Kreisās ideoloģijas kaulainā roka

Pēc ilgāka laika atkal kaut ko gribējās uzrakstīt šeit, blogā. Viss tālāk klāstīto domu plūdums sākās no pāris Nila Saksa Konstantinova tvītiem.

Nils S. Konstantinovs

@lasitajs_nr1

Ja šķiet, ka dzimuma maiņas jautājumi ir šauri, margināli un skar pavisam nelielu skaitu – gan Latvijas Klīnisko psihologu asociācija, gan Latvijas Psihoterapeitu biedrība šogad savas lielās konferences un apmācības rīko tieši par dzimuma maiņu. Starp pasniedzējiem biedrība Mozaīka un kontraversāls trans aktīvists no Lielbritānijas, kurš ieviesis “Rozā terapiju”

Protams, neviena kritiska vai cita skatījuma. Tas nozīmē vairākus simtus speciālistu, kas apmācīti Latvijā izmantot “apstiprinošo pieeju.” To pašu, kuru citviet Eiropā un ASV šobrīd vai nu aizliedz pavisam vai stingri ierobežo kā zinātniski nepamatotu un kaitējošu bērnu attīstībai.

 

Nils S. Konstantinovs

@lasitajs_nr1

Es tiešām nesaprotu, kur tagad visi psihologi un terapeiti ņems tik daudz klientu, kam “apstiprināt” jauno dzimumu. Ja nu vienīgi skolās izdotos steidzīgi ieviest to “reproduktīvās veselības apmācību”…

 

Uz šiem tvītiem sekoja asa Gintas Teivānes reakcija:

 

Ginta Teivane

@gintateivane

Cien., Konstantinova kungs! Lūdzu beidziet maldināt cilvēkus un izplatīt melīgu info!!! Biju uz psihologu konferenci un iešu uz LPB konferenci- tēma bija nevis par dzimuma maiņu , bet dzimumdisforijas traucējumiem! Un lektori bija arī no Itālijas, Polijas, arī mūsu vadošie ārsti.

 

Kāpēc Gintai pēkšņi tā jāaizsargājas? Vai ta nevarēja, piemērām: “Jūs esat maldināts…”, “Papildinot Jūsu teikto…” Un kāpēc viņa izvēlas nedzirdēt galveno Konstantinova rūpi un nereaģēt uz to? Nils savā tviterlentē regulāri dalās ar jaunākajiem pētījumiem pasaulē par ārprātu pusaudžu kropļošanā. Tālāk tikai viens piemērs:

 

Nils S. Konstantinovs

@lasitajs_nr1

Somu zinātnieki publicējuši ievērojamu pārskatu par trans pusaudžiem un jauniešiem. Nav saiknes starp dzimuma disforiju un augstāku pašnāvības risku. Šos riskus trans-jauniešiem rada tieši tas pats, kas citiem jauniešiem – psihiskās veselības problēmas. Tas nozīmē, ka “dzīvību glābjošā” apstiprinošā pieeja, tostarp pubertātes blokatori un hormoni pusaudžiem, lai it kā mazinātu apdraudējumus, ir balstīta izdomājumos.

 

https://mentalhealth.bmj.com/content/ebmental/27/1/e300940.full.pdf

 

Nu Ginta taču varētu būt rakstījusi arī – “Pateicoties par darbu, ko ieguldāt tvitera sabiedrības informēšanā par problemātiku pusaudžu dzimumu disforijas un dzimumu maiņu situācijās un saprotot Jūsu bažas par to, lai netiktu kropļotas Latvijas jauniešu dzīves, daru Jums zināmu…”. Varētu arī rakstīt – “Saprotu Jūsu argumentus, bet tiem nepiekrītu…” Bet nē, viņa šitā te – “palīgā!!! Mums uzbrūk!”

Līdzīgi un papildinoša reakcija ir Benitai, uzvārdā Griškēvicai (ja pareizi atceros) –

Benita

@Emocijas

 

Domāju-nav pamata sēt paniku, nosodīt kolēģus par klīnisko interesi. Pats pirms gadiem viedi paredzējāt pusaudžu mentālās grūtības. Te tās ir. Ļoti apšaubu iespēju vēl kaut kā īpaši apmācīt psihoterapeitus ar stingru profes.identitāti. Psihoanalītiskā skola nekļūs tādēļ “rozā”.

