„Iz tumsas” un „Dieviete” atvērtas, svarīgs posms noslēdzies. Pēc notikuma Spices Rozē izjutu gan atvieglojumu, gan vēlmi nedaudz atpūsties, ko arī darīju veselas ilgas divas dienas. Visa šī skandalozā publiskā komunikācija ir ne tikai motivējoša. Tā nogurdina un tagad, kad darbs ar triloģiju noslēdzies, to ļoti sāku just.
Tomēr darbi jau atkal sastājušies rindā – tie jāapdara un tad varēs pakārtot Atvēršanas bildes. Vispirms par Valda Kalnozola kliedzienu, kurā ir arī pateicība man – http://apollo.tvnet.lv/zinas/dzemdes-atriebiba-vai-paldies-viesturam-rudzitim/675571 . Tur ir par problēmu, kas reāli eksistē. Man šķiet, ka vienmēr būtu jāprioritē bērnu tiesības uz abiem vecākiem un uz visām pārējām problēmām jāparaugās no šī viedokļa. Kalnozols tiek taisīts par baigo varmāku tikai par to, ka grib audzināt savus bērnus, bet to mātei ir pret to iebildumi. Viņš, protams, ir pamatīgi daudz kļūdu pats sataisījis. Tas, ka laikam rokas palaidis, kādam ir baigā problēma. Man? Ok – labi tas nav, varbūt tas ir pat noziedzīgi, bet tas nav galvenais šajā stāstā. Galvenā problēma ir tajā, ka viņš ļāvis sievietēm sevi izmantot. Ja bagātam un ietekmīgam vīrietim no kādas sievietes dzimst bērns, tad šī sieviete pa lielam visu savā dzīvē ir atrisinājusi. Ir gana sieviešu, kas specializējas šādā „uzņēmējdarbībā”. Atceros, man stāstīja, ka jaunajiem NBA spēlētājiem tiek rīkoti speciāli semināri, lai tie prastu aizsargāt sevi no kārdinātājām, kas, palikušas stāvoklī, krasi mainīs savu nostāju pret ieņemtā bērna tēvu. Viņas provocēs visādos veidos, lai nostādītu sevi Upura lomā. Jo tādā veidā kļūt par miljonāri ir pavisam vienkārši.
Izskatās, ka Valdim Kalnozolam arī būtu derējuši tādi semināri. Bet nu jau par vēlu, nez cik laulībās viņš jau iesaistījies! Un viss tas jūklis viņu un viņa šajā pasaulē radīto var sagraut. Problēma jau tā pati, par kuru tik skaļi izteicos un kas izraisīja plašu rezonansi – kā saturēt kopā sievu, kad tā „jūk prātā”, dēļ savas Dzemdes un Dievietes? Tas ir – kad tā no monogāmijas un viena vīra mīlēšanas „mūžu mūžos” pārslēdzas uz vēlmi šķirties. Iemeslus vienmēr var atrast, bet tie jau nekad nebūs īstie. Dzemde grib katru bērnu no sava vīra, un Dievietei vajag, lai tai mūžīgi kalpotu. Sieva, kura ir Dzemdes un Dievietes okupēta, būs slikta. Taču viņu modernie dzimumlīdztiesības likumi aizsargās tā, it kā viņai būtu tiesības šo savu arhaisko daļu vadītai vienpersoniski izlemt, ka bērnus vajadzētu atšķirt no tēva. Un tās skaitīsies sieviešu tiesības, kuras praksē nereti tiek prioritētas pār bērnu tiesībām.
Kalnozols raksta par savu negatīvo pieredzi ar bāriņtiesām. Es vairs tik labi neatceros viņa gadījumu, bet problēmas šajās institūcijās pastāv, tajā skaitā tādēļ, ka tajās strādā galvenokārt sievietes, daļai no kurām pašām ir šis poliandrijas risks, bet kuras par to neko nezina un kurām netiek organizēts nekāds atbalsts tā pārvarēšanā. Tomēr es nevaru neko apgalvot kategoriski, tad man būtu vairāk jāiedziļinās šajā jautājumā.
Daudz kas tomēr ir atkarīgs arī no tēviem pašiem. Tie, kas ir griezušies pie manis situācijās, kad tiem netiek ļauts audzināt savus bērnus, vienmēr tiek manis mudināti rakstīt iesniegumu bāriņtiesai. Jo saskaņā ar likumu tā ir atbildīgā institūcija par bērnu tiesību ievērošanu un tai ir kapacitāte izpētīt katru konkrēto gadījumu un veicināt situācijas uzlabošanos. Ja šāda poliandriska māte, kura dzīvo pārliecībā, ka bērns pieder tikai viņai un ka tikai viņa pēc savas saprašanas drīkst noteikt, kas bērnam der un kas neder, tiek izsaukta uz bāriņtiesu un viņai tiek paskaidroti paši bērnu tiesību pamati, viņa par to aizdomājas. Daudzām līdz tam nav ienācis prātā, ka viņa pārkāpj sava bērna tiesības, liedzot tam tikties ar tēvu. Daudzas nav aizdomājušās, ka dara pāri savam bērnam, nenodrošinot tam „tik daudz tēva”, cik nu tas iespējams konkrētajā situācijā. Šādas konsultācijas mēdz būt efektīvas.
Pēdējā laikā bāriņtiesās plaši sāk izmantot mediāciju. Tā ir ļoti laba lieta, jo soli pa solim iet vecākiem līdzi viņu sarunās par problēmu risinājumiem, neļaujot kādam no tiem aiziet no sarunas un neko nerisināt. Ja tas notiktu, tad būtu jākvalificē kā nesadarbošanās un bērna tiesību pārkāpums – juridiskās konsekvences ir ļoti svarīgas, lai motivētu vecākus pārvarēt grūtības. Tādas neeksistē ģimenes un pāru psihoterapijā un tādēļ mediācijai ir priekšrocības darbā ar vecākiem, kam nav ļoti stingras motivācijas sevi pārveidot, bet tikai gaidīt, kad tas otrs pārveidosies. Vairāki klienti man ir stāstījuši par savu pozitīvo pieredzi bāriņtiesās. Tas priecē.
Viss šis ķīselis ar manis paceltajiem jautājumiem aktivizējis arī Latvijas Psihoterapeitu biedrībai (LPB) konkurējošu organizāciju – Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociāciju (LĀPA). Profesore Ancāne nav varējusi novaldīties, nepaužot savu sāpi plašākai publikai – http://apollo.tvnet.lv/zinas/starp-arhaisku-vardarbibu-brivibu-un-drosmi/675845. Man nekad nav bijis šaubu par šīs dāmas izcilajiem varas gribas refleksiem. Bet par viņas intelektuālajām spējām gan smagi jānopūšas. Ir tik gauži lasīt, ka zinātņu doktore arī uztur mītu par mani kā sieviešu diskriminācijas veicinātāju un vardarbības ģimenēs atbalstītāju. Tomēr varbūt šeit tomēr darīšana nevis ar nepietiekamu intelektu, varbūt vienkārša, parasta nelietība, izmantojot iespēju mani pavārtīt pašas veidotajos mēslos un cerot ar to nopelnīt sev kādas dividendes.
Viņa un LĀPA savulaik ir spējusi privatizēt psihoterapijas saslēgumu ar Latvijas likumdošanu un Ārstniecības likumu, kā rezultātā likumīgi Latvijā var strādāt tikai ārsti – psihoterapeiti, bet speciālisti ar citām pamatizglītībās tiek diskriminēti. Tādēļ arī LPB izdotie sertifikāti ir tikai viņu iekšējai lietošanai un to īpašnieki – no likuma viedokļa nelegāli praktizējoši. Tādam ārstam kā man, kura abas izglītības ir vadījuši skolotāji – neārsti, iesaistīties LĀPA nozīmētu noliegt savas izglītības tradīciju.
Otra organizācija – LPB – savukārt ir privatizējusi Latvijas psihoterapeitu saslēgumu ar Eiropas psihoterapeitu asociāciju (EPA) un ir tās oficiāli atzīta biedre. Nevienai citai organizācijai no Latvijas tas nevar izdoties, LPB šeit vienmēr būs monopols. Tātad EPA biedrene Latvijā ir nelikumīgu psihoterapeitu darbu veicinoša. Turklāt šāda situācija ilgst jau gadiem un nevienu tas īpaši nav satraucis. Vai ir satraucis periodiski, lai konstatētu, ka tur tāpat neko nevar mainīt un dzīvotu tik tālāk.
LĀPA iekļaujas Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB), kuras Valdē darbojas arī prof. Ancāne, kas nav diez ko plaši zināms. Tieši pateicoties viņai un nevis LĀB prezidentam Pēterim Apinim ir tapis Valdes lēmums, kuru no LĀB un LĀPA interešu viedokļa var saprast, un kurš atspoguļojas kārtējā publiskajā paziņojumā – http://www.delfi.lv/news/national/politics/lab-aicina-veselibas-inspekciju-izvertet-rudzisa-gadijumu.d?id=45372822 . Paziņojums, kam ir tikai trokšņa taisīšanas jēga, jo Veselības inspekcija nedrīkst mani kontrolēt, jo es neesmu ārstniecības persona, kāda es varētu būt tikai tad, ja man būtu kāds LĀB izdots ārsta sertifikāts. Šādu paziņojumu varētu pieņemt attiecībā uz visiem LPB biedriem un tā tas arī domāts – lai atgādinātu par vienīgo patieso un likumīgo. Attiecībā uz mani to varēja paziņot jau gandrīz 10 gadus, kopš neesmu atjaunojis savu narkologa sertifikātu. Bet nezin kāpēc tas tiek darīts tieši tagad.
Man šķiet, situācija ir pa īstam orveliska – ir divas organizācijas, kas gadiem ilgi viena otru apkaro, bet tagad spēj vienoties manis apkarošanā. Izrādās, ka neiekļaušanās nevienā no abu ētikām (plašā nozīmē) ir vienādi kā noziedzīga vērtējama priekš abām. Atcerējos, ko Gundega Blumberga, mana literārā redaktore, atsūtīja nolasīšanai „Iz tumsas” un „Dievietes” Atvēršanā: Ja visi domātu vienādi, dzīve kļūtu nejēdzīgi garlaicīga. Ja visi raudzītos no viena skatpunkta, pat ja tas būtu Eiropas Savienībā augstākais Zaķusalas televīzijas tornis, ikdienas vienmuļo ritējumu tas nekrāšņotu. Tāpēc laikā, kad patstāvīga domāšana un neatkarīgs skatījums kļuvis par retumu, kuru var atļauties vien daži īpatņi (izcēlums mans -VR), ar īpašu prieku ķeros klāt katram jaunam Viestura manuskriptam. Ne tāpēc, lai ar bijīgām trīsām akceptētu ikvienu viņa teikumu, bet lai samērotos domām: ahā, var arī tā. Un kāpēc gan ne? Vai arī: dulls kas dulls. Vai arī – un kālab man tas nebija ienācis prātā?
