Liepājas seminārs “Sieviešu un vīriešu savstarpējo attiecību māksla un problemātika” 19.03. norita veiksmīgi. Ir nolemts sadarbību turpināt un nākmmēnes piedāvāt liepājniekiem vēl vienu semināru – “Laulība un šķiršanās”. Visi laipni aicināti!
Apzīmējuma „tradicionāla ģimene” ieviešanās publiskajā apritē liecina, ka cilvēki monogāmu ģimeni starp vienu sievieti un vienu vīrieti uztver kā eksistējušu no laika gala un ka modernie izaicinājumi ar viendzimuma pāru laulībām, šķiršanās sekām – poligāmiju un iespējām regulēt dzimstību parādās pirmoreiz vēsturē. Tie ir maldi, kas pelnījuši tikt izskaidroti. Labums no tā – dziļāka sapratne, kāds cilvēces intelektuālā darba un garīguma attīstīšanas sasniegums ir monogāmija.
Monogāmas ģimenes šķiršanās neglābjami ir solis atpakaļ attīstībā. Tomēr tā ir ļoti izplatīta mūsdienu realitāte, tādēļ daudzi šķiroties nespēj to izdarīt ar iespējami mazākajiem zaudējumiem. Kā nešķirties un kā šķirties – par to būs seminārs, kurā teorētiskas lietas tiks izrunātas, izdiskutētas un psihodramatiski izspēlētas.
Seminārs notiks – 23. aprīlī no 9.00. līdz 16.00. Pusdienas pārtraukums 12.00. – 13.00.
Vieta – Profesionālās tālākizglītības iestādē “PURE Academy” telpās, Tirgoņu iela 25 (ieeja no Peldu ielas), Liepāja
Pieteikšanās: tālr. 26354505, e-pasts: info@pureacademy.lv
Vairāk par “PURE Academy” piedāvājumiem: www.pureacademy.lv
Pie manis bija atbraucis kāds vīrs, ar kuru bijām sarakstījušies feisbukā. Viņš bijis pie manis trīs gadus atpakaļ, cerībā glābt savu laulību, bet tas nav izdevies. Šķiršanās, tagad it kā sākušas veidoties jaunas attiecības, bet viņš izjūt sevi kā salauztu un baidās, ka tas nepāries. Vairāk par viņu nerunājām, jo vīram bija ideja – vajadzētu organizēt grupu vīriešiem, kas piedzīvojuši laulības šķiršanu.
Ideja forša, turklāt mans sarunbiedrs ir pārliecināts, ka atvedīs uz šo grupu 5 – 7 kungus, ar kuriem ikdienā satiekas un redz, kādās emocijās tie sevī dedzina. Bet visvairāk man šajā patīk pašorganizēšanās spēja. Cilvēkam ir vajadzība un viņš ķeras pie tās realizācijas pats, nevis gaida, ka kāds viņam piedāvās tieši to, ko vajag viņam tieši tagad vajag. Un es kārtējo reizi padomāju – kā gan tas nāk, ka tieši tagad, kad gatavojos finišēt kārtējo grāmatu par laulību un šķiršanos, parādās šādi partneri?
Tā tad arī norunājām – grupai jābūt. To varētu sākt 19. maijā, manā praksē Jūrmalā, un turpināt 10 reizes, satiekoties ik pārnedēļu, ceturtdienās, no 18.00. līdz 21.00. Tātad darbs visu vasaru, beigsim augustā, bet tikšanās datumus saskaņosim pirmajā tikšanās reizē. Ja jutīsim, ka darbu vajag turpināt, tad to arī darīsim.
Mana iecere pēc šīs sarunas ir – mēs varētu sākt ar teoriju par ģimeni un šķiršanos un tās izspēli psihodramatisku skulptūru veidā. Bet ar katru reizi iesim vairāk iekšā personiskajā un centīsimies izdarīt tā, lai visi kungi, kas to gribēs, varētu izspēlēt savu individuālo situāciju. Nolūks ir – izglītot un palīdzēt saprast notikušā dziļākās likumsakarības. Mācīties vienam no otra. Atbalstīt.
Mēs vienojāmies, ka aicināsim potenciālos dalībniekus šo ideju komentēt un diskutēt, ciktāl tas varētu būt tā, kā aprakstu un ko varētu vēlēties vēl. Pieteikšanās grupai – uz manu e-pastu viestursrudz@gmail.com , pielikumā jāpievieno savs dzimtaskoks vismaz trijās paaudzēs – šķirtais/jaunais pāri, bērni un šķirtā pāra vecāki.
Dalības maksa – starp 15 un 20 eiro (atkarībā no dalībnieku skaita). Grupas lielums – līdz 20 cilvēkiem.
Komentāri
Kā padarīt laimīgu ģimenes dzīvi
Kas jāņem vērā labam vīram?
Kādai jābūt labai sievai?
Ko nozīmē būt labiem vecākiem?
Kā bērni var veicināt ģimenes laimi?
DIEVS JEHOVA vēlas, lai mūsu ģimenes dzīve būtu laimīga. Viņa Rakstos, Bībelē, ir atrodami norādījumi ikvienam ģimenes loceklim un ir aprakstīts, ko Dievs no tiem gaida. Ja ģimenes locekļi pilda savus pienākumus saskaņā ar Dieva padomiem, iznākums ir ļoti labs. Jēzus teica: ”Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.” (Lūkas 11:28.)
2 Ģimenes laime galvenokārt ir atkarīga no tā, vai mēs atzīstam, ka ģimeni ir iedibinājis Jehova, ko Jēzus nosauca par ”mūsu Tēvu”. (Mateja 6:9.) Bez debesu Tēva nepastāvētu neviena ģimene uz zemes, un viņš noteikti zina, kas dara ģimenes laimīgas. Bet kas Bībelē ir teikts par ģimenes locekļu pienākumiem?
ĢIMENES VEIDOTĀJS IR DIEVS
3 Jehova radīja pirmos cilvēkus, Ādamu un Ievu, un padarīja tos par vīru un sievu. Viņš tiem ierādīja brīnišķīgu mājvietu paradīzē uz zemes — Ēdenes dārzu — un deva uzdevumu radīt bērnus. ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi,” teica Jehova. (1. Mozus 1:26—28; 2:18, 21—24.) Tas nav tikai nostāsts vai mīts, jo Jēzus paskaidroja, ka tas, kas 1. Mozus grāmatā rakstīts par ģimenes dzīves pirmsākumiem, ir patiesība. (Mateja 19:4, 5.) Tiesa, pašreiz cilvēkiem ir daudz grūtību un dzīve nepavisam nav tāda, kādu Dievs bija iecerējis, tomēr, kā tālāk uzzināsim, laime ģimenē ir iespējama.
