Pirmdien, 8. septembrī, publiskajā telpā parādījās documents – Par norobežošanos no Viestura Rudzīša publiskajiem izteikumiem – http://psihoterapija.lv/norobezosanas_no_vr_izteikumiem/ . Izlasīju, padomāju, pārgulēju pāris naktis, parakstīju, padalījos ar sev uzticamiem cilvēkiem un tagad esmu gatavs kaut ko par to pateikt.
- Mans galvenais caurviju jautājums bija – kādēļ viņi to dara? Par emocionālo pusi skaidrs – mēģina sevi attīrīt no kaut kā pagaidām sev nesaprotama. Daudzi jau to ir mēģinājuši darīt pēc manas slavenās 24.01.14. intervijas – http://nra.lv/latvija/politika/110163-psihoterapeits-viesturs-rudzitis-sievietes-politiku-padara-necaurspidigu.htm bet kaut kā nesekmējas. Kas ir kaitinoši! Tomēr arī jautājumus uzdodoši – par vienu interviju cepties nu jau 8 mēnešus??? Es domāju par racionālo – ko LPB Valde cerēja panākt, publicējot šo tekstu? Man ienāca prātā trīs iespējas.
Pirmā. Meitenes gribēja pasūdzēties mammai, ka lielie puikas tām dara pāri. (Protams, tā nav īsti racionāla iespēja, tikai daļēji racionāla.) Jo varbūt publiskā telpa varētu no daudzām pusēm izskatīties kā tāda mamma, kas varētu tos puikas nokaunināt un meitenēm iedvest drošību. Pateikt fui. Avīzē ierakstīt. (Es saku „meitenes“ – ir skaidrs, ka ne jau LPB Prezidents to visu inspirē, viņš tikai atļauj sevi izmantot, kā jau daudzi vēl pajauni vīrieši, kas nojauš par Dievieti, bet īsti nezina, ko ar to iesākt.) Jo meitenes kaut kā aizmirsušas, ka puikas viņām vajadzīgi, lai tās pašas sevi saprastu.
Otrā. Valde gribēja akcentēt, ka LPB kolektīvās vērtības jāprioritē pār individuālajām. Un ka attīstība ir pakļauta atkarībai. Perifērija centram. Tātad – viss nesaprotamais un jaunais (vai vecais) ir potenciāli bīstams un apkarojams. Tātad vienprātība un hekatonheiriskais. Ja tā, tad Valde uzskata, ka es LPB nevis dodu, bet atņemu. Bet (no mana viedokļa) kā es varu nedot – man ir 54 gadi (esmu viens no vecākajiem LPB), 30 no tiem medicīnā un psihoterapijā, trīs bērni un pieci mazbērni. Kā es varu būt LPB sociometriskais centrs? Skaidrs, ka esmu margināls un Valde gribēja pateikt, ka prioritāte būs centram, nevis margināļiem! Nevis centram būs atbildība par margināļu integrāciju! Vectētiņš, ragaviņas, ziema, mežs. Tāda mitoloģiski arhetipiska inerce – kurš ieraudzīs, ka es dodu – pat tad, ja citi ir par jaunu, lai saprastu, ko viņi saņem?
Trešā. Valdei gribējās pateikt, ka Rudzītis nepieder pie LPB hekatonheira jeb sociometriskā (viedokļu) centra, vairākuma. No vienas puses – pašsaprotami. No otras – varbūt tautai tas jādod zināms. Ne visi LPB domā vienādi!!! (Fū, paldies dievam, tātad esmu normāla, nenormāls ir šis Rudzītis. LPB, redz, nolēma.)
- Lasot Paziņojuma tekstu, uzmanību pievērš daudzas lietas. Dīvainas, bērnišķīgas, paviršas, nepārdomātas… Sākotnēji es to uztvēru diezgan agresīvi, tagad esmu daudz rimtāks. Bet tālākajā neesmu centies sākotnēji agresīvo pārrakstīt. Jo es neesmu Dievs, tikai spēlētājs uz kaut kāda laukuma vai skatuves.
Augstāk minētajā dokumentā cita starpā teikts – V. Rudzīša publiskās komunikācijas izteiksmes veids rada iespēju pārprast pausto informāciju. Dīvaini gan, ka ne LPB, ne tās amatpersonas kopš 2002. gada, kad iznāca mana pirmā grāmata “Bendes meitiņa un viņas tēvs” to nav atzinušas par sabiedrībai bīstamu tendenci, nemaz nerunājot par aktīvu tautas sargāšanu no pārprotamās informācijas. Līdzīgi notika ar vēl divām pēc tam iznākušām grāmatām – “Dejas uz palodzes pie atvērta loga” (2004.) un “Pie tēva” (2008., 2009. – arī krieviski), kā arī ar ierakstiem manā mājaslapā – www.viestursrudzitis.lv . Gluži otrādi – 04.10. 2013. esmu saņēmis LPB Atzinības rakstu un krūšu nozīmi – “Par ievērojamu ieguldījumu psihoterapeitiskās domas veicināšanā Latvijā”.
Tomēr tas nav traucējis LPB 8. septembra Paziņojumā parādīties formulējumam – Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) norobežojas no ārsta, psihoterapeita Viestura Rudzīša publiskajiem izteikumiem, kas pausti viņa grāmatās, intervijās, blogā un citur. Ko varam domāt par biedrību, kura gada laikā pamanās paust tik atšķirīgus viedokļus? Kādēļ pēkšņi arī tas, kas līdz 2013. gada oktobrim bija „ievērojams ieguldījums”, pēkšņi tāds pārstāj būt?
