Rīt darbošos Āgenskalna klīnikā, dr. Edgara Medņa teritorijā. Šeit paredzētais lekciju un nodarbību cikls ilgs līdz Jāņiem, katru pirmdienu (izņemot svētkus), un paredzēts šaurākam dalībnieku lokam, lai varam arī kaut kam personiskākam pieskarties. Bet man saka, ka pagaidām pieteikušies tikai trīs dalībnieki! Darbs, protams, notiktu arī tad, ja būtu atnācis viens.
Laikam nevar nesecināt, ka melu un dezinformācijas kampaņai pret mani tomēr ir rezultāti, un daudzi cilvēki tiešām noticējuši, ka es aicinu pielietot vardarbību pret sievietēm. Lasījuši apmelotāju profesionālo produkciju un trollētos komentārus, nevis manus tekstus, kas, protams, nav domāti viennozīmību paģērošam lasītājam.
Ja nu tomēr ir kāds, kuram varētu būt vajadzīgs tas, ko sola pirmdienu vakari Vienības gatvē, un kas tikai tagad saņem šo informāciju – zvaniet uz kontakttālruņiem vai man, rakstiet, jautājiet, nāciet!
Vairāk info šeit.
Uz tikšanos rīt!
Komentāri
Re, cik labi, ka nejauši paskatījos. Tomēr neiepriecināšu ne rīt, ne citām pirmdienām.
Turklāt, ja pareizi sapratu bildi, nu nekādi tas nav Āgenskalns.
Domāju, ka nekādas nomelnošanas kampaņas nav bijis. Ir tikai daudzu cilvēku reakcija uz VR atkārtotām provokācijām. Pat ja tās rosina cilvēkus domāt, tomēr izteiksmes veids netiek atzīts par labu esam. Un tagad pašam tā putra jāstrebj laukā.
bāc, nu kādi apmelotāji, kāda profesionālā produkcija? Jāārstē taču tas pasaules nabas sindroms un vajāšanas mānija. Tiešām ir tik grūti pieņemt, ka izvēlētais izteiksmes veids ir bijis totāli nejēdzīgs un acīmredzot neterapeitisks, ja jau gandrīz neviens vairs nepavelkas.
Varbūt ir vērts mācīties skaidru valodu kaut vai par piemēru no šiem censoņiem tai pašā cilvēku uzlabošanas laukā:
http://www.monday.lv/sievietes-ieksejais-nezvers-un-dzive-ta-ena/
Nekādu aizvainojošu epitetu par to, ka sieviete būtu nez kur jāierāmē kā tāda amēba bez paškontroles.
Ko sēsi, to pļausi. Arčetrvārdsakot
fū, paldies dievam. kaut vai virspusēji panesušies uz VR apmelnošanu, vismaz ļaudis vairs neiet skalot smadzenes pie vecmodīga, arhaiska, personīgu, nekamī nepamatotu “terapiju” vērpjošu freidistu.
4 Akmandieniņ un 5 feminists, ko jūs te lejat savu anonīmo žulti? Nepatīk Rudzītis, viņa uzskati, neveltiet taču viņam savu dārgo laiku. Bet, re, nevarat, nespējat, jo vienīgais, ko paši uzdrošināties, ir anonīmi gānīties. Rudzītim veicas un veiksies!
Redz, nedomāju, ka šis ir par “kampaņu” (kāda kampaņa? kāds te nepārspīlē?). Šis ir par atbildību par saviem vārdiem.
labprāt aizietu, bet diemžēl pirmdienu vakari man ir aizņemti. Varētu tikt bet neregulāri – uz kaut kā cita rēķina, kas man paredzēts pirmdienās un arī ir diezgan svarīgs. Interese vispār ir…
es domāju, viena daļa ir nobijušies, negatavi, pat ja interese paplašināt savas apziņas apvāršņus ir. Tas tomēr ir ļoti dziļi rakts. Varbūt jāpaiet laikam, lai cilvēks vienkāršais to sagremotu. Jo ne visi ikdienā var atļauties tik dziļi domāt. Pirmkārt tas ir nogurdinoši, otrkārt jātiek ar ikdienu vispirms galā. Treškārt – jāatrod laiku, kas nez kāpēc tiešām mūsdienās skrien daudz ātrāk. Nav kad pabūt mājās ar savējiem. Tie pāris vakari, kas starp citām lietām atbrīvojas, ir ir tik vērtīgi, ka žēl tos kaut kam citam atdot. Domāju iemesli tieši tik triviāli arī ir. Neticu, ka cilvēki nav sapratuši, ka tā nebija aicināšana uz sievu sišanu. Taču domāju, ka ir, kas dažādu iemeslu dēļ priecājas (kā te komentāros var redzēt) par to, cik viegli to izmantot kā ieganstu, lai šos jautājums nekustinātu. Tie cilvēki tam nav gatavi. Ja būtu, no lielākas perspektīvas raugoties, ieraudzītu, ka šīs diskusijas ir arī viņus atbrīvojošas un ka runa nav par aicināšanu kādu pazemot vai sist. Ka runa ir par mūsu nācijas atveseļošanu, kas nevar notikt, neiznesot virspusē katras puses ievainojumus un sāpes. Tādi ir abām pusēm.
Tas ar ko man Rudzīša pūliņi liekas tik vērtīgi, ir tas, ka šeit, šajā blogā un viņa grāmatās parādās iespēja runāt par mums, latviešiem, Parādās iespēja mums latviešiem izrunāties, izrunāt savas sāpes. Un bailes izspēlēt, lai biedēkļus nenāktos – tai pašā nolūkā – neapzināti aicināt savā dzīvē. Ilgi gaidīju, kad mums būs iespēja parunāt par sevi un te tā ir. Nezinu vēl vai Rudzītis ir tam piemērotākais, bet varbūt arī ir. Un ja kādam nav, katrs taču ir brīvs joprojām iet atpakaļ pie savām domām. Bet nenovērtēt šo iespēju ir muļķīgi. Mums ir tik daudz par ko runāt. Es neredzu citu platvormu tam pagaidām. Un jā – arī platformu, kas nebaidītos būt arī provocējoša, nepieradināta, jo tikai tā var izaicināt no mums ārā neapzināto, pašiem no sevis paslēpto, pašu (tātad visstiprāk) kontrolēto.
Vai cilvēki to saprot?
Ja jau iemesli triviāli, tad saņemies un aizej. Esmu bijis šitādos Viestura pasākumos, nemaz tik traki nav. Viesturs ir mierīgs, saprotošs, draudzīgs, prot noorganizēt procesu.
Nu, bet Tu piezvani uz Āgenskalna klīniku, es sapratu, ka pasākumi martā nav savstarpēji saistīti, nē nu ir jau patiesībā, 🙂 bet grupa vēl netiek veidota vai kaut kā tā.
Tur nav jāmirst, un visi ir cilvēki vienkāršie 🙂
Nēnu varbūt kāds domā, ka nav, bet tas man tā no malas izskatās.