4 Ikviens ģimenes loceklis var veicināt laimi ģimenē, cenzdamies līdzināties Dievam mīlestībā. (Efeziešiem 5:1, 2.) Bet kā ir iespējams līdzināties Dievam, ko nevar pat redzēt? Daudz ko par Jehovas rīcību var uzzināt tāpēc, ka Jehova sūtīja no debesīm uz zemi savu pirmdzimto Dēlu. (Jāņa 1:14, 18.) Kad šis Dēls, Jēzus Kristus, dzīvoja uz zemes, viņš tik precīzi līdzinājās savam debesu Tēvam, ka redzēt un dzirdēt Jēzu faktiski nozīmēja būt kopā ar Jehovu un klausīties viņā. (Jāņa 14:9.) Tāpēc, pārdomājot Jēzus pausto mīlestību un sekojot viņa priekšzīmei, mēs visi varam vairot laimi savā ģimenē.
PRIEKŠZĪME VĪRIEM
5 Bībelē teikts, ka vīram jāizturas pret sievu tāpat, kā Jēzus izturas pret saviem mācekļiem. Lūk, kādi vārdi tajā lasāmi: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā . . Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi.” (Efeziešiem 5:23, 25—29.)
6 Jēzus mīlestība pret savu mācekļu draudzi ir nevainojams piemērs vīriem. Jēzus mācekļiem parādīja ”savu mīlestību līdz galam”, atdodams par viņiem dzīvību, kaut gan viņi nepavisam nebija pilnīgi. (Jāņa 13:1; 15:13.) Savukārt vīri tiek mudināti: ”Mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.” (Kolosiešiem 3:19.) Kas vīram palīdzēs ņemt vērā šo padomu, sevišķi tad, ja sieva dažkārt nerīkojas visai apdomīgi? Viņam jāatceras pašam savas kļūdas un jāpatur prātā, kā viņš pats var saņemt Dieva piedošanu. Lai tas būtu iespējams, viņam jāpiedod tiem, kas pret viņu ir grēkojuši, arī savai sievai. Protams, arī viņai jārīkojas tāpat. (Mateja 6:12, 14, 15.) Nav grūti saprast, kāpēc ir sacīts, ka laimīga laulība ir divu tādu cilvēku savienība, kuri labprāt piedod viens otram.
7 Vīram jādomā arī par to, cik iejūtīgs Jēzus vienmēr bija pret saviem mācekļiem. Jēzus ņēma vērā, ka mācekļu iespējas ir ierobežotas un ka tiem ir savas fiziskās vajadzības. Piemēram, kad mācekļi bija noguruši, Jēzus ierosināja: ”Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” (Marka 6:30—32.) Arī sievai ir vajadzīga uzmanība un iejūtība. Bībelē viņa ir saukta par ”vājāko radījumu”, kas vīram ”jāgodā”. Tas jādara tāpēc, ka gan vīrs, gan sieva var saņemt ”žēlastībā doto dzīvību”. (1. Pētera 3:7.) Vīram jāatceras, ka Dieva acīs cilvēku dārgu padara viņa uzticīgums, nevis dzimums. (Psalms 101:6.)
8 Bībelē sacīts, ka vīrs, kurš ”mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu”. Tā var teikt tāpēc, ka vīrs un sieva, saskaņā ar Jēzus vārdiem, ”nav vairs divi, bet viena miesa”. (Mateja 19:6.) Seksuālā ziņā viņiem jāinteresējas tikai vienam par otru. (Salamana Pamācības 5:15—21; Ebrejiem 13:4.) To viņi var darīt, nesavtīgi rūpēdamies viens par otra vajadzībām. (1. Korintiešiem 7:3—5.) Svarīgs ir atgādinājums: ”Neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā.” Vīram jāmīl sieva tā, kā viņš mīl sevi pašu, un jāatceras, ka arī viņam ir galva, Jēzus Kristus, kuram viņš ir atbildīgs. (Efeziešiem 5:29; 1. Korintiešiem 11:3.)
9 Apustulis Pāvils runāja par ”Kristus Jēzus sirsnību”. (Filipiešiem 1:8.) Jēzus sirsnība un maigums bija ļoti patīkamas īpašības, kas piesaistīja sievietes, kuras kļuva par viņa sekotājām. (Jāņa 20:1, 11—13, 16.) Tāpat sievai ir nepieciešams, lai vīrs pret viņu izturētos maigi un sirsnīgi.
PRIEKŠZĪME SIEVĀM
10 Ģimene ir iekārtojums, kura sekmīgai darbībai ir vajadzīga vadība. Pat Jēzus pakļaujas vadībai. ”Kristus galva ir Dievs”, tāpat kā ”sievas galva ir vīrs”. (1. Korintiešiem 11:3.) Jēzus pakļaušanās Dieva vadībai ir brīnišķīgs piemērs, jo mums visiem ir jāpakļaujas kaut kādai vadībai.
11 Nebūdams pilnīgs, vīrs mēdz kļūdīties, un bieži ir redzams, ka viņš nav ideāls ģimenes galva. Kā tādā gadījumā jārīkojas sievai? Viņa nedrīkst noniecināt to, ko dara vīrs, vai pārņemt vadību savās rokās. Sievai jāatceras, ka Dievs par ļoti vērtīgu uzskata lēnu un klusu garu. (1. Pētera 3:4.) Ja viņai ir šāds gars, viņai būs vieglāk pakļauties vīram pat grūtās situācijās. Turklāt Bībelē teikts: ”Sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” (Efeziešiem 5:33.) Bet ja nu vīrs neatzīst Kristu par savu galvu? Bībelē sievas tiek aicinātas: ”Esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” (1. Pētera 3:1, 2.)
Kādu priekšzīmi sievām rādīja Sāra?
Sāra runā ar Ābrahāmu
12 Neatkarīgi no tā, vai vīrs ir vai nav ticīgs, par necieņu nevar uzskatīt to, ja sieva taktiski izsaka savu viedokli, kas atšķiras no vīra viedokļa. Iespējams, sievai ir taisnība un visai ģimenei nāktu par labu, ja vīrs viņu uzklausītu. Lai gan Ābrahāms nepiekrita savas sievas Sāras ierosinājumam, kā rīkoties, kad viņu ģimenē bija radušās problēmas, Dievs viņam teica: ”Paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka.” (1. Mozus 21:9—12.) Protams, kad vīrs ir pieņēmis galīgo lēmumu, kas nav pretrunā ar Dieva likumiem, sieva var apliecināt savu pakļāvību, to atbalstot. (Apustuļu darbi 5:29; Efeziešiem 5:24.)
13 Sieva var ļoti daudz darīt, rūpējoties par ģimeni. Piemēram, Bībelē rakstīts, ka precētām sievietēm pienākas ”mīlēt vīrus un bērnus, būt prātīgām, krietnām, labām nama mātēm, paklausīt saviem vīriem”. (Titam 2:4, 5.) Sieva un māte, kas to dara, iemanto citu ģimenes locekļu mīlestību un cieņu. (Salamana Pamācības 31:10, 28.) Tiesa, laulība ir nepilnīgu cilvēku savienība, tāpēc dažkārt var rasties ārkārtēji apstākļi, kas liek pieņemt lēmumu par dzīvošanu atsevišķi vai šķiršanos. Ir daži gadījumi, kuros no Bībeles viedokļa ir pieļaujams dzīvot atsevišķi. Tomēr pret šo jautājumu jāizturas ļoti nopietni, jo Bībelē dots norādījums ”sievai nešķirties no vīra . . un vīram neatstumt sievu”. (1. Korintiešiem 7:10, 11.) Savukārt bībelisks pamats laulības šķiršanai ir tikai tad, ja kāds no dzīvesbiedriem ir pārkāpis laulību. (Mateja 19:9.)
