Kā otro Dzimtaskoku sadaļā ievietoju Aspazijas dzimtaskoku, arī tapušu ar Normunda Tiltiņa tehnisku palīdzību. Tas tika prezentēts jau publicētajos pētījumos – https://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/ziedet-ne-mirt/ un https://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/veca-budnieka-gals/ Šeit ir daži papildinājumi un izmaiņas, kuras radās, sadarbojoties visai “Aspazijas dzimtaskoka komandai” – Gunitai Kulmanei, Rūtai Kirikovai, Aritai Liepiņai un Dacei Alsbergai.
Daudzmaz skaidrs, ka Grosbergi (kā uzvārds), kas bieži parādās Aspazijas ģimenes fotogrāfijās un acīmredzami ir dzīvelīgs ģimenes zars, nāk no Cūcēnu mājām, kas 1835. gada revizijā ir bijušas veselas piecas. Bet tas ir tikai uzvārds, tur ir bijusi adopcija, kuras rezultātā Jānis Krūtainis (dz. 1858.) no Tiļēniem ir kļuvis par Jāni Grosbergu. Tā viņš ir ticis pie adoptētā brāļa, arī Jāņa Grosberga – dzimuša 1853. gadā.
Mistērija ar piecām Cūcēnu mājām un no tām nākušiem ļaudīm vēl turpināsies. Bet ir diezgan romantiski redzēt, kā 1834. gadā, kad tikuši doti uzvārdi, Zemgale kādam izskatījusies ļoti kalnaina. Cūcēnos ieraugām Grosbergus un Neibergus, turpat blakus, Gudēnos, ir Kleinbergi. Vēl apkārtnē izplatīti tādi uzvārdi kā Kugelbergi, Cīlbergi nu un, protams, Rozenbergi, kuri mūs interesē visvairāk.
Diemžēl ar Aspazijas tēva dzimtas pētījumiem diezko nevedas, par spīti ieguldītajām pūlēm… Ir bijuši veseli trīs cerīgi iesākumi, bet visi pagaidām beigušis ar neko. Nu jā – Rozenbergi/Rozenvaldi ir bijuši ļoti populāri kā uzvārds Zaļenieku draudzē. Nekādus Bērziņus vai Vītoliņus tur diezko nemana. Tomēr ļoti iespējams, ja Aspazijas bioloģiskais tēvs nav Dāvis Rozenbergs un tādēļ viņam arī nevajag “doties mums rokās”. Bet par to vēl jāparokas.
Lejupielādējiet Aspazijas dzimtas koku šeit:https://www.viestursrudzitis.lv/wp-content/uploads/2016/03/aspazijas_dzimtas_koks.pdf