Domu pavedieni, krustojoties un šķērsojoties, kļūst grodāki, izturīgāki un noderīgāki kam vairāk – ne tikai dienišķās iztikas sarūpēšanai, bet arī cēloņu un seku izpratnei. Tāpēc man ir pilnīgi skaidrs – ja vajadzēs, būšu līdzās arī otrās triloģijas tapšanas ceļā. Un lai pirmo trīs grāmatu lasīšanas ceļš it visiem ir prieka pilns, kāda aizvien ir iznākšana no īstās vai šķietamās tumsas.
Patstāvīgas domāšanas vietā mums šajā demokrātiskajā valstī tiek paģērēta pakļaušanās kolektīvam viedoklim. Pat tad, ja skaidri redzams, ka tas ir ļoti apšaubāms, jeb vismaz nepilnīgs. Vēl atceros, ka LPB eksprezidents Ansis Jurģis Stabingis man savulaik stāstīja, ka griežoties pie tolaiku labklājības ministres Viņķeles ar lūgumu palīdzēt sakārtot psihoterapijas lietas, saņēmis atbildi, ka „jums vispirms jāvienojas savā starpā, ar LĀPA”.
Manuprāt, tā ir briesmīga atbilde, jo parāda, ka ministre nepārstāv psihoterapijas klientu intereses, bet asociē sevi ar tiesnesi, kas tiek aicināta izšķirt divu strīdnieku kašķi. Bet tas kašķis jau nevienai no pusēm netraucē vitāli, to mierīgi var turpināt nerisināt mūžīgi. Kad es savulaik kādam Veselības ministrijas ierēdnim jautāju, kāda būs ministrijas politiskā pozīcija attiecībā uz prioritātēm narkoloģijā, viņš man atjautāja – bet kādu tu, Viestur, gribētu? Vēl viena briesmīga atbilde, kas rāda, ka gan toreiz gan tagad šīs ministrijas ir nevis iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas organizatores, bet institūciju pārvaldnieces. Tās ir priekš institūcijām un biedrībām, nevis cilvēkiem.
Katrai institūcijai ir savas intereses, arī tām, kuras aprakstu šajā rakstā. Tomēr katra no tām centīsies sameloties, sakot, ka aizstāv iedzīvotāju intereses saņemt kvalitatīvākus psihoterapeitiskos pakalpojumus. Šo kvalitāti katra mēra ar savu mēru un tas notiek, sertificējot speciālistu. Abas uzskata, ka tām ir tiesības to darīt un abas šīs tiesības realizē atšķirīgi. Respektīvi, katra no tām citādi atbild uz jautājumu – kas ir pietiekoši labs psihoterapeits? Bet es domāju, ka neviena no abām mūsu šodienas gudrības līmeņa dēļ nespēj kvalificēties tam, lai tiktu pilnvarota uz šo jautājumu atbildēt.
LĀPA atbalsta valstisku sertifikācijas modeli, bet LPB – sertifikāciju, kas nodota sabiedriskas organizācijas realizēšanai. Es domāju, ka tās visas ir muļķības. Ir skaidri redzams, ka sertifikācija un ētika nav nekāds šķērslis gan vienkārši muļķiem, gan cilvēkiem, kuriem nekad nebūs klienti. Neviena no organizācijām nepasargā cilvēkus no šādiem „speciālistiem”. Bet tās modri sargā sevi no tādiem brīvdomātājiem kā es un tas viņām izdodas.
Ar to es gribu teikt, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka vienīgā reālā speciālistu sertifikācija ir tā, kuru veic klients. Man pa divdesmit gadiem neviens nekad nav paprasījis uzrādīt „papīrus”, cilvēki ir nākuši pēc rekomendācijām. Tādam un tādam jūs palīdzējāt, palīdziet arī man!
Manuprāt, ļoti sertificējoši būtu, ja psihoterapeiti komunicētu ar sabiedrību – vismaz tikpat daudz, cik es. Tādējādi parādās to reālā kompetence. Ja drīkst sevi aizstāvēt, piespraužot pie sienas sertifikātu un slēpties aiz rekomendācijas publiskajā komunikācijā atbildēt nevis par to, kas pateikts, bet par to, kas sadzirdēts, tad izdzīvos nevis kompetentie, bet politkorektie, sociālie, čomiskie.
Noslēgumā vēl dažas domas par ētiku. Benita @Emocijas Dec 11
@VRudzitis drāmā konflikts nav starp LPB sievietēm un Viesturu, bet starp atšķirībām izpratnē par.Ētikas vietu ps-terapeita darbā.
Tas nu gan ir vienreizēji – iedomāties, ka sabiedrībai, kas tā viļņojas līdzi manos konfliktos, tajos interesē tieši ētika psihoterapijā! Cik interesanta lieta plašām tautas masām, vai ne? Šeit man nāk atmiņā Puškina rupjība, kuru citēju jau „Nebeidzama varonība jeb Trāhīnietes” (161.lpp): Безалаберный!
Ты ничего не пишешь мне о 2100 р., мною тебе должных, а пишешь мне о M-me Kern, которую с помощию божией я на днях уеб.
Attiecībā uz mani ir jautājums, kāpēc profesionālā biedrība nerunā par manām profesionālajām idejām, nekādi neliekot manīt, ka tai ir svarīgas manas grāmatas. Taisni otrādi, es būtībā tiku nostādīts jautājuma „vai nu dalība LPB vai grāmatas” priekšā. Vai tiešām es spētu izvēlēties mierīgu dalību LPB, apsoloties nerakstīt tā, kā es rakstu un kas saviļņo cilvēkus?
Bet LPB un Benita Griškēvica, gluži kā Puškina draugs runā par nebūtisko vai vismaz otršķirīgo – M-me Kernu un ētiku psihoterapijā. Vismaz bijusī kolēģe sev veiksmīgi iesuģestē, ka ne jau par VR idejām cepjas tauta. Un ne jau par šo ideju pacelšanu vajadzētu VR paldies teikt. Vajag viņam kājas nocirst par to, ka lāgā neievietojās ļoti īsajā LPB ētikas gultiņā.
Esmu izvēlējies saukt lietas īstajos vārdos, nevis būt laipojoši politkorekts. Jo šajā kolektīvajā ētiskajā politkotrektumā slēpjas arī kaut kas noziedzīgs – mēs kopā vienojāmies par kaut kādiem noslēpumiem, kurus nevienam neteiksim, paskaidrojot, ka tas notiek to interesēs, kam kaut kas netiek pateikts. Ētika psihoterapijā nav klientu, bet gan psihoterapeitu ērtībai! Šajā ziņā tas ir līdzīgi kā ar politiķu ētiku – tiklīdz kā ievēlēti, tie kļūst par gumijas vīriņiem, kas to vien domā, kā nepateikt kaut ko tādu, kas kādam svarīgam čiekuram varētu nepatikt. Tieši tādēļ mums tie politiķi riebjas – ka melo. Ka sola vienu, bet dara otru. Ka nav individualitātes, kas runā tautai saprotamā valodā un atbild par saviem vārdiem, bet masa, kas slēpjas viens aiz otra mugurām. Ka nozog valsti. Tādēļ uz visām šīm ētikas lietām būtu jāskatās kritiski – tās nav tikai labas, jo tikai labs nav nekas šajā pasaulē.
Lai šajā jūklī netiek aizmirsts par Ziemassvētkiem! Stāsta, ka tie tomēr būšot balti. Cerams, ka tie nesīs kādu brīnumu – piemērām, visi šie ārprāta izvirdumi transformēsies mierīgā un savstarpēji cienīgā diskusijā!
Komentāri
nu sacēli tu tās problēmas, draudziņ, tādā ērmīgā leņķī, tagad skatīsimies, kā nozalaidīsies… 🙂
Interesanti ir Rudzīša, Greifānes un Ancānes konflikti. Par Greifāni neko daudz nezināju, bet tad TV24 bija kaut kāda diskusija, kur bez cienījamās mākslinieces bija vēl pāris nenozīmīgas personas – kaut kāds raidijuma vadītājs, kaut kāds ārsts Abu Meri un kaut kāda aktrise. Tad nu cienījamā māksliniece nemitigi dominēja. Lai vai kādus jautājumus raidījuma vadītājs lika priekšā, māksliniecei labpatikās viņu pārtraukt un nemitīgi runāt vienai pašai. Abu Meri tur vēl centās kaut ko bilst kā ārsts par medicīniskām tēmam, bet ātri vien Greifāne ņēma virsroku un skaidri pateica, ka viņa zina, kā ir pareizi. Profeministiskais raidijuma vadītājs bija par mīkstu, lai jel kā mainītu raidījuma gaitu. Skatītājs no radījuma uzzinaja prsvarā Greifānes viedokli.
Greifāne piedāvājās izīrēt savu vīru Rudzīša sišanai. Noreaģēja uz Ažiotāžu ap Rudzīti un viņa interpretācijām par sievietēm un zemapziņu (dzemdi). Patiesībā ļoti psihoterapeitiska situācija. Tas, kā Greifāne raujas dominēt norāda uz zināmām problēmam ar tēvu. Tas, kā viņa piedāvā savu vīru (simboliski – tēvu) iedomāta apdraudējuma novēršanai, psihoterapijā nozīmētu bērnības situāciju pārstrādei, lai tiktu galā ar savāam vēlmēm izrēķināties ar tēva tēlu, vēlmi dominēt un ikdienas realitāti.
Jo cilvēkiem varētu nepatikt tāda dominēšana, citu pārtrraukšana un savas vienīgās patiesības sludināšana un neklausīšanās citos un viņi varētu nesaprast, no kādiem zemapzinas (dzemdes) dziļumiem tā nāk. Noteitos apstāklos noteiktas personības zem grādiem Greifānei varētu piedavāt aizvērties vai iedot pa muti (kas ir nepieklājīgi un nosodāmi, tā darīt nav labi)
Rudzītis gan saprastu un palīdzētu pārstrādāt. Bet viņš to nedarīs, jo Greifane pie viņa neies. Savukārt tiem, pie kuriem Greifāne varētu iet, nav saprašanas, kādas zemapziņas dzīles te jaunā dāma ir pavērusi un kādas ir iespējas te darboties.