NEVAINOJAMA PRIEKŠZĪME VECĀKIEM
14 Ar savu izturēšanos pret bērniem Jēzus rādīja nevainojamu priekšzīmi vecākiem. Kad citi negribēja laist bērnus pie Jēzus, viņš sacīja: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem.” Bībelē stāstīts, ka pēc tam viņš ”tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja”. (Marka 10:13—16.) Jēzus atrada laiku, ko veltīt bērniem, un arī mums jāveltī laiks saviem dēliem un meitām. Turklāt jāņem vērā, ka bērniem nepietiek ar ierobežotu laiku — viņiem tā ir vajadzīgs daudz. Laiks ir nepieciešams, lai mācītu bērnus, jo to Jehova vecākiem ir uzdevis darīt. (5. Mozus 6:4—9.)
Ko vecāki var mācīties no Jēzus izturēšanās pret bērniem?
Jēzus sarunājas ar bērniem; tēvs stāsta savam dēlam par Jēzu
15 Pasaule, kurā mēs dzīvojam, kļūst arvien ļaunāka, tāpēc vecākiem ir jāpasargā bērni no cilvēkiem, kas varētu tiem nodarīt ļaunu, piemēram, no bērnu pavedējiem. Jēzus gādāja par saviem mācekļiem, ko viņš sirsnīgi sauca par ”bērniņiem”. Kad Jēzu apcietināja un viņam draudēja drīza nāve, viņš parūpējās, lai mācekļi paliktu neskarti. (Jāņa 13:33; 18:7—9.) Vecākiem jābūt modriem, lai atvairītu Sātana mēģinājumus nodarīt kaut ko ļaunu viņu bērniem. Bērni jau laikus jābrīdina par iespējamām briesmām.* (1. Pētera 5:8.) Vēl nekad viņu fiziskā, garīgā un morālā drošība nav bijusi apdraudēta tik lielā mērā kā tagad.
16 Naktī pirms Jēzus nāves mācekļi savā starpā strīdējās par to, kurš no viņiem ir lielākais. Jēzus nevis sadusmojās uz viņiem, bet mīlestības garā pamācīja viņus ar vārdiem un ar savu priekšzīmi. (Lūkas 22:24—27; Jāņa 13:3—8.) Vecāki no Jēzus var mācīties, kā labot bērnu nepareizo rīcību. Bērniem ir vajadzīga pārmācība, taču tā jāīsteno ”pēc taisnības” un nekādā ziņā ne dusmās. Nav pieļaujams runāt neapdomīgi un ”iedurt kā ar zobenu”. (Jeremijas 30:11; Salamana Pamācības 12:18.) Pārmācībai jābūt tādai, lai bērns vēlāk saprastu, ka tā bija noderīga. (Efeziešiem 6:4; Ebrejiem 12:9—11.)
PRIEKŠZĪME BĒRNIEM
17 Vai no Jēzus kaut ko var mācīties arī bērni? Jā, noteikti var. Ar savu priekšzīmi Jēzus rādīja, kā bērni var klausīt vecākiem. ”Es . . runāju, kā Tēvs mani mācījis,” teica Jēzus. ”Kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 8:28, 29.) Jēzus bija paklausīgs debesu Tēvam, un Bībelē teikts, ka bērniem jāklausa saviem vecākiem. (Efeziešiem 6:1—3.) Lai gan Jēzus bija pilnīgs cilvēks, viņš bērnībā klausīja Jāzepam un Marijai, kas viņu audzināja, lai gan tie bija grēcīgi. Jēzus paklausība, bez šaubām, sekmēja visu viņa ģimenes locekļu prieku. (Lūkas 2:4, 5, 51, 52.)
18 Kā bērni varētu vēl vairāk līdzināties Jēzum un iepriecināt savus vecākus? Jāatzīst, ka paklausīt vecākiem ne vienmēr ir viegli, bet tieši to Dievs no bērniem prasa. (Salamana Pamācības 1:8; 6:20.) Jēzus allaž paklausīja savam debesu Tēvam, pat ja tas bija ļoti grūti. Reiz, kad Dievs gribēja, lai Jēzus izdara kaut ko sevišķi grūtu, Jēzus teica: ”Ņem šo kausu [prasību] no manis.” Tomēr pēc tam Jēzus izdarīja to, ko Dievs prasīja, jo nešaubījās, ka Tēvs zina, kā ir vispareizāk rīkoties. (Lūkas 22:42.) Mācīdamies būt paklausīgi, bērni var ļoti iepriecināt gan savus vecākus, gan debesu Tēvu.# (Salamana Pamācības 23:22—25.)
Par ko bērniem jādomā, ja viņi sastopas ar kārdinājumiem?
Zēns atsakās no klasesbiedru kārdinājumiem
19 Sātans kārdināja Jēzu, un ir pilnīgi skaidrs, ka viņš kārdinās arī bērnus, lai pamudinātu tos uz nepareizu rīcību. (Mateja 4:1—10.) Sātans Velns prasmīgi izmanto savā labā vienaudžu kaitīgo ietekmi, jo tai ir ļoti grūti pretoties. Tāpēc bērniem un jauniešiem ir ārkārtīgi svarīgi neuzturēties sliktā sabiedrībā. (1. Korintiešiem 15:33.) Jēkaba meitas Dīnas draudzība ar meitenēm, kas nekalpoja Jehovam, izraisīja nopietnas problēmas. (1. Mozus 34:1, 2.) Visi ģimenes locekļi jūtas sāpināti, ja kāds no viņu tuvajiem cilvēkiem rīkojas netikumīgi. (Salamana Pamācības 17:21, 25.)
ĢIMENES LAIMES ATSLĒGA
20 Ģimenes problēmas ir vieglāk risināt, ja tiek likti lietā Bībeles padomi. Šo padomu izmantošana ir ģimenes laimes atslēga. Tāpēc, vīri, mīliet savas sievas un izturieties pret viņām tāpat, kā Jēzus izturas pret draudzi. Sievas, pakļaujieties vīra vadībai un sekojiet ”augsti tikumīgas” sievas paraugam, par ko var lasīt Salamana Pamācību grāmatas 31. nodaļā, no 10. līdz 31. pantam. Vecāki, māciet savus bērnus. (Salamana Pamācības 22:6.) Tēvi, ”labi valdiet savu namu”. (1. Timotejam 3:4, 5; 5:8.) Bērni, klausiet saviem vecākiem. (Kolosiešiem 3:20.) Neviens ģimenē nav pilnīgs, un visi mēdz kļūdīties, tāpēc esiet pazemīgi un lūdziet cits citam piedošanu.