Un kā tas nāk, ka tas, kas vēl pagājušogad bija „psihoterapeitiskās domas veicināšana” tagadējā paziņojumā pārtapis par kaut ko citu – V. Rudzīša publicētās grāmatas nav uzskatāmas par zinātnisku, mācību vai psihoterapeitisku literatūru, līdz ar to tās var tikt vērtētas kā literāri darbi, kas atspoguļo autora personisko redzējumu noteiktos jautājumos. Kādas pārmaiņas, kādas metamorfozes! „Psihoterapeitiskā doma” vismaz man pavisam nemanot, ka tik ne vienas Valdes sēdes laikā pārtop par „literāriem darbiem”…
Tomēr vienā ziņā šis Valdes paziņojums liek man justies gaužām gandarītam. Lieta tā, ka beidzot kādā no LPB dokumentiem ir formulēts: Ētikas jautājumi psihoterapijā ir atšķirīgi no ētikas medicīnā, psiholoģijā vai sociālajās zinātnēs. Nav bijusi veltīga mana cīņa kaut vai šeit – https://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/etika-nekrofila-vai-dinamiska-sveta-govs-vai-attiecibu-instruments/ Ja vien šis Valdes teksts neizrādīsies pilnmēness ietekmē tapis un, iestājoties draudzīgākām mēness fāzēm, netiks atcelts.
Paziņojumā ir arī tādi vārdi, kā Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) norobežojas… Visa biedrība, nevis tikai Valde! Gan jau Valdei ir tiesības pieņemt paziņojumus visas biedrības vārdā, es ne par to. Bet kā jājūtas tiem biedrības biedriem, kas nepievienojas šim paziņojumam? Tādi ir un ne mazums, es saņemu atbalsta vēstules. Vai nesanāk tāda kā „ja neesi par, tad esi pret”situācija? Ka tā ir ārkārtas, liecina kaut vai tas, ka šādus Paziņojumus nenosūta uz mēdijiem gluži katru pirmdienu.
Kas tad notika pēc 2013. gada 4. oktobra, par ko man līdz šim nav LPB apbalvojumu? Vismaz dažas lietas – intervija portālam Monday par sievietēm biznesā http://www.monday.lv/viesturs-rudzitis-sieviete-biznesa-ir-kluda/ , intervija NRA par sievietēm politikā, kuru jau pieminēju. Un visbeidzot, iznāca grāmata „Pilni pagrabi partizānu”, kurā teorētiski paskaidrots viss, ko redzu apkārt tēmai „sieviete, Dzemde un Sieviete”, ieskaitot biznesu un politiku. Grāmatai ir lieli panākumi, vismaz četras nedēļas tā bija lielāko grāmatveikalu ķēžu galvgalī, (citas vietas neskaitīsim) – tātad ir trāpīts cilvēkiem svarīgos jautājumos.
Kāpēc LPB jānorobežojas no VISIEM maniem rakstiem, intervijām un grāmatām, bet nevis tikai no kaut kādas vienas, divām vai vairākām īpaši nepieņemamām Rudzīša idejām, publicētām pēc 04.10.13.? Norobežoties profesionālajā vidē ir pieņemts individuāli, publicējot argumentētus, autora parakstītus rakstus. Vai LPB uz to nav spējīga? Kādēļ šāda slēpšanās citam aiz cita mugurām?
Par nepārprotamību. Šeit daži teksti no Twitera –
Psihoterapeita uzdevums ir komunicēt tā, lai tas būtu nepārprotami @Ansis_Stabingis par @VRudzitis
Viesturs Rudzītis @VRudzitis 2 hrs
@piecidomnica@Ansis_Stabingis Vai domnīca ir pārliecināta, ka precīzi apkopoja Anša viedokli? Es ceru, ka Ansis protestēs.
Visi jau neklausīsies to 8.09. raidījumu. Bet kas grib, lūdzu, ar nelielu būtisku instrukciju – http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=8&m=9&y=2014&d2=&m2=&y2=&channel=5&keyword=
Klausies 15.03 dziesmu automātu sākot no kādas 45 minūtes.
Sarunas nobeigums ir 15:57 pie pašreklāmas.
Nekas šajā pasaulē nav nepārprotams, pat ne nāve un pat ne dzimšana. Manas publikācijas arī tādas nebūs, nekad. Es rakstīšu domājošam cilvēkam un cienīšu tā viedokli, kurš var atšķirties no manējā, tādā veidā uzdāvinot manis līdz tam varbūt nepamanīto. Šādu Valdes paziņojumu uzskatu par pirmo soli uz cenzūru un pats galvenais – uz pašcenzūru tās biedru galvās.
- Zem LPB Valdes dokumenta ir parakstījies tikai Ansis J. Stabingis. Man nav zināms, kas no Valdes, kuras sastāvs atspoguļots šeit – http://psihoterapija.lv/biedriba/lpb-valde-un-komisijas/lpb-valde/ , balsoja „par” šādu dokumentu, kurš „pret” un kurš nepiedalījās. Bet gan mēs tiksim arī pie citiem atbildīgajiem, ne tikai mūsu Prezidenta. Valdes kolēģu psihoterapijas klienti arī var saviem terapeitiem to pajautāt.
