Miss trakonams

Šo grāmatu var izlasīt viena reisa: “Rīga – Londona” laikā un izkāpt no lidmašīnas ar pilnīgi citām izjūtām, kā iekāpjot – tā savas grāmatas “Miss trakonams” Ievadā raksta Zane Lobānova. Grāmatiņa neliela, plāna, taču savā ziņā tā ir priekšrocība. Modernajam cilvēkam visu vajag ātri un vēl ātrāk. Šeit ir esence, kas citur dabūjama atšķaidījumā.

Sarakstījos ar autori un uzzināju kādas atsauksmes viņa ir dabūjusi no tiem, kas izlasījuši – viens izjutis laimes sajūtu, trīs izjutuši dziļas skumjas un raudājuši pēc grāmatas izlasīšanas, viens dusmas, viens riebumu.Bet neviens šīs spēcīgās emocijas ar sevi nesaista… Jā, neviens tās ar sevi nesaista. Bet būtu jāsaista, jo tur ir arhetipiski tīrs stāsts par meiteni, kuru pametis tēvs un tādas ir ak vai cik daudzas! Tas ir – viņas māti pametis, bet meita jau to izjūt, ka tieši viņa ir tā pametamā. Cik maz cilvēki sevī atpazīst un saprot vecāku sķiršanās sekas… Tas ir iemesls, kādēļ es šo darbu gribu atzīmēt un ieteikt. Kas attiecas uz manām izjūtām lasot – tur nebija ne skumju, ne laimes. Dažviet gribējās vemt, bet citviet izjutu apbrīnu pret sievišķo izdzīvotspēju un literāri psihodramatisko izspēlētspēju.

Ja aiziet tēvs, meitenes incestuālās saiknes sāk asiņot un parāda sevi visā krāšņumā. Lasot šo darbu, man radās stipra asociācija ar fon Trīra filmu “Sķeļot viļņus” – ar Besu, kas iezagās baznīcā, lai sarunātos ar Dievu, kuru atrada sevī, niknu un moralizējošu, un mainīja ar to lomas kā īstā psihodrāmā. Un tad, kad it kā neārstējami tika ievainots viņas mīļototais vīrietis, Besa kļuva par amatierprostitūtu un ātri atrada savu nāvi. Kādēļ? Vai jautājāt? Vai saņēmāt atbildi?

Otra asociācija – ar marķīza de Sada “Justīne jeb tikumības nedienas”. Arī par meiteni, kur vairs nevar rēķināties ar tēva aizsardzību un tad nez kādēļ atrod šo baiso sadismu, kurš – un tas apstulbina visvairāk – teksta melodijā neizklausās nežēlīgs un auksts, bet gan maigs un līdzjūtīgs. Kurš ir sapratis de Sadu, viņa uzupurēšanos un 30 gadus cietumā?

Zanes Lobanovas grāmatā, atšķirībā no manējām, kurās arī refletēts par tikko minēto, nav ne teorijas ne morāles, tikai stāsts. Uzrakstīts ļoti talantīgi, vienkārši, bet vārdus pušu plēš spriegumi no dažādām psihes teritorijām. Tā ir autores pirmā grāmata un kas zin, varbūt viņu gaida liela nākotne literatūrā!

Vienīgais, ko es autorei pārmetu, bija – teikums, ar kuru vajadzēja sākt, neatkarīgi no tā, vai tas atbilst vai neatbilst patiesībai: “Visi grāmatā attēlotie cilvēki un notikumi ir tikai un vienīgi autores fantāzijas auglis.” Jo projekcijas, kas veidojas lasītājam, var būt tik smagas, ka labāk autori ar tām neapgrūtināt.

“Miss trakonams” esot dabūjams Jāņa Rozes un Jumavas grāmatnīcās Rīgā un ārpus Rīgas. Un, nobeidzot – varbūt nav mazsvarīgi, ka Zane Lobānova ir psihoterapeite, strādā Liepājā.