21 Kā redzams, Bībelē bagātīgi ir atrodami vērtīgi padomi un norādījumi par ģimenes dzīvi. Turklāt no tās var uzzināt par jauno pasauli, ko izveidos Dievs, un par paradīzi uz zemes, kur dzīvos laimīgi cilvēki, kas kalpos Jehovam. (Atklāsmes 21:3, 4.) Mūs gaida brīnišķīga nākotne! Bet jau tagad mēs varam veidot laimīgu ģimenes dzīvi, ja liekam lietā Dieva padomus, kas ietverti viņa vārdos — Bībelē.
Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga. (Salamana Pamācības 19:14).
Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs. (Ebrejiem 13:4)
…”katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.(Ef.5:33).
… „Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
Bet es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas p ā r k ā p j laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību.” (Mt.19:8,9)
“…ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir V Ī R S, bet Kristus galva ir Dievs.” (1.Korintiešiem 11:3).
Es domāju, ka tas vīrs salauzts jutīsies visu mūžu. Arī es jūtos salauzta, un nav svarīgi, cik gadi pagājuši, taču esmu iemācījusies ar to sadzīvot kā ar smagu ceļu satiksmes negadījumu, pēc kura palikuši nopietni psihiski kustību ierobežojumi. Jāmācās dzīvot jaunajā formātā. Grauzt sevi nav jēgas. Tā varu sabojāt tikai to, kas man ir dots tagad.
Vai es šķirtos vēlreiz? Jā, tomēr jā.
Bet jauno grāmatu par šķiršanos tomēr iegādāšos.
Varbūt pēc 10 vai 15 gadiem tās sāpes pāries, bet tagad vēl joprojām cenšos to pārstrādāt, lai gan – nu jau vairāk vienkārši nedomāt. Citu klapatu pietiek.
No pirmā komentāra izskatās,ka komentētājs ir nevis kristietis, bet Jehovas liecinieks! 🙂 Bet vispār labi,ka LV ir vēl tādi stipri un vīrišķīgi vīrieši kā Rudzīša kungs,kas iestājas par tradicionālu ģimeni un laulību kā vērtībām!
Ja kāds uz šo pasākumu dodas no Rīgas ar mašīnu, paķeriet līdzi! Piestiķēšu degvielai. Autobuss lēni velkas.
Kad tā mazliet padomāju par šķiršanos, tad (varbūt es te vienkārši savas pogas gribu spodrināt) attapu, ka tā nav lielākā nelaime. Manuprāt, otra liela problēma ir tas, ka viena liela sabiedrības daļa 35+ nekad nav bijusi precējusies un nav arī bērnu, dzīvo cikliskās 2-3 gadu attiecības bez saistībām, kur katrs patur savu mitekli un tikai reizēm viens pie otra pārnakšņo. Tīri teorētiski tas laikam ir labāk par šķiršanos, jo bērnu intereses netiek apdraudētas, tomēr praktiski, manuprāt, tas liecina tikai par to, ka cilvēks pats ir mūžīgais bērns a la iepriekšējos bloga komentāros pie dzimtes pieminētais Pīters Pens. Šādā griezumā šķiršanās liecina, ka cilvēkam ir bijusi vismaz dūša un vēlme apprecēties, izveidot ģimeni, pat ja neizdevās. Bez tam ar to šķiršanos arī ir dažādi. Man šķiet, tīri statistiski visvairāk būs cilvēku, kas savā otrajā laulībā arī nodzīvo to mūžu (vai arī varbūt pēc savas otrās laulības, ja tā sabrūk, piekopt attiecības bez kopdzīves un ģimenes, tāpat kā tie, kas precējušies nav nekad). To, kas precas un šķiras n-tās reizes, tomēr ir maz. Es nevienu tādu nepazīstu (kas gan nenozīmē, ka tādu nav). Šķiršanās ir tik dažāda.
Grūtākais jautājums – kā dzīvot pēc tam, uzņemoties atbildību, taču neiedzenot sevi kapā ar vainu. Interesanti, ko tā šķirto vīriešu grupa atklās?
Man liekas, ka tas ir dalams optimistos un pesimistos. Pesimisti ir tie, kuri dzivo serialaja monogamija neprecoties, jo beg no sapem un ir dzili vilushies laulibas institucija (ipashi janaka sabiedribas dala). Optimisti ir tie, kas par spiti tik loti augstajam skjirsanas procentam, tomer riske (saja kategorija varetu but ari loti jauni, iluzijam pilni cilveki, naivi, ari vienkarshi pamulkji, tradicijam sekojoshie, jo taa vajag). Visi manis uzskaititie ir droshi kandidati uz skjirsanas procenta veicinatajiem, kad sastapsies ar realajam attiecibu grutibam. Tad paliek parejie optimisti, kuriem liekas, ka ir nobriedushi, ka ir pabijushi iluziju kapseta, bet par spiti visam, tomer riske. VR apgalvo, ka laulibai nav sakara ar milestibu, ka laulibas vieniga jega, ir bernu radishana un audzinasana. Cik pasaules sabiedribas loceklu ir gatavi staties lauliba pie sadiem nosacijumiem? Labi apzinoties, ka vienigais pec ka cilveks patiesi alkst, ir milestiba un atzishana? Man nav skaidrs par kadiem cilvekiem var izaugt berni, kuri nekad nav redzejushi, ka vecaki izturas viens pret otru ar maigumu, rupem un milestibu? Man briziem liekas, ka saglabat sadas attiecibas, ir ka tada apgreciba pret kadu augstaku, garigu vertibu, kaa tada nodeviba pasam pret sevi, pret berniem, pret dzivot jegu. Viesturam vieglak, vins netic Vienigajai Milestibai, radniecigai dveselei utt. Bet tad kada jega vispar? Paliek tikai sevis atrazosana? Nu neesmu es stahanovietis 🙂
He, Pragmaticus, Tev interesants uzstādījums, bet tikai, ja laulībā stāšanos nosaka optimisms un pesimisms, tad sanāktu, ka beigu beigās izšķiras visi, bet tā jau nav, lai kāds būtu šķiršanās procents 🙂 Kas tad ir tie, kas stājas laulībā un kopā nodzīvo visu mūžu, ko?
Nē, es domāju Viesturam taisnība, ka mēs ejam uz sabiedrību, kur visi grib būt bērni. Ar optimismu un pesimismu tur īsti sakara nav. Vienkrāši nav vēlēšanās pieņemt visu, ko laulība nes sev līdzi, jo diezgan daudz kas tomēr ir jāpiecieš otrā cilvēkā, bet bērnišķīgs pieaugušais to nevar vai negrib, jo viņš spēj domāt tikai par savām vajadzībām un vēlmēm.