Es negribu teikt, ka tie, kas balsojuši „par” uzreiz būs mani ienaidnieki. Tomēr no spēles loģikas viedokļa tam tā būtu jābūt un mums būtu jācīnās līdz galīgai vienīgās patiesības uzvarai. Es varu to darīt, nešaubos, ka iznīcinātu visus jaunos čaļus un meitenes, kas svārstās starp karjeru un ģimeni. Īstermiņā, viens starp sevis uzveiktiem līķiem. Ilgtermiņā tie līķi mani piebeigs.
Jēga? Kā man būtu stāvēt pie to jauniešu kapa, kurus esmu uzveicis?
Jēga ir nenomirt, būt un vēstīt.
P.S. Esmu pateicīgs visiem, kas lasīja šī teksta sākotnējās versijas un dalījās ar mani par tām, sevišķi Ansim Jurģim Stabingim, kuru negribu atdot manis viskur aprakstītai matriarhālas agresivitātes rīklei. Šī gan jau nav pēdējā, šobrīd publicējamā un tādēļ mirusī. Varētu būt tālākas versijas. Bet man interesanti palikt pie šīs, dzīvās. Tādas fotogrāfa iemaņas, notvert dzīvo.
P.P.S. Asīze. Francisks.
Komentāri
Interesanti bija uzzināt, ka pat psihoterapeiti kašķējas ;-))
Skarbi! Bet par nodevību ir jāmaksā.
Viestura iekšējā meitene grib mammai Sabiedrībai pasūdzēties, ka lielie puikas tai dara pāri.
“Wiestur, know your limits.”
Oho! Izrādās, Ansis Jurģis Stabingis rediģē Viestura Rudzīša ierakstus! No vienas puses “norobežojas” un lūdz padomu LPB biedriem, bet no otras puses ir līdz ausīm iekšā un atbalsta paša atstumto biedru. Prezidenta krēslā ir tik ērti, ka pretrunas netraucē.
Jācīnās, jācīnās. Ceru, ka Stabiņģis arī vēl nepadosies.
Nez, kā tur ir ar to sociometrisko zvaigžņu satriekšanos, kaut kam ir jāizreaģē, jāpārformējas. Nav gan labi, ka arī LPB izveidojusies situācija, kas ir daudz kur citur — ka pie varas jaunākie. Kas par iemeslu? Vecākie izvairās no finansiāli neizdevīgas nodarbošanās? Lai kāds būtu iemesls, rezultāts ir nejēdzīgs.
Cīnies, karakalp, cīnies! 🙂
Kiš, kapsētas vārna!
Bryuvers, vai jūsu īstais vārds nav Renārs Briedis? http://psihoterapija.lv/norobezosanas_no_vr_izteikumiem/
🙂
Prieks par Renāra Brieža atbalstošo komentāru, bet es tas tomēr neesmu 🙂
Viestur, paldies par visiem izteikumiem, intervijām un grāmatām domājošiem cilvēkiem. Jūsu darbi dod pārliecību, ka varam izaudzināt bērnus, kas būs vīrieši un sievietes, nevis Dēli vai Mātes. Veiksmi un iedvesmu! Dažreiz gribas aiziet uz Jūsu praksi, lai parunātos par Jūsu grāmatām. Varbūt uztaisiet kādu diskusiju vakaru foršā vietā un pārdodiet biļetes? Tad uzzināsiet, kā Jūsu uzskatus tver un interpretē lasītāji.
Biznesā saka, ka patērētāji “nobalso” ar maciņiem. Jūsu grāmatas pērk un uz terapiju iet. Jums ir bagāta dzīves pieredze, ģimene. Jums ir viss- cieņa, slava, naids. Veiksmi un veselību turpināt!
Un valdes locekļiem, kas netur spiedienu, ir kaut kā “jāpiesedzas”…
To LPB norobežošanos uztvēru kā tādu laipošanu. Tā, lai sīļi paēduši, bet rudzu lauks zeltu!
Es parasti mēģinu norobežoties no kāda, kas man patīk, bet nedrīkstu jeb nevaru to dabūt.
Varbūt LPB ir nelaimīgi iemīlējusies? Jeb greizsirdīga uz TIK skaisto Viestura filozofiju?
Viestur! Pirmkārt, viss ir kārtībā, ir teiciens; ja ļaudis par mani runā, tad esmu vēl dzīvs….
Otrkārt ,viss atgādina spēli par/pret . Ja kāds vai kāda pajautā šo izcilo jautājumu Par vai Pret, tad atbilde ir aptuveni tāda kā kādā sen aizmirstā telefona monologā, kad zvana un paceļ klausuli bijīgi uzklausa un ….nē, nē ,nē… mēs nē, mēs neatbalstam, viņš pats, pats un ko mēs tur varam darīt…muti tak neaizlīmēsim…..jā, jā, jā, protams,sasauksim sēdi, nu kolektīvi protams, pakratīsim ar pirkstu, nu rājienu, Izslēgt no partijas, tas nav iespējams, nopelni , medaļas, diplomi. Centīsimies. vedīsim pie prāta. Jā, kolektīvi audzināsim.Bet, protams, par rezultātiem ziņošu ….
Treškārt, Ceru, ka pasmaidīji, lai veicas
Kaut kādas bērnu spēlītes un argumentācija. Nu jau sāk vilkt pēc Maijas Kūles tipa demagoģijas arī drusku.
