Aspazijas un Raiņa gads tiešām norit ar vērienu. Dubultu dzelzceļa stacija pārvērtusies par lielisku izstāžu zāli, kas tikko, 28. maijā tika atklāta ar internacionālas mākslinieku kompānijas darinātu un kuratoru Ingas Šteimanes un Arno Jundzes kopā liktu izstādi ar nosaukumu no Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi” – „Man sirdī tīģers”.
Es tajā visā piedalos ar kaut ko bišķi vairāk nekā tikai piedalīšanos atklāšanā. Vienā stūrī ir televizors, kur mana runājošā galva tagad dienu dienā līdz pat 15. septembrim atkārtos to, ko kādās 15 minūtēs paguvu pastāstīt Arno. Par zaudējumu, dusmām, drāmas trīsstūri. Par to, kā Jāzepa zaudējums nes ieguvumu Jēkaba ģimenei un Apsolītajai zemei – Izraēlam. Un par to, ka nevar tā vienkārši „atmest dusmas”, kas arī nemaz nav vajadzīgs, jo tām „jāpiepilda sevi”. Par Raiņa mirušajiem brāļiem un „brāļiem” – Stučku, Jansonu-Braunu, Asaru. Par Raiņa lielo zaudējumu, ko Aspazija palīdzēja dziedēt, kļūstot par viņa Ēģipti, bez kuras mums nekāda Raiņa nebūtu.
Tā ka – ja vasarā apmeklēsiet Jūrmalu, pa ceļam uz pludmali – iegriezieties!
Komentāri
Būs jāpalūr.
Redzēju kaut ko caur stikla sienām jau pirms atklāšanas. Lietainā dienā aizbraukšu! Man patīk nesezonas Jūrmala!