevi.
Vai, kāda jums te jauka kompānija.
Kā Tu zini, kāda ir fon Trīra ideja taisot savas filmas.. ?Tas ko viņš stāsta(kāds izvelk domu graudus) savās intervijas ir viena lieta.. varbūt, ka ir lietas par kurām vienkārši nav iespējams runāt “maigi” un ne pat “maigāk”. Varbūt, ka iet runa par tiesībām uz izteiksmes izvēli, un nemēģināšanu ielavierēt un sagatavot tam, ka lūk dārgie skatītāji, tūlīt būs grūts moments..
Un ja Tu nespēj noticēt kāda sirdsķīstajiem motīviem, (kas saka, ka Tev kāds tādus kāds piedāvā), tad varbūt sāc ar sevi, mošk nemāki dzīvē nemaz rīkoties bez aprēķina.. taisot izrādi “dēļ kaut kā..sev vien zināma”..
Izlasīju. Uz raksta nosaukumu atbildēt var ar pretjautājumu: vai ar vardarbību (sišanu) kāds ir panācis cieņu, mīlestību utt.? Respektu un bailes gan, un juties pazemots. Nezinu, kādai būtu jābūt sievietei pēc Rudzīša kunga domām, lai pēc sišanas viņa gribētu attiecības ar sitēju. Mazohistei vai kā? Atsauce uz Bībeli man šķiet nevietā, jo šī reliģija un tās dedzīgie ticīgie eiropeiskajā izpildījumā savulaik ir nonākuši pie raganu sārtiem – ļoti pārliecinošs arguments pārliecināšanai.
Nezinu, kas vispār tik milzīgi patosīgi un pārliecināti Rudzīša kungam liek runāt par sievietes būtību. Tikpat labi viņš varētu apcerēt, piemēram, kaķa būtību. Tā ir mūžvecā vīriešu kļūda – domāt, ka viņi zina, kas ir sieviete un izprot, kāda tā ir. No kurienes šī iedomība?
Lai sievietei gribētos sadot pa mutu, viņai jābūt alkatīgai un dumjai. Pati esmu tādas satikusi, kas tik kačā savas pravas, sākot no “izmaksāsi man dzērienu?” pie bāra letes. Un viena konkrēti man ir prātā, kuru loti gribētos pašai noslānīt, jo viņas rijībai pēc naudas nav nekādu robežu un gājienos arī. Sarunāt neko nevar, parvisu paņirdz, lai viņu sūdzot tiesā. Ko tu ar viņu iesāksi? un ja tāda būtu tikai viena… Bet ne par to ir stāsts. Stāsts par to, ka šis raksts tiek nopublicēts tagad, kad iznāks Dieviete, kau varēja taču principā šonedēļ publicēt kādu recenziju par filmu, ixrādi vai politiku, bet nē, jānopublicē kaut kas provokatīvs, lai saceltu jezgu, kas būs vislabākā reklāma.
Mani kaut kā šis raksts neaizķer. tas apraksta, manuprāt, vienu daļu sieviešu, kurām pa lielam ir turīgi un sakarīgi vīri. jā, ir tādas. Kā te viens komentētājs minēja – baigās maitas. nu ir! es rakstīto neattiecnu uz visāmsievietēm. bet ne par to ir raksts. raksts ir par publicitāti. Sorry, ja esmu pārāk aizdomīga.
Kas tieši nepatīk? Ka viņai to dzērienu izmaksā, bet Tev nē? Jo nepietiek nekaunības paprasīt…
Un jā, tai sievietei, par kuru es runāju, man gribētos iedvest bailes. Bailes kā visatļautību ierobežojošs mehānisms nav slikta lieta.
Tas vispār nav sakarīgs vīrs, ja apprec stulbu baigo maitu. Pats vainīgs.
Bet kādam jau tā stulbā maita būs jāaprec.
Slimais lops. Patiess prieks, ka atņēma sertifikātu.
Jā, nudien būtu interesanti paskatīties vai grāmatai būs tagad labāks noiets. Cerams, ka nē, jo šīs juceklīgās pārdomas patiešām nav tā vērtas. Rudzīša būtība tā sakot, neko daudz nemaksā 😉
Īsumā par rakstu: tagad saprotu , kapēc ir radies krieviem izteiciens “ja sit, tad mīl”. Tātad ja sit, tad mīl un kā jau autors minēja, ka sit un tad neiet pie mīļākās, tātad mīl. Ja nesit, tad iet pie mīļākās un nemīl, jo taču mīlošs neiet pie mīļākās. Tas ir par vīriem.
Savukārt, feminisms mani biedē.
Par to, kā pakļaut neiekaustot der apjautāties musulmaņu vīriem. Sievas tos respektē un vīri sievieti uztver kā māti, mātes tie ļoti ciena un bērnu mammas arī.
Mūsu sabiedrībā ir problēmas gan ar sievietēm gan ar vīriešiem. ja ir normāls vīrietis, tad tam gadās apprecēt sievieti, kura +_ aprēķinājusi, kā vīrs būs labs tēvs un labs apgānieks, taču par ilgo kaisli un mīlu sieviete nav aizdomājusies. kautkur Rudzītim ir taisnība par tiem mačo. Ir arī stereotipi par mīļākajām, kuras grib sev pievākt mačo. Bieži Mīļākajām ir arī vīri, pret kuriem tās pagriezušas muguras. Un ar mačo tā tikai “drāžas” (atvainojos, taču savādāk to nosaukt grūti), kamēr pašam mačo mājās sieva, kuru tas ir iekaustījis kamēr mīlējis, līdz izdomājis, ka labāk iet pie mīļākās. Aij. Īsumā tā! ja gribat lai jums nav ragu, tad kaislīgi mīliet sievas. ja sievas negrib maigumu, tad uzreiz piedāvājiet šķirt laulību un nav ko čakarēties un kauties un meklēties pa stūriem, tikai laiks zaudēts. Savukārt sievas, protams, ka meklē bērnam labu materiāli nodrošinātu tēvu, jo vajadzības gadījumā gan jau kāds jauno dienu mīļotais mačo būs tik mīļš un samīļos. Vispār traģiski. man nepatīk visa šī attieksme pret vīriešiem. Protams, darba vietas ir tik ck tās ir un, ja daļu no tām neaizņemtu sievietes, tad visi vīri strādātu. Diezgan haotiski sarakstīju, tomēr feminisms noteikti pie laba nenoved. Vīriešiem pašiem būtu jātiek galā ar tiem vīriešeim, kuri iekausta sievas. Kādam zelta vidusceļam jābūt. Totālai cieņai vienam pret otru.
Mūsu vīrieši paši gļēvi, jo kādai lielai daļai patīk gudrās stiprās emancipētās, jo paši nav spējīgi pavilkt mājsaimniecību vieni. Sievoete nedrīkst zaudēt maigumu. Vīrietim nav jāpaceļ roka.
Un kopumā gribu atgādināt, ka dzīve ir viena un katrs pats saprot tās liekulīgās un melīgās iezīmes. Ir vienreizēji brīnišķīga sajūta pamosties ar to cilvēku, kuru kaislīgi mīli un saņem pretī to pašu kaisli mīlā. Viss pārējais ir reti pretīgi. Nudien kā dzīvniekiem.
Protams, ka forši, un uz to arī vajadzētu tiekties, nevis uz kaut kādu pakļaušanu. Tā vien liekas, ka liela daļa cilvēku vēlas dzīvot stereotipos un īstenot teorijas dzīvē. Vai tad negribas pašiem savu dzīvi skaisti un kaislīgi izdzīvot – tā, kā pašiem patīk. Paldies par komentāru 777!
Tu VIENĪGAIS pateici pašu svarīgāko: “Vīriešiem pašiem būtu jātiek galā ar tiem vīriešiem, kuri iekausta sievas”. Jo es personīgi vīriešu pārvaldītas pasaules modelim tieši tāpēc neuzticos, ka viņiem jau pašiem nekas “neniez”, ja kādai sievietei tiek nodarīta netaisnība. Vīrieši tādā pasaulē pilnīgi noteikti parūpēsies par to lai pašiem ir labi, bet, ka par to lai arī sievietei… nepaļaujos. Neticu.
Un es sākotnēji ļoti centos iedziļināties Viestura skatījumā, pat pieņēmu viņa idejas kā patiesību, bet kad biju to izdarījusi, atklāju sevī sajūtu, ka tā dzīvot nevar. Viņš uzspiež reliģiju, kas manas tiesības spriest, domāt apskalda pašā saknē.
Patriarhāts man saistās ar vīriešu visatļautību, nesodāmības apziņu un patvaļu. Lielisks piemērs ir filma par Afganistānu, kur patriarhāts plaukst. Nauda tur nosaka visu. Bagātais dara kā grib, nabags kā var. Tēvs ar divām meitām jau rēķinās, ka viņam 14gadīgu meitu būs jāatdot 70 gadīgam vecim, kurš jau vairākas sievas pirms viņas nositis un neviens nezin, kur viņas apraktas. Un tēvs neko nevar izdarīt jo tādi ir kaut kādi tur “nerakstītie vīriešu pasaules likumi” – tēvs zaudēšot autoritāti citu vīriešu vidū, ja savu meitu neatdos. “Lieliska” pasaule… Nez ar ko tā 14gadīgā meita jau ir izpelnījusies ka viņu dauza. Nez ko pret “vīriešu Dievu” un vīru ir sagrēkojusi?
Sameklēšu to filmu un pievienošu šeit nosaukumu. Filma bija vācu valodā.
Filmas nosaukums vāciski: “Ich bin 50 Schafe wert”. Filma šeit: https://www.youtube.com/watch?v=jcuy8AKJtZM
Angliskai versijai tikai treileri atradu: https://www.youtube.com/watch?v=bgX2_yQWrc4
Filma interesanta pati par sevi.
Autors Nima Sarvestani. Filma “I Was Worth 50 Sheep”.
Laikam tagad pirmo reizi pēc ilgāka laika VR saitā negatīvo komentāru procentuāli ir vairāk nekā citur par šo tēmu. Lai arī niknas un uzpūtušās, nāk pie vardarbīgā glābties.
Viens Apollo komentāros bija labi pateicis par LPB lēmumu un brīdinājumu neuzticēties Viesturam Rudzītim:
tjip, neticiet Rudzitim – sievu sist nevajag..!
😀
Baigā aizbildniecība: visa sabiedrība laikam ir bērni, un LPB lielie vecāki (skolotāji?). Galīgi beibēm galvā sakāpis. Nē, nu ņifiga, ja gribēšu, aiziešu dzīves padomu kaimiņu kodējam paprasīšu, LPB atļauju par to neprasīšu.
Tēma realizējas dzīvē. Nedrīkst sīkajiem dot varu; viņi nav izgājuši iniciāciju. Es agrāk arī domāju, ka, piemēram, ģedovščina ir vardarbīga, bet tagad redzu, ka bez tās sīkie ohujevajut. A varbūt precīzāk būtu “iniciācija”, nevis “vardarbība”. Un iniciācija pa laikam, varbūt ne tik intensīvi, jāatkārto, citādi ejamais ceļš aizmirstas. Sertifikāts arī vispār ir sava veida iniciācijas apliecinājums, bet LPB svētais sašutums gan apliecina viņu pašu iniciācijas trūkumu. Tiem, kas nesaprot, Viesturs vēl pasaka priekšā, ka tā ir provokācija, bet vienalga uzķeras.
Jaunākajiem viesiem šai lapā. Iesaku palasīt komentārus. Liek padomāt uz izskaidro dziļāk nianses.
Būtībā šis raksts ir jautājums ar provokatīvu virsrakstu.
Teorētiski sanāk, ka VR prasa dažām sievietēm, kā viņas atgūt, ja pēc bērnu ienākšanas ģimenē, tās vīrieti atstumj dēļ [ārākuma sajūtas.
Jautājums- kas ir jādara vīrietim, ja pareizi sapratu.
Varbūt lai dāmas, kuras atpazīst šo gŗēku sevī, lai padalās, ko vīrietis var darīt, lai turpinātu būt pilnvērtīgs ģimenes loceklis, ja tas vispār ir viņa spēkos.
jebkuram, kas lasījis VR kādu laiku ir skaidrs, ka jautājums nav par sieviešu sišanu, bet par to kā dabūt sievieti atpakaļ. Diemžēl lielakā daļa uzkarsušo prātu šo neievēro. Pat nepamana cīņas karstumā, ka tur, kur bija runa par piecu bērnu tēva sievas neuzticību, runa bija par neuzticību ar bērniem, nevis citu vīrieti, tātad neuzmanīgi lasīja, bet bļāva. Jautājums – vai pārējo rakstu lasīja uzmanīgi?
Arī es esmu atrāvusies no vīrieša pa muti, bet man kaut kā neliekas, ka tagad VR šo vīrieti attaisnotu (tas nav mans vīrs, protams) un sacītu, ka pareizi vien bija, ka man sadeva.
Es saprotu, ka sievietes, kas ir bijušas sistas un pazemotas ne par ko nespēj vēsu prātu un filozofiski pieiet šim jautājumam, tas ir pārāk sāpīgs. Viņas nevar saprast, ka ir cacas, kam viss ir slikti un nepareizi, kas nestrādā, mājās neko nedara un vēl gruzī vīru. Viņas pat domās neatļsutos kaut ko tādu.
Un vēl ir tādi ne visai inteliģenti vīrieši, kas sievu iekausta par izbērtu griķu paciņu, un uzskata, ka VR personā atraduši sev atbalstītāj un sapratēju.
Un ir reitingi. Pie raksta par tēvoci Vaņu skatījumu skaits ir pir 300, bet te – sprādziens! Jo iznāks grāmata un vajag pārdot. Tas, ka cilvēki pērk, man neliekas nekāds kvalitātes rādītājs. Vēl vairāk pirka Denu Braunu un Paulu Koelju. Un?
Var jau būt, ka VR ir godīgs, kā šeit apgalvoja bijušais kolēģis, bet čekus par konsultācijām tiešām nedod (bet to nedara viena liela daļa ārst, kaut arī ne visi)
Tāda lūk aina man te rādās.
Tātad Tu, Gladiola, tomēr arī met savu akmeni, iepriekš gan pasakot, ka VR pamatā taisnība. Kas enerģizē šo akmens mešanu? VR netīrie motīvi — jezgas sacelšana, lai iegūtu noietu grāmatai? Bulšits, jo to Tu nemaz nezini, vai tā ir. Enerģizē kaut kas, ko Tu zini, vai kaut kas, kas ir reāls.
Ja kāds ir patiesi godīgs, tad viņš ir godīgs kā lielās, tā mazās lietās. Tādu domu ir izteicis kāds klasiķis, varbūt pat ne viens vien.
Varbūt kāds zina kādu VR rakstu galu, kur viņš runā par mūsu valsti un kā tā jāmīl?
Vai tikai par sieviešu politiķu dzemdēm?
Ko Tu saproti ar akmens mešanu? Jeb vai Tu negribi nopelnīt neko par savu darbu? Tikai nevajag to maskēt ar gaismas nešanu. Te ir tīša provokācija. Uxrakstīts nav nekas tāds, bet pasniegts tā, lai visi sacepjās. Virsraksts gluži kā klaču presē. “Māte izmet savu jaundzumušo bērnu miskastē” stilā. Lai cilvēki nošausminās un nopērk.
Es nesaprotu, ko Tu domā ar rnerģizēšanu. Mani te neenerģIzē nekas. bet aiz pieraduma nevaru aiziet, kaut sen vairs nav ko teikt. Gan jau kupēšu kaut kā šos simptomus. Palēnām, palēnām… Jāizzūd kā Češīras kaķim – pakāpeniski. Tad jau tikšu vaļā.
Gladiol, interesanti, ka tu salīdzinājumam izvēlējies piemēru par bērna izmešanu miskastē.
Kāpēc tev liekas nepieņemami vai duāli, ka Viesturs gribēja pakacināt publiku pirms 3. grāmatas? Paraustīt Dieviti aiz ūsām!
Tev jau vispār doma par Viestura daudzajām grāmatām nepatika…
Vajag tak to savējo rakstīt un tulkot franču mēlē. To par dzemdes mijkrēsli, kurā bērns no dzemdes laukā pa taisno “miskastē”.
