Taisnība,ka nemākam vairs lasīt -ne tekstu,ne starp rindām,nejūtam domu un nemaz negribam to darīt,virsrakstu ,bet labāk jau attēlu ar visām ekstrām,žēl.Es Viesturam Rudzītim varu tikai pateikties par interesanto un izzinošo informācijas sniegumu,bet nevar jau gribēt lai visi to saprot,ko viņš sniedz mūsu pārsātinātajam,bet tai pat laikā virspusējajam prātam.Jo sakņu sistēmu nepārzinošie grib ziedus vien,ne stumbru,ne zaru,ne lapiņu nevajagot…
Kādreiz lielākā daļa mācēja un centās ne tikai izlasīt uzrakstīto… izprast ko ar to domājis autors, bet meklēja slēpto jēgu, vai kā šobrīd saka “mesidžu”. Šobrīd daļa sabiedrības spēj labākā gadījumā “nolasīt” informāciju… nolasītā analīze ir pārāk sarežģīts un apgrūtinošs process, jo tas prasa noteiktu laiku, bet lasītājs jau metas jaunas “informācijas” nolasīšanā.
Tāpēc arī Viestura raksta gadījumā daļa izlasīja virsrakstu, pāris teikumus un uzskatīja, ka pārējais jau vairs nav jālasa… Skumji, jo šie cilvēki tieši tāpat arī lasa visu pārējo… un tad mēs brīnāmies par sasteigtiem lēmumiem dažādās dzīves sfērās, par nepareiziem risinājumiem…
Bet kāds brīnums, ka daļa nespēja nolasīt bloga ierakstā ietverto domu, ja ir cilvēki, kas pat tik tiešas norādes, kā pēdiņās un bez tām lietotu vārdu uzskata par identiskiem.
Savas domas jāprot formulēt viennozīmīgi. Ja simtiem cilvēku ir pārpratuši domu, tad acīmredzot pietrūka prasmes skaidrot/komunicēt. Reizēm ir tik interesanti vērot kā sabiedrības doma plūstoši mainās atkarībā no šādiem īsiem, spēcīgiem impulsiem kā konkrētais VR raksts.
Piemēram, Vēdas raksta to pašu un tās mūžam citē, savukārt VR ideja it kā nes identisku vēsti, bet vienlaikus izraisa daudz niknuma.
Aicinu iemācīties kvalitatīvi izteikties! Un domāt ar patiesu garīgu atdevi, ko sauc par cieņu..
1) mūsu domai ir intonācija, 2) izvēlētie vārdi nes garīgu spēku(impulsu), 3) mums pašiem pār sevi jāvalda, lai valdītu pār citiem…
Īsumā, cilvēks ir puteklis gaismas starā un ne Tu, ne es neesam mūžīgi, bet mūsu mīlestība un piedošana vairojās apkārtnē. Lai mūsu prāts ved mūs veikli pa ceļiem, ko izvēlējusies mūsu sirds.
Komentāri
Taisnība,ka nemākam vairs lasīt -ne tekstu,ne starp rindām,nejūtam domu un nemaz negribam to darīt,virsrakstu ,bet labāk jau attēlu ar visām ekstrām,žēl.Es Viesturam Rudzītim varu tikai pateikties par interesanto un izzinošo informācijas sniegumu,bet nevar jau gribēt lai visi to saprot,ko viņš sniedz mūsu pārsātinātajam,bet tai pat laikā virspusējajam prātam.Jo sakņu sistēmu nepārzinošie grib ziedus vien,ne stumbru,ne zaru,ne lapiņu nevajagot…
Kādreiz lielākā daļa mācēja un centās ne tikai izlasīt uzrakstīto… izprast ko ar to domājis autors, bet meklēja slēpto jēgu, vai kā šobrīd saka “mesidžu”. Šobrīd daļa sabiedrības spēj labākā gadījumā “nolasīt” informāciju… nolasītā analīze ir pārāk sarežģīts un apgrūtinošs process, jo tas prasa noteiktu laiku, bet lasītājs jau metas jaunas “informācijas” nolasīšanā.
Tāpēc arī Viestura raksta gadījumā daļa izlasīja virsrakstu, pāris teikumus un uzskatīja, ka pārējais jau vairs nav jālasa… Skumji, jo šie cilvēki tieši tāpat arī lasa visu pārējo… un tad mēs brīnāmies par sasteigtiem lēmumiem dažādās dzīves sfērās, par nepareiziem risinājumiem…
Bet kāds brīnums, ka daļa nespēja nolasīt bloga ierakstā ietverto domu, ja ir cilvēki, kas pat tik tiešas norādes, kā pēdiņās un bez tām lietotu vārdu uzskata par identiskiem.
Savas domas jāprot formulēt viennozīmīgi. Ja simtiem cilvēku ir pārpratuši domu, tad acīmredzot pietrūka prasmes skaidrot/komunicēt. Reizēm ir tik interesanti vērot kā sabiedrības doma plūstoši mainās atkarībā no šādiem īsiem, spēcīgiem impulsiem kā konkrētais VR raksts.
Piemēram, Vēdas raksta to pašu un tās mūžam citē, savukārt VR ideja it kā nes identisku vēsti, bet vienlaikus izraisa daudz niknuma.
Aicinu iemācīties kvalitatīvi izteikties! Un domāt ar patiesu garīgu atdevi, ko sauc par cieņu..
1) mūsu domai ir intonācija, 2) izvēlētie vārdi nes garīgu spēku(impulsu), 3) mums pašiem pār sevi jāvalda, lai valdītu pār citiem…
Īsumā, cilvēks ir puteklis gaismas starā un ne Tu, ne es neesam mūžīgi, bet mūsu mīlestība un piedošana vairojās apkārtnē. Lai mūsu prāts ved mūs veikli pa ceļiem, ko izvēlējusies mūsu sirds.