 

Padomā tik – kāds “sējot paniku”! Kurš, interesanti! Jeb kundze IZJUTA paniku, sajūtot bažas, jautājumus un neuzticēšanos organizācijām, kuru reputācija, viņasprāt, ir svēta un neaptraipīta. Smaidu, lasot Griškēvicas nelokāmo ticību viņas pašas un viņas skolasbiedru “stingrajai profesionālajai identitātei”. Man ir bijusi iespēja uz savas ādas pārliecināties, kā viņa jauc kopā profesionalos ar ētiskajiem jautājumiem un cik ļoti nejūtīga pret saviem pašapmāniem un fantāzijām kļūst, kad uz viņu tiek izdarīts ideoloģisks spiediens no ārpuses.

Psiholoģiem un psihoterapeitiem, protams, ir vēlams kaut ko zināt par dzimumu disforiju. Taču ir daudz vairāk praktiski noderīgu jautājumu, par kuriem runāt profesionālās konferencēs – man 30 gadu darba laikā bijis tikai viens klients ar šo diagnozi un tas nebija pusaudzis. Kāpēc tam veltīt visu konferenci, turklāt divās biedrībās viena gadā laikā? Kā viņām tas ienāca prātā tā, nesaskaņoti un no ārpuses neinspirēti? Kāpēc vienai biedrībai ne pagājušogad un otrai ne nākošagad?

Daudz skaidrāk viss kļūst, ja palasām konferenču programmas. Vispirms jau notikušās – klīnisko psihologu konferences programma – http://www.kpa.lv/jaunumi/

 

Starptautiska konference

“Dzimuma disforijas psihodiagnostika un psiholoģiskā palīdzība LGBTK+ klientiem”

Rīgā, 25.janvārī, Jelgavas ielā 1, LU Dabas mājā

 

Laiks	Runātāji	Tēmas
9:00- 9:05	LKPA, Mozaīka	Konferences atklāšana
9:05 – 9:45	Ņikita Bezborodovs	Kas notiek ar dzimumidentitāti?
9:45 -10:35	Marta Dora (Polija)	Dzimuma disforija, aktuālie termini, psihodiagnostikas aspekti bērniem un pusaudžiem
10:35 – 11:05	Pārtraukums
11:05-11:55	Bartosz Grabski (Polija)	Trans veselības aprūpe – sasniegumi un izaicinājumi Polijas kontekstā
11:55-12:25	Artūrs Zaremba	Pasaules veselības aprūpes standarti transpersonu un dzimtes daudzveidīgiem cilvēkiem iekļaujot WPATH ieteikumus
12:25-13:15	Dominic Davies (UK)	LGBTK+ afirmatīvās terapijas/konsultēšanas pieeja
13:15-14:15	Biedru sapulce un pusdienas
14:15-15:05	Giulia Giardina (Itālija)	Dzimuma disforija, psihodiagnostikas aspekti pieaugušajiem
15:05-15:35	Agnese Zagorska	Dzimuma disforijas psihodiagnostika Latvijā
15:35-16:00	dr.Iveta Dzīvīte-Krišāne	Dzimumidentitātes endokrīnie aspekti
16:00-16:30	Pārtraukums
16:30-17:40	Jānis Briedis (UK)	Palīdzība LGBTK+ klientiem shēmu terapijas kontekstā
17:40-18:00	2 runātāji	Latvijas trans cilvēku izaicinājumu un pieredžu veselības aprūpē īsie stāsti
18:00-18:15	Konferences noslēgums	Vēlēšanu rezultātu paziņošana

 

 

Ko speciālistiem – psihologiem var iemācīt Mozaīkas propogandisti? Vai tas nerunā pretim tam, ko pieminētajā tvitera sarunā uzšņāca Ginta Teivāne?