Ancānes gadījums ir nedaudz sarežģītāks.
Kā brīnums balts lai Ziemassvētki nāk… un nes mieru un klusu nakti.
Jo vairaak iedziljinaas, jo labaak redz to putru, kas te tiek vaariita uz paarsvaraa neanalizeejoshu cilveeku reekjina. Autors te runaa par Dzemdeem un arhetipiem no aizveesturiskiem laikiem, te atkal par muusdienu tiesiibaam teeviem uz beerniem… Putra, kas izdeviiga vinja pasha praatam, kaut ko smelties no senatnes un jaukt ar moderno. Kaa arii nolikt citus cilveekus, ka tie nesajeedzot kas ar vinjiem notiek, kaut gan vairaakumaa domaa tieshi to pashu par sho vienu cilveeku, autoru!
Gribu teikt lielu paldies Rudziisha kungam par vinja redzeejumu un rakstiito blogaa un graamataas – man tas ir paliidzeejis patiesi iepaziit un noveerteet sevi! Vinsh runaa par ljoti buutiskaam un stabilaam veertiibaam – aicina izpeetiit sevi, apzinaat sevii shos psihes slaanjus – jo tie ir – nekur tie nav zudushi – un kaa ar tiem sadziivot muusdienu laikmetaa! Es personiski, ja ietu kaadreiz dziivee pie psihoterapeita – tad tikai pie Rudziisha kunga – jo vinjam ir padziljinaata apzinja un redzeejums un ir skaidrs ka guutu patiesu un kvalitatiivu paliidziibu!
Pirms kāda laika kādā sieviešu žurnālā izlasīju kādas psihoterapeites padomus attiecību veidošanā. Varētu teikt – skaisti/lika aizdomāties/patika/nepatika/muļķības u.tml., ja ne vien godmaniskais “bet”… Tā nu sanācis, ka mūsu ceļi bija krustojušies un dažas viņas privātās dzīves nianses lika man domāt, ka šie ieteikumi ir tāda pašhipnoze, pašiedvesma, nu, vienalga, kā to nosauksim – bet tas ir mēģinājums tikt galā ar sevi un pašas attiecībām. Nav jau nekas pārmetams, jo pieļauju, ka es viņas situācijā visdrīzāk ne par psihoterapeiti, bet par psihiatriskās klīnikas pacienti kļūtu.
Bet (atkal!) te nu mēs nonākam pie rekomendācijām, reputācijas un pieredzes. Man kā klientei (arī grāmatas, blogu lasot tāda esmu) ir svarīgi, ka VR ir viena sieva jau gadu desmitiem, man ir svarīgi, ka Alberta bilde ir FB, ka viņš līdzās citiem mazbērniem saņem veltījumā grāmatu. Šie un vēl citi “sīkumi” ir tas, kas krīzes gadījumā man atkal liktu doties pie VR, jo ir sajūta, ka viņš “pazīst drēbi”. Pēteris Kļava sava lekcijā teica, ka mūsdienās visiem ir viedoklis, bet pietrūkst zināšanu. VR ir zināšanās balstīts viedoklis.
Gaišus!
Un desmit gadus vecs paldies!
Kāds naivums! Ikviens zina vīrus un sievas, kuri ir kopā gadu desmitiem, bet viņu attiecības ir gatavie murgi. Mazbērna bilde FB? Ak, mī un žē, nu gan rādītājs.
Nez vai kāds ir kādreiz intervējis VR kundzi? Nez ko man šķiet, ka VR neļautu viņai izteikties. Un, ja arī ļautu, tad diez vai patiesību mēs uzzinātu. Nav jau arī mūsu darīšana.
Rudzīša kundzi gan neaiztieciet! Viņai pašlaik dikti smagi – bez variantiem. Nekādas intervijas – pasarg Dies’, viss labais var būt aizmirsies…
kas tad viņai gadījies?
Nevajadzētu izlikties par stulbu esam. Kad šitāds kašķis iet vaļā cieš visa ģimene. Būt par sievu vīrietim, kam patīk provocēt, kaitināt, publiski mazgāt netīro veļu..
G. Ancānes keiss ir tāda grandiozitātes izpausme, kas Ilzei Viņķelei varētu nebūt pa spēkam.
Ei nu, kāds tur keiss, drīzāk vienkārša tirgussieva…Es pat nespēju iedomāties, cik jābūt izmisušam, lai ietu pie Ancānes? Un kāds no viņas iznāktu? Un kāpēc neviens nerunā par viņas vīru, kurš patiešām ir gudrs cilvēks, bet šī Dieviete savā varas apogejas izjūtā visur priekšplānā…
Kā lai homo sapiens vulgaris, sapinies LPB un LĀPA iznīcinošajās krustugunīs, spēj vispār uzticēties psihoterapijai? Vienīgais labums, ka vulgaris parasti nemaz netiek pie viņiem, jo nav tik biezs. Un labi vien ir, jo viņam netiek sačakarētas smadzenes. Bet, ja kādu biezo aptaisa un nokāš pamatīgu naudu, tas tikai forši, jo daba mīl aunu un cirpēju balansu. Ticiet man, vecai melei, vislabāk ir dzīvot pilnasinīgu dzīvi bez visādiem murgu šarlatāniem, lai arī kāda abreviatūra tos rotātu. Tagad viņi visi var mesties man virsū un klāstīt, cik ļoti viņi pasaulei ir vajadzīgi. Uz priekšu!
Turies, Viestur! Un neaizmirsti, ka tagad tāds laiks. Tikai nākamreiz, kad kaut ko teiksi par Putinu, atceries, kā iet pašam…Tagad Tu pats personīgi piedzīvo, kā ir, kad piešuj bumbas un kad vari izstiepties un sarauties, bet izņemot tautu, citi vienā balsī brēc- sitiet krustā to brīvdomātāju! Man nesen viena zinātņu doktore, tāds kārtīgs “feldfēbelis” arī par Tevi nikni šņāca…Tas laikam no precīzā trāpījumā, nu nav jau viegli, kad jāskatās savā plikumā…
Vēl jau ir arī kašķis par to, kas tad būs īstais Psihologu likuma privatizētājs, tur tāda pati situācija, ļaunas mēles melš, ka tur par deputātus un eksprezidentes iesaistot, lai dāma no Universitātes tiktu pie galvenā varas zižļa psihologu sertificēšanas jautājumos…
Kā man nepatīk tie, kas baksta ar pirkstu – tur nav kārtības, tas melo, utt.
Ko Rudzīša kungs pats ir darījis, lai sakārtotu psihoterapijas jomu Latvijā? Norādījis uz problēmām? Nu ar to ir gauži par maz! Un nav jau tā, ka vienīgi viņš tās nupat apjautis un citiem darījis zināmas. Kāpēc neesat vienā no psihoterapeitu organizāciju valdēm? Kāpēc
neziedojat savu laiku un spēku, lai mainītu situāciju, kaut vai lai vīriešu viedoklis būtu pārstāvēts un savaldītas tās trakās dzemdes un dievietes? Gribas teikt – strādājiet, nevis gozējieties mēdijos.
Neredzu nekādu atšķirību starp latvieti parasto un Viesturu Rudzīti. Latvietis parastais ievēl Saeimu un tad gānās, kādi deputāti maitas, bezprāši un netikļi. Viesturs Rudzītis arī gānās par psihoterapeitu profesionālo organizācīju vēlētām amatpersonām, aizmirstot, ka tieši viņa darbība var mainīt ārprātību un netikumību Latvijas psihoterapijas ārēs.
Jaaciinas ir visur. Ja kaads tieshaam buus tik gudrs paar apkaarteejiem, tad pirmkaart vinjsh manipulees nevis ar nezinoshiem komenteetaajiem, bet gan ar savu aprindu psihoterapeitiem, rakstniekiem vai domaataajiem. Tautai ir jaabuut iespeejai paljauties uz vadonjiem, nevis tikt pieaicinaatai kaa psihiatriskaas nodaljas pacientiem izteikt savus viedokljus.
Brlialince for free; your parents must be a sweetheart and a certified genius.
Es ar pārsteigumu lasu VR blogu. Dzemdes nepārtraukti grib apaugļoties. Grib katru bērnu no cita vīrieša. Abas gribēšanas ir aizvēsturiskas un megastipras. Brīnos – kāpēc ik rītiņu , vakariņu nemanu sievietes, kas atdodas tramvaju pieturās nejaušiem garāmgājājiem? Manās sajūtās VR kaut ko smagi pārspīlē, daudzas citas lietas vispār nepamanot. Šķiet, ka
viņš pats ir gluži kā pārņemts ar Dzemdi un Dievieti. Tik ļoti tajās iedziļinājies, burtiski ar seju iespiedies, ka citu neko vairs neredz – visapkārt vienīgi Dzemdes un Dieviete.
ļoti precīzi – par iespiešanos ar seju, jo kā citādi lai izskaidro to, ka R neredz krāniņus, kas pamet ģimenes un dzemdes, kas vaimanā par aizgājējiem nevis priecīgi metas jauna krāna pieaicināšanā
Jā, drusku man pietrūkst kaut kā, lai ilgāk pieturētu interesi.. domāju, tieši tam, ka nu tā sistēma ir tāda kāda ir. Kārtējo reizi kāds (biedrības) sludina morāli aiz tukša vēdera. Pierasti un postoši, it sevišķi tiem, kas jūtas iedvesmoti un tik spēcīgi, lai spētu paēst arī no realitātes paušanas. Un sāku domāt, ka Ancāne ir fake.. viņa nevar būt īsta..(izkāpa šī doma no maniem zemapziņas kambariem)
Arī citi notikumi pārņem ēteru, un ir liels prieks par grāmatas iznākšanu, tiešām, lieliski Viestur, no sirds apsveicu! Ir patīkami dzirdēt pozitīvas atsauksmes un interesi.
Daudzām aizmiglotā kāre pēc dzīvošanas Krusta vertikālē, nevis uz horizontālās zemes, tik tāl aizmiglo prātu, ka miglā pazūd gan kumels, gan saprāts…
Patiesi, kā Raiņa Melnajai mātei:
Viss ir mans, nekas nav sava!
