Plašāks skaidrojums, kāpēc prasība obligāti vakcinēties ir noziegums.
Ārsta pienākums ir skaidrot saprotami, tāpēc skaidrojums būs vienkāršots.
Ierobežojumi nedrīkst pārkāpt Satversmi un citus likumus.
Ieguvumam ir jābūt vērtīgākm, kā zaudējumiem.
Ārstniecības likums prasa balstīties faktos.
Ārsts atbild par pielietotās procedūras sekām. Ārsta pienākums ir nekaitēt.
Pacienta tiesību likums prasa izskaidrot prognozi un sekas.
Ja nav zināma ietekme uz mirstību, vakcinācijas ieguvumu un risku samēru noteikt nav iespējams.
Prasība obligāti vakcinēties pārkāpj Satversmes 93. pantu.
Ir pierādīts, ka obligāti pieprasītās vakcīnas palaikam kādu nogalina.
Ir bijuši ar vakcināciju saitīti nāves gadījumi no trombozes, anafilakses un miokardīta [asins recekļiem, alerģijas, sirds iekaisuma].
Par šīm komplikācijām brīdina zāļu apraksts.[1]
Vai ministru kabinets ”epidemioloģiski droša pakalpojuma sniegšanas” vārdā drīkst pieprasīt kādam veselam ārstam, skolotājam, policistam palaikam nogalināties ar vakcīnu?
Nē, nedrīkst. To neļauj Satversmes 93 pants, kas liek valstij aizsargāt iekviena cilvēka dzīvību. Likumi un ministru kabineta noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi. Valsts pārvalde nedrīkst prasīt vakcinēties ar poti, kas palaikam nogalina, jo Satversme tai liek aizsargāt ikviena cilvēka dzīvību.
Pants neparedz, ka epidēmijas gadījumā cilvēka dzīvība vairs nav jāaizsargā, vai, ja skolotājs, ārsts vai policists dzīvību zaudē vienā gadījumā no tūkstoša, [1] vai retāk, tad viņa dzīvība nav jāaizsargā.
Vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ var veselam cilvēkam likumīgi prasīt obligāti vakcinēties ar poti, kam ir pierādītas nāvīgas blaknes?
Nē, nevar.
Vesels cilvēks nevienu nevar inficēt. Viņš ir sabiedrības loceklis un ir ģimenes loceklis. Ģimene ir sabiedrības pamats.
Ārsts, policists, skolotājs ir ģimenes locekļi.Viņi ir sabiedrības sastāvdaļas.
Lai sniegtu ”epidemioloģiski drošu pakalpojumu” valsts pārvalde šobrīd pieprasa palaikam nogalināt kādu sabiedrības un ģimenes locekli un piesola par šo nāvi kaut kad samaksāt kompensāciju.
Uz pieņēmumu pamata, ka vesels cilvēks varētu saslimt un kādu citu inficēt, viņu spiest riskēt nogalināties juridiski ir pilnīga aplamība.
Solītā kompensācija ir ņirgāšanās.
Pus valsts ir vakcinēta, neviena kompensācija nav samaksāta, jo vēl arvien neviens nāves gadījums Latvijā netiek saistīts ar vakcināciju.
Kāpēc neuzrādītā kopējā mirstība ir tik pat svarīga kā mirstība no covid vakcinēto un nevakcinēto vidū?
Tā ir jāzina, lai informētu pacientu par viņa izredzēm atbilstoši likuma prasībām un, lai pārliecinātos, ka vakcinācija nekaitē. [5]
Obligāta vakcinācija, nezinot ietekmi uz mirstību, ir kļūda veselības aprūpē.
Kļūdas medicīnā 2016 gadā bija 3 biežākais nāves cēlonis Amerikā[2]
Ja pacients ar nopietnu veselības problēmu Latvijā nonāk vietējā slimnīcā mirstība ir liela.[3]
Mācoties no kļūdām veselības aprūpē ir izstrādāta droša secība, likumīga kārtība, kā jaunas medicīnas tehnoloģijas drīkst ieviest pārdošanā, lai mazinātu kaitējumu lietotājam. Šī secība šobrīd visā pasaulē tiek rupji pārkāpta.
Likums paredz, ka vispirms ir jāiegūst pierādījumi, ka profilakse ir nekaitīga un efektīva un tikai tad to var ieteikt. Līdz šim vakcīnu nekaitīgumu testēja gadiem.