 

Ginta Teivane

@gintateivane

 

Varbūt tomēr nevajadzētu uzdoties par speciālistiem it visā un paust savus viedokļus! Par pubertātes bloķēšanu tika runāts vismazāk! Vai arī Jūs bijāt tur un zināt?

 

Tātad – mēs te, speciālisti, klusiņām lemsim un aicināsim tos “speciālistus” (no Mozaīkas un LGBT+), kurus gribēsim, bet jums būs jāizmanto mūsu pakalpojumi, par kuriem jums nebūs nekāda teikšana? Un – lajiem nevajadzētu brīnīties, kādēļ tiek dota tribīne tikai vienas ideoloģijas apoloģētiem! Bet – kā var uzticēties klīnisko psihologu ideloģiskajai nevainībai, ja līdzsvaram netiek aicināti arī konservatīvo uzskatu pārstāvji?

Vēl interesantāka bilde paveras, ja palūkojamies uz psihoterapeitu pasākuma https://psihoterapija.lv/aktuali/latvijas-psihoterapeitu-biedribas-konference-dzimuma-identitates-jautajumi-psihoterapijas-specialista-prakse programmu:

 

Latvijas Psihoterapeitu biedrības konference “Dzimuma identitātes jautājumi psihoterapijas speciālista praksē”

Rīgā, 2024.gada 1.martā, Slokas ielā 1, (Bellevue Park hotel Riga)

Laiks	Runātāji	Tēmas
9.00-9.20	Egita Pļaviņa, LPB prezidente	Konferences atklāšana
9.20-10.20	Dominic Davies (UK)	Dzimtes, seksualitātes un attiecību daudzveidība – izpratne un darbs ar klientiem (GSRD).
10.20-10.40	Kafijas pauze
10.40-11.40	Dominic Davies (UK)	Dzimtes, seksualitātes un attiecību daudzveidība – izpratne un darbs ar klientiem (GSRD).
11.40-12.40	Aivis Dombrovskis	Izaicinājumi un realitāte darbā ar LGBTQ+ piederīgiem un tam pretēji (nepiederīgiem) klientiem.
12.40-13.40	Pusdienas
13.40-14.40	Ieva Bieliauskiene (LT)	Aplūkojot dzimuma identitāti caur Junga perspektīvu: kā tas var palīdzēt psihoterapijas praksē?
14.40-15.10	Kaspars Zālītis “Mozaīka” Artūrs Zaremba sadarbībā ar “SafeSpace”	LGBTQ kopienas situācija Latvijā. Ar dzimuma identitāti saistītie juridiskie šķēršļi. Mazāk aizsargātās sabiedrības grupas un identitātes un ar tām saistītie jautājumi.
15.10-15.40	Diskusiju panelis	Dominic Davies, Aivis Dombrovskis, Ieva Bieliauskiene, Kaspars Zālītis, Artūrs Zaremba. Vada Egita Pļaviņa.
15.40-16.00	Kafijas pauze

 

Dalības maksa: LPB biedriem 65 eur, citiem 85 eur.

Biedriem lūdzam maksāt caur savu LPB profilu, kur ir jau sagatavota izvēle maksāt par konferenci!

Dalības maksā ir iekļautas gardas pusdienas un divas kafijas pauzes.

Reģistrēšanās konferencei:

https://forms.gle/6s464QTV6StkWssj6

 

Dominic Davies – dzimtes, seksualitātes un attiecību daudzveidība – izpratne un darbs ar klientiem (GSRD). Mums ir labi, pamatoti un vispāratzīti pētījumi, ka LGBTQIA+ cilvēkiem ir sliktāka garīgā veselība nekā viņu heteroseksuālajiem vienaudžiem. Tas ir saistīts ar drošības izjūtas trūkumu, marginalizāciju un patoloģizācijas vēsturi. Pēdējo piecdesmit gadu laikā, sākot ar homoseksualitātes deklasifikāciju, ir parādījusies pozitīva pieeja terapijai un pētījumiem, lai uzlabotu šo dažādo iedzīvotāju grupu labklājību. Šajā ievadlekcijā tiks izklāstīti GSRD terapijas pamatprincipi – jauna apstiprinoša izpētes modalitāte darbam ar klientiem, kuru dzīve un identitāte ir ārpus heteronormativitātes galvenās plūsmas. Mēs izpētīsim dažus no galvenajiem terminiem un septiņām GSRD terapijas galvenajām sastāvdaļām. Pamatojošās teorijas, kas to informē un dalās ar ieteikumiem kultūras kompetences un pārliecības uzlabošanai ar LGBTQIA+ kopienām.