Es domāju, ka psihoterapijā par mīlestību īsti nevar runāt, tāpat kā tajā nevar pateikt, kāpēc vispār ir vajadzīga cilvēce. Nedomāju, ka VR doma attiecībā uz laulību ir, ka tajā nevajag nekādu savstarpēju pievilkšanos. Viņš jau nav mūnists (man liekas, tā sauca to sektu), kur laulības starp sektas locekļiem notiek pēc nezin kāda principa, taču kopā saliek divus pilnīgi svešus cilvēkus. Un par mīlestību… Bija tāda forša padomju filma “Vļubļon po sobstvennomu želaņiju”. Esi redzējusi? Kur galvenais varonis iemīlas sievietē, kura viņam it nemaz nepatīk. Kaut kas no tā visa ir arī laulībā. Ka vienā brīdī, kad tev tas dzīvesbiedrs vairs nepatīk, tu ņem un viņā iemīlies pēc paša vēlēšanās. Ai, grūti pateikt! Un par to – kāda jēga vispār, šeit jau nu sarunas nebūs. Nav tas formāts. Kaut arī tas ir labs jautājums. 🙂
Jā… interesanti. Viesturs visu laiku runā par to, ka tikai sieviete grib izvairīties no laulības, kur jāpakļaujas, kur jāseko un jūties ar otru kopā “viena”. Bet tiešām – cik liela motivācija vīrietim gribēt kaut ko “valdīt”, ja tas izskatās pēc bezgalīgas vientulības līdzās otram. Vienam vienīgais paredzētais tuvums ir Dievs, otram – melanholija…
Sajūta, ka “šī dziesma ir par nesatikšanos…, kas man vēl kaut ko vairāk dos, kā mūžīgu nesatikšanos…”
Kaut kā tāda dzīve rādās, kā mūžīga katorga un kā izskatās abām pusēm. Es nezinu vai sieviete viena uz saviem pleciem var iznest sagribēšanu to uzņemties? Un vai vīrieši ir tie, kas tajā grib būt vairāk…
Manuprāt laikmets ir tāds. Kā negaisa laikā. Viss uzmutuļojis, grūti noturēties kājās, bet jānoturas uz ūdens, jāsērfo līdz… viss nostāsies, norims un atkal būs kā bija tikai jaunā kvalitātē.
Es zinu, ka es nekonstruēju šo pasauli. Es tāpat kā daudzi vienkārši peldos tajā, ko zinu. Sievietes pa šo laikmetu kuļas tāpat kā vīrieši, nesaprotot, kas šo mutuļošanu izraisījis. Bet tā ir informācijas pieplūde, kas prasa visam pārkārtoties, atrast sev vietu jaunajā situācijā.
Domāju nepāriešanu jaunās kvalitātēs, par ko kā rādās, Viesturs cīnās, var panākt vienīgi atslēdzot cilvēkam prātu – ka tas vairs neuzdod jautājumus, negrib neko saprast. Kamēr vien tas būs nemierīgs, tātad dzīvs, šī kustība turpināsies un nav tur ko cepties. Neredzu, kā to citādi varētu apturēt.
Visticamāk tā arī būs kā Viesturs pēdējā rindkopā raksta, bet tas , kas visā šajā ir lieks ir “cepšanās”, jo informācija jau ir palaista laukā un pat, ja laikmets mūs tajā neatbalsta, katram jāturas uz sava sērfošanas dēļa – vīriešiem pie vīrišķības, sievietēm pie sievišķības, cik tas iespējams, pat, ja nav īsti skaidrs, kas tas ir, kad apkārt viss mutuļo un griežas un nav iespējams saprast, kur augša, kur apakša. Bet pie tās dzimuma identitātes un lomas ir jāturas, jo tā vienalga būs tā, kas vētru pārdzīvos. Tā ir šīs dziesmas pozitīvā nots. Jāturas pie klasiskām vērtībām – mode mainās, klasika paliek.
p.s. ar “pēdējo rindkopu” es domāju rindkopu rakstā – kasjauns.lv : “Divas sievietes un vīrietis – vai šādas varētu būt nākotnes attiecības?”
Elementari, Gladiola, tie kas nodzivo lidz tam muza galam ir tie, kurus ciesham saitem vieno hipotekarais kredits 😀 vai jebkada cita savtiga interese (ta ir taa ieintersetiba, enterprize, kuru apraksta VR). Nu labi, vel paliek ari tadi pari kaa Lancmana kungs un kundze, bet tas jau ir no pilnigi citas sferas, no tas garigas, taas par kuru rakstiju, kuru negribas un nedrikst nodot… Kad redzi tadas attiecibas un tadu gara aristokratismu, tad uz kaut ko mazaku parakstities liekas laika izskjieshana un tuksu salmu kulshana.
Par sabiedribu, kur visi sagribejushi but berni, es sliecos domat, ka mes vienmer tadi esam bijushi. Kur tad nu ar uguni sameklesi dziedinatos un harmoniski briedinatos, pasaule, kuru paaudzu paaudzes ir postijushi kari, slimibas un bads? Tas jau vel nekur nav izzudis no kolektivas un individualas zemapzinas. Vienigais kas ir mainijies pagaidam Eiropa, ir ekonomiska izaugsme, pateicoties kurai Berns var iznakt saulite un atvert muti. Ari ieprieksejas paudzes bija tadi pat izmociti Berni, bet kuru tas intereseja, laika, kad audzinaja ar patagu un vienigais atslegvards bija “pienakums”. Tadas paaudzes razo vergus, kuri ar savu vergu darbu to izaugsmi pa kapeikai pa kjiegelitim ir sastradajushi, mes turpinam, tikai neapmierinati purpinam. Vispar man loti patik Viestura fraze, ka vecaki berniem var iemacit tikai vienu lietu, vai nu stradat, vai nu but laimigiem 🙂
Filmu janoskatas, liekas, nav redzeta.
-Nu: ” Vienam vienīgais paredzētais tuvums ir Dievs, otram – melanholija…” Cik patiesi un skaisti uzrakstits! Bet man tomer liekas, ka tas nav par visam attiecibam, ka, ja ir lidzigs algoritms, tad viss aiziet bez pretestibas un pashiznicibas vai iznicinashanas, nav jatere laiks “pashsaprotamam lietam”. Tad ta sublimeta energija spej uzveikt, nevis akcentet to “naves dzinju”. Savukart, ja algoritms pilnigi nesakrit, tad iespejams berniem ir specigs genofonds, bet attiecibas ir viena vieniga “skaidrosanas” un “nesatiksanas” un man liekas, ka tad ir javelta kaut kadas titaniskas pules, lai to apburto loku parcirstu, bet liekas bez kaut kada Force Majeure, tas reali nav iespejams.
Piedodiet, dāmas, bet viņpus visas argumentācijas un teoretizēšanas, būtu jābūt tā, ka no jūsu tekstiem vai sprakšķ dzīvesprieks, tādā élan vital izpratnē par to, ka jums nav sevi jālauž un jāmoka, kamēr es nododos visādiem vergus ražojošiem apcerējumiem. Tomēr man jūsu rakstos tikai grūtsirdību un cinismu izdodas saskatīt. Tas galīgi nesaista kā piemērs, kam sekot. Nav tādas dzirkstelītes, kas aizrautu, sorry. Nevaru pavilkties. 🙂 Ja es tā domātu, man visdrīzāk nebūtu nekāda vīra un bētnu arī ne, jo – kālabad?
