Lieliska intervija, kas piespiež domāt, tos kuri spējīgi domāt! Nevaru V.R. piekrist par laulātajiem, kā ienaidniekiem pēc definīcijas. Manuprāt par ienaidniekiem kļūst stulbuma, s l i n k u m a un aprobežotības pēc. Ja radies un izaudzis mīlestības bērns, kāpēc lai naidotos? Cits jautājums, ka daudzi dzīvo sava laulātā “ēnā”, viss atkarīgs no personības dižuma un dziļuma… Ja redzu, ka vīrs vai sieva ir ko daudz sasnieguši, noteikti painteresēšos, ko dara alter pars, proti, otrs laulātais. Laulība ir lībiešu vārds ar nozīmi izvēlēts.
Ir apgalvojumi, kurus varu pieņemt zināšanai, jo savā dzīvē nav nācies tos izbaudīt. Bet liela daļa izteikto domu mani tiešām, tiešām uzrunā. It īpaši tā daļa, kur runā par to – vai šķirties, vai nešķirties bērnu dēļ. To esmu savā dzīvē izbaudījusi un varu teiktajam piekrist par 100 %. Bērni ir tā vērti, lai vecāki nopietni piestrādātu pie laimīgas laulības saglabāšanas.
Ļoti, ļoti, ļoti laba intervija. Paldies!
Publicitātes foto – nu skaisti! Ir barvedis (?) un pārējie. Nav divu kopā (vīrs & sieva) šai uzkonstruētā tēlā. Ceru, ka ikdienā tomēr IR kopā.
Ja mēs mīlestību apskatām no fizioloģiska aspekta, kas pamatā caurstrāvo intervijā, tad kļūst maķentiņ žēl VR – “pērtiķi”, “mežonīgums”, “ovulācija” ….
Nu kaut kā pietrūkst cilvēciskās virsvērtības.
Var jau visu novienkāršot, pielīdzinot homo sapiens dzīvnieku pasaulei.
Laulība nav par katru cenu jāsaglabā (arī bērnu labā). Vēl jo vairāk, aizbildinoties ar mītisko bērnu labumu. Arī uz Attiecībām ir attiecināms laika faktors – tās dzimst, ilgst un mirst. Arī ģimenes institūts ir transformējies laika gaitā un turpinās to darīt
Meitas izprecināt jau nu nebūtu par nāvi arī mūsdienās, bet dzīvojam attīstītā
Rietumu sabiedrībā. Neko darīt, nokalst tie Dzimtas koki, biežāk kā mēs to vēlētos.
Tāpēc, lai dzīvo sieviešu tiesības, sālsūdens uz Dzimtas koka saknēm. Tomēr, nav
jau tik traki. Kad tāds kociņš nokaltis, sazāģējam to malkā. Sausā malciņa sprakšķēdama
degs pavardā, un tīri labi noderēs putras pagatavošanai.
Ļoti dziļš pārdomu un svarīgu atziņu sakopojums! V. Rudzīša grāmatas ir tās, kuras būtu jāņem par paraugu ģimenes veidošanas procesā, jārunā par tām visās skolās, jāizglīto jaunā paaudze. Tieši Rudzītis ir tas, kurš spējīgs runāt par to skaidri, tieši un konkrēti, parādot sekas cilvēku rīcībai!
Latviešu tautai ir jāizglītojas, jākļūst dzīves gudrākiem. Pārāk daudz šķiršanos mums te notiek, sāpīgi. Pārāk daudz izdzīto tēvu no ģimenēm, kuri to izdzīšanu pat īsti neapjauš..
Paldies par jauko interviju!
Śis stāsts ( vai ārprāts) ir saistīts ar reālijām arī manu mīļo cilvēku manu mīļo cilvēku ikdienā, tāpēc lūgums pēc palīdzības, kā izprast likuma skaidrojumu, lai pieņemtu lēmumu ņēmu vārdā un
Komentāri
Lieliska intervija, kas piespiež domāt, tos kuri spējīgi domāt! Nevaru V.R. piekrist par laulātajiem, kā ienaidniekiem pēc definīcijas. Manuprāt par ienaidniekiem kļūst stulbuma, s l i n k u m a un aprobežotības pēc. Ja radies un izaudzis mīlestības bērns, kāpēc lai naidotos? Cits jautājums, ka daudzi dzīvo sava laulātā “ēnā”, viss atkarīgs no personības dižuma un dziļuma… Ja redzu, ka vīrs vai sieva ir ko daudz sasnieguši, noteikti painteresēšos, ko dara alter pars, proti, otrs laulātais. Laulība ir lībiešu vārds ar nozīmi izvēlēts.