 

Dominic Davies FNCIP, FNCPS ir Pink Therapy dibinātājs un izpilddirektors. Viņš ir psihoterapeits, klīniskais seksologs un prakses konsultants jau vairāk nekā 40 gadus.

Gadu gaitā Dominiks ir saņēmis vairākus apbalvojumus un balvas par savu novatorisko darbu dzimtes un seksualitātes jomā.

2016. gadā Nacionālās konsultāciju un psihoterapijas biedrība viņu iecēla par savas biedrības biedru, bet 2018. gadā Dominiks saņēma balvu par mūža ieguldījumu darbā par seksuālo brīvību.

Dominiks tika iecelts arī par Nacionālās integratīvo psihoterapeitu padomes locekli. Šī pozīcija ir augstākais dalības līmenis šajās profesionālajās organizācijās.

2021. gadā Minesotas Universitāte viņu nosauca par vienu no 50 izcilākajiem dzimtes un seksuālās veselības revolucionāriem pasaulē.

Dominiks (kopā ar Čārlzu Nīlu) ir līdzredaktors pirmajām trim britu mācību grāmatām par darbu ar LGBT klientiem, kas publicētas 1996. un 2000. gadā, un viņš ir pievienojis daudzus citus rakstus un nodaļas šīs jaunās jomas literatūrā. Viņš ir uzstājies daudzās Lielbritānijas un starptautiskās konferencēs. Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimta viņš ir līdzredaktors (kopā ar Silvu Nevesu) vēl divām Pink Therapy mācību grāmatām, kas bija paredzētas GSRD terapeitiem un Seksa un attiecību terapeitiem Eiropā. 2023. gada aprīlī Routledge publicēja grāmatas Erotically Queer un Relationally Queer. Tagad viņš strādā pie pirmās GSRD terapijas grāmatas, kuras pamatā ir Sage rokasgrāmata par konsultēšanu un psihoterapiju (5. izdevums).

Dominiks Apvienotajā Karalistē un Eiropā tiek saukts par vienu no dzimtes, seksualitātes un attiecību daudzveidības terapijas vecvecākiem.

 

Aivis Dombrovskis Dr.psych., Mg.paed., Bc.biol., A.Prof.oec., psihoterapijas speciālists, supervizors, klīniskais un partnerattiecību terapeits, transpersonālās psihoterapijas speciālists. Aivis Dombrovskis ir strādājis psihoterapijas jomā jau vairākus gadu desmitus. Pamata joma ir hipno-psihoterpija, bet papildus tiek izmantoti  gan ģimenes sistēmiskie izlikumi, gan MDR, gan NLP, gan transpersonālā psihoterapija, gan klasiskās psiholoģijas psihoanalītiskās un citas paradigmas. Šobrīd metodiskais klāsts ir papildināts ar klīniskā seksa un partnerattiecību terapijas zināšanām. Latvijā strādā savā psihoterapijas speciālista praksē, bet Apvienotajā Karalistē strādā savā psihoterapeita un klīniskā seksa terapeita praksē (Londona).

 

Ieva Bieļiauskiene, Dr. Psych. Viņa ir klīniskais psihologs, psihoterapeits un Junga analītiķis, kas strādā Viļņā, Lietuvā. Ieva ir Lietuvas Analītiskās psiholoģijas asociācijas lektore un supervizore. Viņa interesējas par dzimuma līdztiesības jautājumiem psihoterapijā un LGBTQ psiholoģijā, gan strādājot ar LGBTQ klientiem privātpraksē, gan lasot lekcijas par šo tēmu, gan mācot citus garīgās veselības speciālistus.