Man šķiet, Viesturs visu laiku par to tik vien runā – kā sievieti padarīt laimīgu. Viss, ko viņs saka, ir ar tādu mērķi. Teikt, ka viņš aicina uz mocīšanos, man šķiet dīvaina izpratne. Tieši otrādi – tām, kuras jau mokās, paver jaunus apvāršņus.
Problēma, ko neesmu spējusi atrisināt ir, kā jautājums, ko darīt, ja attiecības nav starp diviem pieaugušiem cilvēkiem, bet vai nu viens, vai abi ir bērni (psiholoģiskā izpratnē, protams, ne vecuma ziņā). Pieaugušie visu var savstarpēji sarunāt. Bērnu gadījums ir – es tevi nemīlu, es tevi arī ne, viss, šķiramies. Pieaugušā – bērna attiecībās bērns parasti jūtas komfortabli, bet pieaugušais – nē (kaut gan ir pieaugušie, kam patīk otru kontrolēt un audzināt, tad viss ir ok), un tad šķirties grib tas viens, kam jābūt par vecāku savam dzīvesbiedram. Es domāju, manam bijušajam vīram nāca par labu, ka es no viņa aizgāju. Bija drusku jānobriest un jāpieaug, kaut arī viņš joprojām ir ļoti bērnišķīgs, un tieši tāpēc nenožēloju šķiršanos. Nav mans uzdevums audzināt pāraugušu puiku par vīrieti. Vieglāk satikt citu, ar kuru tas nav jādara. Bet ja vīrietis nav psiholoģisks bērns, kāpēc lai dzīvot ar viņu būtu tik slikti, ka jāšķiras?
“par to tik vien runā”…
tad viņš tomēr nepietiekami skaidri izsakās, jo es piemēram tikai iepriekšrakstītajā pārfrāzēju to, kā viņa sacīto saprotu. Varbūt runā, bet riņķī apkārt un caur to, kas slikti. Cik ilgi tā var?
Protams, ka nav nekāda prieka, es arī par to pašu. Kopš esmu sākusi drusku interesēties par viņu, prieku par būšanu sievietei neizjūtu vispār. Pirms tam vēl drusku bija. Kurā vietā ir rakstīts par to, kā tas ļauj būt priecīgai par to, kas un kāda esi? Kura ir tā telpa, kurā vari būt priecīga? Lasu lasu no raksta uz rakstu, tā arī neatrodu. “Trakonams, mērkaķi, šņācienu vara… Esmu jau citur rakstījusi, ka neredzu viņa rakstītajā to, kā būt. Tikai to, kas nav labi, kas ir slikti. Kā no tā var saprast, kurā virzienā ir jāiet? Tas ir tāpat kā bērnu visu laiku kritizēt un teikt viņam, ko negribi lai viņš dara, bet tā arī nepasaki skaidri, ko lai viņš dara, ko viņš dara labi, kas viņam izdodas. Kur tas ved?
Man patika reiz televīzijā Diānas Zandes sacītais drusku citā sakarā – ka vecāku pienākums ir parādīt bērniem robežas, kurās var darīt visu. Tad lūk – es jau pat lūdzos, – lai skaidri, viena raksta ietvaros par to uzraksta.
Ja neesmu vienīgā, kam grūti to nolasīt no viņa sacītā, tad varbūt tomēr problēma ir komunikācijā?
Tur jau tā lieta, ka viņš runā tikai ar tām, kas skatās un GRIB skatīties “prom”. Es negribu, bet kaut kā neredzu, kur būtu skaidri pateiktas, uz kurieni jāskatās, tās robežas, kurās var darīt visu, robežas, kurās vari būt par to, ka esi sieviete, kas esi kā sieviete un kāda esi kā sieviete. Viss, ko dzirdu – viss ir slikti, viss ir slikti. Ja viņš ir tas, kurš, kā pats apgalvo, saprot, tad lai runā ar tiem, kuriem ir interese, (kamēr tā vēl ir) nevis tikai ar tiem, kam tās nav. Cik var smīnēt vīzdegunīgi ūsās ar izteiksmi, kas saka – es zinu, kaut ko ko jums nav jāsaprot, – un gribēt, ka tā bezgalīgi varēs noturēt uzmanību…
Ja tu saproti, tad varbūt vismaz tu uzraksti, tā lai var saprast – kas ir tās robežas, kurās pie visas šīs teorijas sieviete var darīt visu, būt priecīga?
Par to vajag runāt – par to es gribu vairāk dzirdēt. Ne pirmo reizi jau to saku.
Palīdzi tad tu man, neapķērīgajai, saprast…
Nu tak jau ne! Man skjiet, ka tu velies aizstaveties, jo uztver rakstito ka tava dzives modela apshaubishanu vai ka lidzigi. Tieshi otradi Gladiola, es, piemeram, mekleju atbildes, man nekad nav licies, ka mani uzskati ir pareizi, un nevar tikt parskatiti. Ari pret Viestura uzskatiem, izturos kritiski, ne skeptiski, neparproti, bet kritiski gan -vertejot, piemerojot, parvertejot. Es esmu tai dzives perioda, kur biji tu kadu laiku atpakal, tieshi tadel ar lielu interesi es lasu tavus komentarus, un loti nozeloju, ka musu komunikacija notiek publiska foruma rami.
Vispirsm iepostēšu saiti uz manis minēto filmu, un tad atbildēšu uz pēdējo komentāru.
Lielisks OĻegs Jankovskis. 1982. gada filma, kas nepelnīti aizmirsta. https://my-hit.org/film/3001/
Nu, atzīšos godīgi – Tavs komentārs ir diezgan blīvs un šķiet tāds ļoti, ļoti patiess, tāpēc mēģināšu atbildēt. Nezinu, kā sanāks.
Vispirms neliela atkāpe. Lasot komentārus par dzimtes konferenci sociālajos tīklos, ieskatījos, ko raksta Viesturam “pretējā nometne”, un mani ļoti samulsināja, ka Viesturam tiek piekarināta birka “Latvijas galvenais varmācības aizstāvis”. Lūk, Viesturu izrādās var nointerpretēt arī tā.
Šo izmantoju kā analoģiju, lai mēģinātu Tev atbildēt. Taču vispirms noteikti negribētu tādu uzstādījumu – es apķērīgā Tev neapķērīgajai skaidrošu. Es varbūt ilgākus gadus esmu domājusi par šiem jautājumiem tieši formātā, kādā par to runā Viesturs.
Ja Tu jautā, kā es saprotu viņa rakstīto (ar to pieredzi, ka šo blogu regulāri lasu jau ceturto gadu), tad es teiktu tā, ka sievietei, lai būtu laimīgai, jāapzinās, ka viena liela daļa viņas pašas ir bioloģiska būtne, nevis personīgais raksturs, vide, dzimums utt. Un šī bioloģiskā, absolūti neracionalizējamā daļa (tā saucamā – dzemde) nedrīkst tikt ignorēta un apspiesta, jo citādi tā ieviesīs savas korekcijas sievietes racionālajā daļā, liekot viņai būt nelaimīgai labākajā, bet sajukt prātā – sliktākajā gadījumā. Sievietes laime ir dzīvot laulībā ar vienu vīrieti un dzemdēt bērnus. Sievietes dzīve jau neaprobežojas tikai ar to, taču tas noteikti ir priekšnosacījums, lai vispār kaut kas cits harmoniski un jauki dzīvē notiktu. Tās ir tās robežas, kurās jāspēj sevi noturēt.
