Dabiskā ģimene

Atkārtoti atsākta un veselu gadu turpināsies parakstīšanās par Latvijas Vīru biedrības, kuras viens no dibinātājiem es esmu, ierosinātā referenduma ierosināšanu izmaiņām Satversmes 110. pantā ar mērķi nostiprināt ģimenes un laulības jēdzienu tikai kā savienību starp vīrieti un sievieti un izslēdzot iespēju par ģimeni saukt un ģimenes likumdošanu attiecināt uz cita veida attiecībām. Esmu cilvēks, kam ir iespēja ikdienā savās konsultācijās kā zem mikroskopa redzēt daudzas ģimenes un analizēt faktorus, kas tām nāk par labu un kas vājina. Šajā darbā ir iespējams arī redzēt, kā vēsturiski veidojusies ģimene un kādēļ cilvēki ir izvēlējušies to veidot. Man ir iespēja skaidri redzēt arī ģimenes un valsts savstarpēji izdevīgo sadarbību un faktorus, kas to vājina. Daudz ko jau esmu aprakstījis savās grāmatās https://www.viestursrudzitis.lv/tips/gramatas/ un mājaslapā, tomēr modernās pasaules informācijas pārbagātībā ne visus cilvēkus šī argumentācija sasniedz. Turklāt eksistē pārvalstiski spēki, kas ir ieinteresēti manu un citu godprātīgu kolēģu, kā arī cilvēku ar citu veidu pieredzēm argumentus bloķēt, pazemināt un ignorēt, sludinot muļķības, kas vājina gan ģimenes, gan valstis, bet kas ir viegli atspēkojamas ar maniem argumentiem.  Ņemot vērā visu šo, esmu nolēmis publiski un regulāri dalīties ar argumentiem par ģimeni mazās daļiņās. Šodien dažas domas par to, kas un kāpēc ir jālieto tāds termins kā dabiskā ģimene.

Varētu likties, ka dabisks ir tas, kas bioloģiski determinēts, tātad ieraugāms arī dzīvnieku, sevišķi zīdītāju pasaulē. Bet tur mēs neredzam piemērus, ka tēviņš un mātīte visu mūžu dzīvotu kopā un kopīgi rūpētos par bērniem, tur ir tikai mātes rūpes, matriarhāts. (Tā nav putniem – tiem mātītes nav specializējušās bērnu iznēsāšanā un barošanā. Nav svarīgi, kas izdēj olu, jo uz tās solidāri sēž un pēc barības lido abi.)

Galvenais iemesls, kādēļ cilvēki ir izveidojuši vīrieša un sievietes savienības, ir objektīvs – cilvēkbērnam vajag daudz vairāk aprūpes un apmācības, lai tas iekļautos sabiedrībā nekā dzīvniekbērnam. Ar mātes rūpēm vien nepietiek, vajadzīgs arī tēvs, citādi bērns būs nepietiekami attīstīts un konkurētspējīgs.

Otrs iemesls, kādēļ veidojās monogāmija, ir cilvēku vēlme būt mūžīgiem, saglabāt savu iespaidu arī pēc nāves. Tas notiek gan caur vēlmi sevis sapelnīto, bet neizmantoto nodot mantojumā, gan caur vēlmi bērnus apmācīt, nododot tiem savu pieredzi un vērtības. Tas nevar nenovest pie ģimeņu sistēmām, dzimtām un klaniem.

Treškārt, ja nav monogāmijas, tad nav nākotnes. Ir tikai tagadne, arī pagātnes vēstures formā nav.

Tātad – dabiska ģimene nav bioloģiski, bet arhetipiski determinēta. Aizvēsturiskā, arhetipiskā pieredze ir attīstījusies uz bioloģijas bāzes, bet ir par to nosacīti vājāka, ja bioloģija “iznirst”. Bet tas ir tieši tas, kas patlaban notiek. Arhetipisko slāni mūsu psihē var saukt par kultūru – to, kas raksturīgs tikai cilvēkiem un kas atšķir mūs no dzīvniekiem.