 

Kaspars Zālītis – LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes loceklis. 

Kaspars Zālītis ir viens no Latvijas zināmākajiem cilvēktiesību aktīvistiem ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi darbā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem tai skaitā dzimumu līdztiesību, LGBTQ jautājumi. Kaspars Zālītis ir dažādības vadības un stratēģiskās komunikācijas konsultants, sniedzot pakalpojumus Latvijas un starptautiskiem uzņēmumiem par iekļaujošas darba vides veidošanu.

 

Artūrs Zaremba ir klīniskais un veselības psihologs. Viens no viņa specializācijas virzieniem ir darbs ar LGBTK+ klientiem. Viņa fokusā ir identitātes izzināšanas un atklāšanas, seksuālās un romantiskās orientācijas, dzimtes identitātes un izpausmes, dzimtes nekongruences, dzimuma disforijas un citi LGBTK+ specifiskie jautājumi. Artūrs veic dzimtes nekongruences un dzimuma disforijas psiholoģisko izpēti un spēlē lomu dzimtes daudzveidīgo un trans cilvēku dzimtes apstiprinošās aprūpes procesa attīstīšanai Latvijā. Viņš organizē un vada izglītojošās un saliedējošās domnīcas “#Savienojums” sadarbībā ar Latvijas LGBTK+ biedrību “Safe Space”, piedāvājot platformu LGBTK+ izaicinājumu izpratnes veicināšanai, kopienas saliedēšanai un stiprināšanai. Šobrīd apgūst dzimtes, seksualitātes un attiecību daudzveidības (GSRD) apstiprinošo terapiju Apvienotās Karalistes lielākajā neatkarīgajā terapijas organizācijā “Pink Therapy”.

Kā redzams, atkal trībīne tiek dota “speciālistam” Kasparam Zālītim no Mozaīkas, lai pamācītu psihoterapeitus. Un te plašāk aprakstīts, kas ir ši Dominic Davies, kuru tvītā piemin, bet nesauc vārdā Nils Sakss Konstantinovs un kam dotas veselas 2 stundas (klīniskie psihologi, skopuļi, iedeva “tikai” 50 minūtes) plus vieta “diskusiju panelī”! Nu, protams, kādas var būt šaubas – šeit taču nav nekādas ideoloģiskas ietekmes uz psihoterapiju. Turiet mutes, panikas cēlāji! Un gadījumā, ja būtu, visas griškēvicas vienotā frontē stāvēs “stingras profesionālās identitātes” pozīcijās. Viņas netaisās kļūt rozā, bet gatavas gandrīz 3 stundas klausīties rozā smadzeņu skalošanu! Kas iekļaujas “stingrajā profesionālajā identitātē”  – vai arī LGBT+ ideoloģiskie postulāti?

Lai pieliktu savas 5 kapeikas pie konferencēs runātā, aprunājos ar informācijas avotiem, kam uzticos un kas kaut ko zina par aplūkojamās tēmas realitātēm Latvijā. Ne visu iespējams uzzināt – nav nevienas neatkarīgas institūcijas, kas pārraudzītu ar dzimumu maiņu saistīto procesu un nav arī oficiālas statistikas par to.

Kaut kas starp rindām izlasāms RE-Baltikas informācijā – https://rebaltica.lv/2023/12/vairs-nedrikstes-pert-bernus-un-laus-mainit-dzimumu-scerbatihs-runa-mulkibas-par-stambulas-konvenciju/?fbclid=IwAR1osis5o6ub7nGqcvQ2b8l-s3p-kFyzseuuF8Vdg45M4pRDnqeNqslTi4w Galvenais tur minētais kopā ar to, ko saka mani avoti:

• Hormonu bloķēšanas terapiju it kā drīkstot sākt veikt pirms 14 gadiem (informatori min bērnu, kam tas sākts darīt 12 g.v). Cik to saņēmuši, ziņu nav;
• Pretējā dzimuma hormonu terapiju saskaņā ar BKUS vadlīnijām drīkst veikt sākot no 16. g.v. Veselības ministrija informē, ka pēdējo 10 gadu laikā tā veikta 3 bērniem;
• Ķirurģiska dzimummaiņa drīkst notikt tikai no 18 gv, kas, no neatkarīgu avotu teiktā arī tiek ievērots. Bet ir gadījumi, kad pusaudži tai piesakās nākamajā dienā pēc 18. dzimšanas dienas un tad vairs neiekļūst kādā nebūt pusaudžu statistikā, ja tāda vispār ir.
• Patiesībai neatbilst publikācijā teiktais, ka lēmumus dzimuma disforijas un dzimuma maiņas jautājumos pieņem vesels speciālistu kolektīvs kopā bērna aizbildņiem (vecākiem). Realitātē lemj psihiatrs Bezborodovs un endokrinoloģe Dzīvīte-Krišāne. Taču, kā saka mani avoti, patlaban ir skaidrs, ka pret viņiem var tikt vērsta kriminālapsūdzība un viņi var tikt notiesāti, tādēļ pēdējā laikā lielu aktivitāti neizrāda.

Vēl, lai apmierinātu it kā lielo “klīnisko interesi”, pievienoju “Asociācijas Ģimene” pirms vairākiem gadiem iztulkotu norvēģu filmu, kurā ir vērtīgas intervijas ar dažādiem speciālistiem un vairāku klīnisko gadījumu demonstrācijas – https://www.youtube.com/watch?v=7yJkGhIoE-A . Man ir aizdomas, ka par tur teikto konferencēs jums neviens nestāstīja… Tiktāl par būtiskiem papildinājumiem no neliberālās puses par konferenču tēmu. Bet iesim tālāk.

 

Visai psiho- armijai, bet kaut kādā ziņā arī mediķiem un sociālajiem darbiniekiem ir kopējs, liels profesionāls risks, kas ceļas no vajadzības “iekāpt klienta kurpēs”, būt “empātiskiem”. No vienas puses, citādi palīdzēt nav iespējams. No otras var kļūt par “vienu no viņiem” ārpus terapijas, privātajā dzīvē un sabiedriskajās attiecībās. Škiet, tieši tas arī notiek ar tām profesionālajām organizācijām, kuru konferences te pieminu – tās kļūst par LGBT+ plašās programmas ideoloģiskajiem atbalstītājiem. Skaidrs, ka šī dabiskā tendence (arī es esmu cīnījies par visas pasaules alkoholiķiem) tiek pastiprināta vairākos veidos.