Izklausās varbūt aizskaroši – bet to es par sevi arī.
Tu biji uz to ORLAN lekciju LMA aulā? Es aizgāju. Nevarēju no visām tevi sazīmēt. Nospriedu, lai paliec manā iztēlē tāda, kāda esi.
Lāsma, man nav nekas pret publikas kacināšanu, ja to noformulē kā tādu, nevis runā par palīdzēšanu sabiedrībai.
Es biju uz Orlan lekciju. Es gaidīju, ka Tu pienāksi būdiņai zāles aizmugurē, kur sēdēju pie mazas lampiņas košā puķainā kleitā. Es biju redzama visiem, bet Tu biji klausītājos. Atslēgas vārds? Ak, to tik daudzreiz esmu izrunājusi. Kādā valodā mums būs tā grāmata? Nu? Saslēdzās?
Gladiol, bija jau saslēdzies, ka tev tur franču valodā kas sakāms. Bet ORLAN orbītā bija vairākas dāmas… Ej nu sazin, kura… Vai tad tu neteici, ka tev tumši mati? Puķaino izslēdzu no aizdomās turamajām! Pat nenopētīju.
Bet ORLAN likās tāda loģiskāka kā gaidīju. Viltniece to operāciju gan sejai uztaisīja tai vecumā, kad skaistums vairs tā nedraudzējas ar sievieti. Apvienot ideju un daili tāpat kā kacināt, lai uzmodinātu.
Jā, Lāsma, man ir tumši mati un puķaina kleita toreiz bija. Nu nekas, pat ja Tu mani neredzēji, tad gana ilgi esi dzirdējusi manu balsi 🙂 Kā Tu nevarēji mani sazīmēt?! Es biju jaunākā un smukākā! Skaidrā lieta! 😀
Jā, Orlāna ir baigais pipars. Nevarētu teikt, ka biju sajūsmā.
Oi, Gladiola, šitādu plātību, ārprāc. Brīnums, ka tu nepārplīsti kā tāds pūpēdis. Puff… un pļek.
Es arī vienreiz sēdēju būdiņā, tikai man nebija puķaina kleita. Ā-figenna kruto bija, zvezģec.
Tātad tik vien tā problēma, ka skaudība? Tu vārds vārdā atkārto to, ko teikušas lielas autoritātes, dari to precīzi un ātri, esi šo autoritāšu atzīta, bet te viens, bļin, vispār nedomā ne par kādām autoritātēm, raksta, ko grib, un viņam vēl pērk. Nevar būt, ka tas ir kaut kas vērtīgs, jo autoritātes taču to neatzīst. Kaut vai tas būtu dzeltens sviests — gribēja, uzrakstīja un pērk. Briesmīgi, vai ne?
Bryuver, ko Tu visu laiku lien pie manis kasīties? Es kaut ko pasaku un atnāc Tu, lai sniegtu morālo vērtējumu manis teiktajam un man pašai. Liec man mieru. Es Tevi neaiztieku un par Tavien komentāriem necepjos, lai ko Tu uzrakstītu. Es arī neuzskatu, ka man būtu Tavā priekšā jātaisnojas vai jāpaskaidro kaut kas.
Vai, cik nu nopietnas palikām. Čau, Gladiola 😀 Es nemaz neprasu, lai Tu nekasies pie maniem komentāriem — vari to darīt, tikai es, iespējams, došu pretī. Un šitas, savukārt, nebija vērtējums, vienkārši emocionāla reakcija ar domu, ka varbūt Tev noderēs. Tev nav jāpaskaidro, kur nu vēl jātaisnojas, tomēr man būtu bijis interesanti zināt, vai uzminēju, par ko Tev šis Viestura pasākums nepatīk.
Bryver, Tu neuzminēji. Tu lasi manus komentārus tāpat kā tie, kas VR blogā saskata aicinājumu sist sievietes. Pārmet plātību (es gan nesaprotu, ar ko es Tavuprāt, plātījos, jo sēdēšana būdiņā tiešām nav nekas sevišķs). Es atbildēju uz Lāsmas jautājumu. Tas viss. Ja Tu sekotu līdzi arī kaut kam citam, izņemot VR blogu, tad zinātu, ka notikums, ko apspriežam ir noticis pirms mēneša. Ja Lāsma nebūtu ierunājusies pirmā, man prātā nenāktu to cilāt, kā nebija ienācis jau agrāk.
Es arī nezinu, par kādām lielām autoritātēm Tu runā. Pirmajā piegājienā šķita, ka tas par Platonu un Epiktētu, taču tad aptvēru, ka laikam tik augsti plaukti nav mērķēti, un domāta lpa valde. Nu man tās nav nekādas autoritātes. Viens sviests. Es galīgi neteicu to pašu, ko viņas, jo spēju kritiski izvērtēt tekstu, bet mani kaitina, ka VR tracina cilvēkus vienkārši provokācijas pēc, nevis ar domu. Tāds stiliņš.
Bet man gar Taviem komentāriem nav ko kasīties. Arī šeit es līdz kādai ceturtdienai neko nerakstīju, jo nepavilkos, bet tagad rakstu aiz ieraduma.
Domāju tā – vai nu saprot rakstīto ar pirmo piegājienu vai nu nesapratīs kaut es te simts pasjaidrojumus rakstītu. Tad nu palieku pie viena. Nu tagaf uzrakstīju vēl, bet vai Tavā domāšanā kaut kas mainījās? Es par to ļoti brīnītos. Kam tad lai rakstu vēl? Negribas.
Pag, Gladiol, tai būdiņā bij divas sievietes, cik pamanīju. Tai jaunākajai un puķainākajai nebija tumši mati. Tādi kā čirkaini un Latvijas gaiši brūnie… Vai man acis nebūtu rādījušais? Vai tu mūs te māni?
Balss skanīga un brīnījos kā vienlaicīgi var dzirdēt, saprast un pārtulkot un izrunāt!?
nu tā pati čirkainā jau biju. Varbūt lampas gaisma mani mati izskatījās citādi vai arī tumši mati ir stiepjams jēdziens. iespējams, Tu kā māksliniece tās nianses izjūti vairāk. man laikam ir tā – blonda neesmu, ruda arī ne, tātad tumšmate. 🙂
Nu redz. Es saskatīju plātību tur, kur Tu neko tādu neapzinies. Tu, savukārt , saskati lētu ažiotāžu, kaut gan autors stāsta par citu motivāciju šim rakstam.
Nu re kā… Tad jau citu reizi.
170.1.14 bija domāts Gladiolai!
Sorry, Lāsma.
Manējais, Bryuver, arī bija domāts Gladiolai!
Kamēr uzrakstīju, kamēr nosūtīju, tikmēr tu paspēji pirms manis. Man šodiena lēna.
Jā, un, Gladiola, ne vella tu nesaprati, ko tev teicu — vai nu tīšām vai esi drusku bremze. Laikam gan viens, gan otrs, bet man nav laika skaidrot.
man ļoti patīk kā tu pārfrāzēji Rudzīti – ka pēc bērnu ienākšanas ģimenē sievas vīrus atstumj “dēļ” pārākuma sajūtas. Un nevaru iebilst – tā tiešām pat pārāk bieži notiek.
Bet pārākuma sajūta, manuprāt, nāk kā kompensācija pārliecības par to, vai vīrs vēl viņā redz sievieti, trūkumam. Jo sievietei pašai šķiet, ka dzemdēšana un mammas loma viņu padara citādu, par citu sievieti, – ne to, kas viņam iepatikās pirms radās bērni un ar to saistītās rūpes. Un pārākuma sajūta ir bēgšana no šī neatbildētā jautājuma. Viņai tai brīdī atkal vajag apliecinājumu, ka joprojām saista, kā sieviete, jo tā pārliecība kaut kur pazūd līdz ar bērna dzimšanu, ja vīrs to pārliecinoši nedemonstrē, man tā liekas…
Jā, un tai “pārākuma sajūtā” “sēdēt” ir arī ērti un patīkami. Komfortabli. Slinki. Statiski. Var aizmirsties. Nedomāt. Neviens tevi tur nevar aizsniegt… Es saprotu tās, ar kurām tā notiek. Tas ir līdzīgi kā iekrist kādā atkarībā. Jā, tā ir atkarība no aizmiršanās un bēgšanas.
Jā, sievietei pašai šķiet, ka viņai nekas cits vairs nav palicis, kā vien bērni, jo dzemdēšana un rūpes par bērniem sievieti izmaina. Ar un par sevi pašu viņa vairs nevar priecāties. Tad kāda tur sieviete? Viņa ir izvēlējusies viņu, demonstrējusi uzticēšanos, radot viņam bērnus, bet ko ir izdarījis viņš? Tieši attiecību labā, es domāju.
Vīrieši taču ir tik vizuāli tendēti – kura to nezin? Mums visu laiku to atgādina. Kā lai esi pārliecināta bez patiesa apliecinājuma no vīra puses? Brīžiem tāda sajūta, ka vīrietis pukst, ka sieva ne tāda (sitama…), bet pats nav pacenties iedziļināties, kas notiek sievietes dvēselē līdz ar šiem lielajiem notikumiem. Tāda sajūta it kā prasību apsēsts “slaucējs” sēdētu pie tevis, jo pašam ir ērti prasīt un būt neapmierinātam, nevis samīļot, atcerēties, kāpēc sagājāt kopā, kas vienam otrā patika, kāpēc viņa tev atvērās, tevi sev pielaida u.tt.. Un galu galā iedziļināties tajā, kam sieviete iziet cauri.
Tas vēl ir jautājums, kurš kuru pamet… pirmais…
Jaasaak ar to, ka ir vairaaki sievieshu arheotipi (iespeejams ir saistiiba ar hormonu sastaadiijumu katraa sievietee individuaali!). Ir daudzi audzinaashanas modelji (ko zemapzinja ir pienjeemusi par riiciibas modeli attieciigiem momentiem). Un ir daudz nianshu, kaadeelj var rasties taadas vai savaadaakas situaacijas (nav iespeejamas divas pilniigi identiskas situaacijas, gan laikaa, gan vietaa). Taadeelj, nevar buut konkreetas atbildes!!! Pat vienas sievietes uzvediiba peec katra beerna un pret katru viirieti katraa momentaa var krasi atshkjirties!!! Raksta mineetie risinaajumi absoluuti nav vispaarinaami. Raksts nav provokatiivs, tas ir muljkjiigs. Bet domaat un mekleet atbildes ir teicami. Atvainojos par skarbaakiem izteikumiem (pirms tam) citos linkos un, paldies par viedoklja izlasiishanu!
Taa, starp citu, viela paardomaam… Sievietei, it kaa, jaabuut ir iekaarojamai (un vinjai arii patiik taa justies!), bet, kad piedzimst beerns (sakaraa ar lielo kjermenja transformaaciju), vieglaak ir buut iekaarojamai viirietim, kursh pirms gruutnieciibas kjermenja aprises nav zinaajis, nekaa taadam, kursh nespeej noveerteet to, ka sieviete savu augumu ir upureejusi par labu vinja dzimtas turpinaashanai…!
ja vien grūtniecības laikā nepārspīlē ar ēšanu un pēc dzemdībām baro ar krūti, tad nekas nav jāupurē. Jāupurē konču un bulciņu ēšana, nevis augums.
Strijas, izstaipiita aada u.tml. nav nekaadaa meeraa atkariiga no tevis piemineetaa! 🙂
celulits, tumsi pleki uz adas ir hormonu iespaida – endokrina sistema, kura nosaka ari vielmainu, ta ka viss nav tik pukaini, jarok dzilak…
Labi, varat sēdēt pie apziņas, ka grūtniecība vainīga, nevis pašas, jo tad vīrietis ir bezsirdis. Kaut strijas, celulītu un pleķus uz ādas var dabūt jebkurš korpulents cilvēks. Tur nav grūtniecība vainīga. Es pēc grūtniecībām skaistāka nepaliku, bet nesmukāka arī ne. Un nekas neizstaipās. Daudzas lietas arī nosaka novecošana, nevis grūtniecība.
palasi vai paklausies vairak, nevis spriedele no sava tuva degungala, nav jabut, ne resnai, ne vecai, lai vecis domatu, ka sieva ir slikta, jo redz tadai ka tev viss ir tik glauni
jā, Purene, ja Tu pret vīrieti izturēsies tik vīzdegunīgi kā pret mani, pieņemu, ka viņš uz Tevi neskatīsies arī tad, ja esi jauna un skaista. Piekrītu. Bet jautājums jau nebija par to, ko Tu būtu pamanījusi, ja nebūtu, citēju Tevi “spriedelējusi no sava deguna gala”. Jautājums bija par to, vai grūtniecība padara ķermeni neglītāku. Varbūt, ja grūtniecības ir vairāk par piecām, to ķermeņa aprisēs var sākt nojaust. Varbūt. Bet pēc vienas, divām un pat trim grūtniecībām, ja sieviete pieliek pūles, ķermenis nemainās. Vīrietis, protams, var novērsties, bet tam būs cits iemesls. Grūtniecība sievietei vienkārši ērts aizbuldinājums kā izlaisties. esmu gana bieži to redzējusi sev apkārt. Tiesa, ir vīrieši, kurus neuztrauc ne sievu apaļumi, ne strijas. Un visi laimīgi.
“esmu gana bieži to redzējusi…”, nu tad velreiz, palasi vai paklausies ari ko gana biezi redz citi!
ne visas te raksta izrietot no savam personigajam vajadzibam ka tu. Kad ir pie tevis atnacis viens tads virietis, kuram sievina nupat dzemdejusi un stastas ka nevar ar sievu vairs, jo nav ta… Var noticet un pazelot. Bet dzivojot, ja nakas sastapties ar vairakiem tadiem, tad var redzet, problema nav vinu sievas, bet vinu galvas, neizglitotiba, neaudzinatiba, izlaidiba… Zel sieviesu!
Un Vēl, kādas tad ir manas personīgās vajadzības? Pie manisvīrieši nenāk sūdzēties, ka ar sievu kaut kas būtu ne tā pēc dzemdībām. Vingrot vajag! Tad viss būs tā, kā vajag.
Kat kads sviests, tu dzer vai? Tu spej pienemt, ka citi neraksta par sevi, bet situaciju ka tadu, ko redz no malas, pirms tam jau izanalizejot to visu ar vesu pratu? Vai autors so blogu veidojis, lai tu komentetu katru ar savu “izcilo” pieredzi un parliecibu? …!
Purene, autors ir šo blogu veidojis tā, ka te varu komentēt arī es, jā! un ar ko gan Tava pieredze ir pārāka vai pareizāka par manējo, ka Tu tās īpaši pretnostati? Manu kā nevērtīgo un savu kā vērtīgo? Kas Tev kalpo par mērvienību?
Tieši tas,par ko es tālāk runāju. Patīkami ieraudzīt, ka ne man vienai liekas, ka tie iemesli un cēloņi ir šādi.