Šobrīd valsts pārvalde atsakās no svarīgām drošības prasībām: atļauj vakcīnas lietošanu neuzrādot tās ietekmi uz kopējo mirstību.
Tas tiek darīts tāpēc, lai tie, kas tic, ka vakcīna ir droša un efektīva un vēlas vakcinēties, varētu to ātrāk saņemt. Ja cilvēks tic ārstniecības metodei, grib to mēģināt un, ir informēts par risku, ka ietekme uz mirstību nav zināma, nav pamata viņam to atteikt. Cilvēks pats lemj savu likteni un brīvprātīgi izvēlas lietot profilaksi, vai nē.
Man nav iebildumu, ka vakcīna tiek piedāvāta. Man ir nepieņemami, ka tā tiek pieprasīta kā obligāta, jo vakcīnai ir pierādītas nāvīgas blaknes un ietekme uz mirstību nav zināma. Mirsība mainās, jo vīruss mutē, tāpēc tā ir jāuzrāda regulāri.
Ja sekas nav zināmas, prasīt vakcinēties ir eksperiments.
Helsinku deklarācija paredz, ka ar varu likt piedalīties eksperimentā ir noziegums. Katrai pētījumā iesaistītajai personai ir jābūt informētai par mērķiem, finansējumu, interešu konfliktiem un sekām un tai ir tiesības atsaukt piekrišanu, nebaidoties par nevēlamām sekām.[6]
Kas ir kopējā mirstība?
Kopējā mirstība parāda medicīniskas iejaukšanās ietekmi uz veselību kopumā. Ir jāsaprot, ka vakcīnas ietekme uz saslimstību un mirstību no covid neparāda vakcīnas ietekmi uz veselību kopumā. Tā neparāda vakcīnas ietekmi uz sirds asisnsvadu slimībām, autoimūniem un iekaisīgiem procesiem un citiem veselības traucējumiem.
Mirstība no sirds asinsvadu slimībām pēc vakcinācijas uzsākšanas valstī ir pieaugusi par aptuveni desmito daļu salīdzinot ar laiku pirms vakcinācijas. No sirds asinsvadu slimībām šobrīd, arī epidēmijas laikā, cilvēki mirst vairāk kā no covid, tāpēc ir svarīgi zināt kā vakcinācija to ietekmē.
Ir pierādīti gadījumi, kad ieteiktā ārstēšana vairāk kaitē, nekā palīdz.
Piemēram, atorvastatīns – medikaments asins tauku satura pazemināšanai, tika ieteikts lietot arī lai mazinātu mirstību no samazinātas vai pārtrauktas asinsrites galvas smadzenēs [išēmiska insulta].
Pētot zāļu ietekmi uz kopējo mirstību izrādījās, ka tie, kas dzēra šīs zāles mira biežāk kā tie, kas zāles nedzēra. Zāles pierādīti mazināja mirstību no išēmiskā insulta, bet lielākai daļai zāļu lietotāju izsauca asiņošanu galvas smadzenēs,[hemorāģisku insultu] kas izraisīja nāvi.[4]
Tāpēc ir nepieciešams zināt un uzrādīt kopējo mirstību jebkurai medicīniskai manipulācijai un prasīt pacienta piekrišanu tai. Šī iemesla dēļ nevienu medicīnisku manipulāciju nedrīkst uzspiest.
Amerikā opiātu ražotājs dalīja bezmaksas zāļu paraugus ārstiem un lobēja izmaiņas sāpju ārstēšanas vadlīnijās. Cilvēki, pēc ārstu ieteikuma ar narkotikām ārstējot hroniskas muguras, vai locītavu sāpes, kļuva par narkomāniem. Narkomānijas epidēmija Amerikā vēl līdz šim nav beigusies. Opiātu ražotājs samaksāja sodu – nelielu daļu peļņas.
Ārstiem šobrīd ir aizliegts no ražotājiem pieņemt un izplatīt bezmaksas zāļu paraugus. Ārstam, kas iesaka zāles ir pienākums atklāt vai viņam nav interešu konflikts – vai viņš nav saņēmis labumu [apmaksātus braucienus, samaksu par lekcijām, algu un citus] no zāļu ražotāja, vai izplatītāja.
Vakcinācijas padome, iesakot vaikcināciju, nav uzrādījusi, vai tās locekļiem nav interešu konflikts, vai tie nav saņēmuši labumus no vakcīnu ražotājiem un izplatītājiem.