ļoti laba intervija, manuprāt. man ieinteresēja nopirkt grāmatu.
Ir apgalvojumi, kurus varu pieņemt zināšanai, jo savā dzīvē nav nācies tos izbaudīt. Bet liela daļa izteikto domu mani tiešām, tiešām uzrunā. It īpaši tā daļa, kur runā par to – vai šķirties, vai nešķirties bērnu dēļ. To esmu savā dzīvē izbaudījusi un varu teiktajam piekrist par 100 %. Bērni ir tā vērti, lai vecāki nopietni piestrādātu pie laimīgas laulības saglabāšanas.
Ļoti, ļoti, ļoti laba intervija. Paldies!
Un tomēr.
Citēju pirmspēdējo rindkopu:
“…mēs varam atkāpties, mēs varam šķirties, vērsties pret tēvu un iznīcināt ģimeni”.
Vai nav tā, ka a.g.VR. sajūt vīrieti/tēvu kā vairāk apdraudētu subjektu?
Mani neatstāj sajūta, ka VR izpratnē sieviete ir visa ļaunā sakne 🙂
Publicitātes foto – nu skaisti! Ir barvedis (?) un pārējie. Nav divu kopā (vīrs & sieva) šai uzkonstruētā tēlā. Ceru, ka ikdienā tomēr IR kopā.
Ja mēs mīlestību apskatām no fizioloģiska aspekta, kas pamatā caurstrāvo intervijā, tad kļūst maķentiņ žēl VR – “pērtiķi”, “mežonīgums”, “ovulācija” ….
Nu kaut kā pietrūkst cilvēciskās virsvērtības.
Var jau visu novienkāršot, pielīdzinot homo sapiens dzīvnieku pasaulei.
Laulība nav par katru cenu jāsaglabā (arī bērnu labā). Vēl jo vairāk, aizbildinoties ar mītisko bērnu labumu. Arī uz Attiecībām ir attiecināms laika faktors – tās dzimst, ilgst un mirst. Arī ģimenes institūts ir transformējies laika gaitā un turpinās to darīt
Meitas izprecināt jau nu nebūtu par nāvi arī mūsdienās, bet dzīvojam attīstītā
Rietumu sabiedrībā. Neko darīt, nokalst tie Dzimtas koki, biežāk kā mēs to vēlētos.
Tāpēc, lai dzīvo sieviešu tiesības, sālsūdens uz Dzimtas koka saknēm. Tomēr, nav
jau tik traki. Kad tāds kociņš nokaltis, sazāģējam to malkā. Sausā malciņa sprakšķēdama
degs pavardā, un tīri labi noderēs putras pagatavošanai.
Ļoti dziļš pārdomu un svarīgu atziņu sakopojums! V. Rudzīša grāmatas ir tās, kuras būtu jāņem par paraugu ģimenes veidošanas procesā, jārunā par tām visās skolās, jāizglīto jaunā paaudze. Tieši Rudzītis ir tas, kurš spējīgs runāt par to skaidri, tieši un konkrēti, parādot sekas cilvēku rīcībai!
Latviešu tautai ir jāizglītojas, jākļūst dzīves gudrākiem. Pārāk daudz šķiršanos mums te notiek, sāpīgi. Pārāk daudz izdzīto tēvu no ģimenēm, kuri to izdzīšanu pat īsti neapjauš..
Paldies par jauko interviju!
Śis stāsts ( vai ārprāts) ir saistīts ar reālijām arī manu mīļo cilvēku manu mīļo cilvēku ikdienā, tāpēc lūgums pēc palīdzības, kā izprast likuma skaidrojumu, lai pieņemtu lēmumu ņēmu vārdā un