Līdz šim neesmu pazīstama ne ar Viestura Rudzīša viedokļiem, blogiem un grāmatām, bet šoreiz ieinteresējos, kas lika šim cilvēkm atņemt licenci, par ko? Bija ļoti interesanti lasīt komentārus. Un es arī ietekmējoties no šī raksta blogā, pārdomāju kā tad ir ar to iespējamo vardarbību kā teju vienīgo veidu kā nolikt sievu pie vietas, lai kalpo ģimenei/vīram? Teju visu mums zināmo šīs civilizācijas pastāvēšanas laiku noteicējs bija vīrietis ļoti skaidri norādot kur ir sievietes vieta sabiedrībā, ģimenē. Pēc šīs tradīcijas dzīvo ļoti ļoti daudzi vēl joprojām. Un tomēr, ja ieskatās dziļāk, šis modelis ir kropls pēc būtības, jo tā ir savienība nevis starp divām brīvām dvēselēm, kas apzināti abas vēlas būt kopā, bet noteikts standarts kā jābūt, neanalizējot. Tomēr dvēsele pēc būtības ir pilnīgi brīva un tā meklē ceļu realizēties. Arī sievietēm. Jā, daudzas joprojām meklē sevi attiecībās.. jebkādās. Vienkāršākais veids kā justies piepildītai ir laist pasaulē bērniņu un dot viņai visu savu mīlestību. Tā ir pati daba to noteiktusi un tomēr, aiz tā visa ir tīra dvēsele. Vairrākārtīgi izlasot VR rakstu nonācu pie slēdziena, ka zināmā mērā vīrieši vairs nezin ko darīt, jo sieviete ir pieteikusi savas tiesības uz šo brīvību. Un izrādās, ka vīrieši nav ar to mierā, tapēc vienīgā metode kā pakļaut ir tikai vardarbība, vienalga kāda. Netiek runāts ne par mīlsetību, ne cieņu, ne ko citu. Sievietei ir un jāpaliek par ēst taisītāju un čību pienesēju. Domājams, ka ļoti ļoti daudzi vīrieši turpinās lauzt un pielikt sievietes pie vietas, jo sadarbība, līdzība attiecībās tas ir ļoti nopietns darbs pie savas attīstības un tas prasa laiku un lielas pūles. Grūti. vieglāk iedot bietē un patiekt: sieviete tava vieta ir virtuvē. Šāda vīrieša rīcība ir pat kaut kur saprotama, jo tā ir varas zaudēšana. Tātad ceļā uz attiecību modeli, kur cilvēki ir patiešām partneri, ceļš vēl ir tāls ejams. Neviena sieviete nenovēršas no vīrieša, kas liek viņai labi justies, kas ļauj brīvi elpot, ciena un novērtē to kā līdzvērtīgu Garu. To spēj patiešām tikai tie, kas pacēlušies pāri šīm dzīvnieku attiecību modeļiem, kurus apraksta Andis. Tēma tiešām ļoti laba un ļoti rosina domāt un ļauj paskatīties cik no sabiedrības ir spējīgi uztvert jēdzienu, ka mīlestība un brīvība iet roku rokā un tikai tādā tandēma rodas patiesa cieņa pret otru cilvēku, uzticība. Ja tādas satiekas divas dvēseles, tad nevienam nerodas vēlme kādu pakļaut, sist. Tad abi cilvēki aiz brīvas gribas sadarbojas, pēc vajadzības kalpo viens otram aiz brīvas gribas un nepazaudē arī spēju iemīlēt/mīlēties no jauna vēl un vēl. Vārdu sakot esam procesā.
Cik procentu ir tādu gadījumu, ko apraksti? Un ko darīt pārējiem? Un viņu bērniem?
Dainas gadījumi ir tikai viņas fantāzijās. Realitātē tādu vispar nav. Pārējie mācās. un tas arī viņiem jādara – jāmācās būt par normāliem cilvēkiem, lai otram pārāk betraucētu dzīvot.
Procentuāli nekādu attiecību modeļus nav iespējams izmērīt, un lai gan Gladiola uzskata, ka tās ir fantāzijas, gribu apbēdināt šo puķi. Tādus pārus zinu un ne vienu vien. Un arī šie cilvēki ir ceļā, kurā notiek pilnveide un mācīšanās, tikai tādās attiecībās cilvēki labprātīgi ar abpusēju vēlēšanos mācās, nevis vardarbīgi. Arī pārējiem nekas cits neatliek kā mācīties, jo pēc būtības šī dzīve tam ir domāta, realizācijai un pilnveidei un katrs to saprot pēc savas izpratnes. Otru nevar ar kulaku mācīt, neviens no tā nemainīsies. Tikai katrs pats iekšēji var sevi mainīt un vairāk pilnīgi nevienu. Tad tādam cilvēkam ir patīkami būt blakus, vienalga vai tā ir sieviete, vai vīrietis. Un Latvijā netrūkst ne tādu sieviešu, ne vīriešu. Un bērni tādās attiecībās vienkārši aug, viņus pat nav jāaudzina un viņi nav manipulācijas ierocis vai piepildījuma jēga. Tādās ģimenēs novērtē brīvā Gara ierašanos un vēlmi pilnveidoties. Vecāki tad ir atbalsts un līdzjūtējs. Gan māte, gan tēvs ir paraugs, kuram bērni seko, jo nevis viņiem tiek iestāstīts kas ir labs un slikts, bet viņi to paši redz. Viss ko rakstu nav utopija tiem, kas spēj izprast cilvēka dziļāko vērtību kā tādu. Ka cilvēks ir vērtība nevis instrumetns kāda iegribu apmierināšanai.
Daina, pāri, ko Tu pazīsti, ir Tavi novērojumi no malas. Ikviens, kas pats ir pāra daļa, zina, ka tāda idille ikdienā nav iespējama. Es jau saku – tās ir Tavas fantāzijas par to kā šie cilvēki dzīvo. Jebvai Tu kāda dzīvoklī esi ievietojusi slēpto kameru?
Gladiola ir īgna, paštaisna, un kašķīga. Atzīst vienīgi sevi un pašas teikto vai domāto. Vai nu pilnmēness vai mēnešreizes, vai kas cits. Bet uzprasās. Taisni vai pa koko.
Nu re, te arī var redzēt Gladiola skaisti parādīja, ka viņa uzprasās. Un tiešām uzprasās, pēc uzmanības, pēc apskāviena, nevis koko, jo arī mazi bērni tieši tā uzprasās, kad viņiem trūkst mīļuma un uzmanības, viņi savādāk nemāk un provocē. Un tikai nepacietīga māte/tēvs iedod pa koko, lai apklusinātu, bet gudra māte/tēvs pieliektos un dziļi apskautu, tā, lai bērns atcerās, ka viņu mīl, ka viņš ir drošībā un viss ir labi.
Daina, pievienojos
Manuprāt visi Latvijas psihoterapeiti un psihologi, ja vien nav ieguvuši tiesības praktizēt milzīgas kļūdas vai pārpratuma dēļ ļoti labi saprot, par ko raksta V.Rudzītis. Atšķirībā no cietiem tā dēvētiem profesionāļiem V.Rudzītis visu skaidri pasaka, nevis aizbildinās ar kaut kādām vispārīgām frāzēm būtībā par neko.
Taču izslēgšana no biedrības parāda tieši to, ka neesam gatavi pieņemt citu viedokli, lai gan pašā būtībā, pie nosacījuma ja nemelojam paši sev, tad viss rakstītais ir taisnība.Bet skaistāk jau ir izlikties un “ātri nobīdīt atziņas malā”, lai nejauktu ūdeni kopējā dīķī.
Apmēram tā.
“Nav gatavi pieņemt citu viedokli” nozīmē, ka “nav gatavi pieņemt to, ka sievas vajag iekaustīt”?
neatrodu nevienu pasāžu ar aicinājumu “iekaustīt sievu”. Dažkārt ir vērts rakstu izlasīt, par ko ir runa un nevis paļauties uz kādas asociācijas topikiem. Un vienmēr nevajag darīt (reaģēt) to kas ir pašlaik modē.
Ne velti mans Tētis teica: “nolikt pār celi un nopērt!”
Grūti lasīt komentāru gūzmu, burtiski smacē nost sieviešu gemoroiskā pozīcija dzīvot pēc vīrišķā principa. Ar to arī visa klasiskā psiholoģija ir iebraukusi tur, kur viņa ir. Ar sociālo duālismu – gudri mācot sievietei izlavierēt starp sevis pašas izaudzēto peni un viltīgi(viņasprāt) noslēpto vagīnu. Cita vispār dzīvo TIKAI uz peņa principa, piekam, kā komentāros redzams – lepojas ar to. Cita gudri lavierē – kad gribēšu būšu vīrietis, kad vajadzēs – sieviete. Nekas nesanāks, mīļās…un paldies Dievam, ka IR Rudzītis, kurš raksta par to!
Musulmaņu zemēs ir ĪSTI vīrieši. Latvijā vienmēr vēsturiski ir bijis “stiprās mātes kults”. Sievietes šeit joprojām nosaka, ko, kad un kā darīt, vienmēr ir audzinājušas ērtus, pieklājīgus, pieticīgus, pakalpīgus dēlus, kurus jau bērnībā tāpēc ved uz deju pulciņiem, kur māca klimpiņpolkas un uz koriem. Tieši vēsturiskās kārtības/iedzimtības dēļ Latvijā nav iespējams izaudzināt vīriešus, kuri, tāpat kā musulmaņi, spējīgi izveidot stabilu patriarhālu sabiedrību un ir gatavi atdot dzīvību savas ticības, ģimenes, vērtību un valsts labā. Tieši tāpēc musulmanu zemēs arī sievietes jūtās kā sievietes un ir laimīgas, jo viņas var realizēt savu patieso sūtību nevis stutēt nemitīgi kādu nevarīgu veci. Ja tā padomā, tad Rietumu sieviete mūsdienās ir spējīga izcili izskatīties, dzemdēt un izaudzināt bērnus, pati sevi apģērbt, uztaisīt karjeru, pilnveidoties, pelnīt labu naudu. Gadās, ka blakus ir lielisks un tikpat enerģisks vīrietis un tad abi ir laimīgi. Galvenais jautajums ir – kāpēc lieliskai, veiksmīgai sievietei vajadzētu pienest čības kādam mīkstmiesim, kurš nevēlas neko vairāk par zupas grāpi un garlaicīgu seksiņu… Tad jau labāk dzīvot vienai.
Nesaprotu, kas tā par patriarhāta cildināšanu. Priekš kam?
Kāpēc cildināšana? Tāpēc, ka es esmu no tām, kura pieņemtu patriarhātu apzināti. Tikai tādām kā es rudzīti, padomu nav…. 🙂
vēl Viesturs ar mani netiktu galā tāpēc, ka, ja man kāds mēģinātu iesist, tad es sistu pretī ar vissmagāko priekšmetu, kāds man pieejams. Viestura teorija nav līdz galam izdomāta, jo tur viens a piori ir upuris… 🙂
nekad nav licies, ka tur būtu īsti vīrieši. Islams vispār dzīvei liek spolēt uz vietas.
Un vīrieši ir tik nogribējušies, ka ir lielākie pornogrāfijas patērētāji.
Turklāt viņi ir BAILĪGI. Mana sajūta ir, ka dziļi sevī viņi ir bailīgi. Viņi tik ļoti baidās no sievietes skaistuma – varbūt tāpēc, ka tuksnesīgajās zemēs tas vispār ir vienīgais skaistums, kas tur ir, – ka jūt vajadzību visu sažņaugt, nožņaugt. Viņi paši nožņaudz attīstību savās zemēs.
Viņi baidās no katras brīvas gribas izpausmes. Viņi vispār zin, kas ir paškontrole?
Un viņi neuzticas viens otram.
Protams, islama zemes ir ļoti atšķirīgas – kāda milzu starpība starp Afganistānu, Libānu vai Āfrikas musulmaņiem.
Domāju pasaulē vienmēr uzvar līdzsvars (bet tas tiek nemitīgi izaicināts – attīstības, atklājumu vārdā), lai atkal līdzsvarotos.
Tā uzskatu, ka rietumos nav ļaunuma bez labuma – tā ārējā degradācija rosina domāt domas, – lai degradācijai pretī turētos – , ko Austrumos nevienam nenāk prātā domāt.
Savukārt tādā Afganistānā līdzsvars izveidojas tikai apspiežot sievietes brīvību fiziski, jo vīrieši ir tik nogribējušies, ka viens otru sieviešu dēļ apkautu.
Un viņi viens otram neuzticas. Kamēr mēs esam sevī attīstījuši uzticēšanos, esam to izpētījuši, protam to lietot, par to runāt.
u.tt.
Manos, manas dvēseles plānos nav pētīt un izzināt apspiestību, ko tā dod, ko var darīt šaurībā, kādas kvalitātes tajā var attīstīt. Es pētu šai dzīvē ko spēj un dod brīvība uzticēties, brīvība būt tuvai ar vīrieti citos līmeņos kā vien fiziski un materiāli. Brīvība SAgribēt vingrināt gribasspēku, pašiniciatīvu, motivāciju – nevis izvēles izdarīt apstākļu piespiestam.
Visā uzvar līdzsvars. Tikai amplitūda atšķiras, kādā cīņa par to notiek.
es teiktu – vīrieši kā vīrieši tikai ļoti, nenormāli bailīgi
diez vai Tu mūs mīli, tāpēc nesauc par mīļajām. meesi liekule.
un kāpēc pasakies pašam Dievam, ka ir Rudzītis? Vai tad Tev jau pirms Rudzīša atklāsmēm nebija skaidrs, ka feministiskai būt ir slikti? vai Tu vēlies kādu izglābt? neizdosies. glābies pati.
vienmēr aizdomīgas liekas sievietes, kas savu viedokli pastiprina ar anāliem salīdzinājumiem.. vai tas nav tā kā par raupju sievietei?!
Par raupju sievietei ir uz rudens-ziemas periodu kārtējo reizi izvēlēties/iegādāties jaunu džinsu pāri.
Par raupju sievietei ir iekaustīt, sodīt, pazemot savu meitu par manisprāt nepaveikto(“kas te istabā dzīvo, cūka, vai meitene?!”).
Par raupju sievietei ir kopā ar kolēģēm, kaimiņinēm un draudzenēm aprunāt citas sievietes, un žēloties par savu vīrieti.
Par raupju sievietei ir būt mūžīgā upura lomā, kur visi vīrieši ir cūkas, jebšu viņu vispār nav.
Par raupju sievietei ir gatavoties(šobrīd) uz korporatīvo ballīti ,pārgurumā izmeklējot padsmit veikalos visseksuālāko tērpu(liels dekoltē, atkailināta mugura, šķēlums līdz jostasvietai), lai tikai pārspētu visas citas sievietes un būt uzvarētājai konkurences cīņā.
Par raupju ir sievietei lasīt(un tad mēģināt piemērot dzīvē) glancēto žurnālu padomus, kā savaldzināt vīrieti.
Par raupju sievietei ir dienas gaišo, bet nu jau arī tumšo daļu pavadīt mūsdienu nekurienē-internetā.
Par raupju sievietei ir dzīvot ar pozīciju – es esmu okei, bet visas citas nē.
Par raupju sievietei ir stāstīt savai meitai:”mācies, meitiņ, mācies! Tev dzīvē nebūs neviena uz ko paļauties, viss jāsasniedz pašai, tāpēc mācies! Bez labas izglītības mūsdienās sievietei nekur!”
Par raupju sievietei ir knābt pa labi un pa kreisi interneta resursos, tādejādi savu, tik vērtīgo sievietes enerģiju izlejot izlietnē. Esi feminste, vai neesi – šajā dzīvē neviens no sievietes ķermeņa nav atbrīvojis.
Ko likt varmācības vietā? KRISTUS APZIŅAS REALIZĀCIJU! ne tikai sasniegšanu, bet realizāciju! Tikai un vienīgi Dievietes un Intelekta savienošana rada jaunu kvalitāti. Jo tie abi kā pretstatītie aspekti izpaužas cilvēkā. Kamēr VR nav saticis un iemīlējis pats savu iekšējās Dievietes ĒNU, viņš nespēj saprast, kā atrisināt tik dziļi zemapziņā esošas lietas.
Viņš ir uztaisījis viļņošanos starpapziņā, lai no zemapziņas izceltu aizmigušo ĒNU. Ja pret to lietos varmācību, tās ir beigas; ārprāts uzvarēs. Ja lietos Kristus Apziņu, atjaunosies personības VESELUMS.
Ko likt varmācības vietā? KRISTUS APZIŅAS REALIZĀCIJU! Ne tikai sasniegšanu, bet realizāciju! Tikai un vienīgi Dievietes un Intelekta savienošana rada jaunu kvalitāti. Jo tie abi kā pretstatītie aspekti izpaužas cilvēkā. Kamēr VR nav saticis un iemīlējis pats savu iekšējās Dievietes ĒNU, viņš nespēj saprast, kā atrisināt tik dziļi zemapziņā esošas lietas.
Viņš ir uztaisījis viļņošanos starpapziņā, lai no zemapziņas izceltu aizmigušo ĒNU. Ja pret to lietos varmācību, tās ir beigas; ārprāts uzvarēs. Ja lietos Kristus Apziņu, atjaunosies personības VESELUMS.
