Pieredze ar piedalīšanos „100 grami kultūras” vēlreiz parādīja to, pie kā esmu jau pieradis. Astoņus mēnešus nespējot beigt cepties ap manām intervijām, katru reizi, kad šī tēma atkal no jauna paceļas, notiek viens un tas pats. Kāds kaut ko mēģina pateikt, bet citi ir tā aizņemti ar sevi un saviem pārdzīvojumiem, ka nav spējīgi dzirdēt. Turklāt vienmēr pazūd sarunas mērķis – ko mēs pūlamies atrisināt?
Ejot uz raidījumu, biju koncentrējies un mierīgs. Gatavs pajokot un apcelties. Brīvs savā teritorijā un gatavs pamainīt tās robežas. Man bija naiva cerība (tā nepiepildījās), ka varbūt runa būs ne tikai „par ētiku” (kas nekad nav par ētiku), bet arī par „Pilni pagrabi partizānu”, kas paskaidro skandalozajās intervijās pateikto. Man bija arī cerība, ka tiks izcelts šo jautājumu kultūras vai (un) latviskuma konteksts – arī tā nepiepildījās. Dīvainā kārtā tika ļauts griezties tai pašai vecajai un iestrēgušajai platei – pārkāpj tas Rudzītis ētiku vai nepārkāpj. Tikai jauni prokurori nākuši klāt un jauni izteiksmes līdzekļi. Nezinu – varbūt aicinās mani vēl kaut kur citur parunāties un ļauties tikt nobārtam citā versijā? Varbūt tas nekad nebeigsies un ilgs ne tikai astoņus mēnešus, bet astoņus gadus? Neskatoties uz to, ka esmu pateicis jau sen – neuzskatu sevi par „ētiski nevainīgu”, viss turpinās. Kādēļ?
Arī šajā raidījumā tā vadītāji nevis vadīja sarunu, bet pašizpaudās, sevišķi jau tas attiecās uz Kristīni Želvi, kas nebija pārsteigums – viņa Twitter vidē nesen bija favoritējusi tvītu par LPB norobežošanos no maniem publiskajiem izteikumiem, tātad viņai kaut kā ir svarīgi vērtējumi, nevis sarežģītā un nekad līdz galam neatklātā būtība, kas nav tikai no viena punkta aplūkojama. Kādēļ? Lai pieturētos pie kaut kā stabila? Kas gan tāds spēj būt?
Pirms raidījuma rakstīju tā vadītājiem par savām bažām – ka negribētos atkal iestrēgt kašķos par ētiku, aizskartajām sievietēm – tie līdz šim nekur nav aizveduši. Es nebiju pārliecināts, vai tiks sasniegts mērķis – runāt par sabiedrības briedumu, reaģējot uz šāda veida skandāliem. Tādu, kas ļauj tai izglītoties un meklēt. Man atbildēja, ka raidījums cenšas jau “izmuļļātas” lietas nemēģināt pasniegt vēl vienā mērcē, bet gan attīstīt tematu tālāk. Man teica, ka tāda aizvainota puiku/meiteņu kašķošanās nebūšot.
Tomēr bija. Un man bija jādomā – kā tad tā? Ne mirkli neapšaubot raidījuma vadītāju labos nodomus un profesionalitāti, nācās tomēr secināt, ka izmuļļātais tika muļļāts tālāk. Kā gan tā? Atkal par to pašu, ir tas Rudzītis pārkāpis ētiku vai nav. Ja jautājums būtu – vai viņš ir noslepkavojis, tad būtu attaisnojamas tās pūles un valsts naudas tērēšana. Bet te taču runa tikai par ētiku, kam nevar būt ne krimināl- ne civiltiesisku konsekvenču. Cilvēkam, kas grib kaut ko jaunu, nav iespējams vadīties no kādas organizācijas „vidēji aritmētiskā” viedokļa. Un organizācijas, kuras grib no tāda vadīties, zaudēs attīstības iespējas. Jo attīstība ir šodienas noliegums, skaties kā gribi. Cilvēks, kas gribēs ko jaunu, uzbruks vecajam, neizbēgami. Jautājums, vai organizācija to akceptē.
Manuprāt, ir smieklīgi tā nekrofīli turēties pie kaut kādiem no citurienes pārņemtiem kanoniem, redzot, ka tie īsti neatbilst šodienas vajadzībām. Tomēr visu to nolīdzināt ar zemi arī nav lielas jēgas. Kā attīstīties? Vajadzīga teorētiski vispārinoša diskusija par to pašu ētiku psihoterapijā. Kas nenotiek. Bet ne no manas puses – esmu divus rakstus par to uzrakstījis. Vēl vienu ir uzrakstījis Vents Sīlis, bet viņš nav psihoterapeits. Kur tad ir tie mūsu gudrinieki, kas gatavi ne tikai pa kaktiem burkšķēt, bet arī uzrakstīt argumentētu viedokli un zem tā parakstīties?
Ir redzams, ka ar savu publisko paziņojumu, norobežojoties no manis, Latvijas Psihoterapeitu biedrības Valde ir pārkāpusi to ētiku, par kuru pati it kā cīnās. Tā ir nodevusi savu biedru publiskai un neprofesionālai iztirzāšanai, neskatoties uz to, ka LPB Ētikas komisija to nav sankcionējusi. Pieņemot publisku paziņojumu, kurā atturās no publiskiem paziņojumiem, kurus tomēr pati sniegusi, tā kļūst ne tikai smieklīga. Nožēlojama, saputrojusies, bez pieturas punktiem.
Vispār jau šī šķiet pilnīgi bezcerīga aina. Vienīgā šķietamā izeja – aizmirst par šim mēsliem un mēģināt darboties tālāk. Tomēr tā nav gluži vienīgā iespēja, ja neaizmirstam par emocionālo fonu, ar kura aplūkošanu sāku šo ierakstu. Manis paceltie jautājumi par sievietes vietu modernajā ārpusģimenes telpā rada tādu trauksmi, kuras iespaidā racionāla spriešana nenotiek. Tas ir secinājums, kam ir vērtība.