Apkopojot – tas, ko manai domāšanai tuvie cilvēki sauc par dabisku ģimeni, ir kultūra, kas cilvēkiem ļāvusi pacelties pāri dabai, bioloģiskajam. Līdz ar to arī ideoloģijas, kas karo ar dabiskās ģimenes tēlu, būtu jāsauc par antikulturālām, bioloģiski motivētām, atpalikušām attīstībā. Protesta kultūra, atpakaļattīstība, dzīvnieciskums. Un globālais karš, mūs tādi pazemot, apkarot un pakļaut.

Skaidrs, ka tas nav latviešu tautas interesēs. Ja zaudēsim cīņā par dabisku ģimeni, mūsu nebūs. Tādēļ izvēlieties – celties augšup vai grimt.

Daži vārdi par Tēvu – sociālo, nevis bioloģisko. To, kas rūpējas par ģimeni un bērniem, nevis tikai bioloģisko, apaugļotāju. Praktiski visās manās ģimenes un pāru terapijās izvirzās jautājums par Tēva vājumu. Tas saistās ar alkoholismu, ģimenes vardarbību, nabadzību, šķiršanās problemātiku. Bet arī ar kreisās ideoloģijas melno darbu, propagandējot feminismu, LGBT+ vērtības un Civilās savienības likumu, Stambulas konvenciju, un veicot mediju, augstskolu, ārstu un juristu pavedināšanu, kuras mērķis ir laba, gādīga Tēva iznīcināšana. Nevis palīdzot parastam, neideālam tēvam kļūt labākam, bet pasludinot jebkuru tēvu par potenciālu varmāku, sieviešu tiesību ierobežotāju un apspiedēju, dzimumvienlīdzības ienaidnieku.

Tas ir ceļš atpakaļ – no sociālā pie bioloģiskā Tēva. No patriarhāta ar Tēvu un Māti pie matriarhāta, kur ir tikai Māte. Pie manis griežas daudzi tēvi ar savām bezpalīdzības sajūtām cīņā par tiesībām audzināt savus bērnus, cīnoties ar prātu zaudējušām mātēm, kuras jūtas atbalstītas no modernā kreisi liberālā mainstrīma un valsts struktūrām, kurām būtu jārūpējas per bērna labākajām interesēm. Daudzi mani klienti ir cilvēki, kam pietrūcis tēva – vīrieši un sievietes. Viņu stāsti nav sarežģīti analizējami, viss redzams objektīvi – Tēva nav bijis pietiekami, viņi auguši bioloģiskajā realitātē, kur ir tikai vai galvenokārt tikai Māte. Mums būtu jāveicina tāda kultūra, kas audzina labus, sociāli atbildīgus Tēvus. Diemžēl notiek pretējais – mums parādījusies kaut kāda Satversmes tiesa, kas redz, ka Tēva lomu pilnvērtīgi var veikt mātes seksuālā partnere. Ja tās locekļus var saukt par juristiem, tad slepkavas var mierīgi sevi dēvēt par ķirurgiem.

Cilvēces ceļu Tēva meklējumos, kas izsekojami mitoloģiskajās liecībās, esmu aprakstījis savā grāmatā “Pie tēva” – https://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/pie-teva-3/. Tēvs būtībā nozīmē izaugsmi, attīstību, kultūru. Diemžēl arī ko citu, nevēlamu un transformējamu – pirmām kārtām karus. Jo vīrieši ir  atkarīgi no uzvarām un serotonīna, kas rodas uzvarot un depresijas, kas iestājas, ja uzvaru nav. Bet tas ir modernizējams – šodien ir radušās daudzas neasiņainas sacensību arēnas, kurās vīriešu vajadzības var tikt pilnībā realizētas bez sieviešu un bērnu ciešanām. Diemžēl patlabanējais mainstrīms cērt vīrišķības saknē. Tam, protams, nav nākotnes. Tas tiks apklusināts. Diemžēl tas prasīs daudzus upurus, pirmkārt jau bez tēva augošus bērnus.

Ikviens pilngadīgais Latvijas pilsonis var parakstīties par grozījumu Satversmes 110. pantā, lai tajā nostiprinātu ģimenes jēdzienu, paredzot, ka ģimene balstās laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā.

Parakstīties var elektroniski vietnē https://latvija.lv/pv un jebkurā pašvaldībā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas: https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji

Vairāk informācijas: https://pargimeni.lv

Tālr. 26559304

E-pasts: gimene@virubiedriba.lv