Visu ņemšu, visu veikšu,
Pati viena pastāvēšu.
Proti, gribulīts bez cenas:-)
Priecīgus Ziemassvētkus!
Hoī, paskatījos G. Ancānes amatpersonas deklarāciju…
Tad nu, lūdzu, ziedojiet šai nabadzei: http://psihosomatika.lv/page/atbalstitajiem …
… šai “varošajai un jēgpilnas lietas darošajai sievietei” (mazliet mainīts teksts no saites apollo).
Un kas tur īsti ir ar Kapseļu ielas klīniku? SIA tomēr, oho, “malači”. Jā, lietas grozīt vajag mācēt. Turpat reģistrēts arī Sabiedrības Veselības fonds. Juridiski šajā ētikas templī noteikti viss ir tīri un filigrāni.
Resp. – pasta adrese ir turpat.
Ha, nē nu skaidrs, ka ēkas jau stāv..bet pati Gunta..kāds vispār ir viņu redzējis?:)
Viņa droši vien izdzen garus tai dzīvoklī, kas viņai ir kopīgs vēl ar trim psihoterapeitiem.
Bet šim gari vēl ir iekšā:
https://www.youtube.com/watch?v=Ubuy5BVwR_8
Demogoģija, ar slēptu agresiju.. viss teksts sacerēts par godu Viesturam, patiesībā Andri, esi vecis un pasaki vienkārši, ka gribi piekaut Viesturu, jo nesaproti vairs ko darīt ar savu agresiju.. Šis ir sapiņķerētais stils agresijas izpaušanā.. runājam it kā pozitīvas lietas, tomēr ieliekot mesidžu un virzienu kādā būtu jādomā(nestabilām psihēm) bet ar ideju, ka tas nonāks pareizā vietā, muļķu galvās, kas “nodomus neatklās”, bet uztvers tikai vajadzīgo fonu, un kairinājums iedarbinās vajadzīgo reakciju. Veselovskis pats izklausās agresīvs un to arī daļēji(netīšām) atzīst, jo uz viņu(cilvēki ar nestabilu psihi var izraut teikumu no konteksta un tas var provocēt viņos agresiju)Viestura teksta izrāvumi iedarbojās kā aicinājums uz agresiju.
Viņš ir psihiatrs, ja? Tāpēc viņš dala cilvēkus-stiprajos un ar “vājo psihi”..hā, un ko tas liecina par viņu?
Viņš ir psihiatrs, psihoterapeits (no LĀPA) un drīz būs psihoanalītiķis.
Pēc ļaužu atstāstiem viņa pakalpojums ir kaut kas no suņu dresūras un bioloģiskās psihiatrijas.
Bet es jau tikai ar trakajiem pinos 🙂
Oi, te nu es ar nevarēju nociesties…:) Ja kāds sākot runāt par patriotismu, tad kaut kur kaut kas esot nosperts. Bet ja kāds sevi iezīmē kā Glabēju nabaga neizsargātajiem cilvēkiem (kuri, protams, nav gana imunizēti ar masīvu vardarbības atainojumu ikdienas masu medijos), kam dara pāri briesmīgais Vajājošasi kolēģis un pārējie šarlatāni, tad mūs drīz vien iepriecinās kādas shēmiņas par nodokļu maksātāju naudu.
Kāds jau iepriekš bija komentējis – glumiķis tas Sokolovskis, gribas nomazgāties pēc noskatīšanās. Kārtīgs partneris Ancānei, Sīlim un pārējam RSU zvaigznājam.
Vai nebūtu smukāk VR nika tiesības atstāt tikai bloga autoram?
Jā, spriežot pēc viņa kreisās rokas kustības un vēlmes to aizvien turēt piepaceltu runāšanas laikā, var nojaust, ka suņu dresūrai tas piestāvētu labāk – teiksim pie komandas”sēdi”:)
VR uzmeties par tādu kā advokātu visai skandaloziem puišiem – Kaimiņam un Kalnozolam. Katrs var domāt, ko vēlas, kāpēc tas tā.
Līdzīgi kā savulaik pans Kleksis, kāds varbūt nosapņoja sazvērestības teoriju, ka VR kāds ir aplaimojis un tālāk sekojošais jau ir likumsakarīgs – VR celts, pacēlās jautājums par nabaga vīriešiem, kuri nu bez vardarbības nekā nezina, kā tikt galā ar sievietēm, pēc kā savukārt pacēlās latviskais varonis Kalnozols ar āža cienīgu brēcienu: “Palīgā, bagātos večus bābas dirsina kā vien vēlas! Āāāāā… Save our souls!” Tad atkal VR atsaucās šim blējienam, literāri paglaudot pleciņu nabaga puisim, kurš pieļāvis, ka sievietes viņu izmanto.
Vēl šur tur publiskajā telpā pa kādam āzim ieblējās, ka latvju meičas par maz esot pērtas. Jo nu jau var – VR to stigu pirmais ir izcirtis! Kur tad liks tos žagarus? Jāper visas, kas nava līdz šim gana dabūjušas pa dibenu.
Sapņus, kā zināms, ar apziņu noregulēt nevar, bet bezapziņa sapņos šo to mēdz pateikt priekšā…
“Ētika psihoterapijā nav klientu, bet gan psihoterapeitu ērtībai!” Trāpīts desmitniekā! Tāpat kā politika politiķiem, utt. Ļoti gribētos cerēt, ka kaut ko izdosies uzlabot. Gan ne jau ar labu, tas gan. Tādiem ārprātiem kā šis, ir jānotiek. Un varbūt labi, ka tas saistīts ar psihoterapiju, jo psihoterapija izvelk ārā apziņā neapzināto. Kad migla, kas tiek pūsta tautai acīs, tiek verbalizēta, tā sāk zaudēt spēku. Hm.., un kur tad ir tā mūsu “tiesiskā valsts” — sauklis, ar ko kādreiz gājām? Vien tiesiska diršana.
Jā, un tas Ancānes raksts — šitāda primitivščina. Un tā, lūk, ir psihoterapeite, profesore, pagoni un ličkas bez gala, oi, die…
Apsveicu ar jauno grāmatu! Nodomi neatlaidīgi turpina īstenoties… Priecīgus Ziemassvētkus!
Ka VR klients varu teikt ka nenozeloju nevienu mirkli, kops esmu izmantojis vina pakalpojumus. VR ir palidzejis brizos, kad likas, ka zeme tulit atversies… Lai vinam veicas ari turpmak un paliek uzticigs savam pratam, zinasanam un iesaktajam lietam! Suni rej, bet karavana iet talak! Gan jau laiks noliks visu savas vietas un paradis kam ir taisniba! Man par to nav saubu jau tagad!
Es savukārt esmu laimīgs , ka neesmu ne VR klients, ne kolēģis, ne draugs. Tas ir baisi – kā šis cilvēks atklāj privātu sarunu detaļas. Izskatās, ka viņš neatšķir kādas lietas paturamas pie sevis un kādas publiskojamas bezgalīgajā I-neta telpā. Taču īstenībā viņš to dara apzināti tā teikt – pie pilnas saprašanas. Un es nebrīnos, kāpēc viņš ir “Vientuļais vilks”.
Vīrieši, kas nejēdz sev sakarīgu sievu izvēlēties, ir pēdējie dunduki. Ja vēl par to kliedz pa visu pasauli, tad pie tam ir arī lupatas. Bagātajiem āžiem vajag šmīzes – misenes, tievas, skaistas blondīnes, 90-60-90, lai var spīdēt un izrādīties. Viņi tādas arī dabū. Un lai pēc tam neauro, nesūdzas. Ko gribēja, to dabūja! Ja vecis nesaprot, kāda ir sieviete, nekādi specsemināri te nelīdzēs. Tai pašā laikā pilna pasaule ar brīvām, gudrām, labām, simpātiskām meitenēm un sievietēm, kas būtu perfektas sievas un mātes, bet viņas neizvēlas, jo daba nav devusi izcilu skaistumu, kāds lieks kilograms varbūt, neprasme izcelt sevi.
Jā, jā, pati esmu veca, resna, nesmuka, un man vienkārši skauž, ka mani nav savācis bagāts vecis. :)))
🙂
Štrunts par profesori Ancāni, te ir daudz svaigāka pērle http://www.tvnet.lv/sievietem/attiecibas/540643-kadel_virietis_pazemo_sievieti
Kā anekdotē – “un pēc tam šie paši cilvēki man neļauj urbināt degunu”.
Ok. Manuprāt, Viesturs ir bišķiņ pārspīlējis ar reaktīvu attieksmi. Atklājot, ka šī situācija – palikšana par vientuļo vilku, patiesībā sāp un aizskar.
Lai gan cienu Viesturu, tomēr nedomāju,ka visi pārējie viņa kolēği pēkšņi ir tik apmigloti no Dievietes, ka neredz VR teorijas zaigojošās pērles.
Teorijas visnotaļ interesantas un Latvijas aizmugušajai un liekulīgajai videi pat svaigas, savdabīgas, BET – lai dara uzmanīgu jebkas,kas tiek sludināts par vienīgo Patiesību.
Vai psihoterapeits drīkst pats tik ļoti ticēt saviem radošajiem augļiem, ka visu tāpēc pretnostatīt tieši tam un visu skaidrot tikai ar savu teoriju?
Varbūt te slēpjas bīstamība VR kā psihoterapeita karjerai , jo viņa paša radītā teorija tagad nosaka visu?
Te tomēr prasītos drusku pašam atkāpties malā no reaktīvās pozīcijas un paskatīties uz visu no malas.
Varbūt kopā ar kādu savu kolēği, kurš nav novērsies.
neviens no VR klientiem, kas viņu ciena un mīl, negribētu, lai cien.psihoterapeitam šajā jezgā pašam zustu saikne ar realitāti.
Lai gan – who am I to judge…
Veiksmi un izturību!
Bet man neliekas, ka Viesturs pozicionē sevi par patiesības sludinātāju. Man šķiet, ka viņš būtu tīri laimīgs, ja kāds ielaistos ar viņu diskusijā par tēmu, nevis uzbruktu personiski, kā šobrīd notiek.
Protama lieta – Latvijā vide ir aizmigusi un liekulīga. Lietuvā – tur gan pavisam cita lieta! Visi ir laipni, atsaucīgi, domājoši un īsti demokrāti. Bet nav jau tik tālu jābrauc – var tak strādāt un pat dzīvot Lietuvā. Uz priekšu!