Acīmredzot jautājumi par sievietes vietu mainīgajā pasaulē ir aktuāli ne tikai racionālā plāksnē. To uzdošana skar kaut ko daudz dziļāku nekā tikai psihes apzinātās struktūras. Tie trāpa pa pašiem identitātes pamatiem, sašūpo tos. Nevajag mānīt sevi, sakot, ka še viss ir tikai racionāls. Un ka sašūpošana liecina par uzbrukumu sievietei – tā nav. Sašūpošana liecina par sašūpošanu, par sievišķās identitātes pārlūkošanu un jautājumu uzdošanu tās sakarā.
Šeit mums jāatgriežas pie pieminētā sabiedrības brieduma vai tā neesamības.
Ja es saku – sievišķā identitāte – es nedomāju kaut ko ļoti dziļu un arhetipisku. Tikai to, kā sieviete un ar viņu saistītais sociums uztver gan modernos, gan arhetipiskos izaicinājumus. Var teikt – sievišķā nedrošība pašai par sevi šajā pasaulē. Tad, kad viņa ir ieguvusi divas augstākās izglītības, precējusies, šķīrusies un atkal precējusies, mēģinot kaut kā savilkt kopā bērnus no divām laulībām un visu to ārprātu, kas tajā ir, tikusi pie kaut kādas naudas, šis Rudzītis pasaka, ka (viņa tā to dzird) „viss, ko tu dari, ir nepareizi” (N. Ikstena „Dzīves svinēšana”). Protams, ka viņa bļaus un metīs tam Rudzītim ar ķieģeli.
Man šķiet, visinteresantākais šajā vēsturiskajā momentā ir tieši tas sievišķais pārdzīvojums, kas bija jūtams gan raidījumā, gan daudzās citās „diskusijās” par šo tēmu. Ja mēs varētu pietuvoties šī pārdzīvojuma izpētei, no tā varētu rasties liels sociāls labums. Šis pārdzīvojums ir tikai manis augšā uzcelts, bet vēl nesaprasts. Tam nav tieša sakara ne ar intervijām, ne „Pilni pagrabi partizānu”, tas pastāv pats par sevi. Bet kā jau viss sievišķais, tas ir neverbalizēts un tādēļ nesaprotams. Bet – var tāds nebūt, ja gribēsim.
Es ne par ētiku, kas pati par sevi ir visai jauka, droši vien. Diemžēl šajā tirgus laukumā tā tiek izmantota un viņas vārdā visādas cūcības darītas. Par laimi, neapzinātas.
Komentāri
Ceturtdien nudien trūka vārdu, bet ar pāris dienu distanci nākas secināt, ka “100g kultūras” vadītāju tēmas pārzināšanas līmenis šoreiz bija tikai nedaudz ekstrēmāks kā parasti.
Savulaik Petrenko labi pārzināja teātri un Jundze literatūru. Viņu ieskriešanās periods bija visai ilgs, mocoties ap raidījuma hronometrāžu un reklāmas paužu pieteikšanu, bet brīdī, kad viņi arī to jau veica profesionāli, abi no 100 g kultūras studijas pazuda. Neesmu dzirdējusi skaidrojumu, kāpēc.
Raginskis it kā pārzināja mūziku, bet diemžēl ne reizi nedzirdēju viņu izsakot savu viedokli līdz galam, jo duetā ar Želvi viņam bija atvēlēta pusvārdā apklusināmā dēla loma. Lomu sadalījums ar Terzenu nebūs tik pašsaprotams, pieļauju, ka viņu aizkadrs ir gana interesants, kadrs gan diemžēl vēl ne.
Želve it kā pārzina kino, bet viņas viedoklis (piem. diskusijā par Nacionālo Kino centru) mēdz būt tik partejisks, ka būtu pieņemams diskusijas dalībniekam nevis moderātoram. Terzens, šķiet, nepārzina nevienu tēmu, bet kāds LTV laikam uzskata, ka radio ziņu moderātors pratīs moderēt arī kultūras diskusijas. Laiks rādīs.
Attiecībā uz pašu diskusijas saturu un formu – tagad iestājusies tā dīvainā situācija, ka tiem argumentiem, kuriem neesmu noticējusi Viestura tekstos vai atpazinusi savos partizānu slēpņos, tiek piedāvāts tik mežonīgi bagātīgs ilustratīvais materiāls, ka gan uzjautrinoši, gan arī nedaudz baisi vienlaikus – un tā kā 100g kultūras bija arī vizuāls materiāls, tad tas bija īpaši iespaidīgi.
Pozitīvais – labi, ka vizmaz Terzenam nebija lūpas tūtiņā 😀
Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …
“Te Paula, Viestura meita… Turpmāk es palīdzēšu Viesturam mājas lapas pārvaldīšanā…”
vai manu vai …
Redzi, bumbulīt, atšķirībiņa ir tāda: ja tev ir privātais bizness, un tu iesaisti dēlu vai meitu, un jums rodas interešu konflikts, tad tu vienkārši pats arī par to atbildi ar veiksmi savā biznesā un ienākumiem. Bet, ja tu esi valsts struktūrā, tad interešu konflikta gadījumā zaudējumus gadiem ilgi segs nodokļu maksātāji, kuri par interešu konflikta esamību bieži nemaz nezina vai, ja zina, nespēj to ietekmēt.
Un kā paliek ar Rudzīša izteikumu nodarīto kaitējumu sabiedrībai? Kā grasāties kompensēt to visu?
Par sievietēm-profesionālēm:
“Jūs gribat teikt, ka sieviete, ieejot kādā profesionālā laukā, pazemina šī lauka vērtību un tāpēc vīrietis aiziet?
– Jā, jo viņai svarīgāk par vajadzību pelnīt ir būt cilvēkos. Ar to viņa sabojā biznesa ētiku un vīrietis nevar neaiziet, jo sieva un bērni mājās prasa ēst. Jā, vīrieši jau teiks – mums patīk, ka te sieviete staigā un kustina dibenu, bet līdz ar to var gadīties, ka kādā brīdī biznesā uzvar nevis piedāvājums, kurš ir lētākais, bet tas, kur figurē kāds dibens.”