Kā var uzzināt kā vakcinācija iespaido veselību kopumā un kopējo mirstību?
Vienīgi salīdzinot mirstības un veselības traucējumu biežumu vakcinēto un nevakcinēto vidū, ko neuzrāda ne valsts pārvalde, ne ārstu biedrības darba grupa, ne vakcinācijas padome, tā pārkāpjot likumus[5]
Kāpēc veselības traucējumu un mirstības biežums vakcinēto un nevakcinēto vidū ir jāuzrāda regulāri? Kāpēc nepietiek ar vienu reizi?
Vīruss mutē un vakcīnas efektivitāte un drošība mazinās, jo masveidīgas vakcinācijas dēļ vakcinēto organismā tās mutācijas, kuras antivielas spēj saistīt, iznīkst, bet tās vīrusu mutācijas formas, kuras vakcīna nespēj neitralizēt, savairojas un izplatās tālāk, tāpēc vakcinēto mirstība aug.
Vakcināciju uzsāka 2020 gada decembrī.
2021 gadā vakcinēto mirstība, salīdzinot ar nevakcinēto mirstību aug strauji. Pēc deputātu pieprasījuma uzrādīta vakcīnēto un nevakcinēto mirstības attiecība no covid pa mēnešiem.[7]
Februārī 1 / 416.
Martā 1/15,
Aprīlī 1/22,
Maijā 1/17,
Jūnijā 1/13,
Augustā 1/6.
Ja būtu publiskoti dati tikai par februāri, tad paliktu maldīgs priekšstats, ka vakcinēto un nevakcinēto mirstības samērs ir 1 vakcinētais un 416 nevakcinētie.
Pus gada laikā vakcinēto mirstības samērs ar nevakcinētajiem ir dramatiski mainījies. Augustā vakcinētie un nevakcinētie mira attiecībā 1vakcinētais 6 nevakcinētie.
Šiem datiem, atbilstoši Ārstniecības un Pacientu tiesību likumiem, kas prasa ārstam zināt un pacientam saņemt pilnīgu informāciju, bija jābūt publiskotiem katru mēnesi.
Augustā SPKC infogrammā uzrādīja arī to cilvēku mirstību no covid, kas bija uzsākuši vakcinēties.
Mirstība viņiem bija lielāka kā tiem, kas nevakcinējās. Par to cilvēki pirms vakcinācijas bija jābrīdina.
Šobrīd infogramma jau ir noņemta. Tas rada iespaidu, ka valsts pārvalde slēpj datus par vakcinācijas ietekmi uz mirstību, kas ir neētiski un nelikumīgi. Valsts pārvalde rīkojas noziedzīgi pieprasot obligātu vakcināciju un rīkojas noziedzīgi nebrīdinot tos, kuri ir spiesti vakcinēties, ka uzsākot vakcināciju izredzes normirt no covid augustā bija lielākas, kā nevakcinējoties.
Pēc deputātu pieprasījuma uzrādītajos faktos ir redzams, ka 2021. gadā no janvāra līdz septembrim pēc pirmās potes no covid ir nomiruši 54 cilvēki. Vidēji 6 cilvēki mēnesī [9]
Jāsaprot, ka cilvēks nevar nomirt vairākkārt. Uzsākot vakcināciju, viņa izredzes nomirt, pēc augustā publicētajiem datiem ir lielākas, kā nevakcinējoties. Ja viņš nomirst, tad uz viņa izredzēm vairs neattiecas statistika, kas uzrāda tikai pilnībā vakcinētu cilvēku mirstību. Tāpēc daļēji vakcinēto mirstība ir jāuzrāda, par to cilvēki pirms vakcinācijas ir jāinformē un to pieskaitīt nevakcinēto cilvēku mirstībai ir nepieļaujama kļūda, kas rada maldīgu priekšstatu par vakcīnas drošību un cilvēka izredzēm.
Skatoties uz statistiku par mirstību no asinsrites slimībām redzams, ka uzsākot vakcināciju decembrī ir vērojams straujš mirstības pieaugums aptuveni par desmito daļu, kas turpinās, kamēr notiek intensīva vakcinācija.
Valsts pārvaldei, ja tā aicina vakcinēties, ir pienākums katru mēnesi informēt ārstus un pacientus par vakcīnas ietekmi uz mirstību gan no covid, gan asinsrites sistēmas slimībām, gan kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto vidū pa vecuma grupām. Valsts pārvaldei ir jāpublisko aprēķinu metodika un pilns ceļš līdz datiem, kas atspoguļoti atskaitēs.