1. Ārzemju skolotāji. Visi psihoterapijas virzienu Latvijā ir ievesti. Ar konkrētiem skolotājiem un to profesionālo vidi pastāv noturīgas skolnieka – skolotāja attiecības, kuras nebeidzas arī ar skolotāja nāvi. Tur ir smalki niansēti mehānismi, kuriem izsekot neviens nevar – kā tiek ieteikts, kuru vajadzētu aicināt uz Latviju kaut kādam darbam. Un ir smalkas konsekveces (sodi), kuras seko, ja ieteikumi netiek realizēti. Tas nodrošina, ka visa kreisi liberālā Rietumu psiho- elite notur ietekmi Latvijā.
2. Latvijā jau esam pamanījuši, kā no valsts budžeta tiek piešķirti 300 vai 500 tūkstoši eiro kaut kādam (pētījumu) projektam. Tā caur dažādiem kanāliem par mūsu naudu tiek finansēta visa kreisi liberālā dienaskārtība. Visi viņi to naudu grib, stāv uz ceļiem, pieņem jebkuru kompromisu, uzlaiza jebkuru spļaudekli. Man nav pierādījumu, bet nebrīnītos, ja kaut kāds finansējums minētajām psiho- konferencēm vai to organizētājiem nāktu pa šādiem ceļiem. Varētu būt arī tā – mums tas LGBT+ pie vienas vietas, bet viņi te kaut kādu naudiņu atnes, nu tad ļausim, lai viņi parunā, jo mēs taču paliksim “stingrās profesionālās pozīcijās”! Diemžēl tā tas nestrādā – velnam nevar atdot tikai mazo pirkstiņu.
3. Biedrību vadība. Lai nokļūtu kādas sabiedriskās organizācijas vadībā, vajag īpašu motivāciju – normālam psihoterapeitam vai psihologam, kas apkrauts ar klientiem, tāda rodas ļoti reti. Tur grib nokļūt ļaudis, kam tas vajadzīgs kaut kādai karjerai (bet tad viņam nav klientu), bet pēdējā laikā īpaši – ļaudis no LGBT+ vides, kam ir attiecīgās kvalifikācijas. No vienas puses – tā viņi var pašapliecināties kā “normāli”, jo ievēlēti tak (kas nav sevišķi normāla pašapliecināšanās). No otras – te arī jābūt kaut kādai naudas dzīsliņai, par baltu velti arī šim kontingentam to var nevajadzēt. Nu un ja kaut kur vadībā ir ļoti motivēts gejs vai lezbiete un darbā noguruši heteroseksuāļi, skaidrs, kāda dienaskārtība ņems virsroku.
4. Sertifikācija. Balstoties uz savu 30 gadu psihoterapeita pieredzi, varu apgalvot, ka nav nekāda profesionāla pamata, kādēļ strādājošam psihoterapeitam ik pēc 5 gadiem jāresertificējas. Pat ja tam ir kādi nelieli plusi, mīnusu ir daudz vairāk. Pats galvenais – tas ir varas mehānisms, kurš, pat ja nestrādā praktiski, rada biedru pašcenzūru. Ja vadība grib šādu, LGBT+ virzienā levitējošu konferences progrmmu, nu lai – mēs neiebildīsim, jo ja nu tas tiks pieminēts resertificējoties? Un ja nu atņem sertifikātu – ko tad? Aiaiai, tikai ne to. Tas tā objektīvi nav – es strādāju bez kādiem sertikātiem, izņemot tos, kas apliecina izglītību. Un arī Lietuvā kaut kā iztiek bez resertifikācijas…
5. Ētikas kodeksi. Visā pasaulē ne tikai psiho- nozarēs, arī žurnālistikā, advokatūrā, pedagoģjijā ir radīti tādi Ētikas kodeksi, kas ļauj izslēgt biedru, kas neviennozīmīgi izsakās par LGBT+, Stambulas konvenciju, nelegālo imigrāciju un citiem kreiso liberāļu programmas punktiem. Es šim esmu gājis cauri un LPB man līdz šim par to nav atvainojusies. Tātad – kaut kas tāds ir iespējams atkal un atkal. Bet – arī tas aizver mutes, galvenais vēstījums – citiem par biedinājumu…

Uz abu šo konferenču notikumu var skatīties kā uz gatavināšanu, uz kuru citā kreiso frontes līnijā savulaik aicināja bēdīgi slavenā Ruta Rudušai, kurai savulaik vienā no pirmajiem praidiem bija trāpījis kaku maiss. Es, protams, nedomāju, ka liels skaits abu biedrību biedru tagad stāsies Mozaīkā vai Papardes ziedā un staigās pa skolām, aģitējot bērnus mainīt dzimumu. Bet dažas latentas psihopātes uz kaut ko tādu varētu būt gatavas un tagad nogatavinātas. Ja tādas atradīsies, kāda būs abu biedrību pozīcija un argumentācija? Viņas taču teiks – “bet bija taču konferences! Tur tas britu speciālists uzstājās un mēs sapratām, ka viņam taisnība, bet tie, kas nepiekrīt, ir transfobi. Jūs, kas tagad man iebilstat, arī esat transfobi?”

Ja šādas dāmas atradīsies (atradīsies, atradīsies!), skaidrs, ka viņas centīsies nokļūt institūcijās, kas vaic psiholoģisko izpēti un ekspertīzi pusaudžiem, kas pieprasa dzimumu maiņu. Vai arī – pulcinās ap sevi psihoterapijas klientus – transpersonas un to kandidātus. Viņām būs jāpiedzīvo, kā transpersonas viņām pietuvinātajā sabiedrībā veic suicīdus.