Vēl precīzāk nav iespējams pateikt. Pietiekoši ātri atkodu Rudzīša k-ga ideju, ka vīrietim jāatdala Dieviete no sievietes. Cik bīstama un aplama ir šī ideja pašos pamatos. Tikai visu pieņemot, visas sadalītās šķautnes atkal apvienojot, var nonākt pie Veseluma. Un protams, jāsāk ar sevi.
Tas ir personīgs ceļš. Lai izdodas neiesprūst šajā starpapziņā ar savām analīzēm, bīstams ceļš, var gadīties nonākt Veselumā, var mēģināt.
Izlasot rakstu, nev saprotams, kuru vārdu, teikumu dēļ bija jāanulē Rudzīša kunga psihoterapeita licence.
Rakst kā vienmēr interesants un realitāti atspoguļojošs.
VR blogs ir VR reklāma, jo – lai saprastu, kas blogā rakstīts un spētu iesaistīties līdzvērtīgā diskusijā, ir jāpērk un jālasa VR grāmatas vai jāiet pie viņa uz konsultācijām. Un tas nav godīgi. Ja VR pretendē uz diskusijas uzsākšanu publiskajā telpā, viņam savu uzskatu pamati arī būtu jādara zināmi publiski – blogā vai kur citur.
Rudziisha kungs ir savaadaaks kaa citi, vinjsh, it kaa neuzspiestaa veidaa, liek domaat, analizeet, pat izgliitoties, un tas ir ljoti ljoti pozitiivi, jo tas nekad nevar buut par daudz!!! Esmu ieguveeja.
Rudziisha kungam luudzu piedoshanu par savu neizgliitotiibu un impulsivitaati – skarbajiem komentaariem citos linkos!
Divas lietas.
Karojošais feminisms ir ārprātīga lieta. Es to izlasīju anonīmajos komentāros, kuros, jādomā jau mazgadīgās (pēc būtības, nevis pēc vecuma) apsprieda Rudzīša nesakrustotās kājas, jo olām esot jāvēdinās, un cik stulbi esot vecim burties grāmatās pa naktīm kā tādam tirliņam, tādās kā viņa darbu recenzijās vai apsūdzībās, zem kurām nebija vārda+uzvārda. Mūsdienās nespēj ieiet portālā ar Facebook, Draugiem.lv vai Twitter profilu! Neticami. Karojošā feminisma artava ir arī visas šīs pedolāču un citu nesaprasto un ar vazelīnu autovajāto cilviņu “parādīšanās tautai , izlienot no skapjiem, pagultēm un minibāriem.
Otrais. Šajā profesijā droši vien ir vēl vairāk pseidospeciālistu, nekā citās. Iespējams, te notiek kāds cunftes kariņš, kurā mūs vienkārši iesaista.
P.S.
Cilvēki tiešām vairs neprot lasīt. Ne kontekstā, ne starp rindiņām, ne vispār. Latvijā gada laikā tikai vienu daiļliteratūras grāmatu izlasot apt. 55% cilvēku! Kam viņiem tas, ja ir tik dinamiski portāli. Bet to acumirklī jūt valodā, ka darīšana ar primātu, brunčos vai štaņiškās, tas jau vienalga. Un, ja jūt valodā, tas izpaužas arī domā.
Kā kādreiz teica mans profesors, vislielākā māksla ir izskaidrot sarežģītas lietas vienkāršiem vārdiem.
Un Rudzītim tas neizdodas.
Jā, un viss ģeniālais ir vienkāršs! Acīmredzot Rudzītis uz ģenialitāti nevelk jo ir tā sarežģījis, patiesībā, vienkāršas lietas.
Runājot sarežģīti vienmēr ir iespēja vainot tos pārējos, ka pārpratuši, ka nav gana gudri.
Ja gribi sabiedrībai dot kādu labumu, tad dari to tā, lai tevi saprot pareizi, lai tevis teiktais ir viegli un skaidri saprotams tiem kam to saki.
Paldies, ka sadzirdēji!
……………………………………..________……………………
………………………………,.-‘”……………….“~.,………………
………………………..,.-”……………………………..“-.,…………
…………………….,/………………………………………..”:,……..
…………………,?………………………………………………\,…..
………………./…………………………………………………..,}….
……………../………………………………………………,:`^`..}….
……………/……………………………………………,:”………/…..
…………..?…..__…………………………………..:`………../…..
…………./__.(…..“~-,_…………………………,:`………./……..
………../(_….”~,_……..“~,_………………..,:`…….._/………..
……….{.._$;_……”=,_…….“-,_…….,.-~-,},.~”;/….}………..
………..((…..*~_…….”=-._……“;,,./`…./”…………../…………
…,,,___.\`~,……“~.,………………..`…..}…………../………….
…………(….`=-,,…….`……………………(……;_,,-”……………
…………/.`~,……`-………………………….\……/\……………….
………….\`~.*-,……………………………….|,./…..\,__………..
,,_……….}.>-._\……………………………..|…………..`=~-,….
…..`=~-,_\_……`\,……………………………\……………………
……………….`=~-,,.\,………………………….\…………………..
…………………………..`:,,………………………`\…………..__..
……………………………….`=-,……………….,%`>–==“…….
…………………………………._\……….._,-%…….`\……………
……………………………..,<`.._|_,-&“…………….`\…………..
Raksts ir labs,BET tā ir fantāzija par tēmu Dzemde un tas ir tikai vienas šķautnes pagrieziens,kas apskatīts.Šeit var rasties būtiskas kļūdas un pārpratumi,ja netiek pateikts arī B un C un D un…fantāzija turpināta arī simts citos rakursos.
Manuprāt, vardarbībā nav nekas labs, jo tā ļauj fiziski stiprākajam uzņemties vadību, atbildību pār kāda cita cilvēka dzīvi. Un, ja nu šis cilvēks ir muļķis, tad tas izposta ne tikai savu dzīvi, bet arī tā otra cilvēka dzīvi. Pretējā gadījumā diskutējot, izrunājoties abiem ir iespēja iepazīt labāk vienam otru un pieņemt labāko no variantiem. Bet, ja nav iespējams saprasties, tad iespējams labākais variants ir cieņpilni pateikties par kopdzīves gadiem un doties tālāk katram savā virzienā.
Jūs, Viestur, varējāt izteikties ieturētāk, ja negribējāt skandālu. Stāsts par to, kā sieva pēc reprodukcijas uzliek vīram mīksto, ir vecs kā pasaule.
Tajā brīdī rietumu kultūra izvēlas krāpt, tēlot ģimeni, vai šķirties. Austrumu kultūra izvēlas sievu ieklapēt. Kura kultūra būs ilgtspējīgāka, bet kura iznīks, iznākusi no skapja 🙂 …to tikai laiks rādīs.
Vardarbība ir uz katra soļa. Vai nepieciešamība visu dienu sēdēt ofisā un izdabāt priekšniekam nav vardarbība pret cilvēka garu? Kad sieviete iztukšota pārnāk mājās, jūtoties pienākumu sadrāzta, vai tā nav bijusi vardarbība pret brīvo gribu? Visa dzīve sastāv no sīkām vardarbībām, fiziskām, garīgām, emocionālām. Var jau šausmināties par virspusējo vardarbību un turpināt kliegt uz saviem bērniem.
Laulība ir līgums. Ja viena puse nepilda līgumu, tad ir varianti. Lauzt līgumu. Otrai pusei sākt to pārkāpt. Uzlikt sankcijas. Piemērot sodu ar mērķi saglābt līgumu.
Vēsturiski, arhetipiski aprobētās soda formas ir ar fizisku elementu. Es neatbalstu, es nelietotu. Un tāpēc ar tādiem murmuļiem kā es vecenes var izrīkoties ņirgdamas.
Ievēro – ja sieva gribētu aiziet, līdz sodam nemaz netiktu! Bet sieva taču vēlas turpināt sēdēt savā krēslā, nepildot saistības. Varbūt pat pajāt apkārt.
Sievietei ir pašai jāuzņemas atbildība par saviem orgasmiem. Tad kādu labumu dzīta viņa precēja to, kurš “nespēj” viņu apmierināt?
Rietumu liberālā kultūra atļauj precēties, šķirties, krāpt, melot, ignorēt. Tāpat bērni skolā var izpildīties pret skolotāju.
Stāsts būtībā ir par to, ka sievai jāsaprot, ka viss rotē ap asi sieva-vīrs, nevis ap asi māte-bērni. Prioritāte ir vīrs. Tad arī neradīsies tik sāpīgas piesaistes un dēli neizaugs par lupatām. Faktiski šos akcentus sievai bija jāsaņem no savas mātes.
10 balles!
Taču mūsdienu sabiedrībā sieva un vīrs vārdi sāk izzust. Ir partneri, civilsievas, un viss cits, bet tādu pāru, kuri Dieva priekšā būtu devuši solījumu, taču tik daudz nemaz nav.
Nu, padzīvoja sieviete /vīrietis/ ar kādu kopā laiciņu, apnika un viss. Čāpo kundzīte pie cita,un vīrietim – vai nu jāaiziet pašam vai arī viņš tiek vardarbīgi aizdzīts no tā cita, ja tas ir tā rīkoties spējīgs. Vai arī viņš ir trešais, kuram varbūt ļauj mierīgi eksistēt, jo tas izdevīgi kaut kādā ziņā abiem pirmajiem.
Un kāda tad šeit jēga vardarbībai un pārmācīšanai, jo Dieva priekšā šie visi ir svešinieki.
Man liekas, ka Viesturs daudz un dziļi domā, šie apcerējumi taču ir radušies kā visa pieredzētā, saklausītā, pārdomātā rezultāts un būtībā jau tas tā ir, viss ir pareizi. Bet sabiedrība nav spējīga tik dziļi izrakto sakni saprast , nu tā pārsvarā. Ir jau kas spēj. Bet, Viestur, Jūs darbojaties kā ķirurgs bez anestēzijas. Operācija ir vajadzīga, tā ir jāveic, bet anestēzija ar katru nākošo tiek samazināta līdz beidzot operācijas tiek veiktas bez tās. Ne visi spēj to pārciest un izdzīvot. Un lai izdzīvotu, tad sāk visu ko bļaut, jo padomāt un saprast vairs nevar – lamājas, gānās, norobežojas,atņem sertifikātu un ko vēl visu ko varētu sadomāt. Jo sāp taču, ķirurga nazis neciešami sāp. Bet sastrutojušais veidojums ir jāoperē.
Paula teica: “sajauc kaisli ar mīlestību” – tiešām, cilvēkam ir tieksme krist divās galējībās – vai nu padoties katrai zemapziņas iegribai un sekot tās seksuālajām vēlmēm un vicināt rokas vai pinkšķēt par katru sīkumu, vai arī pūlēties ignorēt zemapziņu, dažādos veidos apreibinoties vai krītot atkarībā – jā, arī darbaholismā, lai tikai nedzirdētu, ko grib daļa no manis.
Var jau būt, ka esmu naivs, vai arī iemesls ir tas, ka man seksuālās tieksmes vispār ir ļoti zemā līmenī, tāpēc man nekad nesaprast pārējos, taču man griba piekrist cita psihoterapeita Sergeja Kovaļova teiktajam par to, kas ir normāla, pilnvērtīga un ilgtspējīga mīlestība. Mīlestība – tas ir kaifs, kuru tu jūti, darot otram kaut ko labu. Nav svarīgi, ko labu un kam tu dari – vai tas ir sekss, vai tā ir dāvana draugam, vai interesanta saruna, no kuras abi sarunbiedri jūt garīgu tuvību, vai kas cits. Kamēr tu spēj izjust kaifu, domājot, ka esi izdarījis kaut ko labu otram, un tev ir vienalga, vai tu saņemsi pretī to pašu, tikmēr tu esi spējīgs mīlēt. Mīlestības spēlē zemapziņai ir jābūt pakārtotai lomai – zemapziņa tikai pievērš tavu uzmanību uz cilvēkiem, kurus tā gribētu fiziski mīlēt, bet tikai ar apziņu tu vari izvēlēties, kā un vai vispār paust mīlestību – nevis “teļa maiguma emocijas”, bet gan aktīvu rīcību. Domāju, ka bērnībā mēs visi bijām uz to spējīgi, bet kaut kur pa ceļam uz pieaugšanu esam pazaudējuši spēju vai vēlmi interesēties viens par otru. Ja nav intereses, tad starp seksa partneriem nekas ilgstošs nesanāks, bet interese nesaglabājas pati no sevis, tā ir apzināti un mērķtiecīgi jāuztur. Un tas laikam ir fakts – jo zemāka ir seksuālā tieksme starp partneriem, jo vairāk darba ir jāiegulda attiecībās, ja vien vēlas tās saglabāt. Ja nevēlas – nu tad nekas nesanāks, ar varu mīļš nekļūsi, “nevar piespiest mīlēt Raini” utt. utml.
“Mīlestība – tas ir kaifs, kuru tu jūti, darot otram kaut ko labu.” – gandarījums visparastākais.
vecais krabi ja jau vardarbību uzskati par normu, tad jau tikai normāli ja tevi pašu uz ielas piekautu, tad tā neskaitītos vardarbība bet gan audzināšana, Vardarbība rada vardarbību.
Neviena normal sieviete nepaliks kopā ar gļēvu varmāku kurš paceļ roku pret vājāko un viņu sit, bet gan aizies prom. Un te būtībā parādās cita problēma lielais šķiršanās skaits ja nemaldos lv tas ir 60% no visām noslēgtajām laulībām, turklāt ļoti daudzas sievietes sev par partneriem izvēlas ārzemju vīriešus, kuri aizstāvs vājo dzimumu nevis gļēvi uzbrūk viņām jo ir bailīgi, mīksti un gļēvi lai stātos pretī cīnītos un konkurētu ar stipro dzimumu.
Līdzarto sanāk ka šai mazajā valstiņā attiecībām nav nākotnes no varmākām sievietes iet prom, daudzas izvēlas ārzemniekus un aizbrauc ģimenes veidot uz citu valsti, un kam tie vārgie nespējīgie sieviešu citēji ir vajadzīgi, ja viņi paši nav spējīgi pildīt savu vīrieša funkciju uzturēt un apgādāt ģimeni, pēc pēdējiem datiem 60 000 vēl līdz 0 gadiem dzīvo pie mamītēm un nevienai nav vajadzīgi.
Problēma nav sievietēs, bet nespējīgajos vīriešos kas nav spējīgi pildīt vīrieša funkciju, nopelnīt, nodrošināt un audzināt bērnus. Bet te viens vecais krabijs par kautkādu sieviešu sišanu runā jo viņaprāt kā vienmēr pie visa vainīgas sievietes, nevis vārgie nespējīgie vīreļi. Drīz te tādu problem varētu arī vairs nebūt jo sievietes jau tagad plūst prom uz ārzemēm pie ārzemniekiem kuri to savu vīrieša funkciju ir spējīgi pildīt
Tu nemāki lasīt.
Bet, kas izaudzina šos “nespējīgos” vīriešus?
Atbilde uz jautajumu – ja, ir izgudrots. To sauc Viagra. Viriesi. Kas sit savas sievas cies no impotences un sisana ir veids ka sublimet seksualo mazspeju. Ir teiciens – tiksi kastreti suni koz kucem, normali suni kucem nekoz.
1) Jebkura vardarbība( fiziska, emocionāla, verbāla) cilvēku attiecībās tikai sagandē un ir cilvēka vājuma pazīme. Tāpēc jau Dievs cilvēkiem ir devis prātu, lai valdītu par saviem instinktiem un emocijām.
2)cepu šmorēju lāpīju, mazgāju , gludināju, audzināju bērnus, atdevos vīram, uzticējos viņam, paļāvos uz viņu, bet viņš….vienalga mani mēģināja “pāraudzināt” ar citām sievietēm un nemitīgi dzēra. Neizdevās, jo pie trešā mēģinājuma izliku viņu aiz durvīm uz visiem laikiem. Manā ģimenē nebija arī dēla, kuram pildīt vīra funkcijas. Bija jau faktiski izaugušas meitenes.