Runājot par sākotnējo interviju, kuras dēļ kašķis; tiešām, šāda līmeņa vispārinājumi kā: “ja publiskā politikā ir liels daudzums sieviešu, tad tas nozīmē, ka galvenā lemšana notiek kaut kur citur”, kā arī vairāki citi, bez kaut kāda papildus konteksta izskatās, maigi izsakoties, pēc hýbris (latviski laikam vienā vārdā grūti būtu precīzi nosaukt).
Skaidrs, ka Latvijā (un ne tikai) pastāv tāda tipa parādības, kādas apraksta Rudzīša kungs (mātes-dēla, u.tml). Interesanti, starp citu, kā līdzīgu atziņu izsaka arī kāds krievu psihoanalītiķis, analizējot padomju laika slaveno filmu “Likteņa ironija” http://tsarev-alex.livejournal.com/149857.html , kurā arī saskatāmas šīs mātes-dēla visai neveselīgā tipa attiecības, kuras pēc viņa apgalvojuma, arī ļoti izplatitas dzīvē gan padomju, gan mūsdienu Krievijā.
Tas viss ir ļoti skaisti un atpazīstami, jā. Tikai, tikko Rudzīša kungs pāriet no savas personiskās pieredzes ar noteiktu skaitu klientu un novēroto cilvēku, kuri jāpiezīmē, arī ir brīvi izvēlējušies tieši viņu kā palīgu savu problēmu risināšanā; tikko, tātad Rudzīša kungs nonāk pie TĀDA līmeņa vispārinājumiem, kādi bija intervijā, un kurus pat intervijas robežās necenšas ierobežot ar savu pieredzi, vai vismaz ar šīs konkrētās valsts pieredzi, īsāk sakot: kad Rudzītis saka, ka (pēc noklusējuma tā sanāk) visā pasaulē notiek TĀ (un pēc noklusējuma arī TIKAI tā) —
tā uzreiz Rudzīša kungs no profesionāļa, kas spriež par savu pieredzi, kļūst par šarlatānu, kuram kā zināmajā angliskajā izteicienā viss izskatās pēc naglām (If all you’ve got is a hammer, everything looks like a nail).
Tā arī visa problēma, manuprāt.
Arhetipi ir universāli.
Taču to izpausmes katra indivīda dzīvē – ļoti atšķirīgas.
P.S. Apgalvojums par arhetipu universālumu pats ir ļoti strīdīgs, bet negribu šeit izvērsties ļoti garā un terminoloģiski sarežģītā diskusijā.
Pietiekami universāli, lai tos būtu iespējams saskatīt cauri atšķirīgajām izpausmēm.
“Pietiekami universāli, lai tos būtu iespējams saskatīt cauri atšķirīgajām izpausmēm.” – Un pietiekami nenoteikti, lai interpretācijas varētu būt voluntāras, pretrunīgas un ļoti bieži – aplamas.:)
Vai ir kāda psiholoģijas teorija, ko nav iespējams pielietot voluntāri?
Tas nav arguments – jebko var pielietot voluntāri. Arī ar maizes nazi var kādam rīkli pārgriezt.
Es domāju, ka jāsak būtu ar to, ka “arhetips” ir pusezotērisks konstrukts, kura esamība ir ļoti apšaubāma. Turklāt Rudzītis šo visai obskūro arhetipa nojēgumu, kāds tas ir Jungam, vēl atšķaida ar saviem privātajiem vispārinājumiem un pasniedz tos masām saprotamā stereotipu mērcē – tā arī ir visa Rudzīša analīze. Nav iespējams cilvēka individuālo pieredzi, mērķus un pasaules skatījumu sabāzt dažos “mātes”, “meitas” un “dzemdes” arhetipu maisos – tas ir absolūts diletantisms, ar kuru tikai šādā perifērijā, kā Latvija var tikt cauri.
Nu jau gan mēs te pļaujam: ar vienkāršu apgalvojumu pietiek, lai zinātniska teorija kļūtu par kaut ko “pusezoterisku” vai “obskūru”. Drīzāk jau tā ir Latvijas “perifērā” situācija, ka ar skaļiem apgalvojumiem pietiek, lai nonestu to, ar ko rietumos rēķinās. Un nevis “atšķaidījums”, bet teorijas pielietojums praksē.
Var piekrist Grāfam, redz viņam arī niks tāds augstsirdīgs, droši vien iedvesmojoties no pievienotās fotogrāfijas ar skumjo bruņinieku(nezinu kas tā par bildi, bet asociācijas..). Es nevaru un negribu locīt psihoterapijas virtuvi, tā, droši vien ir kā jebkura virtuve, pilna ar netīriem šķīvjiem, miltu pārpalikumiem, piedegušiem pīrāgiem, bet kaut kur jau dūc jaunākais Bosch, un gatavojas gardākais ēdiens..