Nu re, Domburs seko Rudzītim! Kurš nākamais? Pamazām visus normālos, sakarīgos, brīvi domājošos un gudros puišus novāc. Diemžēl…
Toties kas tā būtu par fantastisku domubiedru grupu, kurā spētu sapulcēties visi šie fantastiskie cilvēki! Vai arī radīt kustību vai īpašu vietni, kurā runāt ar sabiedrību!
Ancāne rakstā norāda uz būtisku nepilnību VR teorijā – samēra trūkumu. Es ceru, ka pats VR, pabeidzis triloģiju un izdzīvojis šo skandālu iznāks Iz Tumsas. Ceru, ka pats atradīs Dzemdei un Dievietei pareizo mērogu un vietu, ka ieraudzīs vēl daudz citu sievietes psihi sastādošu elementu. No otras puses, jāatzīst, ka no viena cilvēka nevar par daudz prasīt. VR mums uzdāvinājis Dzemdes un Dievietes konceptus – kaut kad atradīsies cits cilvēks, kas ieraudzīs pareizās proporcijas.
Samēra trūkums nav vis psihes pētījumos, ko Viesturs veicis, bet t.s. modernajā sabiedrībā, kur viņš šo samēra trūkumu ieraudzījis un uz to norāda. Samēra trūkumu starp ko? Psihes arhaiskajiem slāņiem un kultūras trauslo, neirotisko uzbuvējumu. Viss skandāls ap Viesturu ir par to, ka viņš REDZ, kā, izsacīti mūsdienīgā estētikā un intelektuālajos, sociālajos uzstādījumos, aizvien ar to pašu spēku, kā aizlaikos izpaužas arhetipiskie konstrukti. Viesturs tos dēvē par Dzemdi un Dievieti. Var piemeklēt abstraktākus latīņu valodas apzīmējumus, bet tas nemainīs lietas būtību. Tātad, konflikts starp to, ko Viesturs REDZ, bet vairums – lai arī šajos konstruktos DZĪVO – NEREDZ. Arī profesore Ancāne.
Tāpēc arī tad, kad viņš raksta – vardarbība, hm, daudzus tā interesē, bet mani nē (Kalnozola gadījumā) – tas nav jāsaprot burtiski. Nē, viņš neatbalsta vardarbību, bet gan skatās tālāk/dziļāk – kas to veido, kādi ir priekšnosacījumi, likumsakarības. Kamēr viduvējie prāti, kā Sīlis un visas šīs LĀPAS un LPBas u.c. cīnās pret SEKĀM, primitīvi tās cenšoties iegrožot ar likuma un sabiedriskās morāles uzstādījumiem, Viesturs pēta CĒLOŅUS. Domāju, ka naids pret viņu daudziem akadēmiskajās aprindās, apzināti, vai nē, ir arī par to, ko viņš ieraudzījis/atradis/sapratis, bet viņi, apkārušies saviem grādiem – ne. Tas tomēr ir pazemojoši: dabūt visus iespējamos titulus un varas pozīcijas ārējā pasaulē, bet intuitīvi noprast, ka zaudē vienam “trakajam”, un nekad viņa domas vērienu nesasniegsi.
Tagad man ir arī skaidrs, kāpēc vīriešiem psihoterapija daudzos zināmos gadījumos ir bijusi neefektīva, bezjēdzīga un vienkārši tizla.
Savos meklējumos savulaik daudz esmu runājusi ar ikvienu sastapto, kas par šo tēmu kaut ko ir varējis ieteikt vai komentēt.
Mēdz sacīt, ka nav gudri komentēt citu cilvēku psihoterapiju, un es to arī cenšos ievērot, bet esam runājušies, esmu klausījusies, esmu sapratusi, ka vīriem ir taisnība un ka man nav ko iebilst.
Kaut kā biju atmetusi ar roku, ka viņiem un manai vīrišķajai daļai jātiek galā pašiem. Principā ir jau arī, bet idiotiski, ka Tu runā, bet Tev atbild tālā, svešā valodā.
Nu, lūk.
Paldies par domām, Anda, lai gaiši un mierīgi!
Pievienojos klienta komentaram, lai uzmanigu dara tas, kas tiek sludinats par vienigo patiesibu!
VR laikam vel nav ticis lidz tadu materialu lasisanai, kur rakstits, ka mums zinama senlaiku vesture ir saskobita par 90%! Nenaktu par sliktu ievakt vispusigaku informaciju, ta sakot “septinreiz nomerit pirms griezt.”
Pec psihoterapeitu zinasanam, ikvienam cilvekam ir piemerojama kada kaite, tadel Dievs pasarg mus no pastaisniem noteicejiem!
“Tātad, konflikts starp to, ko Viesturs REDZ, bet vairums – lai arī šajos konstruktos DZĪVO – NEREDZ. Arī profesore Ancāne.”
Jūs, Anda, piedāvājat “burvju formulu” – VR ir ģeniāls, lielākā citu psihoterepeitu ir akli/stulbi nīkuļi.
Tas ir burvīgi burvīgs piedāvājums 🙂
Cilvēce gadu tūkstošiem ir ilgojusies izprast cilvēku attiecības.
Un te pēkšņi izrādās – cilvēciskās attiecības ir tik vienkārša, ka tās var trivializēt un iebāzt primitīvā trīspirkstu shēmā: DIEVIETE- SIEVIETE-DZEMDE. Ģeniāli!
Labi saprotams, ka ģeniālas idejas tieši tāpēc ir ģeniālas, ka tās ļauj modelēt procesus — vienalga, kosmosā, atoma kodolā vai auga šūnā. Lai cik traka būtu ideja, tās galvenais pierādījums ir tas, ka tā strādā, tā ir izmantojams, tā ir prognozējama, tā piepildās. Savukārt ģēnijs ir tas, kurš savu ideju spēj izstāstīt citam cilvēkam (nu labi, cilvēkam ar priekšzināšanām) tā, lai to spētu adekvāti uztvert, aptvert un pārliecināties, ka tas strādā.
Tādēļ uzdrīkstēšos ieminēties, ka VR modelim ir sava vājā vieta.
Pavisam nenozīmīga, pat varētu teikt, nu bet tomēr.
Nešaubīgi, no Jūsu, Anda, teksta jaušams, ka uzskatāt cienījamo VR par ģeniālu. Tātad uz 507 miljoniem Eiropas iedzīvotāju būtu jābūt vismaz 100 psihoterapeitiem, kas spēj izprast VR piedāvāto trīspirkstu trivializāciju. Aptvert. Novērtēt. Lai cik grūti ģēnijiem bijis ‘izsisties’, iepriekšējo gadsimtu pieredze rāda, tiem bijuši savi atbalstītāji, novērtētāji, iedrošinātāji. Kas spējuši izvērtēt ģēnija idejas profesionālā līmenī un sajūsminājušies par tām.
Vai VR varētu nosaukt kādus pārdesmit uzvārdus ar psihoterapeitiem, kas šo trīspirkstu shēmu novērtē kā vismaz pieņemamu?
Ak pārdesmit neva. Nu labi, varbūt desmit atradīsies?
Ak nava desmit. Nu labi, varbūt VR idejas tiešām nav vidējiem prātiem tveramas … :))
Nu varbūt ir pieci – visaugstākās raudzes, vislabākie, no citām valstīm (atkrīt skaudības aspekts).
—-
Arī piecu nava? uz pieciem simtiem miljonu Eiropas iedzīvotāju nav pat piecu akadēmiski izglītotu savas nozares profesionāļu, kas spētu aptvert Rudzīša vienkāršo un reizē ģeniālo ideju – cilvēcisko attiecību reducēšanu uz trispirkstu kombināciju???
Nu bet kaut viens atrastos?
VIENS UZ PIECIEM SIMTIEM MILJONU CILVĒKU??? NAV ??????!!!!!!!
Cienītā Anda, mēs esam nonākuši pie visai dramatiska un episka sliekšņa.
Vai nu visi pārējie nozares profesionāļi Eiropā ir idioti, nejāgas un klauni.
Vai arī šis ir pavisam cits gadījums.
Katrs, kam ir diezgan pazemīgais nosaukums “kristīgais konsultants” vai arī mācītājs, runā par Dievieti gvaltēm, tikai sauc viņu par Sātanu – gan privātā sarunā kabinetā, gan iz kanceles. Vismaz senākajās un konservatīvākajās kristietības konfesijās noteikti. Lai gan Ļedjajevs arī kaut ko ņemas ar Sātanu, neesmu vienīgi iedziļinājusies, tāpat Mārcis Jencītis un citi jaunbaznīcnieki.
Vienīgi viņi (praktizējošie kristieši) Bībeles notikumus tver burtiski (ne kā mītu, ne alegoriju, ne metaforu, ne hiperoblu, ne personifikāciju), un tur sākas iebuksēšana.
Blogu par sievu sišanu zināmā mērā var saukt par hiperbolu, bet mums ļauži laikam nelasa klasisko literatūru un dažādus domātājus. Tas ir sērīgi.
Tas, ko redzu no Viestura, ir situācija, ka viņš ir izveidojis tiltu starp kristietību ar tās burtisko uztveri un it kā ateistisko Freidu. Varbūt viņš pats tā nedomā, bet man no savas pieredzes punkta tā izskatās.
Daudzkārt zem patriarhāta nosaukuma slēpās un joprojām slēpjas reāli ģimenes varmākas un terorizētāji (mūsdienu izpratnē patiesībā psihiski slimas personas), un tā pamazām veidojās feminisms, kas krsitietību ir padarījis ne ta par mītu, ne ta par kaut ko burtisku, bet par “kak čitaju, tak i poņimaju”, vēl pievelkot klāt kaut kādas it kā jau ļoti izplatītas “tradīcijas”, kas vienkārši ir varmākoto bailes. Lai gan nekaitēja paskatīties, kur varmāka izauga, bet tagad viņam apkārt apliek kaut kādu mistisku baiļu plīvuru, kas reizēm robežojas ar murgiem un halucinācijām.
Freids nerunā par arhetipisko, bet par arhaisko mantojumu, un ar viņa filosofiju visu laiku ir ārstēti psihiski ļoti smagi slimi cilvēki. Ne vienmēr izārstēti, bet viņu stāvoklis ir ļoti uzlabots. Kaut kādas teorijas ticamību vienmēr var pārbaudīt ar smagu gadījumu palīdzību – gandrīz vai laboratorijas apstākļos, kad nav ko zaudēt.