Problēma sākas tajā brīdī, ka sieviete to noklausās un saka: “Jā, bet…”
Es zinu, ka dzīves apstākļi var būt dažādi, un ne vienmēr ir iespējams šos laimes nosacījumus realizēt, tomēr tādā gadījumā ir svarīgi to savu galveno iekšējo dzinuli vienkārši apzināties. Tam nekas nevar traucēt. Varbūt dzemdei nevar izdabāt, bet to var izcelt saulītē un pievērst tai pietiekamu uzmanību, sniegt tai atzīšanu. Arī tad tā vairs netaisīs skandālus un nedarīs nelaimīgu. Pat ja nebūs vīrieša un nebūs bērnu kaut kādu x iemeslu dēļ. Man liekas, nekādu citu slepenu vēstījumu VR nav. Šis ir galvenais, kas tiek analizēts no visdažādākajiem aspektiem.
Kas attiecas uz mani personīgi, tad dzīve ir mani ļoti mainījusi. Kad atskatos uz sevi pirms gadiem 20 un tagad, tad saprotu, ka man tagad ar mani toreiz vispār nav par ko runāt. Nebija man ne ģimene, ne bērni īsti prātā. Kā es tādu garu ceļu esmu nostaigājusi, pati nezinu, jo tas jau notiek nemanāmi, bez lieliem satricinājumiem.
Mani īsti neapmierina šī atbilde uz Tavu jautājumu, bet neko labāku es nespēju uzrakstīt.
Paldies, sen ta nebiju smejusies! Filma kolosala, un ieprieks neredzeta.
Pragmaticus, man prieks, ka Tev patika. 😉
Nu, vai zini, kas ir sievietes laime? Tu dzīvo, dari savas lietas, satiec vīrieti, kas izskatās pilnīgi tāds pats kā visi citi, ne ar ko neizceļas, tu ar viņu runā, tu viņu satiec, un vienā brīdī tu ieskaties viņa acīs, jūti, ka skatiens apmiglojas, jo saproti, ka gribi no viņa bērnus, un tā gribēšana aiziet dziļi, dziļi, tevi caururbj un kaut kur pie viņa pienaglo. Tas ir kaut kas tik spēcīgs un mistisks. Kā pulss divu cilvēku attiecībās, no kura nevajag noņemt roku.
Paldies, Gladiola, ka centies atbildēt… jo man tas tiešām ir svarīgi. Patīkami būt sadzirdētai – par to paldies. Jūtos par daudz nogurusi šobrīd, lai uzrakstītu vairāk… Bet es kaut kad turpināšu, jo šis jautājums mani interesē.
Man šķiet ir tā – ko nespēj izteikt vārdos, tas neeksistē. Kas nav nosaukts vārdā, tā nav. Un tāpēc man ir svarīgi saprast, ko šī telpa pa vidu, – tur, kur var darīt visu – sevī ietver. Es to gribu pazīt, pārzināt, saprast, spēt nosaukt vārdā, apspriest. Gribu zināt, kas tur ir.
Un gribu arī, lai tā saņem pienācīgo cieņu, lai nav jākaunas, jāskauž, jānožēlo, ka neesi vīrietis, tāpēc ka tikai tam, kas redzams tiek piešķirta vērtība, tikai tas tiek atalgots un saņem pateicību un atzīšanu – mājai, mašīnai, naudai, darbam ārpus mājas.
Sievietes daļa nav “aiz rokas pieķerama”, kur nu vēl vārdā nosaucama, lai tai izteiktu atzinību. Tāpēc tik viegli pateikt, ka sieviete, jau neko nedara, kas tad tas ir – “mājās sēž un atpūšas”. Cik maz atpūtas var būt mājās to saprot tikai tas, kurš ar to drusku ir saskāries. (Nemaz nerunājot par to, ka tam, kurš sēž mājās, nav “māju” uz kurām no tā visa kādreiz aiziet, atslēgties, atpūsties… , bet arī pēc tā prasās – pēc atslēgšanās no darba, kas ir Mājas, – kur katra lieta un būtne prasa nemitīgu, PASTĀVĪGU UZMANĪBU).
Manā skatījumā no vienas puses feminisms ir izaudzis tieši no tā, ka sievietes daļu tik viegli ir nosaukt par “neko”. Un pietiekami daudz esmu dzirdējusi vīriešus tā arī sakām. Kāpēc pie tādiem nosacījumiem, lai es priecātos par būšanu sievietei, kāpēc lai es gribētu darīt to “neko”, kas mani tik ļoti nogurdina + vēl pie tā visa vienalga padara par niecību?… Es nebūdama feministe nepiekrītu tādiem nosacījumiem. Tas nav pareizi.
Nu tas tā…
Atbildi uz savu jautājumu es saņēmu šeit: https://www.youtube.com/watch?v=DZicAFYEexE
diezgan pilnīgu, bet mani interesē arī tieši no Viestura teorijas viedokļa, kas ir tās “robežas kurās var darīt visu” katrā no Viestura aprakstītajām daļām – Dzemde, Dieviete u.tt. – par ko katrā no tām var priecāties… , ko katras no tām ietvaros var darīt. Tur taču ir ko atklāt un tas ir virziens, kurā jādomā, jārod definējumus. Un PRIEKU. (kāds jau atkal atradīsies, kas teiks, ka prieks nav svarīgs, svarīgs ir tikai rezultāts – “kas tās emocijas tādas… salīdzinājumā ar rezultātu…, ko tās dod? No tām var paēst??”).
Zini, Nu, Tavi komentāri man liek daudz domāt un mēģināt noformulēt kaut ko sev. Tomēr tās domas tik viegli nedodas rokās. Tu raksti patiesi un smalki. Tavas izjūtas man nav īsti saprotamas, un tad es sev jautāju – kāpēc un kas tad man ir citādi. Mani pārsteidz, ka Tu raksti “nejust kaunu par to, ka neesi vīrietis”, vai par to, ka “sievietes darbs mājās nav novērtēts”.
Man šķiet – kas var pamudināt rosīties šādām domām? Es sevi izskenēju, vai man nav tādu domu? Kaut kur apslēptu?
Man liekas, ka man tādu nav. Varbūt tāpēc, ka mājās daru ļoti maz, un nav jau nekā tāda, ko vajadzētu novērtēt, bet kas tāds nav.