– Bet sievietes tikai tagad biznesā ir kļuvušas sievišķīgākas. Piemēram, septiņdesmitajos viņas pat ģērbās kā vīrieši, lai neakcentētu dzimumu.
– Sievietes vienmēr grozīs acis un kustinās dibenu – tas notiek neapzināti.
– Tā vietā, lai būtu mājās un dzemdētu bērnus, viņas dara pavisam ko citu. Tāpēc jau ir tik slikta demogrāfiskā situācija. Dzemdēt – to var izdarīt tikai sieviete, bet viņa tā vietā iet uz kaut kādu biroju pārcilāt papīrus.
Bet sievietei ir savas dotības biznesā. Un. ja viņa strādā kopā ar vīrieti, viņi papildina viens otru. Arī bizness varbūt var palikt cilvēcīgāks, piemēram, ne tik alkatīgs.
– Skan ļoti labi, bet praksē tā nenotiek. Tur, kur ir vīrieši, tur ir tikai matemātika. Izdevīgi, neizdevīgi. Un tā biznesā jābūt. Bet sieviete var manipulēt, darīt visu, kas sajauc tirgu. Pieņemsim, priekšnieks ir nulle, visu dara sekretāre. Tātad nevis vienosimies ar priekšnieku par to, kas ir izdevīgi, bet aiznesīšu viņai rozes, uzaicināšu uz operu un panākšu savu. Un tas skaitīsies bizness.
… vienkārši vīrietis ir tuvāks apziņai un objektīvai realitātei (prātam). Sieviete tuvāk zemapziņai un subjektīvai realitātei (jūtām). Bet prātam ir jāvada jūtas, nevis otrādi. Līdz ar to, ja sievietei kaut kas nav skaidrs, viņai jāprasa savam vīram. Tas ir pamatprincips.
Par sievietēm politikā:
– Ja sieviete politikā ir kā izņēmums, tad tas uzlabo asinsriti, taču, ja šī parādība kļūst par likumu, tad tas noved pie negatīvām sekām (…). Sieviešu pasaule ir citāda – caur skatieniem, simpātijām, antipātijām. Tā ir neobjektīvāka.’
– Ja publiskā politikā ir liels daudzums sieviešu, tad tas nozīmē, ka galvenā lemšana notiek kaut kur citur. Ārpus publiskās politikas. Vai tad Saeimā maksā tik daudz, lai tur kārtīgs vecis varētu iet strādāt un pelnīt? Bet sievu gan varētu tur aizsūtīt, lai pasēž interesantā kompānijā. Mēs tur ar čomiem sarunāsim, kā ir jādara, un pateiksim viņai, kā jābalso. Prognozēju, ka ar katrām vēlēšanām sieviešu īpatsvars Saeimā pieaugs un, kad tur būs vairāk nekā 50% sieviešu, tad atklāsies, ka tai Saeimai nav nekādas jēgas.
Par politiķiem:
‘Ar viņiem viss nav kārtībā. Viņi domā, ka ir veseli, bet patiesībā iet politikā, lai ārstētos. Jaunās politiskās vides viens no simptomiem ir tas, ka starp politiķiem ir ļoti daudz psihopātu, kuri nesaprot atšķirību starp to, kā viņi jūtas, un to, kas notiek patiesībā.’
“Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …”
Marī
*********************
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Ja ir valsts resursi, kurus jāpatur, arī vieglāk var uzlaist VID, to pašu pieminēto tiesībsargu, pat Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
ECT daudzas lietas ir šitādas, kur kāds vnk nevarēja kādam citam muti aizbāzt, bet baigi gribēja.
Nu tad daudzās mammas nāca palīgā un dievietoja uz velna paraušanu.
Jā, kāds šausmīgs “kaitējums sabiedrībai”, nabaga sievietes, nabaga es, vai, vai, vai…
Man bija “kaitējums” skatīties uz L. Curikas pliko dibenu. Esmu tikli audzināta kristietībā 😀
Un kas?
Ja nopietni, viņai tak nav 15…
Groteski, Viestura vārdiem runājot.
Mhm, es ar baudu ilustrācijas tik sen apzināt sāktiem partizānu slēpņiem.
Tik teikšu vēlreiz – lūdzu ne par manu naudu!!!!
Un…mani arī pārsteidza redzētais Sīļa habitus. Nu vairs nebrīnos, ka viņš uz Rudzīti dusmīgs (lasi – greizsirdīgs), jo nav ne vīrišķīgs, ne gudrs, ne…kā. A Rudzītis ira. Un visi to tagad zina 🙂
Re, kā interesanti, Želve, izrādās, ir laikojusi LPB norobežošanos. Man likās, ka viņa vismaz par 60 % ir pozitīvi noskaņota.
Vispār ir labi zināt raidījuma rašanās fonu: ka tas nebija domāts, lai diskutētu par ētiku un diskrimināciju, bet gan, lai runātu par pašu tēmu. Man raidījuma laikā likās, ka Viesturs drusku naivi pāris reizes iesāk it kā atvērtu sarunu — gribējās teikt: “Nu, priekš kam, vai tad Tu neredzi, ka tagad nedrīkst atvērties, jo tie tikai skatās, kā uzbrukt, un izmanto katru sarunas niansi?” Bet izrādās, ka tieši tāds bija plāns — runāt par lietu. Vēl man liekas, ka Terzens jau gan ik pa laikam centās ievirzīt sarunu radošākā gultnē, piemēram, jautājot, vai Viestura pieredze nav augsne zinātniskai izpētei. Kad nu no raidījuma nekas vairāk nesanāca kā kārtējā diskusija par ētiku, viņš meistarīgi nostūrēja līdz normālam noslēgumam: lai jezga izbeigtos, ir jāpārtrauc diskusija par ētiku, jāizlasa Viestura grāmatas un jāsāk runāt par lietu.