Man vairāk patīk sakarībās domāt.. jo es uzskatu, ka šeit strādā dažu cilvēku nespēja reāli un adekvāti saprast savas jūtas.. Un rodas dusmošanās, it ka aizstāvot teoriju, it kā aizstāvot klientus, it kā vēl kaut ko.. Nu teikšu godīgi, ilgu laiku sekojot līdz Viestura blogam un viņa domu gaitai, redzot un dzirdot kā citi uztver šīs idejas – pozitīvi un ar interesi.. tomēr man personīgi drusku bija pārsteigums, ka Partizāni aizgāja TIK labi. Tas ienesa tādu patīkamu sajūtu, .. nu ka “mūsu” ir vairāk, ka “savējie sapratīs”.. nu tāda garā.. Nu bet varbūt, ka ne visiem tā sajūta par šo izdošanos ir līdzīga? Nu Viesturs bija cienījams tik ilgi, kamēr viņš bija “vienpatis, dīvainis, ar savu “fanu” pulciņu”. Bet tagad izrādās, ka “dīvainis” ņem anšlāgus… Teorētiski, domājot tikai un vienīgi no savas šaurās un necilās domāšanas un reakcijām.. tā ir visparastākā skaudība, kā teica Mihalkovs filmā “12” – “običnaja, merskaja, ženskaja revnosķ”.
To atzīt būtu neiespējami normālam sabiedrības loceklim.. vismaz es neko tādu nekad neesmu dzirdējusi.. Un tas arī nevarētu būt nekas šausmīgi nesaprotams.. Bet visā tajā tā “sieviete” jau nepadomā ka taisnība kā tāda vienmēr ir svarīgāka par jebkādam sajūtām vai vajadzībām.. manuprāt. Un tas izdotais verdikts ir tāds “pazemojuma” papīrs, kas publicēts lai “saķēpētu” Partizānu “izdošanos”.
Tiem, kas lasīs, atvainojos par “pēdiņām”.. ir agrs…
Bryuver… Nevis Stabiņģis, bet Stabings..(vecais Endzelīns..) Piedod, ka aizrādu, bet man tas -inģis kretinē.
Zane un Co! Paskatieties, kā PATS Rudzītis pēdējā rindkopā nodēvē Ansi. Iekopēju no Rudzīša raksta: “P.S. Esmu pateicīgs visiem, kas lasīja šī teksta sākotnējās versijas un dalījās ar mani par tām, sevišķi Ansim Jurģim Stabiģiņģim, kuru negribu atdot manis viskur aprakstītai matriarhālas agresivitātes rīklei.”
Un nez ko man liekas, ka arī Zane pate neraksta pareizi. Ir taču Stabingis!
“Jā, sorry, Stabingis, bet nu nepavisam ne Stabiņģim, arī datīvā nē.
Vismaz viņa mamma kā okuliste kādu laiku ofic. ārstu sarakstos figurēja kā Stabiņģe. Iespējams, ka padomju laikos neatļāva tādu uzvārdu vai bija kaut kāda cita problēma. Arī man tā ir iesēdies atmiņā (Latvijā, piemēram, neatļāva arī katolisko “Eugēnija”, bet spieda pasē rakstīt “Jevgēņija”).
Tagad gan viņi visi ir Stabingi (arī brālis un ģimenes ārsts Jānis Stabingis).
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk… Tikai karavānai vajadzētu būt mierīgākai, ja jau ir tik liela pārliecība par sava uzņemtā virziena pareizību. Vai tiešām jāpiesauc iznīcināšanas, līķi, jauniešu kapi?! Kaut arī ne fiziskas iznīcināšanas, bet tikai kā „šķiras”. Marksisms-ļeņinisms, kā redzams, neizmirst vis! Cik gan iekšēji cilvēkam jābūt sevi izmocījušam, lai savus oponentus nolietu tādiem vārdiem. Ja autors par sevi būtu patiesi pārliecināts, viņš rējējus galvā neņemtu, bet mierīgi ietu tālāk savu ceļu, un viņam nebūtu publiski jāapsver doma par kāda „norakšanu”. Te nu jādomā par paša autora bērnības (un ne tikai) traumām, un vajadzību pašam pēc sava psihoterapeita.
Ja sava nauda nav jānopelna, tad jau var likties, ka suņu rejas ir tikai suņu rejas, kas latviski jāpacieš.
Kādā veidā suņu rejas traucē pelnīt naudu? Klientu skaits saruks?
Argumentàcijas te, kā parasti nav. Nu nav. Krūšu nozīme, stāžs vai bērnu un mazbērnu skaits nav argumenti.
Kam vajadzīga argumentācija, ja ir vecums, stāžs un mazbērni?:)
Ļoti atgādina dažu citu sabiedrības grupu iecienītos paņēmienus –
1) “Mani, vecu cilvēku šitentā apsmiet! Bīsties dieva, bērniņ.”
2) (No nesenās pagātnes un labāk skan krieviski) – “Esmu Lielā Tēvijas kara veterāns! Izrādet man cieņu!”
3) No atsevišķu histērisku kundzīšu repertuāra – ” Tā pateikt MAN – sievietei, mātei! Āāā-a!”
Un vispār Viesturiņš ir uzmetis lūpu, apraudājies un aizskrējis pažēloties mammai – nevis reālajai, kura droši vien nav viņu īpaši mīlējusi, bet gan paša radītajai Ideālajai Mātei – vienmēr saprotošajam, vienmēr atbalstošajam pielūdzēju bariņam. Tas noslaucīs puņķus, iedos knupi un apsolīs sadot sliktajiem. Vai vismaz pateiks, ka viņiem nav taisnība, viņiem tikai skauž.