3) ģimenē ir jāvalda nevis kunga un kalpu morālei,bet gan jāpastāv līdzvērtīgām un cieņas attiecībām. Kādi vārdi tad skan laulību solījumā? Būt kopā priekos un bēdās, cienīt un mīlēt vienam otru līdz nāve šķirs. Vai vardarbība ir cieņas un mīlestības parādīšana?Man autoram ir jautājums-kāds ir tas psiholoģiskais mehānisms, ar kura palīdzību vardarbība9 pazemošana) palīdz otru cienīt? Man gan šķiet, ka vardarbība rada bailes, naidu,kas ir spēcīgas jūtas un drīzāk kavē un traucē veidot normālas attiecības, nevis ved kādu( gudru un stipru) pie prāta.
4) lasot šo autora viedokli nepamet sajūta, ka autors ir saērcināts ,neapmierināts, naida un dusmu pārņemts.
Kā jau vienmēr – katrs atrod sevi rakstā un komentāros atspoguļo sevi.
Ir tikai viena problēma: lai izdarītu atziņas par kaut ko psiholoģijā (un ne tikai psiholoģijā. Bet tā ir visjūtīgākā.) un tās popularizētu, atziņas pienāktos balstīt nopietnos pētījumos.
Kāda ir Rudzīša kunga pētījumu bāze?
Cik noprotams, tad klientes un klienti. Un uz to gadījumiem veikti vispārinājumi, kas papildināti ar paviršu vēstures piemēru devu. UN?
Cienījami pētnieki tā nedara.
Tā rīkojas lēti sevis popularizētāji.
Akcentēju:
ja vīrietis ņemas atklāt sievietes būtību (Rudzīša spriedelējumi par Dzemdi utt.), tad viņam pat nav pieredzes kā sievietei, tas ir skats no malas. Līdz ar to – nekompetence.
Kad Rudzītis būs sieviete, tad varēs sākt ieklausīties viņa teorijā.
Es sievu dzīvē nesitu, bet domās un iztēlē – gandrīz katru dienu. Es domās viņu lamāju latviešu un krievu vārdiem.
Viņa, protams, ir uzticīga, gudra sieviete ar intuīciju. Bet viņai apnicis būt galvenajai naudas palnītājai.
Esmu dzirdējis pēdējos gadus no viņas daudz ko. Jo viņa saka godīgi – pa tiešo.
Es zinu, ka – ja vīrietim nav naudas (pašam savas, nevis kopīgās), viņam nav argumentu pret sievieti. Viņš ir bezspēcīgs un pazemots.
Tā kā – ja es vēlos turpināt dzīvi pa vecam un ar interesi pārbaudīt sievietes pacietību, varu turpināt dzīvot pa vecam – redzēs, kas iznāks… Bet šis variants būtu nejēdzīgākais.
Esmu tiešām interesantā situācijā – ka man, jau pusmūža vīrietim, pirmo reizi mūžā PAŠAM jāmeklē darbs. Līdz šim to paveica jaunība, radi un arī sievas gudrība.
Bet viens no maniem lielākajiem gandarījumiem pēdējos gados – es izpisu pakaļā mīļāko!
tici man sieve tev nav uzticīga, neveisminiekiem sievietes neuzticas, viņai darbā ir neviens vien mīļākais, jo jebkura sieviete grib izjust veiksmīgu skaistu vīrieti nevis neveiksminieku kurš dzīvē nav spējīgs pildīt savu vīrieša funkciju. Tādus neveiksminiekus kā tevi sievietes parasti izpiš pakaļā ar vibratoru un aiziet pie seksīga mīļākā.
Man tiešām bija jāsāk domāt par to, ka ir tāds uzskats, it īpaši vīriešu vidū, ka pašiem psihoterapeitiem ir vislielākās problēmas ar daudzām dzīves situācijām, pašiem ar sevi. Nu kāpēc viss tā jāsarežģi, tik nenormāli dziļi visā jāieslīgst. Nekādas vienas atbildes jau tik un tā nebūs visiem cilvēkiem uz pasaules. vai tad tiešam nesāp galva no tās pāriedziļināšanās. Tā jau tiešām var jebkurš palikt traks. Jādzīvo taču vieglāk – jārok zeme, jādzied, nu nezinu – vienkārši jādara labas lietas, lai galva atpūšas. Cilvēks pat nezina no kurienes viņš nācis un uz kurieni aizies. Dots devējam atdodas, ko sēsi to pļausi, nu ko tu cilvēks jaunu pasaulē atklāsi. Ar vardarbību nekas labs nav panākams ne pret vienu, arī ne pret sunīti vai kaķīti. vardarbība ir vājuma pazīme, kad tu esi izmisumā, paliec dusmīgs un uzsprāgsti. Protams, ka mums visiem tā kādreiz ir gadījies, jo neesam eņģeļi. Rakstā, manuprāt, atainots primitīvs cilvēks. Man liekas pilnīgas muļķības, ka bērns izstumj vīru. katra normāla sieviete ir tieši gandarīta un laimīga, ka vīrs ņem dalību bērna audzināšanā, bieži ir tieši pretēji, ka paši vīrieši to negrib un uzskata, ka tā ir sieviešu darīšana. Raksts jau sākās ar to, ka pie psihoterapeita atnāk cilvēks ar problēmām. Nu, tātad viņam tiešām jāārstējas. Jā, grūts darbs tiem psihoterapeitiem. Vienīgās zāles visām kaitēm ir mīlestība. Mīliet cilvēkus un jūsu pašu dzīve taps gaišāka. Un neurbieties tik dziļi visās detaļās, labāk ejiet lasīt sēnes, brauciet ar riteni, verojiet saullēktu un mīliet šo dzīvi.
Tā pasaulē ir iekārtos, ka sievietes, nevis vīrieša, sūtība ir atdoties. Āmen!
pasaulē ir iekārtots ka vīrieša uzdevums ir kalpot sievietei, stādāt un pelnīt lai sieviete varētu tērēt.
Un ko nozīmē atdoties, sieviete izvēlas ar kuru gullet vai negulēt, un sievietes izvēlas spēcīgākos, skaistākos bagātākos tēviņus, tā fizioloģiski no dabas ir ieprogramēts, mīkstie neveiksminieki paliek gribot un tiek izbrāķēti
“pasaulē ir iekārtots ka vīrieša uzdevums ir kalpot sievietei, stādāt un pelnīt lai sieviete varētu tērēt”
Tas ir daudz grūtāk pierādāms, nekā augstāk minētais fakts. 😉
“Un ko nozīmē atdoties, sieviete izvēlas ar kuru gullet vai negulēt, un sievietes izvēlas spēcīgākos, skaistākos bagātākos tēviņus, tā fizioloģiski no dabas ir ieprogramēts, mīkstie neveiksminieki paliek gribot un tiek izbrāķēti”
Bet spēcīgākie, skaistākie un bagātākie tēviņi ir 1/10 vai 1/100 un visas mātītes viņus grib. Tātad kurš kuru izvēlas? 🙂
Sieviete, Ja tā ir iekārtos, tad pēc taviem spriedelējumiem sanāk tā, ka ir tikai daļa stipru vīriešu, bet kopējais vīriešu/sieviešu skaits ir vienāds. Tātad vienīgais risinājums, stipri vīrieši pievāc vairākas sievietes, bet mīkstie paliek tukšā. Poligāmija?
Izvēlēties un tikt apkalpotām ir tikai labāko mātīšu/tēviņu priekšrocība. Visai pārējai pelēkajai massai ir jāiet pie psihologa un jādzīvo pēc viņa padomiem :)))
No rīta pieceļos, skatos spogulī, redzu- bālu ādu, loki, kas nepatīk, mati pa gaisu…sevi piekrāsoju, uzpucēju, skatos- redzu- smuka kāda dūdiņa uz mani raugās. Es krāsoju sevi, nevis spoguli un izdevās- viss mainās, ja es SEVI mainu. Es skatos – vīrs, mērkaķis, man somas no mašīnas nestiepj (vīrs – spogulis rāda – skats sūdīgs)- es sevi piepucēju (respektīvi laboju savā uzvedībā- pēc darba sagaidu viņu pie ārdurvīm, apskauju, nopriecājos, saku, ka gaidīju un ir arī vakariņas & sveces un tas ir darba dienās!!) un skatos, JĀ, vīrs stiepj manas somas no mašīnas.
Un ar to sišanu. Sievietes rīcība/ attieksme/uzvedība=sieviete ir pirmā un tikai tad seko atbalss/spogulis=vīrietis. Un ja es uzaicinu, izp*ss mani, viņš to dara, ja es uzaicinu sit mani, viņš to dara. Kad es uzaicinu sist? Tad, kad es viņu tik tālu pazemoju morāli, ka viņš aizstāvas kā prot, ar pēdējiem līdzekļiem- pirms tam jau viņš iet uz bāru, futbolu, boksu, utt, bet tas viņš tiek novest tik tālu, ka jau sāk sist. Un man ir beidzot apstiprinājums- es esmu nabadzīte. Sievietei, kura grib būt “nabadzīte” vienmēr ir iespēja tādai justies.
Mans tēvs sita manu māti. Nekad man pirkstu nav piedūris. Pēc mana laipna lūguma, mans tēvs man nesa somas, brauca pakaļ uz skolu, līdzēja kā mācēja, līdzēja, cik es vēlējos un lūdzu. Mana māte bija – “nabadzīte”, es esmu “saule…..alfa un omega”. Mēs katra saņemam, ko vēlamies.
Rudzīša rakstā redzu ļoti daudz tās taisnības, kuru arī es uzskatu par taisnību.
Gan jau pienāks arī tavs laiks aplauzties pret kaut ko.
Var aplauzties tikai pret savu būtību, ja nespēj to mainīt.
Vīrieša pašlepnums ir ļoti svarīga lieta. Ja to zāģē, zāģē, līdz beigās sagrauj, tad arī saņem pretī memļuku, kurš neko nespēj. Ja atbalsta vīrieša pašlepnumu, uzslavē, parādi, ka viņš ir vajadzīgs, tad saņem pretī pašpārliecinātu vīrieti, kuram kalnus gāzt ir nieks.
Sievietēm pašlepnums nespēlē tik kritisku lomu, bet citi aspekti. Piemēram, liekot viņai noticēt, ka viņa ir neglīta un resna, var redzēt kā sieviet iet bojā, nevis plaukst…
ne tak, tad saņem paša audzinātu draugu – uzticīgu suņuku. Vai man tas ir vajadzīgs? Kā var slavēt falši? Jo ja jāzāģē, tad slavēšana būtu falša. Tur nevar nekas sanākt, ja tas ir sācies.
Perfekti abos virzienos
Sūdīga būtība, ja to var mainīt. Mainīga sūtība, ja jāmaina būtība.
cik, tu nemaz nezini par kādu lauvu tavs suņuks pārvēršas mīļākās skavās. Viss, kas tev atliek ir apskaust, ka citām ir veicies ar večiem, bet tev nē
Viirietim pie sievietes ir jaabuut apbriinas veertam (pie cilveekiem bez fiziskaa speeka veel ir arii gariigais – praats)! Ja viirietim ir labi ieguut sievieti, kura vinju negrib, speeks var liidzeet, bet (reti iznjeemumi buus vienmeer), pat zveeru teevinji aplec tikai taas, kuraam to aplekshanu gribas/prasaas/vajag, un zveeru relisheri ir nekljuudiigi, atshkjiriibaa no cilveeku muusdienaas! Parasti (ne varmaakaam) bauda ir tad, ja vinju grib. Izrietot no taa, ka sekss tomeer ir galvenais, kaapeec mums liidzaas ir nepiecieshams otrs iipashs cilveeks, ne vergs.
Labi buutu, ja katrs kursh raksta, vairaak izgliitotos/ievaaktu vispusiigu informaaciju un analizeetu (es meegjinu), ne tikai vadiitos no pirmaa, kas ieshaujas praataa.
Provokācija ir kā narkotika. Ar katru reizi nepieciešama lielāka deva. Agri vai vēlu tas noved pie pārdozēšanas.
Interesanti lasīt komentārus, kuri atgādina pshihologu sacensību, pasakot neko, kas noderētu praksē un vairāk izklausās pēc filozofiskas informācijas. Skaisti,ka ir domājoši cilvēki.
Padalīšos savā pieredzē par to,kā devu mājienu- vairāk mīlēt vīru, tas noderēs jebkuram vīrietim un nebūs neviens ne jāsit, ne savādāka vardarbība japielieto.
Es sievai vienkārši pateicu,ja tu negribi ar mani mīlēties, es sameklēšu citu sievieti ar kuru to darīt un mēs varam mierīgi turpināt dzīvot tālāk ģimenē, audzināt un skolot bērnus. Vienkārši tas strādā un gadījumā, ja vīrietis atrod,satiek citu sievieti,kura viņu vairāk atbalsta,tad protams ir jāmaina partneris, tāpat,kā mēs manam darba vietas, ja saskatām šajās izmaiņās potenciālu. Domāju, ka sievietes var mēģināt to darīt to pašu,ja finansiāli ir nodrošinājušās. Veiksmīgi!
Atbalstu VR.
Pievienoju šo: https://www.youtube.com/watch?v=yTCDVfMz15M
Par attiecībām, mēģināšanu un vardarbību.
Nu, Rudzītim laikam daudz kur taisnība. Sievietei vīrietis ir jārespektē, lai viņa viņu spētu mīlēt. Es gan neteiktu, ka manī respektu radītu klaja vardarbība – domāju, ka nē, jo tā ir pazemojoša, un es no šāda vīrieša aizietu nākamajā minūtē, bet spēja stingri palikt pie sava viedokļa, kaut kā neatļaušana, stingrība – tās ir lietas, bez kurām neiztikt.
Esmu no tām sievietēm, kura nespētu dzīvi pavadīt mājās – pie bērniem un kastroļiem, jo mani pārāk interesē daudzas lietas un sava profesija, bet pilnīgi bez jebkādiem rāmjiem laikam arī nevarētu, man, acīmredzot viņiem tikai jābūt plašākiem.
Piekrītu Viesturam! Šādām diskusijām ir jānotiek….
Tikai Karalis spēj izvēlēties Karalieni un Karaliene Karali, Vīrietis novērtē Sievieti un Sieviete Vīrieti un ja pa vidu nejaucās stereotipi, radinieku un draudzeņu padomi, tad Viņi dzīvo laimīgi vēl šobaltdien……
Viestur, gribu Jūs lūgt izgaismot vēl vienu aktuālu tēmu! Sievietes vardarbību pret sievieti – šī tēma vīriešiem ir pilnīga “ķīniešu ābece”, kaut gan šī vardarbība (emocionāla, psiholoģiska, enerģētiska), kuras saknes ir meklējamas mātes-meitas regresīvajā diādē, slēptā formā (caur īpašas modalitātes skatienu un acu kontaktu, zemtekstiem, baumošanu, pseidoerotisku emocionālu vampīrismu) ir sastopama gandrīz ik uz soļa (starp radiniecēm, draudzenēm, tuvākām un tālākām paziņām, retāk starp nepazīstamām sievietēm). Kaut vai uz mirkli padomāsim, cik bieži draudzība starp sievietēm ir funkcionāla, evolutīva? Vai tai biežāk nav infantili-degradējošs raksturs? Daudzos gadījumos vīrietis tiek vienkārši izmantots kā objekts, ar kura palīdzību sarūpēt bērnu un kurš pat minimāli nenojauš to, kas īstenībā notiek. Izskatās, ka pat heteroseksuālām sievietēm vairāk interesē sievietes nekā vīrieši – Viņas mīl un ienīst viena otru, arī ar vīrieša starpniecību, piem. vīrietis sieviešu trīsstūrī ir ideāls instruments attiecību kārtošanai – dažreiz viena ātri padodas (parasti uzvar vecākā un pieredzējušākā), citreiz cīņa ir ilga un sīva, tā noris ar mainīgām sekmēm, katra dienām un nedēļām netiek vaļā no domām, kā to otru nolikt pie vietas. Un varbūt, tieši šīs lietas un nevis bērni ir par iemeslu tām problēmām, kurām Jūs pieskārāties savā rakstā. Tas, protams neattiecas uz visām sievietām – pēc maniem aprēķiniem, tikai uz kādiem 85-90%, pārējās, iespējams, nemaz nesapratīs, par ko es runāju – viņu diādei ar māti visdrīzāk ir bijs evolutīvs raksturs. Es pieļauju domu, ka arī Jums par to nekas daudz nav sakāms, jo šīs ir lietas, par kurām viņas nekad nerunā ar vīriešiem, arī ar psihoterapeitiem – daļēji tāpēc, ka baidās un nezin kā par to runāt, daļēji tāpēc, ka viņas ļoti valdzina šis distancētais emocionālā erotisma paveids – tā ir īpaša pasaule, kurā vīrietim nav tiesības ielūkoties. Diemžēl viņas nezin, ka šīs patoloģiskās attiecības ir ļoti graujošas sievietes veselībai – psihofiziskajai labklājībai un psihoemocionālajai funkcionalitātei. Man ir aizdomas, ka lielākā daļa psihosomātisko problēmu ir saistītas ar šo, apslēpto sieviešu pasaules aspektu. Iespējams ir pienācis laiks noraut plīvuru sievietes “mistikai” un vismaz sākt par to runāt – to vislabāk varētu izdarīt tieši sieviete – pašas Sievietes labā! Būtu ļoti pateicīgs, ja Viesturs, vai kāda no sievietēm, kura ir izkļuvusi no šī “apburtā loka” dalītos pārdomās par šo tēmu – mūsu kopējam labumam!