Tikai, nu jā, vai tas tiks darīts… Varbūt ar laiku. Palasot evaņģēlijus, var redzēt, ka Kristus arī cenšas runāt par lietu, bet pārsvarā iznāk tikai razborkas par to, vai viņam ir tiesības runāt to, ko viņš runā. It īpaši to var redzēt Jāņa evaņģēlijā. Tāpēc tas, ko teologi no Bībeles par Kristu ir izvilkuši, lielākoties ir tieši no tā, kā veidojas šie konflikti un kas tajos atklājas.
Nu, ja jau analizējam pašu konfliktu un lietojam to kā materiālu — lai iet viens mirklis no raidījuma. Želve sākotnēji ir visnotaļ pozitīvi noskaņota. Vai ir iespējams atrast objektīvu iemeslu secinājumam par diskrimināciju, pie kā viņa nonāk? Es sajutos līdzīgi tam, kā jau te kādu brīdi atpakaļ teicu: sazin, kas neiepatikās pēc tam, kad Viesturs pastāstīja par sievietes lomām. To laikam zina tikai Želve pati, tas ir subjektīvi un tieši ilustrē Viestura apgalvojumu, ka sievietes ir subjektīvākas:
***
GT: Linda, jautājums jums. Vai jūs uzskatāt, ka Rudzīša kungs ir pārprasts? Jūs, šķiet, izteicāties, ka viņš nav revolucionārs, bet gan reakcionārs.
LC: Viņš tiešām ir. Tā balstīšanās mitoloģijā un dažreiz arī Bībelē — piemēram, ja sievai ir kāds jautājums, tad tas jāuzdod vīram. Arī baznīcā mēdz teikt, ka Dievs runā ar vīrieti, un tad sieva uzdod jautājumus vīram.
Bet es domāju, nez vai tā ir apzināta vai neapzināta rīcība — uzrakstīt tik vispārināti un cilvēkiem tik nesaprotami, tad uzlikt dažus skaļus virsrakstus, un tad cilvēki piepilda to tekstu ar to, kā viņi ir to sapratuši. Vai tā ir apzināta vai neapzināta rīcība?
VR: Vai jūs esat izlasījusi to grāmatu?
LC: Es jūsu blogus esmu izlasījusi; es saprotu, ka grāmata ir bloga ieraksti vienkārši.
VR: Grāmata ir ļoti ievērojami pārstrādāta.
KŽ: Vai tā tad nav, vulgarizējot, cilvēku problēma, ka viņi nesaprot, kas tur ir rakstīts?
GT: Jā, nepietiek, varbūt, tās izglītības un inteliģences, lai šādā dziļumā ienirtu, kā Rudzītis raksta?
LC: Tas varētu būt tā, ja citi filozofi Latvijā un ārvalstīs teiktu: “Šis ir ģeniālākais, kas ir pēdējā laikā radīts; Viesturs Rudzītis ir mūsdienu Kirkegors,” bet tā īsti nav, visi no viņa novēršas.
GT: Nē, domas taču dalās, palasiet komentārus.
LC: Šeit ir, manuprāt, loģikas kļūda: “Ja es esmu nesaprasts, tātad esmu ģēnijs.” Tas ne vienmēr un ne obligāti tā ir. Var gadīties, ka tu esi nesaprasts tāpēc, ka īstenībā neko gudru neesi pateicis. Mēs nekad to īsti nevaram zināt.
VR: Bet jūs galīgi to nevarat zināt — jūs neesat lasījusi.
LC: Nu, es jau teicu — es diezgan daudz lasu jūsu blogus, un, teiksim…
VR: Bet jūs neredzat šo sistēmu, kā tur ir sakārtots.
LC: Tā ir diezgan liela iespējamība, ka es neredzu šo ģeniālo sistēmu.
VR: Turklāt tur ir arī viens raksts, kur es runāju par sievieti terminoloģiski. Latviešu valodā vārds ‘sieviete’ un arī ‘vīrietis’ ienāca tikai 19. gadsimtā. Cilvēki līdz tam ļoti labi tika galā ar lomu vārdiem: ‘sieva’, ‘māte’, ‘meita’, un tad tas bija daudz nepārprotamāk. Tagad, kad mēs sakām ‘sieviete’, viens domā vienu, otras domā vēl kaut ko citu, un beigās iznāk diskriminācija.
KŽ: Kā jūs domājat “viens domā vienu, otrs domā kaut ko citu, sakot ‘sieviete’”? Nē, Rudzīša kungs, es teikšu, man liekas arī, ka tā jūsu pārprašanas problēma ir tas, ka jūs ārkārtīgi vispārināt, arī, piemēram, — skatoties jūsu darbu citātus — šis vispārinājums ir diskriminējošs. Piemēram, jūs sakāt:
“Tā vietā, lai būtu mājās, un dzemdētu bērnus, viņa, sieviete, dara pavisam ko citu. Tāpēc jau ir tik slikta demogrāfiskā situācija. Dzemdēt — to var tikai sieviete, bet tā vietā viņa iet uz kaut kādu biroju pārcilāt papīrus un patiesībā sieviete nav pārņemta ar darbu, viņa ir pārņemta ar attiecībām.” Neanalizēsim šo piemēru, bet jūsu izteiksmes veids, vispārinot, ka sievietes darbs — tas nav nopietni (pārcilāt papīrus) —
LC: Un grozīt dibenu!
— tas ir vispārinājums.
Kas, iespējams, — aizvainojošs, varbūt no katra personīgajām sajūtām, bet diskriminējošs, manuprāt gan.
***
Nu, lūk. Ja jau nebija skaidrs, kāpēc nejautāja? Kāpēc tā vietā izteica secinājumu par diskrimināciju?