Kā mēs patriarhālajā sabiedrībā saucam večus, kuri nemāk zaudēt un kuriem nav iekšā atbildēt par savu bazaru? Par ņuņņām un memmīšiem, jā?:)
Toreiz, no tā 10. februāra Satori P. Bankovska mēdīšanās raksta man palika atmiņā frāze: “[..] viņš [Viesturs Rudzītis] uzvedas tā, it kā būtu pārliecināts, ka vienmēr izspruks sveikā.” (http://www.satori.lv/raksts/6791/Pauls_Bankovskis/Viriesi_politiku_padara_skidru)
Izklausās pēc mājiena. Vienmēr sveikā — tātad, šoreiz būs citādi? Kas tad ir mainījies? Beidzot ir pastrādāts grēks, par kuru iespējams piešūt lietu? (šinī gadījumā — ētikas lietu) Vai, varbūt, beidzot dabūta nauda, lai ceptu jaunus pret-rakstus, kā arī atvērtu un (nu jau vairāk kā pusgadu) pastāvīgi uzturētu mēdīšanās kontu Twiterī? Vai tik šai kompāijai nav lielāka loma, nekā tikai publicētie sašutuma raksti.
Te arī ir Viedoklis: http://klab.lv/users/kautskis/468841.html
Vēlos izteikt Jums atbalstu – cilvēcisku, profesionālu (neesmu psihologs, bet tas man neliedz tomēr secināt, kas ir manta un kas nav), visādu.
Kopumā iespaids par situāciju ir ļoti nomācošs, pilnīgs killeris. Proti, nomāc LPB formālisms, vēlme plātīties ar oficiāliem žestiem (atklāta vēstule, publisks nosodījums), skaldīt matus un runāt aplamības (“raksti nepārprotami vai neraksti nemaz”). Vesela drāma!
Es ļoti ceru, ka kādā brīnumainā veidā Jūs spējat no tā visa abstrahēties un turpināt strādāt. Lūdzu – turpiniet izdot savu “daiļliteratūru” – formai un žanra nosaukumam nav nozīmes. Laiks visu noliks savās vietās.
100 punkti VR ieies Latvijas vēsturē kā viens no spilgtākajiem psihoterapeitiem un vienīgais, kas sarakstījis tik daudz unikālu darbu. Tā jau vienmēr ir ar tām vēsturē ieejošajām personībām, ka viņi nevienu nav atstājuši vienaldzīgu. Vienmēr kaut kādas vētras, kaut kāds putenis apkārt .
http://www.youtube.com/watch?v=YRdQIuvZvLs
1) Humanitārajās zinātnēs paustie apgalvojumi (ar vai bez argumentiem) vienmēr (lai cik seni būtu un kaut vai paša Junga izteikti) ir diskutabli. Tur jau tā sāls, ka nav vienas patiesības. Ir izvēles un attīstības iespējas. Kāpēc profesionālis ar labu izglītību (V. Rudzītis) nedrīkstētu piedāvāt savas versijas?
2) Kāpēc psihoterapeiti neiesaistās tieši teorētiskajās V. Rudzīša piespēlētajās diskusijās (grāmatas, blogs)? (Fanu klubiņa un kursiņus beigušo žurnālīšu psihoterapeitu spriedelējumi nereti ir apnicīgi, smadzenes skalojoši.)
3) Kāpēc V. Rudzītis nespēj atturēties no konkrētu (atpazīstamu) personību apspriešanas publiskajā telpā?
Viss taču ir tik ļoti vienkārši risināms. 😀
1) Nesaprotu, kāds Rudzītim sakars ar humanitārajām zinātnēm. Tāds, ka viņš lasījis sengrieķu mītu pārstāstus un vēl – pirms 35 gadiem – kaut ko no Marksa un Engelsa, kas nu tolaik visiem studentiem bija obligāts?
Ne velti viņam oponē tieši humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, kuriem ir kaut kāda teorētiskā bāze un kuri lasījuši arī to, kas šajās zinātnēs tapis pēdējo 50 gadu laikā. Es pat nepieminēšu alternatīvo (pieklājīgi izsakoties) terminoloģiju, ko lieto VR savā blogā, saukdams patriarhātu par “dēla varu”.
Protams, mēs dzīvojam brīvā valstī, kur nevienam nav liegts izteikties par visām znātnēm, radīt jaukas teorijas par torsionu laukiem, ūdens atmiņu, urīna dziedējošo spēku, eņģeļu hierarhiju vai nebeidzamo cīņu starp matriarhātu un patriarhātu. Tikai nav skaidrs, kāpēc jākrīt histērijā un jāpasludina sevi par mocekli, ja kāda organizācija (šajā gadījumā LPB) paziņo, ka kāda tās biedra popularizētās teorijas nav gluži visas organizācijas atbalstītas.
2) Ņemot vērā VR manieri visiem oponentiem atbildēt, ka:
a) viņi nespēj pieņemt viņa sludināto patiesību, jo ir matriarhālās dievietes varā un vispār traumēti, kompleksaini muļķi;
b) pie katras iespējas postulēt, ka viņš ir izcilība, ko citi LV psihoterapeiti nežēlīgi apskauž un apkaro;
es arī neiesaistītos diskusijās, ja būtu Latvijā praktizējošs psihoterapeits – tikai nosmaidītu pie sevis un darītu savu darbu.
3) Atbilde uz šo ir – skandalozas popularitātes gūšana. Tik vien.
Viss patiešām ir vienkārši. 🙂
Saulainu svētdienu!
1) Kur ir tie oponenti? Kādu adresīti, lūdzu!
2) Padomju laiku izglītība daudzās jomās kā PAMATS ir stipri vien kvalitatīvāka par šodienas sadrumstaloto mozaīku.