Pāc manas jušanas, pirmkārt, sievietes “kārto” attiecības, majās darba, visūr. Mes esam uz to vērstas. Otrkrt – Mazvērtības komplekss spiež pazemināt kādu citu (ķīmiskais elements- sieviete- bija tāds apraksts). Treškārt -sevis želošana jeb ak es nadzedzīte un no tā izriet – es nabadzīte, citi ir maitas, man netiek dots, citi par dudz saņam utt. Un tad ir situācija – sanakam darbā, apklačojam (pirmā fāze- savstarpējās attiecības) pa trijām ceturto, tagad esam 3 pret 1 un barā ir spēks (rītā bars jau būs cits un būs pret kādu citu). Ceturtajai, …negatīvi epiteti…, tik labs vīrs vai agla vai auto vai kažoks, protams, nepelnīti…(otrā fāze) un protams, jo tā ceturtā vispār ir ma*ka (otrā fāze). Un tad jau vairāk iekšējo ir trešā fāze- vai nu es eju un daru un dabūnu, vai sajūtos nabadzīte, nenovērteta, nepelnīti man kaut kas ir/nav- saskumstu un uzrugstu un ieksa vārās, vārās dusmas….un nākamā dienā ” kārtojam attiecības” atbilstoši no mana dusmu uzrūguma. Šis ir ļoti vienkāršoti ieskicēts modelis 🙂 Lai labāk saprastu, vīrieši, iepriekš raksītajam izpildiet šādu darbību
q = (60kg)x(22.09 J/g·°C)[(0 °C – -10 °C)] 10pakāpē 🙂
Es vadīju palielu iestādi un šos mūsu- sieviešu- darbības modeļus ņēmu vērā. Varēja panāķt diezgan daudz. Bet kamēr ir cilveki, kuri neanalizē sevi, tikai citus, sadarbība ar viņiem nesanāk, tikai izmantošana. Un man apriebās raustīt marionešu striķus un izmantot cilvēkus, veidojot man vēlamas reakcijas kā ķīmijas kabinetā. Idioloģiski noguru un atvadījos no darba.
Liels paldies par komentāru! Jūs godīgi rakstat pareizas lietas, taču manuprāt, tās attiecas uz “aisberga” augšējo daļu, kas vairāk vai mazāk daudziem ir skaidras, cerēju uz kaut ko nopietnāku, – piem. par to dziļi apslēpto naidu, kuru sieviete apriori jūt pret sievieti, bieži arī pret sevi.
Par lielām iestādēm Jums piekrītu – tur var kādu laiku “pamācīties”, bet ilgi uzkavēties nav ieteicams.
Jebkuram cilvēkam ir pa spēkam izveidot savu mazu iestādīti – pēc sava ģīmja un līdzības! No savas pieredzes teikšu – kā tiko sieviete atsakās no naida, visa pasaule sāk griezties ap viņu!
VIesturs Rudzītis ir tiešs un jau gadiem nelokāms savos paustajos uzskatos par sievieti un vīrieti, māti un dēlu. Esmu sieviete, kurai ir divi dēli no diviem vīriešiem un ne ar vienu no viņiem nav izveidojušās pilnvērtīgas attiecības. Pēc Rudzīša – baiss tips, jo dēlu emocionāla izvarošana/izmantošana neizbēgama. Paldies , Viestur, par šo atklāsmi, jo es esmu daudz ko izmainījusi attiecībās ar vecāko dēlu, ko citādi nebūtu uzskatījusi par postošu viņam un sev. Iesaku katrai vientuļajai Dēlu mātei .
Šajā rakstā neredzu nekādu vardarbības slavinājums, bet gan tiešām aktuālu problēmu.
Cieņu Rudzītim, kurš pacietīgi dodas uz visādiem raidījumiem un atbild uz brīžiem dziļi sekliem jautājumiem, kuri pilni ar personīgās ambīcijām, aizvainojumiem u.t.t. un ir tāli no Rudzīša uzdotā jautājuma. Jautājuma, kurš ir aktuāls dziļām un ilgstošām attiecībām. Ne viss ir galvā un grāmatās. Daudzas lietas ir fiziskajā līmenī, piemēram, seksuāls riebums pret vīrieti pēc dzemdībām. Tas atnāk neaicināts un kā izrādās divreiz. Ko nu? Un tad jāsāk rakt, šķetināt, risināt. Un Rudzīša atklājumi bieži ir atslēga aizslēgtām durvīm. Atziņas ir dziļākas kā sieviešu žurnālos, kas laikam ir virsotne tai biedrībai, kas atņēma licensi . Dzīvojam laikā, kur viduvējībām vara un tie, kas tādi nav – jāiznīcina
– Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?
– Jā, prostitūcija.
tiesam jājautā vai cilvēki ir iedziļinājušies raksta būtībā , un vai māk lasīt ? visvairak izbrīna Psihoterapeitu biedrības reakcija un lēmums. man vispār nepatik remdens ūdens, izvelos tikai aukstu vai karstu dušu .ar to gribēju teikt , ka noteikti izvēlētos sev tādu psihoterapietu kā Viesturs Rudzītis .
Psihes arhetipiskā inerce Rudzīša kungam ir milzīga. Pasaulē viss nav vienkrāsains.Es pats veidoju pasauli ap sevi. Es atrodu sievieti kuru vēlos sist, un es atrodu vīrieti, lai viņš mani sistu.Es visu laiku cenšos neapzināti apmierināt savas zemapziņas impulsus. Un tad izdomāju sarežģītus vārdu salikumus ,lai attaisnotos. Brīnums, ja būtu savādāk.Visas pasaulē esošās diskusijas ir tikai visu vēl vairāk sarežģījušas. Tā nav izeja.Izeja ir mainīties katram, kaut nedaudz. Kaut vai piespiest sevi ieklausīties otrā. Un pacensties saprast, ka to ko dara otrs, viņš dara nevis , lai jūs sāpinātu, bet ka uz doto brīdi viņš savādāk neprot. Un ja es ar stingru un skaidru līdzjūtību pacentīšos pieņemt otru, visdrīzāk 1grams neiecietības no daudzām tonnām būs kļuvis Dievam tīkamāks.
Vispār interesanti, ka Viestura klienti nesaka nevienu sliktu vārdu par viņu, tieši pretēji. Bet tie, kas izsaka ļoti nosodošus spriedumus un uzmetās par soģiem, viņa tekstu analizatoriem un riebējiem, paši ne tuvumā nav bijuši ne psihoterapijai, ne arī personīgi tikušies un konsultējušies pie Viestura.
Man ir tikai pozitīva pieredze, vairāku gadu garumā, nevaru atcerēties, kad kādā mūsu sarunā Viesturs būtu atbalstījis vardarbību, necienījis mani kā sievieti. Tieši pretēji – vienmēr esmu sajutusi lielu atbalstu un izpratni. Jā, man ir nācies mainīt dažus savus paradumus, ieraudzīt savu niķīgumu no malas, arī saprast, kāpēc es kā karjeras sieviete ik pa brīdim jūtos dziļi nelaimīga un trauksmaina. Ieraudzīt savu ģimenes sistēmu no malas, un šo to tur veiksmīgi pamainīt. Tikt galā ar atkarību. Nostāties uz savām kājām. Iemācīties patiesi mīlēt savu vīru. Atbrīvoties no milzīgas trauksmes.
Viesturs ir brīnišķīgs psihoterapeits un žēl, ka viņam izčakarēja “papīrus”. Tas gan nemainīs manu attieksmi pret viņu, jo esmu apmierināta ar savas terapijas rezultātu!
Nu re, beidzot pamodušies daži klienti, kas liela savu psihoterapeitu. Ir arī citādi gadījumi, tikai dažādu iemeslu dēļ tie netiek publiskoti. Gribētos dzirdēt no Janas un klienta, cik tad reizes viņi sabija pie VR un vai saņēma čeku.
Viņš nav mans psihoterapeits, esmu apmeklējusi publiskas lekcijas , apmēram 10 vairāku gadu griezienā. Bet man nav viņš ne jāliela, ne jāpeļ, man vienkārši palīdzēja viņa viedoklis. Esmu par to pateicīga, jo attiecības ar vīriešiem uzlaboju. Un neviens mani nesit. Tā kā, ja šā tiksimies un Jūsu skatījums man ko dos, teikšu paldies arī jums. Un varēsiet izrakstīt čeku.
Par pliku paldies čeku neviens nedod. Bet ir bijušas reizes, kad arī par daudzu eiro samaksu čeku nedod. Bet visādi citādi – vienīgais pareizais.
Žēl, ka masu medijos neizskan šis jautājums, kas, manuprāt, precīzāk pasaka pamatproblēmu:
„…ar ko jāpiepilda tukšums, kas paralizē sievietes dzīvi pēc tam, kad tikusi aizliegta un kriminalizēta vardarbība pret sievietēm?”
Šajā citātā var labāk redzēt to, ka raksts nav pret sievietēm, bet gan tieši viņu interesēs.
Var tulkot arī tādējādi, ka bez vardarbības nabaga sievietes ir tik paralizētas, ka ap viņām valda vien tukšums un viņas nesaprot, kā dzīvot tālāk, ja viņas vairs netiek izvardarbotas. VR stipri jāpiedomā par to, kā viņš izsakās, jo ļoti daudz ko var tulkot pilnīgi pretējos virzienos.
Beidzot, izlasot Rudzīša rakstu, saprotu lietas būtību. Tikai – kāpēc sabiedrība tagad “cepas” par Rudzīša provokatīvu izteikumu (ar mērķi – rosināt diskusiju par sieviešu visatļautību), nevis par sievietes “brīvību”, no kuras cieš gan bērni, gan vīrietis (ja tas tiešām ir vīrietis). Laikam jau tāpēc, ka cilvēki lielākoties nav spējīgi iedziļināties problēmā, negrib to saskatīt, un vienkāršāk ir – iztirzāt psihoterapeita izteikumus, un nosodīt viņu. Par to, ka viņš saskaras ar šādām problēmām ikdienā? Ka viņš rosina par to aizdomāties dziļāk?
Paldies par rakstu! – Tas liek aizdomāties… Es gan nedomāju, ka tas ir uz vardarbību aicinošs, bet tas ir vīriešu sāpju izkliedzošs.
Nepiekrītu, ka feministes seko savas Dzemdes vadībai. Viņas drīzāk ir piemirsušas, ko tas nozīmē… Mūsdienu virzība, ekonomiskās tendences – sievietes, kuras strādā tikpat daudz darbā kā vīrieši, visu pārmaina un arī ģimeniskās vērtības kļūst savādākas… Es pārnākot mājās no darba arī gribētu atpūsties, nevis viena ķert kastrolīšus un netīrās lupatas, kopt māju un audzināt bērnus un pēc tam pārgurusi iekrītot gultā dzirdēt pārmetumus, ka vīram neatvēlu laiku. Tajā pat laikā, protams, es nevarētu sēdēt tikai mājās un pildīt šīs ideālās Dievietes lomu (siltas čības, gultiņa + apkopēja, bērnu aukle, formas uzturēšana, lai būtu uz ko jauki paskatīties) , tad es pārvērstos par to visu… bet kur ir mans ieguldījums ārpasaulē, mana izteikšanās?- tajā vietā paliekot pie uzdevumiem, kuri ir diezgan ierobežojoši turklāt ne visas sievietes to grib un var izpildīt… Varbūt šeit rodas šīs feministiskās idejas… Domāju, ka ir jāpārskata ģimenisko pienākumu un tiesību liste – tai noteikti ir jāmainās un vīrietim ir jāpiedalās mājas dzīvē vairāk, bet sievietei nebūtu jāstrādā pilna slodze, lai otru slodzes daļu varētu atvēlēt mājas, bērnu kopšanai, jo bieži vien sievietes novēršas no saviem vīriem, jo viņi vienkārši viņas neizprot un nepalīdz, un kāpēc viņai vienai vajadzētu ar to visu tikt galā? Tā taču arī ir vīrieša māja un bērni… un kopā izdarot, daloties, attiecības var kļūt saliedējošākas un kopējā brīvā laika vairāk. Tāpat ļoti gribu uzsvērt savstarpēji kopīgo interešu un arī parūpēšanās nozīmi, kas bieži vien izpaliek… un nebūtu arī jākaunās atvēlēt laiku tikai sev,- to vajag jebkuras personības atjaunošanai…
Atbalstoši rakstam gribu teikt, ka bieži sievietes pārkāpj to robežu, ko drīkst no otra prasīt un tad novēršas, ja nesasniedz visu, ko vēlējušās, tādējādi kļūstot par izlutinātām princesēm, kas šajā situācijā gan spekulē ar savu sievietes templi. Tad jau mēs varam runāt par cieņas trūkumu, kas mūsdienās ir diezgan populāra lieta. Un šajā gadījumā vai viņas iekaustīšana vedīs viņu pie prāta? Tikai pie apvainojuma… Un kuram vajag tādu blakuscilvēku, kurš Tevi neciena?
Kopsavilkumā gribu novēlēt, nevis darīt pāri, bet izzināt, kas rada šo atteikšanos, jo manuprāt sadomazohismam attiecībās nevajadzētu būt normai. Protams, vieglāk reizēm varbūt ir iekaustīt nekā izzināt un abiem piedalīties izmaiņu procesā… Tur jau ir tā izvēle un personības spēks vai nespēks. Manuprāt, vardarbība ir savas nespējas atzīšana vai pretējās personas ne pārāk augsta novērtēšana, jo acīmredzot, tad sanāk ka savādāk tā persona nav sapratusi…
Pilnībā atbalstu Jūsu izteikumus, pēc kuriem spriežot esat gudra un uz pašrealizāciju vērsta sieviete. Tieši tapēc gribu Jums uzdot jautājumu, kas man kā vīrietim nav līdz galam skaidrs – ar kādu nolūku sieviete grib bērnus? Tas patiešām ir instinkts, kas viņai to pieprasa vai tomēr tas drīzāk ir sociāls konstrukts, kurš meitenei tiek uzspiests jau no bērnības – piem. iedodot pirmo lelli? Vai šī lelle, kā bērna imitācija nav kaut kas pilnīgi patoloģisks un meitenes prātu un emocijas izvarojošs?
Kāpēc sieviete grib bērnu? Uz to var paskatīties diezgan paplašināti…
Viņai viss priekš tā jau ir Dieva dots! Organisms brīnumainā veidā spēj tik ļoti pārveidoties un pārmainīties, lai varētu ieņemt, iznēsāt, piedzemdēt un izbarot, izauklēt. Nedzemdējot – vienkārši viņa neizmanto sev dotās iespējas vai dāvanas, ja tā to var saukt. Dīvaini, ja normāla sieviete negrib bērnu…
Bērns atver pilnīgi citu realitāti, dod iespēju uz pasauli paskatīties savādāk. Tur ir pilnīgi savādāka mīlestības aprite, kuru palaižot garām cilvēks ir pazaudējis lielu būtisku dzīves daļu, daļu sevis un palaidis garām lielu mīlestību… Protams, bērns arī uzliek papildus pienākumus un dod iespēju pilnveidoties, padarīt savu dzīvi mērķtiecīgāku un sulīgāku. Daudzas lietas sievietēm ir ļoti intīmas un tuvākas ar saviem bērniem nekā ar jebkuru citu, kas paskaidro bērna izvirzīšanu priekšplānā. Vīrietis arī var gūt baudu no tā, ka viņam ir bērni, tomēr kaut kādā mērā mātei ir lielāki priekšnosacījumi būt bērnam tuvāk.