Rudzītis pats ir vainīgs, tik ilgi nomelnoja cilvēkus, ka beigās izcēlās skandāls. Dīvaini, ka tik dižens psihes dzīļu pārzinātājs nesaprot elementāru lietu, ka apsaukāšanās nomelno ne jau tos, ko apsaukā, bet gan pašu provocētāju. Kāpēc tad tagad pārsteigts un apvainojies? Pats taču ir rūpīgi strādājis pie tā, lai tagad viņu uzskatītu par ķertu un vairs neņemtu par pilnu.
Vispār jau jābrīnās, ka neviens nav vērsies par šo visu pie Tiesībsarga. Tiesībsarga likums tiesībsargam cita starpā nosaka arī šādu funkciju: sekmēt vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu.
http://www.tiesibsargs.lv/par-mums/tiesibsarga-institucija
Cilvēki ar zemu pašapziņu daudzas lietas interpretē kā uzbrukumu, kaut arī tās nav tā domātas; vai, kā šinī gadījumā, domātas par labu pašai sievietei.
Oi, tikai pēc tam iedomājos: ja jau sarunāts bija, ka raidījums būs par tēmu, nevis par to, kāpēc par tēmu nedrīkst runāt, tad taču bija jābūt pilnīgi citiem jautājumiem. Bet jau no paša sākuma Želve nodefinē, par ko būs raidījums: “Kādi īsti ir Rudzīša publiskie izteikumi — vai tie ir diskriminējoši, vai tie nav ētiski, vai tie ir vienkārši provokatīvi — par to runāsim šodienas raidījumā.” Seko atbilstošs sižets ar par/pret ētikas pārkākumu/diskrimināciju, un tad arī pirmais jautājums T. Vanagai: “Vai Rudzīša kunga publikācijās un darbos, kurus, es pieļauju, jūs esat lasījusi, ir pārkāptas kādas ētikas robežas?”
Tā ka pilnīgi apzināti arī raidījuma vadītāji ir ignorējuši norunu. Es gan nevaru iedomāties, kā viņi būtu varējuši izstrādāt sižetu un jautājumus par tēmu, par kuru nav ne jausmas pat Vanagai, kur nu vēl viņiem.
Personīgi man šis raidījums izraisīja skumjas pārdomas par to, ka Latvija ir maza, konkurences nav, un, attiecīgi, profesionālajās biedrībās lielas tieksmes pilnveidoties arī nav. Labāk nejaukt ūdeni un nelekt laukā no kolektīva. Esmu šo ainu ne vienu vien reizi redzējis
Pēc raidījuma noskatīšanās vairākas reizes noklausījos veco labo https://www.youtube.com/watch?v=chnBLPTL064
Trāpīga analoģija, Kaspar, jā, tālu aizgāja brālis….
Man pēc tiem gramiem radās asociācija ar kinofragmentu par ideoloģijas kaisli sievišķā izpildījumā
http://www.youtube.com/watch?v=C7IGVCR6bo4
Oho, kāds upurēšanas rituāls ar visu dismemberment, pēc kura visi brīnās, kā tas varēja notikt. Īstenībā ir pat redzēts…
+1 video analoģijai.
Vienai problēmas ar dibeniem, otra lielās ar to, ka mana biedrība ir labāka par to otru, jo mēs, redz, publiski V.R. nemetām lauvām. Joh.
L.Curikai gan nelikās loģikas kļūda salīdzināt “nošausim ebrejus” ar “Āboltiņai galva deg”. !? Un pie replikas; “..jūs varētu vēlreiz uzdot jautājumu?” kļuva pilnīgi skaidrs, ka, Linda, palasi taču grāmatas!
Vispār jau, dārgās sievietes, ja jūs gadījumā vismaz 2 000 gab. neesat aptaujātas, tad Jums ar steigu jāmet ārā visādi Cosmo, Ievas, Lilitas, kur ir pilns ar šovinistiskiem rakstiem par to kā Jūsu neveselīgā dzīvē ir veicinājusi olnīcu cistu vai arī Jums tiek piedāvāti 10 labākie viedi kā apmierināt vīrieti. Provokācija! Man nav ne olnīcu cistas (pie diezgan neveselīga dzīvesveida) un es protu apmierināt vīrieti 100 veidos. Kurā ētikas komisijā man sūdzēties?
Viesturs ir malacis, jo spējis pacelt un iekurt tādu ugunskuru, kas deg ar visu uguns spektru liesmām un ik palaikam tam kāds varēs piemest malku un tas turpināsies gadiem.
Viesturs vietām apraksta Varu , Sievietes Varu, kura ir uzsākusi uzvaras gājienu nu jau pēdējos gadsimtos…. Domāju, Viesturs savās provokācijās vai domās ir vēlējies divkauju (domu, vārdu apmaiņu…) ar kolēģiem, sabiedrības daļu, taču tai vietā, lai paceltu cimdu un pieņemtu izaicinājumu, kas būtu teiksim”Vīrišķīgi” un diskusija notiktu. Tiek izteikts viedoklis, ka tas nav ētiski mētāt savus cimdus pa zemi un saukt kādu uz divkauju, ka tas nevienam nav vajadzīgs, jo ir labi kā ir mūsdienu sievietēm to nevajag un vispār tās viss ir safantazēts, kāda varbūtēja rakstnieka domu lidojums. Un tai pašā laikā divkauja ir jau pieņemta ”Sievišķīgā” manierē, kad smaidot tējā ielej indi vai dunci mugurā iegrūdīs pēc itkā jauka seksa, kad partneris ir zaudējis modrību un ir iesnaudies….
No juridiskā viedokļa nekāda diskriminācija nav saskatāma, nav ne tiešas, ne netiešās diskriminācijas, nav aicinājuma uz diskrimināciju, nav personas aizskaršanas, nav negatīvu seku.
Ja kāds ir iemācījies vārdu diskriminācija, tad tas vēl nenozīmē, ka tā notiek arī gadījumos, kad priekšnieks liek nostrādāt darba dienu kārtīgi līdz beigām.. vai policists aizrāda sievietei, ka automašīna stāvvietā jānovieto taisni, jo viņa ir autovadītājs.