Bez tam man arī liekas, ka galvenais vērtētājs sev esmu es pati. Ja es uzskatu, ka darbs bija vērtīgs, tad man ar to pietiek. Protams, gribas, lai novērtē, ja esmu kaut ko paveikusi, bet principā – tas ir slidens ceļš. Es nezinu, vai gribu kaut kādu cieņu pret to, ko daru mājās (ja saņemos), bet varbūt tas tāpēc, ka man šāda cieņa tiek izrādīta, es tikai neesmu pamanījusi? Ļoti, ļoti grūti godīgi atbildēt, jo grūti sevi saprast. Kaut kā šāda formāta jautājumi vispār neiegulst man galvā. Es padomāšu. Varbūt ienāks kas sakarīgs prātā.
Es tikai nesaprotu, kāpēc Tu no Viestura gaidi kaut kādas konkrētas vadlīnijas – dari tā, dari šitā. Vai tas nebūtu drusku varmācīgi un ierāmējuši? Es Viesturu “izmantoju” iedvesmai, lai domātu pati savas domas un meklētu pati savus ceļus. Un tieši tas man tik ļoti patīk.
Nu, paskatījos Tavu video. Es nesaprotu, kas ir abi pieaicinātie cilvēki. Mani piesardzīgu dara tas, ja par kādu jautājumu publiski izsakās cilvēki, kam nav saprotama ne profesija, ne izglītība, pat ja viņi nerunā neko sliktu, bet neko dziļu jau arī nepasaka, tāda ezotēriska tā runāšana sanāk. Mūsdienās jau ezotērika rullē uz nebēdu. Man šķiet, ka VR tēlotā aina kā speciālistam (tomēr) ir daudz tuvāka realitātei, nevis abu sižeta varoņu zīmētās idilliskās ainas. Ikdienā jau nav tikai tā, ka sievieti nenovērtē. Vai tad sieviete vienmēr novērtē? Vai tad vīrietis nekad nav noguris? Vai sieviete to vienmēr pamana? Man liekas, cilvēki bieži ir gana nožēlojami un pārņemti ar sevi savās attiecībās. Tāpēc jābūt smalkjūtīgiem vienam pret otru, un nav jāuzmet lūpa, ja kaut ko otrs nenovērtē.
Man ir viens princips attiecībās, ko ievēroju žeļezno attiecībās ar vīru. Tas man ir aiztaupījis gana daudz kreņķu. Ja es par kaut ko uzmetu lūpu vai apvainojos, bet vīrs sper soli manā virzienā, es nekad, nu Dieva goda vārds nekad, neturpinu pūsties un nerunāju stulbības. Lieku savas bērnišķīgās emocijas malā un salīgstam mieru. Ja pārāk auklējās ar savu ego un sev nodarītājām netaisnībām, tad jau neviens nav gana labs, lai ar viņu dzīvotu. Vienkārši – daudz ko nevajag ņemt galvā. Un viss. Bet nu, protams, vajag daudz maz saprātīgu partneri blakus, kura nevērība ir tikai cilvēcisks vājums, nevis nolikt malā savu ego uz tā rēķina, lai vīrieša ego varētu izplesties vēl lielāks. Cik smalka matērija tas viss!
Vai jūs domājat, kā iegūt aizdevumu? Jums ir nopietni nepieciešama steidzama aizdevumu, lai sāktu savu biznesu? Vai esat parādā? Šī ir jūsu iespēja, lai sasniegtu savu vēlmi, mēs dodam individuālie aizņēmumi, biznesa aizdevumus un korporatīvo aizdevumu un visu aizdevuma veidu, ar 2% procentiem vairāk informācijas, sazinieties ar mums pa e-pastu (daviesruthfirm@gmail.com)
Nepieciešams steidzami aizdevumu, lai nomaksātu savus parādus? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai sāktu jaunu biznesu? Vai jums ir nepieciešams personas aizdevumu? Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumu pie procentu likmi 2%. Sazinieties ar mums šodien par e-pastu: (mabelhernandezloan@gmail.com)
uzmanību,
Vai jums nepieciešama aizdevuma? Vai jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai jums ir nepieciešama kapitāla aizdevumu, lai uzlabotu savu biznesu? Vai jums ir pagriezts pa bankām un citām finanšu iestādēm? Redzēt ne tālāk, mēs esam šeit, lai palīdzētu yo u finansiāli, mēs piedāvājam aizdevumu parāda consolidati par, personīgās un biznesa aizdevumiem, nekustamo īpašumu finansēšana / projekta finansējuma, privātajiem kredītiem.
Mēs pieņemam applicati ons 24 stundas d AY, 7 dienas nedēļā skaidra un understandab le ziņā d nosacījumi, kas ir ērts un pieejamu.
Mēs esam šeit, lai kalpotu jūsu finanšu vajadzībām, un jūsu laime ir 100% garantēta.
Rakstiet mums uz: (irenegironfernandez@gmail.com) piemērot.
Sveiki!
Vai esat kādreiz gribēja fondi, aizdevumi, finansiālu palīdzību vai nepieciešama apstiprināts aizdevējam, lai palīdzētu jums tikties ar jūsu vajadzībām? Vēlaties ieguldījumu aizdevums jūsu uzņēmumu vai jūsu bankas pagriezās jūs uz leju? Jūsu ikmēneša ienākumi ir izzūd kā rezultātā augstas procentu likmes par savu aizdevumu, kredītu vai obligācijas? Tad jums nav citas izvēles, bet, lai iegūtu ātru un uzticamu pakalpojumu. Sazinieties ar mums šodien, izmantojot anchelldouglas06@gmail.com par Legit / akreditē Kredīti un kopfondu.
Lai izmantotu Quick Uzklājiet ar; Pilns nosaukums: Aizdevumi, kas nepieciešami: Aizdevuma mērķis: Aizdevuma ilgums: Tālrunis: Adrese / Valsts:
Sveiki,
Vai Jūs esat uzņēmējs vai sieviete? Ja kādā finanšu putru vai jums ir nepieciešama nauda, lai sāktu savu biznesu? Jums ir nepieciešams kredīts, lai samaksāt parādu? Ja Jums ir zems kredīta score un bankas / citas vietējās finanšu institūcijas ir grūtības saņemt aizdevumus no? Personal Loan, Business Expansion, Uzņēmējdarbība un apmācība, parādu konsolidācijai, grūti naudas aizdevumi. Nu, jums ir nepieciešams aizdevumu vai finansējumu jebkādu iemeslu dēļ. Mēs piedāvājam aizdevumus ar zemu procentu likmi 2%, lūdzu, sazinieties ar mums ar pastāvīgu pavadoni kredītu caur šo e-pastu (gonzalezandresloan@gmail.com)
Sveiki, Tas ir informēt sabiedrību, ka Jeļena Fedosejeva kundzei cienījama privāta aizdevējs ir atvērts finanšu iespēju visiem, kam vajadzīga nekādu finansiālu palīdzību. Jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai nepieciešama mājas aizdevumu, lai uzlabotu savu biznesu? Vai jums ir noraidīts ar bankas un citas finanšu iestādes? Redzēt ne tālāk, jo mēs esam šeit, lai visiem jūsu finanšu problēmas. Mēs nodrošināti aizdevumi 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un sabiedrību skaidrā un saprotamā veidā un conditions.100% garantēta, sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: (JELENAFEDOSEJEVALOAN@GMAIL.COM)