Mums ir izaugusi paaudze (vai pat divas) bez Bībeles stāstiem, bet citur pasaulē tā nav. Ja cilvēks nav galīgi slinks un akls, viņš tur var atrast gan Dievieti, gan Dzemdi, gan Sievieti. Bībelē ir oi-oi cik daudz stāstu, kas to visu uzliek uz skatuves.
Tā kā katrs vienkāršs kristīgais konsultants (vai ģimenes konsultants) diezgan tuvu taustās ap Dievieti, tikai baidās iet pārāk tuvu, bet viss plūst, viss mainās, un kāds ik pa laikam kaut ko atrod.
tā i, dacīt. Un diez vai cīņā pret šo velna dzimumu ir izdomaats kkas labāks par uzcepšanu uz sārta. Kristīgā baznīca zināja gan, kā to sātanu savaldīt :)))
Nu ļoti eleganta jau jums sanākusi V. Rudzīša “atmaskošana”. Pēc labākajiem žanra kanoniem. Vispirms tā kā drusku piekrist apgāžamajai tēzei, tad ar kalibrētu ironiju šo apgāžamo tēzi paspilgtināt (nenovedot gluži līdz absurdam) un tad tā lēni, nesteidzīgi sagraut ar nenokaujamo trumpja dūzi – no 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju VR “parimitīvās” atziņas neatzīst it in neviens. Neviens vesels. Nu ko te piebilst? Tā jums droši vien arī likās. Tik iznīcinošs arguments, ka vairāk nekādi pierādījumi nav vajadzīgi. Bet ir gan vajadzīgi. Kaut viens mazākais arguments par to, ka VR “shēma” ir nederīga un nedarbojas. Nevis superprimitīvais – neviens cits tā nedomā, bet – kur tieši ir VR kļūda. Kāpēc viņa “shēma”ir aplama un nedarbojas. Ja tā tiešām nestrādātu un nedarbotos, tad taču šo kļūdu atrast būt vieglāk par vieglu. Ja jau VR ir primitīvs muļkis, kurs nerro sabiedrību, tad taču nekas nebūtu vieglāk kā VR primitīvās muļķības atmaskot. Taču tā vietā tik runā par visu kaut ko, bet ne “atmasko VR nezinātniskās teorijas”. Jūs, Martas tant, taču esat nesalīdzināmi gudrāka par primitīvo VR un mūs pārējiem. Apgaismojiet lūdzu. Atveriet acis. Ar nepacietību gaidīšu.
Godo, es arī esmu centies runāt ar šo daudz-nikaino slimnieci, un var būt pat tam ir bijis tolks (sevis saprašana, plus daži argumenti, kas var noderēt citiem), bet nopietna saruna ar viņu nav iespējama. Viss, ko viņa dara, ir tāda ievilkšana apvainojumos, kur it kā esi spiests tos atspēkot. Bet apvainot vienmēr ir daudz vieglāk, nekā konstruktīvi atbildēt ar pamatotiem argumentiem — pēc principa “pierādi, ka neesi zilonis”. Piemēram: “pierādi, ka neesi vardarbīgs”. Viss beidzas ar to, ka vienīgāis pamats ir tas, ka tu pats zini un tici, ka visi apvainojumi ir meli. Savukārt viņas spriešanas spējas ir stipri zemas; pat gribēdams nekādu jēdzīgu domu no viņas neizvilksi. Bet, ok, dažreiz jau prasās viņai ievilkt pa kaklu; tāds pelavu maiss viņa mums te.
Ai, Draugi! Cik spraigi šis vis….
Lieta ir gaužām vienkārša, jo viedāks un gudrāks ir cilvēks, jo vairāk mīlestības viņa sirdī. VR tik DAUDZ apcer un gudro par vīriešu un sieviešu attiecībām, bet ne reizi nepiemin vārdu MĪLESTĪBA, mīlestība uz bērnu, uz sievieti, uz PASAULI kā tādu…. Vai tas nevienam nešķiet dīvaini?!
p.s. Ar nožēlu man jāatdzīst, ka VR ne tikai nevēlējās ieraudzīt pret mani kā sievieti māti vērsto vardarbību ( literary), bet iedrošināja manu vīru uz tā saucamajiem ‘netradicionālajiem’ risinājumiem, kas mūsu kopdzīvi ar vīru padarīja par vienu vienīgu pazemojumu, morālas un fiziskas vardarbības murgu.
Tā kā, mīļie VR draugi, tas viss par PĀRPRAŠANU un NESAPRAŠANU ir viens vienīgs BLEFS!
Tieši tā. Jo patiesība laužas ārā. Pat vēloties uzrakstīt pretējo tam, ko domā, vienalga kaut kas ierakstās īstajā virzienā. Tā nu ir sanācis arī VR. Patieso domu nenoslēpsi. Ja vīrietis savā galvā neizslēdz vardarbību pret sievieti, tad agri vai vēlu tas iznāk uz āru, lai kā to slēptu.
Ja VR būtu kategorisks vardarbības noliedzējs, tad viņš nekad mūžā neuzrakstītu tā, ka ir iespējams saprast, ka viņš ir vardarbības atzinējs. Īlenu maisā nenoslēpsi.
VR nepatīk stipra sieviete, viņai esot vajadzīgs tāds vīrietis, kas viņu noliktu pie vietas, pat pazemotu. Un pašu stipro sievieti viņš nosauc par vīrieti. Vainīga pie visa ir tikai sieviete pati, vainīga, vainīga, vainīga!
Nav tam cilvēkam pašam kaut kas kārtībā attiecībās ar savām dzīves sievietēm.
Tieshi taa vareetu teikt. Lai puika taptu par viirieti, ar maati vien nepietiek, ir vajadziiga sieviete-miiljaakaa. Un te nu var redzeet kaada kuram pieredze ar kaadaam ir sanaakusi.
Vispaar, lai ko mainiitu tajaa lokaa “pieredze un taas nodoshana”, ir vajadziigs ilgs laiks, progress uz labaaku, evoluucija. Bet VR iesaka regresu kaa dabas ieliktu nolemtiibu. 🙁
Ir pieredze ar dziivniekiem, kaadi no kaadiem rodas. Un neskatoties uz to, ka visi ir dziivnieki, ir liela atshkjiriiba starp dreseetu, miileetu vai savvaljaa uzaugushu. Un nevajag teikt ka maaciitiem dziivniekiem ir traumas no taa, ka nespeej visur izraadiit savus iedzimtos mezhoniigos instinktus. 😉
A good friend of mine lives in a ctuony in XXXXX that has a great gun buy back program. He also goes to other locations where they have similar programs.He goes to gun shows and surfs ads for guns. He only buys pieces of junk, rusted crap that can’t shoot and gun pieces.He cashes the junk in. He’s happy because he has made a couple of thou in which he has enriched his arsenal and the program sponsors are happy that killer guns are off the street.He’s only been banned from one site.Too bad i’m homebound. There’s a sweet AK I’d like to get.
Tas nu gan būtu atvieglojums, ja Viesturam ar savām sievietēm nebūtu viss kā nākas! Varētu stāties rindā, ne?!
Un tik tiešām Viesturs neko nejēdz no mīlestības- vai tad viņš nesaprot, ka tā ir zem augstpapēžu kurpītes?
Ja Pasaules 7 gudrie atzītu Viestura “mācību” par labu esam, tā uzreiz iegūtu svaru, mainītu jēgu, atbalsotos sirdīs vai kur citur! Vai ne?!
Reiz kāds jauns vīrietis gribēja man sarunāt viskaut ko nepatīkamu tik vien, lai mani dabūtu pieejamāku – novilktu līdz savam plauktiņam. Kāds cits tam iečukstēja ausī, ka šī ir mana ballīte, ka viņš ir tikai nejaušs viesis… Tas viņu pārvērta- viņš no sirds man atvainojās un visu vakaru jutās nelāgi, centās būt pieklājīgs un cieņpilns.
Meri, es tev varu pačukstēt – šis ir Viestura blogs!
😉
rimsties nu, Lāsmiņ. Viesturs tak ir pētnieks un vēlas redzēt, kā viņa idejas rezonē tautā. Tā nav nekāda viņa ballīte, bet vivisekcijas zālīte!
Ko tur lai dara, ja dažas sievietes uzliek to “tūlīt būšu sistā sieviete” seju. Kā tad mīlošs vīrs lai nepalīdz 😛
Dace, Jums arī gaišus un priekpilnus Ziemassvētkus! Tāpat Bryuveram, Zanei, Marī, Lāsmai, Gladiolai. Kaut kā tā sanācis, ka cilvēki, kuri ilgstoši lasa Viestura blogu nez kāpēc visu saprot un nepārprot, un arī viņu pašu domas/atziņas un dalīšanās maniere ar tām ir vērtīga.
Paldies , Tev arī priecīgus Ziemassvētkus! Esmu aizkustināta no Tava skaidrā prāta un izteiksmes labestīgās vienkāršības. Ir prieks to lasīt. Paldies, Anda!
Padies, Anda, arī Tev priecīgus! Turpini savu radoši analītisko pieeju, un lai izdodas.
Paldies! Priecīgus arī Tev Ziemassvētkus, burvīgā Anda!
Un re kā uzsnidzis baltums!
Martas tantei.
Jā, es uzskatu, ka VR ir izcils domātājs. Un uzskatu, ka viņš to pierādītu arī zinātnes ietvaros, ja tādā veidā vērstu savus pētījumus. Taču ne jau Latvijā viņam tas jādara, kur šīs nozares doktora grādi kalpo kā varas un ”skaistākās kleitas” instruments. Ja vispār, tad citur. Tā kā pagaidām viņš zinātnē sevi apliecināt nav vēlējies, mēs neko nevaram zināt par ”500 tūkstošiem psihoterapeitu un psiholoģijas doktoru Eiropā/pasaulē, kuri viņa atziņas nav novērtējuši.” Izstumtie un atgrūstie tradīcijas ietvaros laiku laikos bijuši, ak vai, cik liels daudzums avangardistu. Sākot jau ar Freidu, ja runājam par konkrēto jomu.