Par leļļu uzspiešanu…
Varētu domāt – bērnam piedzimstot, viņš ir tukša lapa, neko nesaprot par dzimumiem, bet diezgan ātri var jau manīt kādām lietām, mantām, skaņām bērns pievērš vairāk uzmanības un ticiet vai nē,- uzreiz izpaužas vai tā ir maza sievietīte vai vīrietis, bez apkārtējo iespaidu, vērtējumu uzspiešanas, meitene tieksies pēc miermīlīgām lietām – lellēm, rotājumiem, bet puika būs vairāk nodarbināts ar lietu pamatprincipu atklāšanu, tehniku, auto… Līdz ar to es nedomāju, ka lelles tiek uzspiestas, ja meitene pati tās izvēlas jau nosacīti neapzinātā vecumā, drīzāk tās ir viņas būtības viens no elementiem – rūpēties auklējot, bet puikām- aizsargājot, gādājot, attransportējot…
Noteikti gan vēlos piebilst, ka sieviete, kas novēršas no sava vīrieša bērnu dēļ, nav tālredzīga, jo bērniem mēs esam vajadzīgi, līdz tam laikam, kamēr viņi sāk patstāvīgu dzīvi, pēc tam, ja viņi Tevi saglabā tuvo draugu lokā, tas parāda, ka esiet bijuši spējīgi apzināties katra kopā pavadītā laika skaistumu un to, ka visu laiku attiecības ir mainīgā stāvoklī un esat bijuši spējīgi mainīties līdz, jo bērnam pieaugot, mainās viņa pasaules uztvere un mums – vecākiem, jāspēj saglabāt un veidot šīs attiecības atbilstoši jaunajiem apstākļiem ik dienu un vēlāk to jāvēlas darīt arī bērniem, kā enerģiju apmaiņa notiek katrās draudzīgās un mīlestības pilnās attiecībās. Taču sieviete, kas šajā mazo bērnu periodā aizmirst par savu vīrieti, viņa rāda nepareizu piemēru bērniem un kas vēl būtiskāk aplaupa sevi nākotnē, jo šajā mirklī viņas un partnera attiecībās nenotiek veselīga enerģijas apmaiņa un attiecības izžūst… bet nokaltušu koku atdzīvināt pēc tā izkalšanas nav iespējams. Un ko darīt tad, kad bērniem aizejot viņa paliks pie nokaltuša koka, apputējuša fotoalbūma… ķert citu vīrieti tā vietā, lai būtu kopā ar to, ar kuru esi gājusi dzīvei cauri – cauri dažādiem attiecību posmiem, savstarpējo atslēgu meklēšanas priekam un bēdām, visiem kalniem un ielejām, dzīves skolai, atrodot stabilitāti un māju sajūtu, kas pārsvarā dzīvo cilvēkos? Un nu jau lai baudītu dzīvē iegūtos augļus, viņa meklē iestādīt jaunu koku – kur vispār rezultāts nav paredzams??? Protams, tas var būt jauks piedzīvojums ar atsvaidzinošu aromātu, var būt, ka palaimējas un viss izdodas, un izveidojot ko jaunu savā dzīvē – Te rodas jaunas mājas… Milzīga loterija nu jau ne tik elastīgam un nobriedušam prātam ar zemākām pielāgošanās spējām, tā kā pieaugušā vecumā atsākt mācības vidusskolā. Viss ir iespējams un neviens nepateiks kā labāk, bet kopjot savas attiecības ar sev tuvu cilvēku mēs iegūstam lielāku bagātību un augstākas virsotnes pretstatā katru gadu mēģinot uzkāpt atkal jaunā kalnā.
Un saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret VR pret šo rakstu… man šķiet neizprotami… šis raksts liek aizdomāties, kas patreiz notiek daudzās ģimenēs. Rakstā izteiktam viedoklim var piekrist, nepiekrist, tā ir tikai izaicinoša metode. Tad jau mēs varētu sodīt mūziķus, māksliniekus, kino, žurnālistus par savas versijas atainošanu, tikai tāpēc, ka viņi runā par lietām, kuras var vedināt uz ne pārāk veselīgām lietām. Izvēle jau ir lasītāja ziņā… Protams rakstītājam ir jāsaprot, ka lasīs dažāda līmeņa prāti un viņa sekotāji un kāds to uztvers nevis kā vietu diskusijai, bet kā pamācību…
Varbūt pirms kāda laika es arī būtu sašutusi par šo rakstu?! Šodien es pilnībā visam piekrītu. Autors pats saka – sabiezinu krāsas, lai ieraudzītu šo lietu prožektoru gaismā. Šodien es pilnīgi ar citām acīm skatos uz to. Varbūt pirms kāda laika es arī būtu sašutusi par šo rakstu?! Šodien es pilnībā visam piekrītu. Autors pats saka – sabiezinu krāsas, lai ieraudzītu šo lietu prožektoru gaismā. Šodien es pilnīgi ar citām acīm skatos uz to. Manuprāt, tie, kas šausminās – sievietēm ir bail pieņemt, ka jāmainās, ka viss ir pašu rokās. Mēs netikām iemācītas, kāds spēks ir mūsu rokās, mūsu saknēs, kāda gudrība!!!!!! ” Vieglāk” ir peldēt virspusē. Bet tie, kas izslēdz viņu no psihoterapeitu biedrības – ko darīs psihoterapeiti, ja visas sievietes pēc vizītes pie Rudzīša aizskries pie saviem vīriem un atdzims Mīlestībā??!!!! Cik daudz klientu vairs nebūs – pati sieva, vīrs, pēc tam nāktu bērni un tad vēl viņu bērni…. Pēc manām sajūtām, raksts ir par patiesu mīlestību ģimenē – kā to ieraudzīt un saglabāt. Kā dzīvot pēc Dieva radītās kārtības. To sišanu uztvēru kā metaforu.
Es vairāk ieteiktu Rudzītim runāt ilgi un skaļi par vīriešu lomu mūsdienu sabiedrībā. Cik pajukusi tā ir, cik īstenībā daudzi vīrieši ir apjukuši un nelaimīgi, nesaprotot, kā rīkoties, kā uzvesties, kā nesadusmot , un kā tomēr valdīt un varēt? Mēs ar vīru daudz par to runājam… nav arī viņiem viegli. Sievietes ir pieradušas pie savu interešu aizstāvības, ir resursu centri, sociālā palīdzība, pie psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem tomēr viņas vēršas vairāk, bet ko vīrieši? Viņi tiek pataisīti par grēkāžiem itin visās sieviešu nelaimēs.
Esmu sastapusies gan ar kretīnisku attieksmi no vīriešiem, gan ari bijusi lieciniece un arī pati grēkojusi ar tikpat kretīnisku attieksmi pret vīriešiem. Redzu, kā mums patīk pieprasīt, pieprasīt un vēlreiz pieprasīt, un nevarētu teikt, ka mēs ļoti daudz dodam pretī. Kaut vai par to pašu seksu un mīļumu,omulības sajūtu mājās, patiesu ieinteresētību vīra problēmās, atbalstu un sapratni. Ir tādas sievietes (t.sk. arī es), kas kā pašsaprotamu uzskata vīra finansiālo atbalstu, turklāt, prasības tikai aug, viņa spēju tikt galā ar diezgan neizturamo finansiālo stresu, tāpat viņam ir jābūt ļoti emocionāli atbalsotšam savai sievietei un brīnišķīgam tēvam sākot jau no bērna ieņemšanas brīža. Nemaz nerunāsim, kā vīrietis jūtas savā darba vidē, cīņā par savu karjeru, kur nedrīkst izmantot visu to, ko ar lielu entuziasmu intrigojot izdara viņa sievieškārtas kolēģes. Nesen biju lieciniece, kā profesionālu veci ar stāžu izēda viņa savulaik par palīdzi pieņemtā jauniņā kolēģīte, kas bija uzkalpojusies visai augstu. Izēda burtiski, ar intrigām un meliem – vai viņš tur vispār kaut ko drīkstēja pretī darīt?
Nekādā gadījumā neattaisnoju vīrieša vardarbību pret sievieti, tas ir šausmīgi bailīgi un nekādas mīļas jūtas nerada, bet es neatbalstu visapkārt akceptēto sieviešu emocionālo vardarbību arī pret vīriešiem, kas ir ne mazāk sāpīga, toties sociāli akceptēta. Piemēram, vai mēs nosodām sievietes, ja viņas:
– zāģē savus vīriešus katru dienu, ir mūžam neapmierinātas , lai ko viņš darītu un kā censtos, jo vienmēr ir PAR MAZ (citām vienmēr ir vairāk un labāk)
– aprunā savus vīriešus savu draudzeņu un sieviešu kolektīvos, visai nesaudzīgi atklājot viņa raksturīpašības un vājības (sak, visi veči laikam tādi pastulbāki)
– netaisās neko dot pretī, bet uzskata, ka viņu klātbūtne vien ir kā milzīgi vērtīgs laimests šim vīrietim – viņam, redz, jābūt laimīgam tikai par to vien, ka viņam ir ļauts nemitīgi rūpēties, uzturēt, vākt bērnus, gādāt iztiku šai mūžam neapmierinātai būtnei.
– pieciest, ka gadiem ilgi nav kvalitatīvs sekss ar savu sievieti, jo viņai liekas, ka viņam jābūt apmierinātam tikai ar to vien, ka viņa pa retam “iedod”, bet vai tas ir patiess mīļums, vai viņa ir kaislīga? Vai viņa ir mūžam pārgurusi? Viņai nekad nav laika?
Šādas došanas lietas , ko no sirds esam gatavi sniegt savam partnerim, diemžēl parādās ne jau laulības sākumā, bet kaut kur pa vidu, kur tiešām krīzes pārdzīvotas un sākts kaut kas par dzīvi saprast…
Vīriešiem būtu nepieciešams kaut kāds lobijs, jo pretējā gadījumā viņus vienkārši žēl…
Nav nekādas iniciācijas, nav gudro rabīnu, mācītāju vai īstenu vīriešu guru, kas mūsdienu sabiedrībā varētu viņus atbalstīt, un palīdzēt iziet cauri dažādām grūtībām. Bet ir spēļu zāles, atkarības, sānsoļi un kauns… un izjukušas ģimenes
Ir izdota brīnišķīga iniciācijas grāmata vīriešiem – Ričards Rors “Ādama atgriešanās”.
Rudzītis reiz jau runāja LTV par Tēva lomu mūsdienās, cik nonivelēta tā ir, cik mammīgi ir tie mūsdienu Tēvi utt. To raidījumu ik pa laikam noskatos vēlun vēl, un izbaudu ikreiz. Lūk, še: http://ltv.lsm.lv/lv/eiropa-miti/raidiijumi/?id=23
Apbrīnojami, ka Viesturs uzdrošinājās iespļaut vulkānā..sprādziens būs pamatīgs un cerams, ka Viesturs izdzīvos 😀 Tas, ka pasaulē valda feminisms jau sen ir skaidrs – kaut vai pavērojot šķiršanās un tiesvedības praksi, kur neviens neizvērtē šķiršanās iemeslus un bērnu intereses, bet bērni tiek atdoti mātei, lai gan ap 70% šķiršanās ierosina tieši sievietes..protams var riet pretī faktiem un to arī darīs, bet manuprāt ir jābūt taisnīgiem visās situācijās un nevajag cilvēkus padarīt vienādus, bet vienlīdzīgus – vienlīdzīgus mīlēt un būt mīlētiem, nevis vienādus pēc būtības, jo sieviete un vīrietis nekad nespēs viens otru aizvietot 🙂 Vīri mīliet savas sievas kā sevi pašu, sievas cieniet un paklausiet saviem vīriem!
sadzirdēju visu šo kņadu…
Jautājums jau joprojām ir neatbildēts – vai ir ko likt vietā vardarbībai. Un mani pārsteidz tas ka runa iet tikai par vīrieša vardarbību pret sievieti. Bet ļoti bieži vīrieša sitiens ir bezspēcības vadīta atbilde – kad viņam nav ko likt pretī sievietes daudz izsmalcinātākajām vardarbības metodēm. Ģimeni veido divi. Un abi ir ar savām ēnām. Un ari vardarbību ienes ģimenē abi dzimumi vienlīdzīgi. Tikai metodes atšķiras. Un vīrieša metode vienkārši ir redzamāka, un atstāj arī redzamas pēdas. Tad nu sabiedrībai to ir vieglāk ieraudzīt un ir ko aizstāvēt, pret ko cīnīties. Es saprotu domu, – lai sieviete varētu doties sev vajadzīgajā virzienā, “Dziļumā”, viņu ir jāierobežo, jāpiespiež. Lai neizplūst kā plāno pankūku mīkla… Un tad nu vīrieši, kuri novesti līdz tam (protams ne visos gadījumos, bet droši vien kādos 50%), ka nekas cits vairs nepalīdz paceļ roku. Mūsdienu sabiedrībā – tā ir barbariska metode. Bet – kari arī ir barbariska metode konfliktu risināšanā, bet neko citu tā arī neesam izdomājuši, iemācījušies. Tad jautājums joprojām ir – ja metodei ir jābūt ierobežojošai, agresīvai, represīvai – vai mēs kā civilizēti, inteliģenti, dzimumu līdztiesību aizstāvoši homo sapiens – vai mēs varam izdomāt citu metodi, kura atbilst mūsu iluzorajam pasaules uzskatam??? Vai ir iespējams iedzīt naglu sienā nesitot pa to ar āmuru? vai ir cita metode? Cik ļoti arhaiski mēs esam savā dziļajā būtībā, un vai mūsu attīstība vispār iespējama neizmatojot metodes, kuras iedveš riebumu mums pašiem, mūsu “virspusējam apziņas slānim” ?
SIEVIETES KURAS MĪL IZSKATĀS IEKĀROJAMAS.KURAS SIT NOŽĒLOJAMAS.
Taisnība vien ir, tikai KĀPĒC vienas sit , bet citas mīl?
Pārdomas par un ap šo kņadu, “ārprātu”…
Pārdomas, emocijas, arī sarkasms, beigu galā tomēr viedoklis.
Manuprāt savu mērķi – rosināt domāt un aicināt uz diskusiju VR tomēr ir panācis. Tagad jau ir arī nākošā publikācija, kas vienkāršākā, saprotamākā veidā-“vidusmēra latvietim”( Dombura studija) izskaidro pirmo – to “skandalozo”. Var jau būt, ka kļūdos, bet domāju, ka tie, kas pēc Curikas vārdiem-“izlasot šo rakstu ir nosprieduši, ka beidzot nu viens vecis ir pareizi pateicis un ies mājas sist sievas”, šo rakstu NAV lasījuši , bet gan informācija smelta no mēdiju saceltās ažiotāžas ar divām no konteksta izrautajām frāzēm-virsrakstu un to par čībām.
Ai, kā mums skandāli “garšo” …kā arī apliecina to, ka vienai daļai sabiedrības smadzenes darbojas nenoteiktu laiku ilgstošā atpūtas režīmā, nenoslogojot sevi ar tādām lietām kā domāšana,analizēšana, iedziļināšanās, izpratne un tml. Kārtējais apliecinājums tam, ka mums ir gana daudz “izglītotu, bet ne gudru cilvēku”.
Tajā pašā laikā komentāros ir daudz interesantu, saturīgu, dziļi pamatotu viedokļu, kurus lasīt ir ne mazāk interesanti kā VR.
No pēdējiem-varētu parakstīties zem katra vārda 216 SIEVA precīzi teiktā vārda, Uldis, Kaaspars. No agrākajiem- Vilnis, ABR, u.c. Domu par patreizējās izglītības sistēmas sabiedrībā savairotiem “izglītotiem muļķiem” jau atzīmēju. ..un,” ja no rīta, skatoties spogulī, nepatīk tā bālā sejiņa un loki zem acīm, tad nekrāso jau spoguli:))”
Bet pamattēma ir mūžsena un mūžīgi jauna- par vīrieša un sievietes atttiecībām,par savstarpējo lomu sadali ģimenē,par laulību kā institūciju, par ģimeni kā vērtību un arī par vardarbību.