Šajā gadījumā ir personīgās emocijas sajukušas ar diskrimināciju.. jeb Viestura sacītais izraisa sajūtas, ka sieviete tiek pazemināta, nu vai diskriminēta. Lai atrisinātu šo kāzusu, i profesoru nevajag, pietiek ar juristu parasto. Lieta izbeigta, sakarā ar prasītāja alošanos savās sajūtās un realitātē.
Biju ielikusi šitādu komentāru, bet brīžam viņu redz, brīžam neredz.
Tā nu ielieku otrreiz.
2.1.3 Dace 21. Sep 2014
“Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …”
Marī
*********************
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Biju ielikusi šitādu komentāru, bet brīžam viņu redz, brīžam neredz. Šķiet, ka tikai es redzu.
Tā nu ielieku atkārtoti.
2.1.3 Dace 21. Sep 2014
“Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …”
Marī
*********************
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
[Šī ir 7. komentāra 1. daļa. Pats 7. komentārs ir 2.daļa.]
“Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …”
Marī
*********************
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu: Skatīt
Un, lūk, cenrādis: Skatīt
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Man šķiet, ka jums, Viestur Rudzīti, nevajadzētu tik daudz iedziļināties tajā faktā, ka visi “cepās” par jūsu skandalozo janvāra interviju (godīgi sakot, es par to uzzināju tikai jūlijā un domāju, esmu pārliecināta, ka daudzi man pazīstami vispār pat nenojauš ne par jūsu, ne par jūsu intervijas esamību.)
Mans ieteikums jums- Dariet to, ko jūs jau dariet, jo jums ir tiešām interesanti novērojumi ( ja tos tās var saukt), kuros ir LIELA daļa taisnības ( tāpēc arī cilvēki tā “cepas”) + pieturieties pie principa (kā Rēzija Kalniņa reiz teica 1 intervijā) : “Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
Lai izdodas!
un aizstāvēt V.Rudzīti no viņa paša pat viņa paša domubiedriem ir Upuris. Skat, grūpija un vienīgā, kura Saprot – Rurve-Bozīte izdzēsusies no soctīkliem. Kā gan tagad mērķauditorija 15+ uzzinās par Pareizu Attieksmi pret Prada somām, kā palīdzēsim atrast 2004. gada šampanieti provinciālajā Rīgā; kā vienmēr zināsim, kā pareizi atspoguļot Latvijas medicīnas postažu, jo Ģimenē ir Zināms.
Arī Ansim -J-S neklājas viegli, pēc kaujas jāšķiras no 1987. gada rumaka u jāklusē.
Biedrības biedrus iesaista monologā, uz kuru neviens neatbild, jo kāda gan jēga ir diskutēt, ja Meistars, kurš ir Pionieris vienlaikus nav lasītājs, ir drīzāk rakstītājs, ko nevar noliegt.
Un skumja bija diskusija LTV (nemaksāšu nodokļus šomēnes, lai viņiem netiek) un skumji tajā bija visi viesi, arī Cilvēks Baltajā. Pirmkār, došu labu padomu, būtu laiks zināt, ka balts uzvalks kungus nerotā, otrkārt, rozā krekls- nu par kādu harizmu un Vīrieša Vārpas Vadību mēs varam dzirdēt no sievasmātessapņa rozā kreklā.
Un trešais, tas ir fundamentāli un neatgriezeniski. Meistara, kurš Raksta nevis Lasa, viņa BALSS. Balss produkts, faktiski. Balstele. Lūk, vājākā vieta mūsu Ahileja cīpsolojumā, turklāt, te nepalīdzēs arī supervīzija. Ar tādu tercotu tenoriņu, skaidra lieta, ir jāklausa un jānīst sievasmāte vienlaikus, jo citās kaujās nenokliegsies sadzirdēts un nesasauksi kara pulkus, vien spindzeles Balzaka vecumā uz to saskries Valmieras bibliotēkā. Un jāraksta un jāprovocē, lai vismaz kāds pamanītu. Vārgulīga balstiņa – tas ir sliktāk kā nepareiza sievas izvēle.
Lai rudens apglezno mūsu sapņus, cerības un cīņas un apžēlo mūsu vokālos korpusus.
A Tu negribi izdzēsties no šejienes? .. doties pati uz supervīziju, un beigt blamēt parējos Latvijas psihoterapeitus “aiztāvot” viņus. Vari arī uztaisīt kādu smilšu figūru, kādu lauku sētu nu vai teiksim dinozauru kaujas.. kārtīgi izjandelēties ar viņiem, tad nodziedāt piecus tritonus savā, altus hibritus balsī, pārgriezt interneta kabeli, vai izvārīt rūteri.. Ak, nabaga visi, kas nesaņems Tavus nākammēneša nodokļus.. Es jau jūtu ar to saistītas problēmas, noteikti, ka Tevis dēļ vēl kāds izdzēsīsies no sociālajiem tīkliem.. Tomēr Tavi padomi.. kā vienmēr skar apģerbu.. Tas ir tik dziļi, tas ko Tu saki..tik radikāli. Baltais nepiestāv vīrietim,…tā tik ir Amerika..
a kas piestāv sievietei? Zini, kas? Eu ….Sieviete ir skaista plika, tas ir arī viss!
Klau, Spīdola, nu kas ir ar tevi?
Izvārīt routeri 😀 😀 😀 Labāk vairs nevar pateikt
Ola jau spīd!
Kokam divi gali (trešais tev pa pieri… nu, nē jau). Viens gals ir latviskā riešanās, un otrs ir latviskā klusēšana. Nez, vai bija jāklusē, kad suņiem pievienojas arī karavāna, par kuru tu domāji, ka tie ir tavējie — profesionāla organizācija (LPB). Uztaisīja divus nejēdzīgus norobežošanās paziņojumus, savu biedru pat iepriekš neinformējot, nemaz nerunājot par iepriekšēju sarunu par šo tēmu. Un vai mums nebija jāzina, ka raidījuma organizētāji Viesturu ir maldinājuši, solīdami, ka tēma nebūs kārtējā neprofesionālā razborka par ētiku, ko vienā teikumā varētu pateikt “kā tu tā drīkstēji”? Tā ka jādomā gan par darbu, gan par aizsardzību. GDA…
1. Karavāna ir Rudzītis un fanu pulciņš. Suņi ir visi pārējie.
2. Man likās, ka Bryuvers ir jaunietis, bet, ja nu zina, kas ir GDA, tad arī ir jaunietis, tikai citas pakāpes jaunībā.
Un kurai no 1. punktā minētajām grupām Tu piederi? Karavānai (=fanu pulciņš) vai pārējiem (=suņi)?