Par to, ko Jūs nesaprotat, bet es saprotu. Varbūt runa ir par specifisku iedziļināšanās spēju/nespēju. Nevis labāku – sliktāku, bet tieši specifisku. Man tuvi, piemēram, ir daudzu par murgainiem un neizprotamiem uzskatītie Delēzs, Lakāns, Deridā, Liotārs, Fuko, Bodrijārs, nu, Frankfurtes skolas džekus laikam būtu nepieklājīgi minēt, tas sliktais tonis šajā varen gudrajā sabiedrībā. Bet es labi jūtos viņu tekstos, man tie ir interesanti.
Man arī liekas, ka, nezinot daudzmaz kārtīgi sengrieķus, Viduslaiku domātājus – dižgarus un Renesanses mākslu, mūsdienu Eiropu ar visām tās metastātiskajām kaitēm nemaz nevar saprast (un arī augstāk minētos 20.gs. autorus ne, un nabaga Apgaismību arī ne).
Par akadēmisko vidi mūsdienās esmu ”visai sarežģītās domās”, jo situācijā, kad ar dažnedažādu fondu palīdzību var, ”zinātnē strādājot”, sev saganīt labu labos ienākumus (piemēram, pētot kādu pastāvošajai vērtību konjunktūrai/naudas devēju interesēm tīkamu parādību), tajā ļoti savairojies varas/naudas kāru viduvējību skaits. Tāpat savairojies mammas katedrās un zem augstskolu vadītājiem – shēmotājiem strādājošu viduvējību skaits. Kuri neko izcilu un oriģinālu savās jomās nerada un nekad neradīs, jo nav tādas intelektuālās jaudas, aizrautības, drosmes.
Nobeidzot: Jūs tur visu VR rakstīto kaut kādā putrā saveļat un pati uz to putru nežēlīgi dusmojaties – tviterī, portālu komentāros, tagad arī te. Ja viņš Jums nav izprotams, nevajag lasīt un uzvilkties. Vajag vienkārši likties mierā. Kā es, piemēram, liekos mierā par inženierzinātnēm, jo tās nav man gluži labi saprotamas. Par kādu regresu Jūs VR teorijā runājat, es neuztveru. Psihes slānis, kuru viņš pētījis un apraksta, Jūsos ir tikpat klātesošs, kā Jūsu no vecvecvecvecmāmiņas mantotā deguna forma. Cik tieši regresīva tā ir? Vai tomēr atzīsiet, ka – tā vienkārši ir? Tas, protams, līdzībās runājot. Neko nezinu par Jūsu degunu un vecmāmiņām 😉
Tā, lūk.
Jums ir burvīgs uzvārds Anda Burve-Rozīte…. mūsu visu PROGRESS ir mīlēt un būt mīlētiem!
Lielībniece esat. Pirmkārt mani pārsteidz, kā Jūs augstprātīgi nosakat cilvēku domāšanas mērogu. Cik saprotu tad šajā jomā esat privatizējusi tiesības izsniegt sertifikātus – izcils, domātājs, viduvējība utt. Sakiet lūdzu, kāda līmeņa domāšana piemīt Jums pašai?
Otra lieta – neba vienīgā esat filozofiju studējusi un minēto “džeku” saraksts ir aizdomīgi garš, lai tos smalki pārzinātu.
Treškārt, kultūras garoza iespējams ir plāna, bet nu izturīga gan. Man gribētos atgriezties tuvāk pie dzīves. Es jau minēju piemēru par atdošanos tramvaju pieturās, kura nav vērojama, lai gan lielākā daļa sieviešu, kas gaida transportu nav grūtnieces, no kā izriet, ka dzemdes viņām ir gribošas. Pieņemsim, ka vīra, kas varētu viņas apvaldīt, arī blakus nav.
Kāpēc nekas nenotiek? – tāpēc ka dzemdes balss nav pietiekoši spēcīga un citiem “orgāniem “arī ir teikšana. Sieviete pati var sevi saturēt.
Tās Lielās Dzemdes jau brauc ar mašīnām un pieturās negaida.
Ievai. Varbūt tiešām esmu augstprātīga. Nu ko lai dara, katram savi mīnusi.
Tie daži autori, kurus uzskaitīju nu nav gan “pārāk garš saraksts”. Tie vienkārši ir autori, kuri man interesanti, bet nereti tiek dēvēti par nesaprotamiem. Ir arī, kas nevar Augustīnu, vai Hēgeli palasīt – intelektuāli neaizrauj; Jungu sauc par fufeli. Mani aizrauj. Domāju, katram cilvēkam ir tāds saraksts. Jums noteikti arī. Tur nav nekā ekstraordināra, ka cilvēki lasa grāmatas – vieni vienas, citi citas.
Domāšanas mērogu mēs bez mitas cits citan nosakām. Pēc domāšanas mēroga mēs vienus cienām, bet citi mums ir vienaldzīgi, vai raisa nepatiku.
Viestura sacīto par dzemdes kā psihiska fenomena arhaisko slāni, kas alkst aizvien apaugļoties, pie tam no daudziem vīriešiem, Jūs esat pārāk burtiski uztvērusi, kā jau vairums. Skatiet to caur civilizācijas sociālajiem uzbūvējumiem: piemēram, tieksme vadīt uzņēmumus, apliecināties zinātnē, mākslā, biznesā ir tā pati tieksme tikt pie “visstiprākās Dzemdes” statusa, tikai šajā gadījumā tiek dzemdētas disertācijas, grāmatas, gleznas, biznesa nišā radītie produkti. Mūsdienu sieviete dzemdē bez mitas. Visstiprākā “čerez ž”, jeb “caur kultūruzslāņojumu” izvilktā dzemdēt griba ir feministēm – iegūt vēsturiski veidojušos vīriešu pasauli, “izdrāzt” to ar līdztiesības uzstādījumiem, “apaugļoties” (iegūt sev visas vēsturiski veidojušās vīriešu tiesības, statusu, varu) un – samīt tos, tas ir, padarīt par mammu katedrās, vai lielās partijās, vai jebkur citur funkcionējošiem Paklausīgajiem Dēliem. Patriarhālais elements mūsdienu sabiedrībā tādā veidā ir diskreditēts un tas ir ļoti slikti, jo tieši patriarhālais (kā psihisks sabiedrības struktūrēšanas veids) ir uz attīstību vērstais, lineārais, kamēr matriarhālais – ciklisks, uz “iegūt – dzemdēt” tendēts, pilns slēptām (varbūt neapzinātām) varas spēlēm, intrigām, regresīvs. Mūsdienu rietumi sabiedrība ar to caurausta, tāpēc ilgas un labas attīstības iespējas tai neredzu.
Priecīgus Ziemassvētkus!
Citēšu gabaliņu no Jūsu rakstītā: “Par akadēmisko vidi mūsdienās esmu ”visai sarežģītās domās”, jo situācijā, kad ar dažnedažādu fondu palīdzību var, ”zinātnē strādājot”, sev saganīt labu labos ienākumus (piemēram, pētot kādu pastāvošajai vērtību konjunktūrai/naudas devēju interesēm tīkamu parādību), tajā ļoti savairojies varas/naudas kāru viduvējību skaits. ” Lai arī skan augstprātīgi, taču arī patiesi, tāpēc piekrītu Jums.
Vienīgi, skatoties uz šo procesu plašākā perspektīvē, gribas atgādināt senseno Hēgeļa prātulu par kvantitātes unkvalitātes sakarībām. Ja viduvējību sarodas pārāk daudz, un ja tās visas karo savstarpēji par , kā sakāt, varu un naudu, tad gluži dabiski nevar nerasties kvalitatīvas izmaiņas. Tāpēc dzīve nav bezcerīga, un arī viduvējībām ir sava vieta zem saules un loma progresā un vēstures procesā. Viduvējības ir fons. Bez fona arī nevar iztikt, references lauks ir nepieciešams visam, kas izcils.
Cilvēces vēsture pazīst dažādus attiecību veidus. Skaidrs, ka arējie apstākļi spēcīgi ietekmē veidu, kā sabiedrība strukturējas. Apstākļi mainās – rodas iespēja veidoties jauniem attiecību un uzvedības modeļiem. Šobrīd sievietes nesūrojas par to, ka ir iespēja izglītoties, strādāt, piedalīties politiskos procesos. Ja nu Latvijā sūdzās, tad tikai par to, ka darbs netiek pienācīgi apmaksāts. Man pilnīgi nesaprotami šķiet VR teksti par to, ka sievietēm jāturpina ar vēl lielāku aizrautību darīt to, ko darījušas viņu priekšteces. Tas, ka Rudzītis vēlas redzēt sievietes izkopjam vecvecmāmuļu uzvedības paraugus mani absolūti nesaista. Varbūt Rudzītis vienkārši iesprūdis savos priekšstatos un sapņos, kādai jābūt sievietei? Tikmēr sievietes izvēlas dzīvot tā, kā pašām ir interesanti un labi. Viss plūst, viss mainās – arī sieviete.
Jā, un man lasot Rudzīša teikto vai rakstīto rodas sajūta, ka Rudzītis vēlas dabūt atpakaļ “veco sievieti” – tādu, kas mājās cep kotletes un sūta Ziemassvētku kartiņas. Viņš sūrojas – sievietes , jūs ejat nepareizā virzienā! Vēl 40 gadi un beigas būs! Nu nekreņķē, Viestur! Lai Tev priecīgi Ziemassvētki! Lai tak tās sievietes dara ko grib! 🙂
Ar roku rakstītas kartītes un mājās ceptas kotletes tiešām būtu tāda traģēdija, ka visiem sisto sieviešu krīzes centriem tūlīt vajadzētu būt manā miestā un mani no šīs situācijas izglābt. Ak, Dievs! Mana vecmamma teica – tinti sadzērušies.
Daudzviet šos komentārus raksta sievietes, kam nav māju, nav vīra, nav ģimenes, nav cilvēku, kas saprastu, nav ar ko dalīties..
Varbūt to ir vērts nokārtot un vispirms mainīt sevi. Es nezinu, kā to citam izdarīt, bet katrs pats uzzina, ja vien grib.
Par vienu savu kolēģi, kas visus “pret un šausmas ap Viesturu” komentārus tīmeklī raksta ar savu īsto vārdu, es tiešām zinu, ka viņa ir pieaugusi sieviete, dzīvo kopā ar vecākiem, nav bijusi precējusies, bet visu laiku šausmīgi daudz raksta par vīriem, kas sit sievas, turklāt skurbinoši detalizēti, veģetātika rauj uz augšu no lasīšanas. Varbūt viņas tēvs sit māti, varbūt.
