Feministes

Atkārtoti atsākta un veselu gadu turpināsies parakstīšanās par Latvijas Vīru biedrības, kuras viens no dibinātājiem es esmu, ierosinātā referenduma ierosināšanu izmaiņām Satversmes 110. pantā ar mērķi nostiprināt ģimenes un laulības jēdzienu tikai kā savienību starp vīrieti un sievieti un izslēdzot iespēju par ģimeni saukt un ģimenes likumdošanu attiecināt uz cita veida attiecībām.

Ar feminismu, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē, pavisam īsi runājot, varētu būt bijis tā. Sākoties zinātniski tehnoloģiskajai revolūcijai un strauji pieaugot dzīves līmenim arvien lielākā skaitā mājsaimniecību, parādījās interese, laiks un resursi meklēt atbildes uz visumā pamatotu jautājumu – kāpēc vīrieši un sievietes tik slikti saprot viens otru? Tika atrasta viena, manuprāt, ne sevišķi labi pamatota atbilde – tāpēc, ka vīrieši bauda labāku izglītību un viņiem pieder vara sabiedrībā. Un no tās izrietēja ieteikumi, kuri turpina tikt uzturēti arī šodien – sievietēm jādod iespēja iegūt vīriešu izglītību un jāiesaista tās sabiedriskajā dzīvē un valsts pārvaldē. Sievietes jāasociē ar Upuriem, bet vīrieši – ar Vajātājiem. 8. Marts, sieviešu emancipācija, vēlēšanu tiesības sievietēm, kuras tām Latvijā ir kopš 1918. gada, bet Šveicē – tikai kopš 1971. Ibsena Nora, Aspazijas Zaudētās tiesības un daudz citu literatūras un mākslas notikumu, kas satricināja līdz tam mierīgo dabiskās ģimenes grūto laimi.

Ilgu laiku ne sevišķi labi izdevās mainīt sievietes lomu sabiedrībā un ģimenē, kamēr netika atrasts veids, kā atbrīvot sievietes no grūtniecības iestāšanās un tai sekojošas dzemdēšanas, zīdīšanas un vismaz jaunāko vecumu bērnu kopšanas un audzināšanas pienākumiem. Tas izrietēja no bioloģijas – tikai sievietēm ir dzemde un krūtis, vīriešiem to nav. Bērni dzima, demogrāfiskie rādītāji visās Eiropas zemēs bija saprātīgi pozitīvi. Līdz radās kontracepcija un tika atļauti aborti – vispirms Padomju Savienībā ar Ļeņina dekrētu, bet Itālijā tikai 1978. gadā… Dzimstība strauji nokritās zem diviem bērniem uz vienu sievieti fertilajā vecumā un demogrāfiskie rādītāji turējās tikai uz dzīves ilguma palielināšanās rēķina. Cita starpā tas liecina, ka cilvēki nav dabiski gana atbildīgi, lai apzināti uzturētu pozitīvus demogrāfiskos rādītājus. Izņēmums ir Izraēla, kurā ebrejiem ir augstāka dzimstība nekā arābiem – ap 3 bērniem uz vienu sievieti fertilajā vecumā. Tā tauta labi saprot, ka nācijas un kultūras izdzīvošana ilgtermiņā atkarīga tikai no dzimstības nevis no naudas vai ieročiem…

Šodien Latvijā 56% jauno sieviešu iegūst augstāko izglītību, kurpretim vīrieši – tikai 26%. Sievietes aizņem 51% darba vietu un valsts pārvaldē pārliecinoši dominē – tikai Aizsardzības ministrijā strādā vairāk vīriešu nekā sieviešu, bet pārsvars nav nomācošs. Tajā pat laikā vīrieši pamanās strādāt darbus, kuros var pelnīt vairāk un feministēm tas ir kārtējais iemesls klaigāt par sievietēm kā Upurēm. Manuprāt gan tas ir tādēļ, ka vīrieši, kas atbildīgi izturas pret ģimeni, nevar atļauties pelnīt maz.

Vai minētie pasākumi teju divsimt gadu garumā panākuši, ka sievietes un vīrieši saprotas labāk? Izskatās ka nē – to var spriest kaut vai pēc tā, ka feminisms tikai pieņemas spēkā un ka laulību šķiršanas rādītāji regulāri gāž iepriekšējo gadu rekordus.

Kā tad tā, varētu jautāt? Es uz to atbildētu ar pretjautājumu – varbūt sākotnējās atbildes uz jautājumu, pāpēc vīrieši un sievietes tik slikti saprotas, izrādījušies kļūdainas? Varbūt mums jāatgriežas izejas punktā un jāformulē jaunas atbildes?

Manuprāt, vecās atbildes faktiski pazemo sievietes un sievišķību, prezumējot, ka vēsturiski viss labākais ticis tikai vīriešiem. Tās neņem vērā, ka ģimenē nevienos laikos un nevienā kultūrā pēdējais vārds nav piederējis vīriešiem – par to liecina kaut vai tas, ka visizplatītākā vīriešu loma sengrieķu komēdijās ir “vīrietis zem tupeles”, laiks un sabiedrības transformācijas tur neko nav mainījušas. Tā joprojām ir aktuāla tēma arī manās pāru un ģimeņu konsultācijās.