Kādam ir vai nu daltonisms, vai aplami TV iestatījumi.
Tas par to rozā kreklu un balto uzvalku. Balts gluži nebij, un rozā ne tik…
A moš rozā brilles 😀
[7. komentārs bija tikai daļa no vesela komentāra.]
“Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …”
Marī
*********************
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Šajā rakstā 2 ļoti trāpīgas rindas –
“Acīmredzot jautājumi par sievietes vietu mainīgajā pasaulē ir aktuāli ne tikai racionālā plāksnē.”
– PILNĪGI NOTEIKTI! Un par to arī visiem cepiens, jo, lai arī man nepatīk vispārinājumi, es par nevienu izteikumu neceptos 8 mēnešus ilgi. Nu, ja vien to nebūtu pateicis Romas pāvests vai vēl kaut kāda globālāka persona, kas pārstāv milzu daļu no pasaules…. Viesturs var teikt ko grib, ok, kādu mirkli man tas nepatiks, nu bet lai taču viņš runā ko grib… Visi kaut ko runā. Bet aktuāla tā tēma ir, tāpēc cepiens.
“Man šķiet, visinteresantākais šajā vēsturiskajā momentā ir tieši tas sievišķais pārdzīvojums, kas bija jūtams gan raidījumā, gan daudzās citās „diskusijās” par šo tēmu. Ja mēs varētu pietuvoties šī pārdzīvojuma izpētei, no tā varētu rasties liels sociāls labums. ”
– PILNĪGI NOTEIKTI! Tā tēma ir aktuāla un šie pārdzīvojumi ir aktuāli. Kur sievietei atrast savu vietu? Darbā, ģimenē, attiecībās? Ziniet, bieži taču sieviete ir nevienam nevajadzīga. Latvijā vairums sieviešu ir aktīvas un iegulda maksimumu pūļu jo vēlas kaut kādu rezultātu (GANDARĪJUMU, PRIEKU UN ATZINĪBU) vismaz kādā no jomām… Un gauži raud, kad kāds pasaka ko vispārinātu un negatīvu par viņām, pat ja tur ir kāda daļa patiesības. Par ko man tā ķenga? Es taču rīkojos cik vien labi spēju…. (Pat ja sirds nojauš, ka daļa patiesības tajā Viestura teiktajā ir).
Ilze, super! Paldies par ierakstu.
Tā 100 g kultūra bija vērtīga dēļ viena teikuma jeb salīdzinājuma – Bendes meitiņas un Dievmātes pretnostatījuma. Par to domāju.
Negribu iet gulēt. Varbūt lai paildzinātu savu rītdienas brīvdienu. Varbūt tāpēc, ka visi guļ un man beidzot ir vienatne. Beidzot laiks sev. Tik maz. Tik maz. Un nav spēka sev. Pat negribas aizceļot savās sajūtās par bezgalību.
“Tā 100 g kultūra bija vērtīga dēļ viena teikuma jeb salīdzinājuma – Bendes meitiņas un Dievmātes pretnostatījuma. Par to domāju.”
Lāsma
********************
Piekrītu, es arī domāju.
[7. komentārs bija tikai daļa no vesela komentāra.]
“Negatīvais – pārsteigums, ka pie mammas strādājošam Sīlim izrādījās nevis 20, bet jau tādi kā vīra gadi, vai manu vai …”
Marī
*********************
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu: Skatīt
Un, lūk, cenrādis: Skatīt
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Sveikiņi visi! lasu un sajūsminos – kāds gara lidojums! Tomēr dikti gribētos ieteikt Viesturam apcerīgi ielūkoties puaro.com jaunākajā “laidienā”. Jā – tas,par ko Viesturs runā savos romānos, skaisti attēlots Straujumas preses sekretāris pornokastinga bildē, kas raugās pretī, ieejot Liepnieka rakstītajā par ministru prezidentes preses sekretāri…
Nu ko, jaunieši, te būtu vietā Viestura komentārs, kas tas tāds par joku, ka mūsu valsts pirmo personu pietuvinātās dāmas ir tik ekshibicionistiskas??? Un ko tas liecina par mūsu sabierību kopumā?
Kādu laiku te nebija iespējams pievienot komentārus, laikam IT puiši nebija rēķinājušies ar tik lielu komentēšanas enerģiju. Bet tagad viss, izskatās, salabots. Saku to, cerot, ka brīdī, kad nospiedīšu “pievienot komentāru”, tas arī pievienosies!
Tikko noskatījos “100 grami kultūras” un rodas tāds kā īgnums, ka visi tik gudri, tik gudri kaut ko spriež, bet VR grāmatas tā arī neviens nav izlasījis. L.C. puspliku dibenu mētā it kā gudrības, runā par zinātniskajiem pētījumiem un teorijām… Rodas iespaids par teātri, izrādi, kur visi tēlo gudros attiecībā uz VR izteikto, kaut gan nav lasījuši VR darbus, tik vien izvilkumus, bet spriedums ir gatavs.