 

Elina Treija (Silina

@Silina_Elina

Savukārt, Zviedrijas pētījums pierāda, ka pašnāvības mēģinājumu un nāvju iespējamība starp tiem, kas mainījuši dzimumu, ir ievērojami augstāka nekā pārējā sabiedrībā attiecīgajam dzimumam un vecumposmam.

 

From ncbi.nlm.nih.gov

Vai tas kaut ko iemācīs attiecīgā kaluma dāmām?

Es runāju par psiho- profesijām sieviešu dzimtē. Tas tādēļ, ka 1) te to ir 90 – 95%, 2) vairumam ir infantīli agresīvi priekšstati par to, kādiem jābūt vīriešiem, 3) daudz letenta vai atklāta feminisma. Varbūt pēdējos desmit gados kas mainījies uz pozitīvo pusi (nedomāju gan), bet psihoterpijas izglītības kvalitāte tieši par vīriešu – sieviešu attiecībām ir tādā līmenī, kas, manuprāt, ir nepietiekams, lai strādātu profesijā.

Teorijā skaitās, ka ideālam psihoterapeitam būtu jābūt tādam, par kuru klients nezina neko, tādēļ 100% no tā, ko viņš redz terapeitā (transference) ir viņa materiāls, projekcijas, kuru analīze ir terpijas saturs. Bet pie tāda terapeita klienti neies, viņiem vajag rekomendācijas, pozitīvas atsauksmes utt. Un šādi terapeiti nevirza sabiedrības izglītošanu – neraksta, nedod intervijas.

Tie, kas sabiedrībā ir redzami, izskatās ar augstu intelektu, izlēmīgi, mērķtiecīgi – viņi runā, raksta un parakstās. Un tad cilvēkiem rodas priekšstats, ka tādi ir visi. Bet tā ir kļūda – vidējais psiho- IQ, manuprāt, ir zemāks par vidējo sabiedrībā. Konferencēs to var labi just. Ar šādiem cilvēkiem viegli manipulēt, viņi dara visu, lai “noturētos apritē” un gandrīz vienmēr tas izdodas. Sanāk nevis pozitīvā, bet negatīvā atlase. Sanāk tādas kompānijas, par kurām es saku – plastilīna galvas un mugurkauli.

 

Šo rakstu sāku, lai ilustrētu Nila Saksa Konstantinova un divu psihodāmu – Gintas Teivānes un Benitas Griškēvicas it kā vieglo un īpašu uzmanību neprasošo (tviterī tādu ir simtiem katru dienu), tomēr simptomātisko un sarežģīti dziļo sadursmi jautājumā – ir vai nav “cilvēku maldināšana un melīgas info!!! izplatīšana” un “panikas celšana” Nila tvītos. Manuprāt, abām dāmām ekstremāli sagājusi vienā putrā psihoterapija, tās ētika un ideoloģiska indoktrinācija, kā arī spēja kaut nedaudz ieraudzīt objektīvo. Ja šis kādam palīdzēja labāk redzēt kopējo bildi, priecājos. Un ja kāds psiho- profesijā uz sevis sāk just ideoloģiska diktāta kaulaino roku, tam saku – ej prom no visām organizācijām, kuru rokas gar tevi grābstās! Tās grib sev neproporionāli lielu varu, salīdzinot ar to, ko sniedz pretim. Paliks nepiesārņota galva darbam ar klientiem.

Ja tomēr esmu pārpratis abu biedrību labi domāto, aicinu to vadību uz videointerviju, kuru vadīšu es un kurā būs iespējams visus iespējamos pārpratumus izskaidrot. Tā būs lieliska iespēja parādīt sabiedrībai citu, ne manējo redzējumu par notikušo, ja tāds ir. Apsolos būt pieklājīgs, tikai jautāt, neko nekomentējot. Bet nesolos izvairīties no asiem jautājumiem, atbildes uz kuriem var celt, bet var arī graut abu biedrību reputāciju. Video tiks izplatīts tīklā nerediģētā un nesagraizītā formātā. Ja ir dūšu, uz priekšu!