Man, piemēram, nav bērnu, bet vienmēr ir kāds, kam es mazliet varu būt mamma un kam to uz kādu brīdi vajag. Jebkurā gadījumā tas viss ir skumji. Sieviete tiešām nezina, kas ir mājas sajūta, kas ir ģimene, bērni, vecāki, kas noveco un mūs ar to māca, citi tuvie un tālie cilvēki, kā arī vēl daudz citu lietu, kuras padara dzīvi par dzīvi.
Es tikai vēlos darīt to, kas mani interesē. Un ja Dacei patīk cept kotletes – man nav iebildumu.
Lai arī man ir bērni (dīvaini, bet tomēr no viena vīrieša), esmu ļoti priecīga, ka varu būt ne tikai sieva un mamma. Ir gandarījums, ko gūstu audzinot bērnus, un ir gandarījums strādājot savā profesijā. Kad lasu – “sieviete biznesā ir kļūda”. Man gribas teikt – Rudzīša kungs, sievietes ir atšķirīgas – atzīsim gan tās, kas mājās cep kotletes, gan tās kas taisa biznesu. Un Rudzītis nav Dievs (lai arī šajā blogā tādi vairāki sastopami) , viņš nezina, kam paredzēta sieviete, viņš nezina Dieva plānu, par ko sievietei jātop šajā laikā. Tieši tāpat kā droši nezina, kas sieviete bijusi iepriekš.
Iisi, nesaskan.
Kad Sievietes Dzemdes satrakojas, taas esot jaasavalda, bet, kad viirieshi satrakojas, tad ir jaaatbalsta vardarbiiba, lai vinji nekjuutu par memljakiem? Idiotisms! Tad logjiski buutu, ka sievieteem, lai paliktu sievishkjiigas, buutu jaaljauj, lai vinju sievishkjaas dzemdes uzdarbojas!!!!!!!!!! Vai tieshaam liidz smadzeneem neaiziet???!
Apzīmējumu “sektante” pret manu mammu padomju laikos vērsa varas nomenklatūra un čeka. Priecājos būt mammas cienīga. Ja kādā vietā izdzirdu pret sevi vērstu vārdu “sektante”, saprotu, ka esmu atnākusi uz pareizo adresi, jo turpinu meklēt to, ko man uzticēts atrast.
Priecīgus Ziemassvētkus adreses īpašniekam un paldies par esamību viņa mammai!
Lai priecīgi arī visām pārējām un visiem pārējiem, kas še iepazīti, kas jūtas tā vai citādi piederīgi un ar kuriem kopā esmu meklējusi.
Visbeidzot gabals no luteriskās liturģijas draudzes ziedojumu vākšanas laikā:
“Mācītājs. Kungs, no tā, kas ir Tavs, mēs Tev pienesam!
Draudze. Pieņem mūs un šis dāvanas Jēzus Kristus dēļ!
M. Tas Kunga ar jums!
D. Un ar tavu garu!
M. Paceliet savas sirdis!
D. Mēs tās paceļam uz to Kungu!
M. Sacīsim pateicību Dievam, savam Kungam!
D. Tā ir labi un tā piederas.
[..]
D. Svēts ir, svēts ir, svēts ir tas Kungs! Un debess un zeme, un debess un zeme ir pilna Viņa godības. Ozianna augstībā! Lai slavēts ir, kas nāk tā Kunga Vārdā! Ozianna augstībā.”
Latvijā ir daudz profesiju, kurās nav iespējams aprunāties (apmainīties domām) ar kolēģiem. Vienkārši ļoti maz kolēģu un katram interesē specifiskas lietas. Vai tiešām jādusmojas un jāpārmet kolēģiem, ka viņiem neinteresē tas pats, kas mani? Nesaprotu, kāpēc vajadzīgas 6 grāmatas latviski? Var taču publicēties angļu val.?
Ak, Jēzus bērniņ, kādā pasaulē Tu piedzimis! Dusmojas tas, kurš grib dusmoties un pēc tam savas dusmas izlādēt, tādējādi gūstot gandarījumu. Kā pēc krietna negaisa.
Mīļo cilvēk, latviski ir vairāk par 6 grāmatām publicēts, ja kas. Jums nav bijusi izdevība pārliecināties? Ja negribat iet uz bibliotēku, nu aizejiet kaut uz kāda tuvākā rimčika supermārketu un pametiet aci uz grāmatu stendu. ja cik necik acu mērs Jums dots, konstatēsiet, ka jau trur krietni vairāk par 6…
Un vispār, kas Jums ir pret latviešu valodu?
Ar interesi izlasīju komentārus un gribēju piebilst,ka koks tiek vērtēts pēc augļiem. Augļi ir dažādi,kam garšo saldi,kam sulīgi,var būt arī alerģijas,bet…auglis ir,pretstatā tukšziedim. Esmu vienreiz bijusi pie VR un iesaku saviem paziņām,kuri kādreiz vēlēsies apmeklēt psihoterapeitu. Man patika ,ka saruna bija nepārprotami skaidra un nebija jāapmeklē 4 sesijas,lai tikai iepazītu situāciju un tad turpinātu gadu vai vairāk. Man VR darba augļi šķiet gatavi,atliek priecāties,ka latvietis ar inovatīvu domāšanu var būt avangardā pasaulē. Gaišu šo Kristus piedzimšanas laiku un arī Epifānijas dienu,kas nestu caur Austrumu Gudrajiem vairāk saprašanās mums visiem.
Pāris tēmas
http://calis.delfi.lv/forums/tema/18276725-godrudzisa-kunga-psihoterapeits-publiskas-pardomas/
http://calis.delfi.lv/forums/tema/18277155-sieviete-un-virietis-attiecibu-modeli-vecais-un-jaunais/
Nu visi tipiski diskutē.
Man šajā bloga ierakstā aizķēra, kas cits.
Tas ir tas, ka valsts uzbūve ir kā uz galvas stāvoša. Nevis primārās ir indivīda intereses, bet struktūru, veidojumu un iestāžu vajadzības. Kaut arī satversmē ir rakstīts pavisam kas cits. Man ir sajūta, ka es strādājot un pelnot lielāko daļu savu darba augļu atdodu šai ūdensgalvai. Kaut kur pat atceros aprēķinus, kur tika pierādīts ka mēs (Latvijā) saņemam 10% no saviem darba augļiem. Tur bija arī iekļauti netiešie nodokļi, kas bija saistīti ar lata piesaisti dolāra valūtas grozam (tai laikā, tagad laikam maksājam Vācijai un Francijai), neizdevīgi starptautiskie līgumi utt.
Šajā VR epopejā ar LPB un nu jau arī ar LĀPA es saskatu kaut kādas savas sāpes. Es jau no pusaudža gadiem visus šos jampampiņus esmu mēģinājis pasūtīt dirst. Atceroties mana tēva rīcību, piemēram, piekopjot praksi nekur neparakstīties (kas šodien vairs nestrādā) ir darījis to pašu. Atceros teiku par mana uzvārda rašanos, kurš tika iegūts, kad muižkungi gribēja saskaitīt savus dzimtcilvēkus un mani senči bija iebēguši mežā un noslēpušies. …viņus, protams, noķēra un sodīja. Tā nu mēs te dzimtas kokā kaut ko risinam saistītu ar brīvību un neatkarību jau kurā paaudzē, bet nekas, kā nesanāk tā nesanāk.
Silda vien doma, ka varbūt kādreiz es sodīšu šos mēslus un parazītus.
Visas tās biedrības un savstarpējās “laipnības” man ir galīgi neinteresantas, prasta rēķinu kārtošana… tāpēc to daļu nemaz nelasīju.
Par Valdi Kalnozolu. Ja reiz viņš neveiksmīgi apprecas pat vairākkārt, viņš nemāk izvēlēties sev sievu! Ja katra vēl meklē veidu kā viņu “noslaukt” – skumji. Domāju, ka ja vīrietis meklē sievieti ar normālu morāli un vērtībām, viņš tādu atradīs.
Par tiem NBA puišiem. Nesaprotu uz kuras planētas Viesturs dzīvo, ka viņš visbiežāk piemin tādas stervas tipa sievietes. Protams, es nezinu stervu un normālo, krietno sieviešu proporciju sieviešu populācijā, taču tikai retajai grūtniecība un bagāts džeks ir pašmērķis. Tās ir reālas idiotes, nevis sievietes.
Par bērnu nedošanu tēvam pēc šķiršanās. Mani vecāki šķīrās, taču mamma nekad tēvu nenolika un neliedza mums kā bērniem ar viņu tikties. Viņam bija pietiekami liela ietekme uz mums, un es neteiktu, ka pozitīva un vērtīga. Viņš krietni sabojāja veselības saviem bērniem un domāja 90% par sevi un neko citu. Vai ir vērts tikties ar šādu tēvu? Ļoti diskutējams jautājums! No mana draugu loka, kuru vecāki ir šķīrušies, varu teikt, ka stiprāki izauga tie, kas savus tēvus nesatika. (Tie gan nebija Valda Kalnozola tipa vīrieši, bet cilvēki ar dažādām problēmām un atkarībām). Līdz ar to domāju, ka nevar spriest kategorijās māte – tēvs – pienākas – utt. Ja viens vai otrs ir puspazudis cilvēks un slikti ietekmē savus bērnus, viņu nevajag bērniem satikt, tas nav to vērts. Ja abas puses ir objektīvi veseli cilvēki bez atkarībām vai kaut kādiem citiem riska faktoriem priekš bērniem, tad abiem ir jāļauj tikties ar abiem vecākiem. To neļaut atkal ir vienkārši idiotisms un egoisms.
Nobeigumā jāsaka, ka dzīve nemitīgi sievieti izaicina kļūt par nelieti. Ja esi labestīga, katrs mēģinās uzkāpt uz kakla, uzkundzēties, kaut ko prasīt un pieprasīt. Ja līdzās ir gudrs vīrietis un novērtē, ka rīkojies, izturies un dzīvo pēc labākās sirdsapziņas… tad ir labi. Ja ir pretēji, tad ļoti bieži sieviete arī kļūst par nelieti… un tad iet elle vaļā, diemžēl..
Atkal vēlu izlasīju. Atgādināšu, ka G.Ancāne jau pasen (vismaz pāris gadus) nav LĀPA biedre. LĀB valdē gan viņa ietikusi un sacenšas ar Apini – kurš ar kuru vairāk manipulēs. Sekmes pagaidām mainīgas.