Man tas atgādina situāciju, ka katrs ārsts ārstē vienu un to pašu pacientu , taču katrs ārstē to, kas ir viņa specifika, bet neviens neiedomājas paskatīties uz pacientu kā vienotu veselumu. Nav tā plašā redzējuma. Noskatoties šo raidījumu sapratu, kāpēc man simpatizē un ir pieņemami VR darbi, redzējums, kāpēc manī tās neizraisa kaut kādu izvirdumus, bet gan vienkārši pārdomas, ko arī pati savā nodabā pārdomāju, paanalizēju, salīdzinu ar to kas bijis un ir. Tāpēc, ka VR ir viens no retajiem, kas spēj redzēt plašāk, spēj domāt out of the box paskatīties pāri kaut kādām un kaut kādu personu, grupu nospraustajām robežām, redz un cenšas aplūkot ne tikai teoriju, bet arī kultūru, laikmetus, sabiedrību kopumā…
P.S. Esmu precējusies, šķīrusies, ir bērns, bijusi dažādās lomās, situācijās, darbojos sabiedrībā, vadu utt. BET vai tāpēc apvainojos uz VR? Man tas liekas smieklīgi visa tā poza sabiedrībā par to, ko drīkst vai nedrīkst VR. Kaut kāds drāmas teātris.
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Tur jau ir tas absurds, ka valsts iestādēs to var un ka tas mierīgi notiek. Un lūr ar teļa actiņām, un pierāda savu šausmīgo neaizvietojamību. Skandināvi un vācieši to apmēram ir novērsuši, bet pirms tam viens otrs pie viņiem par mutes palaišanu esot pat nošauts un uzspridzināts.
Viss pašiem ir līdz galējībai neētiski (arī RSU Psihoterapijas katedrā). Būtu labāk uztaisījuši ģimenes koppraksi, nevis prof. G. Ancāne, doc. A. Ancāns… Kas ticēs, ka tur nav Dievietes klātbūtnes.
Lūk, ēciņa par valsts naudu… Ar koppraksi to, protams, nevarētu:
http://www.rsu.lv/fakultates/medicinas-fakultate/medicinas-fakultates-katedras/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedra
Un, lūk, cenrādis:
http://psihosomatika.lv/page/klinikas-cenradis
Zane, Tu domā, ka viņi uztrauksies par mazajiem atkarīgajiem? Viņiem tak tas ēciņas kredīts jāatmaksā. Restaurācija tak bija branga. Un pēc tam ceņņiks kā Bruklinā.
Nu, nē, ja būtu godīgi uzcirsta privātprakse ar tādu cenrādi, es ietu mācīties, kā biznesu taisīt, bet tagad… smuks kabinets par valsts naudu. Mantiņas (pieaugušo rotaļlietas) un darba ērtības (krēsls, dators utt.) jau gan parasti pērk par savu naudu. To es redzu pie visiem freelanceriem, kas ir arī psihoterapeiti. Kā Tu vari kaut vai ķeblīti par valsts naudu nopirkt, ja Tev ir savs SIA vai IK, vai esi pašnodarbināts?
Un viņi neies uz ministriju (ne T. Vanaga, ne G. Ancāne), jo RSU vadībai savi peļņas plāni, ne jau kaut kādi grūtdieņi bērni un viņu mūždien nelaimīgās mammas tur ietilpst.
Viesturs, starp citu, te ik pa laikam pa mājienam ir iesviedis. Varbūt vienkārši domāju, bet man šķiet, ka RSU tas nepatika, nepatīk, un V. Sīlis var labi palīdzēt visām mammām.
Ir bijuši daži manevri arī agrāk. Ar varu un naudu ir bīstami – gribēsi kādam atņemt valsts naudu, ko viņš tērē nesaprātīgi, nudien uzspridzinās, jo īstenībā tā ir baigā nauda.
Vispār pārāk daudz to mammu, un varbūt vainošana sieviešu nīšanā ir tikai iegansts, jo citādi nevarēja tikt klāt. Es tā sevī spriežu, ka Viesturs neko nav izdarījis, un viņam tagad jātaisnojas par neko.
Pat psihoterapijas rezidents RSU maksā 30.00 EUR, Dies, atpestī par mutes palaišanu, bet tā ir izvirtība.
Nezinu, kas ar LPB tagad noticis (man riebīgi ap dūšu) un kas vēl notiks, bet turienes psihoterapeiti, gandrīz katrs pieredzējušākais, ir manīts ar savu devumu sabiedrībai, ar dalīšanos atziņās, ar kaut kādu ieguldījumu, ko īsti nevar nopirkt, par ko nevar samaksāt, ar nerentabliem (paša psihoterapeita interesēs), bet labiem žurnāliem u. c., taču RSU Psihosomatikas klīnika ir redzēta tikai liekam reklāmas rakstus par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti par nesakarīgu cenu.
Un cilvēki tiek kapitāli maldināti, ka viņu ārsti-psihoterapeiti, kas ir uzrakstījuši doktora disertācijas, ir labāki, spējīgāki utt. To nosaka tikai un vienīgi pieredze. Un arī tā var neveidoties.
LPB plašais skatījums uz psihoterapiju (ka tā nav medicīnas apakšnozare) līdz šim veselīgi un radoši kontrastēja ar RSU strikto varas pozīciju.
Šokējos zinātniski pētnieciskās metodoloģijas nepārzināšanā, īpaši Curikas j-kundzes izpildījumā. Rudzītis esot nezinātnisks. Bet vai nebij gudrās grāmatās rakstīts, ka ir kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības metodes?
“Kvalitatīvās pētniecības ietvaros izstrādātās teorijas balstās uz induktīvo domāšanu (skaidrošana virzās no specifiskiem gadījumiem uz vispārīgiem apgalvojumiem).”
Dzīvesstāsti (naratīvi) ir nozīmīgs pētījumu avots vairākās sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnās – antropoloģijā, socioloģijā, vēsturē, folkloristikā, psiholoģijā.
* Kroplijs A., Raščevska M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: Izdevniecība RaKa.
* Ievads pētniecībā: Stratēģijas, dizaini, metodes. (2011). Rīga: Izdevniecība RaKa.
* Par dzīvesstāstiem pētniecībā: http://www.dzivesstasts.lv/admin/content_files/Bela_DISERTACIJA.pdf
Bet ja vien stāsts būtu bijis par zinātniskumu……