Sievietes bioloģiskā vajadzība dzemdēt un baudīt Dievietes varu netiek apmierināta, piedāvājot tai pašrealizēties vīrišķā veidā – izglītība, karjera, akadēmiskie grādi. Notiek otrādi – pie manis gāžas feminisma apstulbinātas jaunkundzes 30+ bez ģimenes, bez bērniem, bet ar divām augstākajām, amatu valsts pārvaldē, īrētu dzīvokli, mašīnu uz līzinga un dzīves enerģijas apsīkumu. Un paldies dievam ka gāžas – daļai izdodas palīdzēt, bet nospiedoši lielākā daļa jau neatnāk…

Sāpīgi redzēt, kā bioloģiskā sievišķība izmisīgi laužas uz āru feministu akcijās – histērijas lēkmes līdz pat aptumšotai apziņai, antipatriarhāli lozungi uz kailām krūtīm. Vēl sāpīgāk skatīties, kā sievietes grimst tradicionālajās vīriešu problēmās – alkoholisms, narkomānija, seksuāla izlaidība, ņirgas par tikumību… Pavisam briesmīgi – sievietes vairs negrib būt skaistas, pievilcības un neatvairāmas – paldies dievam pie mums vēl ne tik izteikti. Bet vācietes vai anglietes šajā pašnoliegumā sasniegušas tādus panākumus, ka dažkārt tiešām jābrīnās, kā tomēr dažas no tām tomēr tikušas pie bērniem.

Feminismā šodien ļoti skaļi skan lesbiešu balsis, mēģinot savus motīvus sapludināt ar heteroseksuālu sieviešu izvēlēm būt šajā kustībā. Tie tomēr nav identiski. Runājot par heteroseksuālām sievietēm, man ļoti grūti iedomāties, ka par feministi varētu kļūt kāda, kurai ir bijis pietiekami labs tēvs. Tur satiekas beztēvu meitenes, kuras uzbrūk patriarhātam, atriebjoties saviem tēviem, kas vai nu nav bijuši vispār, vai nepietiekami stipri sargājuši savu meitu drošības sajūtu. Tādas Bendes meitiņas…

Objektīvi raugoties, sievietei, kurai nav bijis gana stiprs tēvs, būtu jādara viss iespējamais, lai viņas meitai šajā ziņā klātos labāk. Dažreiz tā notiek, bet biežāk ir tieši otrādi – vai nu dēļ nezināšanas “kāds ir vīrietis”, vai dēļ divām tipiskām vajadzībām, kas ir beztēvu meitām. Pirmā – izteikta un reizēm pārmērīga vajadzība tikt vīriešu atzītai un ievērotai, otrā – vajadzība atriebties tēvam, liekot par to ciest vīram. Rezultāts – bērnu, tajā skaitā meiteņu, nelaimīgums tikai pieaug. Samazinās ģimeņu sargājošā jauda. Feminisms sasniedz tieši pretējo saviem deklarētajiem mērķiem.

Feminismā iestrēgusi sieviete grib panākt un noticēt, ka galvai jābūt jaudīgākai par Dzemdi un Dievieti. To nav iespējams panākt, bet ja mēģina, tad dabū konfliktu starp prātu un bioloģiski arhetipisko sievišķību. Izeja ir veicināt, lai galva nodarbojas ar Dzemdes un Dievietes izprašanu un realizēšanos modernās pasaules noteikumu kontekstā. Galvai jābūt Dzemdes un Dievietes jaunākajai meitai, nevis plintniecei, kas sacēlusies pret vecākajām māsām un māti.

Feminisms ir nopietns drauds dabiskai ģimenei. Katra būtne, kas sevi asociē ar šo kustību, laipni aicināta pie manis vai kāda mana kolēģa, kamēr nav neatgriezeniski sapostīta ne tikai sava dzīve. (Ar tiem kolēģiem gan uzmanīgi – mums taču ir arī vairāk kā 60 psihologi, kas uzskata, ka tēvu var aizvietot mātes seksuālā draudzene…) Arī citu sieviešu dzīves, kas iepinušās šajā maldu mācībā un viena otru tajā tur. Objektīvi analizējot, feminisma mērķis ir atgriezt ģimeni tajā aizvēstures stadijā, kad sociāla un atbildīga tēva nebija, tikai bioloģiskais tēvs – kā dzīvniekiem. Kāda brīnišķīga dzīve – nebija jārēķinās ne ar viena vīrieša pazemojošajiem viedokļiem par to, kā būtu jādzīvo!

Ikviens pilngadīgais Latvijas pilsonis var parakstīties par grozījumu Satversmes 110. pantā, lai tajā nostiprinātu ģimenes jēdzienu, paredzot, ka ģimene balstās laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā.

Parakstīties var elektroniski vietnē https://latvija.lv/pv un jebkurā pašvaldībā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas: https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji

Vairāk informācijas: https://pargimeni.lv

Tālr. 26559304

E-pasts: gimene@virubiedriba.lv