3) Jūsu komentārs ir ļoti emocionāls, uz neiesaistīšanos diskusijā ar Rudzīti tendēts.
Haha, jā – adresītes, personas kodus, ģimenes locekļu sarakstus…:)
Kas tad īsti ir noticis? LPB norobežojas no viena praktizējoša terapeita viedokļa. Tas nozīmē – pasaka, ka šī terapeita domas nav biedrības oficiālais viedoklis.
Manuprāt, tā ir ļoti normāla rīcība – kāpēc biedrībai būtu jāpiesavinās viena tās locekļa (nebaidos ši vārda) slava, tiklab sliktā kā labā?
Nudien nesaprotu, no kā te jātaisa Eiripīda cienīga drāma. Kāpēc jākliedz par raganu medībām un cenzūru, jātaisnojas, jāmeklē vainīgie?
Kāpēc jāpazemojas tik tālu, lai draudētu dzīt pēdas “sazvērniekiem” –
kā liecina šis citāts: “Man nav zināms, kas no Valdes,[…] balsoja „par” šādu dokumentu, kurš „pret” un kurš nepiedalījās. Bet gan mēs tiksim arī pie citiem atbildīgajiem, ne tikai mūsu Prezidenta. Valdes kolēģu psihoterapijas klienti arī var saviem terapeitiem to pajautāt.”
Turklāt – dzīt pēdas ļoti neētiskām metodēm, tas ir, iztaujājot par saviem kolēģiem viņu klientus. Kā vārdā?
Kāpēc jākrata dūres pret debesīm un jāstāsta, ka varētu izrēķināties ar saviem (esošajiem vai iedomātajiem) ienaidniekiem – realitātē gan tikai citu viedokli pārstāvošajiem – un ka pagaidām to nedarīs, jo negribas, kā šajā rindkopā: “… nešaubos, ka iznīcinātu visus jaunos čaļus un meitenes, kas svārstās starp karjeru un ģimeni. Īstermiņā, viens starp sevis uzveiktiem līķiem.”
Kādas jūtas šobrīd Viesturu plosa? Primitīvs naids aizskartas patmīlas dēļ? Izmisums, sajūtot uzbrukumu sava Ego trauslajai čaulai? Varbūt tā ir vienkārši ierasta bezgaumīgi patētiska runas maniere, lai izsauktu empātiju lasītājos bez estētiskām pretenzijām? Tīši manipulācijas mēģinājumi, lai turpinātu pašapliecināties?
Saņemieties, Viestur. Nepazemojiet sevi vēl vairāk.
Ne viens vien terapeits ir pateicis publiski dažādas lietas, par ko ir bijuši dažādi viedokļi un šūmēšanās, bet agrāk nav manīts, ka kāds būtu šādi “norobežojies”.
Kāpēc tieši šoreiz to vajadzēja uzsvērt? Tā godīgi… subjektīvi…
Ap atsevišķiem psihoterapeitiem un atsevišķām biedrībām 20 gadu laikā ir bijušas dažādas leitas, bet tagad vienkārši kādai laikam “iedzēla bite vai lapsene”, un savajadzējās uzrakstīt murgu.
30 gadu (no pusaudžu vecuma) strādāju profesionāli ar tekstiem, bet tādu abrakadabru nebiju redzējusi, ja nu vienīgi padomju laikos, kad partijas komitejas trenkāja kristiešus.
Apmēram gribas jautāt kaut ko no virtuālā žargona: “Ko LPB pīpē?”
Vai arī par daudz ir izdzerta kaut kāda lēta limpene ar mazliet alkohola (“skrūve”).
Vai tad psihoterapeiti nepelna tik daudz, ka var nopirkt normālu vīnu vai dzīvo alu?
Man, piemēram, ir jautājums, kas notiek tagad LPB, jo moderēju medicīnas forumu, kur nāk cilvēki un jautā, ko viņiem darīt, ja ir trauksme, depresija un citas grūtības.
Es gribu redzēt briedumu, nevis bailes, sievietes, nevis meitenes.
Turklāt par psihoterapiju tiek maksāta nauda, diezgan liela nauda, kas parasti nenāk viegli. Vairumā gadījumu saprotu tās pamatotību psihoterapijas augsto pašizmaksu dēļ, tur viss skaidrs, bet tik nozīmīgu pakalpojumu nevar piedāvāt ar tāda aizvainojuma aromātu.
Neba nu tāpēc tagad celsies LPB un psihoterapijas akcijas sabiedrības acīs.
Cilvēki, kas nav izmēģinājuši psihoterapiju, tāpat to nesapratīs un smiesies.
Tagad viņi vēl uzvarošāk saka: “Mēs jau sen teicām, ka viņi paši ir traki, bet tu nepiekriti.”
LPB vienkārši ir uztaisījusi problēmu sev, ne jau Viesturam. Vai viņam tagad klienti aizbēga?
Vismaz viens pateica, ka zilonis ir istabā.
Pusaudžu grūtniecība (vakar spēlēja “mīnusus”, bet šodien jau bēbi auklē), mamma meitenei sen jau Anglijā, tiekas tikai virtuāli, faktiski audzina vecāmāte, un nu tā vecāmāte būs sazin kas – tradicionāla Latvijas mazpilsētu aina. Vienas pašas mammas, kas audzina mazus puikas. Ikdienā braucu vilcienā, bučo viņus neatbučodamās. Tā varētu turpināt.