Mūsdienu izteikti ārišķīgajā sabiedrībā, kad stipri vien sagrauta vērtību sistēma kā tāda, attīstoties civilizācijai, esam aizgājuši visai tālu no dabas un pasaulē izsenis noteiktās lietu kārtības, tajā pašā laikā maldoties un meklējot to īsto un pareizo risinājumu, atbilstošo šim laikam. Mums vairāk pieņemts runāt un cīnīties ar sekām, VR aicina aizdomāties par cēloņiem.
Nerunājot par problēmām, kas slēpjas aiz uzspodrinātas fasādes, nenozīmē to, ka problēma nepastāv un, lietojot strausa politiku, arī nepazudīs. Kā to risināt, kā par to runāt, tas jau ir cits jautājums. Bet vai VR būtu tik daudziem dzirdēts un kādam arī saklausīts, ja ne šis provokatīvais veids?
Domāju, ka lietas, kas sievietēm bija būtiskas feminisma pirmsākumos(juridiskās tiesības utt),mūsdienās nav aktuālas, jo ir vienkārši pašsaprotamas un slavenais KKK palicis pagātnē. Tad ko nu? Jāmeklē (jārada) jaunas problēmas un, protams, jābūt kādam vainīgajam (vīrietis). Godīgi sakot, sarkastiski uzjautrināja Dombura studijā ar VR, Curikas teiktais par to, ka sieviete strādā, uz viņas pleciem vēl ir mājas solis, labi jāizskatās, nu taču nogurst..Diezgan nožēlojami.Jāsaka, ka pietrūka vīrieša, kurš, piemēram, varētu žēloties, ka viņam ļoti garšo pankūkas, bet sieva(sieviete) tas neprot izcept. Var jau būt, ka man ir ārkārtīgi paveicies, bet nu nezinu es tādus pārus, kam būtu milzīga problēma ar mājas pienākumu sadali.
Tad visbeidzot par vardarbību. Par to šeit runāts daudz, gan par vienkāršiem un brutāliem paņēmieniem, kas ir vīrieša arsenālā, gan sociāli akceptētiem un izsmalcinātākiem paveidiem, kas ir sievietes rīcībā.
Tajos komentāros, kur rakstīts par to, ka bērnībā patēvs sitis māti,es saskatu dubultu vardarbību, gan patēva(vīrieša) pret māti, gan mātes(sievietes) pret meitu.Var jau meklēt attaisnojumus, bet izvēle tomēr ir un paliek sievietes ziņā.
Manas pārdomas gan ir mazliet citā kontekstā, proti, šobrīd,kad sieviete ir absolūti līdztiesīga visās jomās (nav ierobežota, var lemt un rīkoties), vajadzētu taču lietām sakārtoties un pasaulei klūt labākai un gaišākai. Bet, runāsim tepat par Latviju. Bērnu nami, kuros mīt arī dzīvu vecāku(arī māšu) pamesti bērni, pamesti, izkropļoti dzīvnieki utt. Vai emancipētai būtnei, ģērbtai kažokā, iespējams pat veģetārietei, sludinot feminisma idejas, ienāk prātā cik zvēriņiem tā ādiņa vardarbīgi novilkta..
Nu nepatīk man tā sievietes nabaga neaizsargātas nabadzītes un upura loma, nu nepiestāv tas mūsdienu sievietei. Ir gan izeja, gan izvēle un sarkanās līnijas novilkt ir sievietes ziņā.
Par vīriešiem – “katrs ērzelis ir ķēves dēls”.
Jā un par tiem
Pārdomas par un ap šo kņadu, “ārprātu”…
Pārdomas, emocijas, arī sarkasms, beigu galā tomēr viedoklis.
Manuprāt savu mērķi – rosināt domāt un aicināt uz diskusiju VR tomēr ir panācis. Tagad jau ir arī nākošā publikācija, kas vienkāršākā, saprotamākā veidā-“vidusmēra latvietim”( Dombura studija) izskaidro pirmo – to “skandalozo”. Var jau būt, ka kļūdos, bet domāju, ka tie, kas pēc Curikas vārdiem-“izlasot šo rakstu ir nosprieduši, ka beidzot nu viens vecis ir pareizi pateicis un ies mājas sist sievas”, šo rakstu NAV lasījuši , bet gan informācija smelta no mēdiju saceltās ažiotāžas ar divām no konteksta izrautajām frāzēm-virsrakstu un to par čībām.
Ai, kā mums skandāli “garšo” …kā arī apliecina to, ka vienai daļai sabiedrības smadzenes darbojas nenoteiktu laiku ilgstošā atpūtas režīmā, nenoslogojot sevi ar tādām lietām kā domāšana,analizēšana, iedziļināšanās, izpratne un tml. Kārtējais apliecinājums tam, ka mums ir gana daudz “izglītotu, bet ne gudru cilvēku”.
Tajā pašā laikā komentāros ir daudz interesantu, saturīgu, dziļi pamatotu viedokļu, kurus lasīt ir ne mazāk interesanti kā VR.
No pēdējiem-varētu parakstīties zem katra vārda 216 SIEVA precīzi teiktā vārda, Uldis, Kaaspars. No agrākajiem- Vilnis, ABR, u.c. Domu par patreizējās izglītības sistēmas sabiedrībā savairotiem “izglītotiem muļķiem” jau atzīmēju. ..un,” ja no rīta, skatoties spogulī, nepatīk tā bālā sejiņa un loki zem acīm, tad nekrāso jau spoguli:))”
Bet pamattēma ir mūžsena un mūžīgi jauna- par vīrieša un sievietes atttiecībām,par savstarpējo lomu sadali ģimenē,par laulību kā institūciju, par ģimeni kā vērtību un arī par vardarbību.
Mūsdienu izteikti ārišķīgajā sabiedrībā, kad stipri vien sagrauta vērtību sistēma kā tāda, attīstoties civilizācijai, esam aizgājuši visai tālu no dabas un pasaulē izsenis noteiktās lietu kārtības, tajā pašā laikā maldoties un meklējot to īsto un pareizo risinājumu, atbilstošo šim laikam. Mums vairāk pieņemts runāt un cīnīties ar sekām, VR aicina aizdomāties par cēloņiem.
Nerunājot par problēmām, kas slēpjas aiz uzspodrinātas fasādes, nenozīmē to, ka problēma nepastāv un, lietojot strausa politiku, arī nepazudīs. Kā to risināt, kā par to runāt, tas jau ir cits jautājums. Bet vai VR būtu tik daudziem dzirdēts un kādam arī saklausīts, ja ne šis provokatīvais veids?
Domāju, ka lietas, kas sievietēm bija būtiskas feminisma pirmsākumos(juridiskās tiesības utt),mūsdienās nav aktuālas, jo ir vienkārši pašsaprotamas un slavenais KKK palicis pagātnē. Tad ko nu? Jāmeklē (jārada) jaunas problēmas un, protams, jābūt kādam vainīgajam (vīrietis). Godīgi sakot, sarkastiski uzjautrināja Dombura studijā ar VR, Curikas teiktais par to, ka sieviete strādā, uz viņas pleciem vēl ir mājas solis, labi jāizskatās, nu taču nogurst..Diezgan nožēlojami.Jāsaka, ka pietrūka vīrieša, kurš, piemēram, varētu žēloties, ka viņam ļoti garšo pankūkas, bet sieva(sieviete) tas neprot izcept. Var jau būt, ka man ir ārkārtīgi paveicies, bet nu nezinu es tādus pārus, kam būtu milzīga problēma ar mājas pienākumu sadali.
Tad visbeidzot par vardarbību. Par to šeit runāts daudz, gan par vienkāršiem un brutāliem paņēmieniem, kas ir vīrieša arsenālā, gan sociāli akceptētiem un izsmalcinātākiem paveidiem, kas ir sievietes rīcībā.
Tajos komentāros, kur rakstīts par to, ka bērnībā patēvs sitis māti,es saskatu dubultu vardarbību, gan patēva(vīrieša) pret māti, gan mātes(sievietes) pret meitu.Var jau meklēt attaisnojumus, bet izvēle tomēr ir un paliek sievietes ziņā.
Manas pārdomas gan ir mazliet citā kontekstā, proti, šobrīd,kad sieviete ir absolūti līdztiesīga visās jomās (nav ierobežota, var lemt un rīkoties), vajadzētu taču lietām sakārtoties un pasaulei klūt labākai un gaišākai. Bet, runāsim tepat par Latviju. Bērnu nami, kuros mīt arī dzīvu vecāku(arī māšu) pamesti bērni, pamesti, izkropļoti dzīvnieki utt. Vai emancipētai būtnei, ģērbtai kažokā, iespējams pat veģetārietei, sludinot feminisma idejas, ienāk prātā cik zvēriņiem tā ādiņa vardarbīgi novilkta..
Nu nepatīk man tā sievietes nabaga neaizsargātas nabadzītes un upura loma, nu nepiestāv tas mūsdienu sievietei. Ir gan izeja, gan izvēle un sarkanās līnijas novilkt ir sievietes ziņā.
Par vīriešiem – “katrs ērzelis ir ķēves dēls”…
Es neesmu lasījusi šo rakstu. Salasījos tik virsrakstus un noskatījos Domburšovu. Ar vīru (pēc ilgas prombūtnes…) satikāmies un pārrunājām šo jezgu. Mēs sapratām par ko ir runa un atzinīgi novērtējām šādu soli no V.Rudzīša puses. Izlasīju interviju “Privātajā dzīvē” un vilka uz pinkšķi… Kā savaldīt savu trako iekšējo sievieti? Kā ieraudzīt un sajust savu mīlošo vīrieti. Kā cienīt un mīlēt viņu? Mūžīgi. Jau nedēļu gribu Viesturam Rudzītim pateikties. Un visbeidzot jāizlasa arī pats raksts…
Ar pārakmeņojošos pacietību joprojām ceru, ka manējā reiz teiks ko ļoti, ļoti līdzīgu.
Redzēju Domburšovu, tikai pēc tam izlasīju pašu rakstu.
Manuprāt, te viss skaidri un gaiši ir pateikts, nav pat zemtekstu. Patiesībā viss ir ļoti adekvāti, jautājums vien tāds, vai cilvēki paši spēj atzīt vienīgo patiesību, vai arī cilvēkiem labāk patīk slēpties aiz meliem un izdomātām versijām.
Esmu pati izgājusi elles ķēķi, bet neesmu droša, ka viss pārdzīvotais spēs manī atgriezt to personību, kāda biju agrāk.., Nav manī vairs tā naivā optimisma, reālisms palicis pesimistisks, jo ir joma, kur neesmu droša, ka varu paļauties uz savām sajūtām, kas līdz šim visās dzīves jomās bijušas mans labākais padomdevējs.
Nevajag nodzīvoties līdz kaut kāda veida testiem vai pārmācīšanai, labāk visu izrunāt laicīgi, arī nerunātāju vajag atvērt, citādi ar laiku, kad viņš apzināti vai neapzināti sāks meklēt palīdzību citur, var sabojāt pārāk daudz…
Laikam šī tēma ir aktuāla un ir vērts par to runāt.
Tieši Mozus ir tas stūrakmens, kas pagriezās ar muguru pret sievieti un tās īpašo lomu ģimenē. PATRIARHĀTS – ir kosmiskā nakts murgs. Latviešu t/dz skaidri norāda, ka divi (vīrietis un sieviete)devās kopdzīvē kā līdzīgs ar līdzīgu, kur katrs no diviem zināja savu lomu un veicamo caur tautas tradīciju un tikumu kopumu. Pie tā arī būs jāatgriežas – tur savā starpā līdzinātie nekaroja, bet jēgpilni dzīvoja Šai saulē paredzēto mūžu. Feminisms un visādi ismi sākās ar brīdi kad svešo Pasaules uzskatu uzspieda ar varu, viltu un zobenu, bet… ceļš ir atvērts uz gaismu un tās ir mūsu tautas dziesmas, kas ved kalnā, ne no kalna lejiņā. Novēlu to saprast katram un neiepīties neauglīgās diskusijās. Pasaule ir Dieva laista un mums ir jādzīvo pēc Dieva likumiem, kas visi rodami tautas dziesmās!!!
…var ari ar zinaashanaam ..ka jebkura domstarpiiba rodas .ja nav miilestiibas ..bezzheelastiibas patiesiibas starp kopaa esoshajiem …kursh iesleedz kompensaacijas mehaanismus..
..nospiezhanu..
manipuleeshanu..
..aizmuukshanu …
..jeb arii iemaaciities miileet ,,suutiit no sirds katrs savu kraasu pluusmu no sirds attveertaas …un ar sapratni kopaa attiistiitos ..sievietes par dievieteem ,,,viiri par radiitaajiem…
Ļoti labs raksts Rudzīša k-gs!
Paldies par labiem jautājumie, bet sievietēm, kas mīl savus vīrus, atbilde nav tālu jāmeklē.
Vīriešiem nevajag būt tik dumjiem lai apprecētu vai pārgulētu ar “maitu”. Tāpēc jau ir iepazīšanās laiks -lai iepazītu kādas ir sievietes vērtības un vai viņa spēs būt laba sieva. No kādas ģimenes nāk sieviete, kāda ir viņas māte, ko draudzene dara brīvajā laikā un vispār kāda ir viņas dzīves jēga, viņasprāt (ko viņa grib dzīvē darīt)? Visi šie jautājumi ir svarīgi!
Ir gudri vierieši, ir vīrieši, kas tādi kļūst, bet tie kuriem nav smadzenes – nav pelnījušie labas sievas un labas bērnu mātes! Dieva plāni ir neizdibināmi- varbūt izmirs ģimenes vērtību necienošas civilizācijas.
Paldies.
kas varēja iedomāt šito joku, ka vīriešu ne tikai patriarhālajā, bet saķīlētajā pasaulē (visi technikas brīnumi tak ir uz viņu pleciem), pienāks diena, ka būs jāpaceļas vīriešu tiesību aizstāvjiem (maskulīnisti?):)))
bet vispār no vīriešiem gan mēs varam prasīt atbildību ne tikai par datorspēļu, vardarbīgu filmu, bet arī par reālu karu iniciēšanu un pasaules samaitāšanu, jo tur jau pazūd tie bāleliņi, kuru vietā sievietēm bija jāvar savākt visu pasauli un tagad izrādās viņas pašas vainīgas, ka izaudzinājušas memmesdēlus.
Ko šitas pīpē?
Žēl ka lasi vārdus bet jēju neizproti.
Jezzus, cik daudz trako. Un sektas līderis visiem pa priekšu.
Liels paldies, MATIANA, ka paziņojāt man par DR ALASHIRA. Es arī vakar sazinājos ar DR ALASHIRA par savu problēmu, un viņš patiešām palīdzēja man atgūt savu draugu. Viss tiešām notika tieši tā, kā DR ALASHIRA teica. Tagad esmu tik laimīgs, ka mans puika draugs ir ar mani. Es nebiju gaidījis, ka tas notiks tik ātri, ka viņš mani mīl pāri manām cerībām .. liels paldies ALAŠĪRA .. tu tiešām esi lielisks cilvēks, lūdzu, draugs, ja ir kādas problēmas jūsu ģimenē Dr ALASHIRA var jums palīdzēt atgriezt jūsu laulību. normāli atdodiet savu bijušo mīļāko atpakaļ pie jums..
Varat arī sazināties ar DR ALLAM, ja ir kādas problēmas jūsu attiecībās.dralahalah@gmail.com vai whatsapp / viber +23408141787897 WHATSAP +23408115720823
Vai esat ticis apkrāpts? vai vēlaties to atgūt? izmēģiniet Global Funds Recovery Experts vietnē ( w w w. gfrexperts .com )
Viņi man palīdzēja atgūt 48 000 dolāru, ko es pazaudēju krāpniekiem. Izmēģiniet tos un atgūstiet savu naudu
Tādi šizofrēniķa mānijas murgi.