Viss šis tracis, lai aizstāvētu Āboltiņu (to t. s. publisko personu)? Viņa lūdza palīdzību? Kad? Kur?
Vai tad psihoterapeiti citiem nemāca, ka nav jāizklājas par paklāju un jāmaisās, kur nelūdz, tā nedzīvojot savu dzīvi?
Kas šitas tāds ir par sviestu?
Nošķirsim beidzot mušas no kotletēm.
Vai LPB kā organizācijai ir tiesības nepiekrist visiem VR apgalvojumiem? Ir.
Vai LPB ir tiesības paziņot, ka VR viedoklis nav tas pats, kas visu šīs biedrības psihoterapeitu viedoklis? Ir.
Protams, arī Rudzītim un viņa “domubiedriem” ir tiesības plosīties niknumā un histērijā par to, ka kāds viņiem nepiekrīt – piemeklēt diagnozes, draudēt ar atriebību utt.
Tikai cilvēkiem no malas tas nudien izskatās smieklīgi. Un LPB nebūt nav smieklīgāka un nožēlojamāka par VR ar fanuklubu.
Vai nu kāds tiesības apstrīd. Tiesības tagad ir visiem. Arī pusaudzim nolamāt un apsaukāt skolotāju. Līdz šim gan nebiju domājusi, ka LPB=VR vai tamlīdzīgi. vai kāds cits arī tā bija domājis? Nezin vai. Nav jau nekāda slepenā biedrība. Tas tāpat skaidrs, kam vēl tāds paziņojums?
Un kāpēc Rudzīša domubiedri ir likti pēdiņās? Vai viņi ir kaut kas smieklīgs, kaut kas nicināms, kaut kas otršķirīgs? Liberālisms jau it sevišķi dod tiesības domāt, ko nu kurš grib.
“Fanu klubs”, “fanu pulciņš” te jau ir izlocīts visos locījumos, varbūt beidzot var parādīties arī kādi citi sinonīmi, vismaz pēc ilgajiem astoņiem mēnešiem?
Histērija skaitījās arī Baltijas ceļš. Tas jau ir dzirdēts.
Priekšstats rodas ne jau no emocijām, bet no psihoterapeita darba rezultātiem.
LPB teorētiski var norobežoties, no kā vien grib, bet nez vai kāds iepriekš bija iedomājies viņus pielīdzināt Viesturam. Grāmatas jau arī viņi nav rakstījuši. Vai kādai organizācijai, kas grāmatas neraksta, būtu jānorobežojas no kāda sava biedra, kas grāmatas raksta?
Darbā svarīgi ir rezultāti, arī visiem citiem LPB biedriem. Tad jau redzēs, kā viņiem pašiem tālāk veiksies.
Reiz kādā citā līdzīgā diskusijā iebildu pret kāda cita psihoterapeita iemīšanu zemē. Man uzrakstīja tieši to pašu, ko tagad Tu, Maija. Savā ziņā interesanti.
Patiesībā jebkurš psihoterapeits var atrauties, ja norāda uz sabiedrības slimību iemesliem, arī jebkurš cits cilvēks, kam vienkārši ir mūža pieredze un redzējums. Tā arī ir noticis.
Parasti gan psihoterapeitam un arī ārstam dod virsū vairāk, jo visi nojauš, ka viņš zina daudz vairāk, nekā pasaka.
Ja vēl gribas ko uzrakstīt, varu iedot šablonus, vien jāsaliek vārdiņi daudzpunktu vietā 😀
Nemaz nebrīnos, ka neesmu vienīgā, kura tā domā. : )
Kā cilvēkam no malas man nešķiet, ka būtu noticis kaut kas šausmīgs, “iemīšana zemē”, utt.
Es pat nesaskatu, kā tieši VR šis paziņojums būtu nodarījis pāri.
Ļoti dedzīgā aizstāvēšana gan izskatās mazliet dīvaina. Drusku pēc satrauktas mātes rīcības, kurai šķiet, ka viņas “mazajam puisītim” kāds darījis gauži. Vai vismaz – nav pietiekami paslavējis un novērtējis.
Nē, nē, neesi vienīgā, “citādi domājošo” ir daudz. Tas arī parasti iederas šādās diskusijās. Nu tas nekas, ka izskatās dīvaini. Sievietei jau mātes jūtas un mātes spējas ir, neba nu zem paklāja stumšu.
Un man patīk aizstāvēt lietas, kurās es redzu vērtību. Vienkārši. Nu tā. Dedzīgi gan to tagad nedaru. Tas ir ļoti mēreni priekš manis.
Iz savas klātbūtnes virtuālās vides veselības tēmu portālos zinu, ka Viesturs daudziem vīriešiem ir palīdzējis. Nu jā. Viņi varbūt tagad ir tie, kas noskatās, jo zina, ka pats tiks galā, bet nav slikti to zināt. Kaut kad calis.lv bija arī kāda sieviešu diskusija par Viesturu kā viņu psihoterapeitu. Arī neraudāja par apskādējumu, bet priecājās par acu atvēršanu.
Izskatās, ka visa šī “ņemšanās” un “norobežošanās” tikai parāda, ka Dieviete (“arhetipiskais mošķis”) mīt katrā un VR ir to satracinājas un tagad tā mostas “kolektīvi”, lai noliktu pie vietas…
Jā, Rudzīša galvā visādi konkrēti mošķi ir pamodušies.