Pēc deputātu pieprasījuma iegūtajos faktos redzams, ka jūlijā, pirmajā dienā pēc vakcinācijas nomira 3 vakcinētie, 30dienu laikā nomira 132 vakcinētie, kopā nomira 570 vakcinētie. Vidēji 19 vakcinētie dienā.[8] Nevienam nav uzrādīta saistība ar vakcināciju.
Augustā 30 dienu laikā pēc vakcinācijas nomira 69 vakcinētie, kopā nomira 607 vakcinētie. Vidēji 20 vakcinētie dienā.[8] Nevienam nav uzrādīta saistība ar vakcināciju.
Datos ir redzams, ka saslimstība ar covid augustā un septembrī starp nevakcinētajiem un vakcinētajiem ir stabila attiecībā 3 nevakcinētie un 1 vakcinētais.[7] kas norāda, ka sertifikācija uz vakcinācijas pamata ir bezjēdzīga, jo vakcinētie saslimst bieži. Tāpēc tā nav pieprasāma. Tāpēc arī nelikumīgā prasība obligāti vakcinēties, lai iegūtu sertifikātu, kas pierāda epidemioloģiski drošu pakalpojumu, ir atceļama nekavējoties.
Piemēram, 33 nedēļā saslima 66 uz 100 tk nevakcinētie un 22 uz 100 tk vakcinētie,
36 nedēļā, 199 uz 100tk nevakcinētie, 63 uz100tk vakcinētie,
39 nedēļā, saslimušo skaitam pieaugot, 526 uz 100 tk nevakcinētie un 172 uz 100 tk vakcinētie.
Deputāti jautā, vai veselības ministrija ir izvērtējusi, kāds ir covid infekcijas izplatības risks asimptomātisku vīrusa nēsātāju vidū?
Ministrija atbild, ka jautājuma par simptomātisko un asimptomātisko personu lomu vīrusa izplatībā vēl nav pietiekami izpētīts.[9]
Tas nozīmē, ka visi ministru kabineta pieņemtie lēmumi par veselu cilvēku ierobežošanas nepieciešamību joprojām balstās pieņēmumos, nevis faktos par to, kā šobrīd epidēmija izplatās Latvijā.
Vecumā līdz 20 gadiem iespēja nomirt no covid ir varāk kā 1000 reizes mazāka, kā vecuma grupā 80 līdz 89 gadi [10].
Bērni un jauni, veseli cilvēki nav jāierobežo, nav obligāti jāvakcinē, bet cilvēkiem riska grupās ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts, lai viņi var izolēties un jānodrošina vakcinācija, ja viņi to vēlas.
Vakcinācijas pieprasīšana ir nelikumīga, tai nav attaisnojuma. Tā ir jāatceļ nekavējoties.
Saites
[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/
Pēc vakcinācijas ar Comirnaty ļoti retos gadījumos ziņots par miokardītu (sirds muskuļa iekaisumu) un perikardītu (sirds ārējā apvalka iekaisumu). Šie gadījumi radās galvenokārt divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas, biežāk pēc otrās vakcinācijas un biežāk gados jaunākiem vīriešiem. Pēc vakcinācijas Jums jāpievērš uzmanība miokardīta un perikardīta pazīmēm, piemēram, elpas trūkumam, sirdsklauvēm un sāpēm krūškurvī, kā arī nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja tās rodas. Anafilakse.
Astra Zeneka Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par ļoti retiem smagiem trombozes ar trombocitopēniju sindroma gadījumiem. Starp tiem ir bijuši venozas trombozes gadījumi, piemēram, galvas smadzeņu vēnu sinusa tromboze, iekšējo orgānu vēnu tromboze, kā arī artēriju tromboze (skatīt 4.4. apakšpunktu).Anafilakse.
Spikevax anafilakse, miokardīts, perikardīts.
Janssen Venoza trombembolija biežums 1/ 1000 – 1/10000. Anafilakse.
[2 ] https://www.bmj.com/content/
[3 ] Nedaudzie publiski pieejamie Veselības aprūpes kvalitātes dati procentos 2019 gadā ar atsevišķiem piemēriem parāda, cik ļoti atšķiras pacienta izredzes izdzīvot dažādās ārstniecības iestādēs.
Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc veiktas lielās ķirurģiskās operācijas
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 3,9 % Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā 19.9 %
Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtu miokarda infarktu
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 14,3 Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 43,9 %
Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc stacionēšanās ar išēmisku insultu
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 20,5 % Daugavpils reģionālā slimnīca 38,9 %
Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc stacionēšanās ar hemorāģisku insultu
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 41,2 % Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 61,3 %
2019 gadā vidēji miruši 75 cilvēki dienā.
Vidēji ik dienu 18 cilvēkiem uz neatliekamās palīdzības ierašanos bija jāgaida ilgāk kā 25 minūtes.
Cilvēki visā Latvijā nodokļus maksā pēc vienādiem noteikumiem. Pacientiem ir tiesības uzzināt paredzamos ārstēšanas rezultātus.
Ierosinu ik gadu publiskot izmeklēšanas un ārstēšanas izmaksas un ārstēšanas rezultātus valsts pārvaldītajās ārstniecības iestādēs, atspoguļojot 4 sabiedrību interesējošos rādītājus – mirstības gadījumu un pilnu darba spēju atjaunošanas gadījumu skaitu uz 100 ārstētiem pacientiem ar noteiktu diagnozi, pakalpojumu izmaksas un pacientu apmierinātību ar aprūpi izraksīšanās brīdī.
[4] https://www.zva.gov.lv/
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS Atkārtots insults. “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366)].
[5] Ārstniecības likums
5.pants. Ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību.
9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.
36.pants. Ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām.
37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:
1) veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;
2) novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;
3) pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.
Pacientu tiesību likums
2) informētā piekrišana — pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm;
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
4.pants. Tiesības uz informāciju
(3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.
6.pants.Piekrišana ārstniecībai vai atteikšanās no tās
(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
Satversme 93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
https://www.satv.tiesa.gov.lv/
Latvijas ārējo normatīvo aktu hierarhija (tiesību normu sistēma, kurā tās sakārtotas pēc juridiskā spēka):
Satversme;
likumi;
Ministru kabineta noteikumi un Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumi (Latvijas tiesību sistēmā šiem noteikumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā Ministru kabineta noteikumiem);
pašvaldības saistošie noteikumi.
[6] 22. Jebkurā ar cilvēkiem veiktā pētījumā katrai potenciāli pētāmai personai jābūt pietiekami informētai par mērķiem, metodēm, finansējuma avotiem, jebkuru iespējamu interešu konfliktu, institucionālo piederību, paredzamo guvumu un iespējamo pētījuma risku, kā arī par varbūtējām neērtībām, ko tas var radīt. Pētāmā persona jāinformē par to, ka tai ir tiesības nepiedalīties pētījumā vai jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu piedalīties pētījumā, nebaidoties par nevēlamām sekām. Pēc tam, kad ārsts pārliecinājies, ka pētāmā persona ir izpratusi informāciju, viņam no šīs personas jāsaņem brīvi sniegta informēta piekrišana, vēlams – rakstiski. Ja piekrišanu nav iespējams saņemt rakstiski, citā veidā sniegtā piekrišana oficiāli jādokumentē un jāapliecina.
[10] https://infogram.com/miruso-
Komentāri
Paldies par jūsu detalizēto skaidrojumu,tas ir ļoti noderīgs un pamācošs šinī situācijā.Tas palīdzēs atšķirt melus no patiesības.
Tiešām labs un izsmeļošs skaidrojums. beidzot kāds ir sapratis, ka vakcinēšanos nedrīkst uzspiest.Liela daļa no tiem, kuri atsakās vakcinēties, ari es, apzinās savas hroniskas vainas un kā pote var problēmu paātrināt,ieskaitot negatīvu gala rezultātu.
Manuprāt šis ir pārpublicēts no cita ārsta mājaslapas…
Un tev nav vienalga vai pārpublicēts vai nē? Ko meklē utis.
Ja tikai VIENU nedēļu darbā neierastos 300 000 strādnieku, obligātā vakcinācija izputētu. Tā vietā, lai solidarizētos ar ”antivakseriem” īstenie Latvieši tos norej.
Nu, paskatīsimies, kā tas beigsies.
-tie kas rej sūda pastalnieki,visos laikos tādi mēsli ir bijuši !
beigsies tas viss ļoti bēdīgi….bet tādā gadījumā valdībai spīd tiesas darbi
Paldies par patiesību.
Apsveicu ar kārtējo šarlatānisma ierakstu. Muļķi ir tie, kas tam tic.
Te būtu nepieciešams kāds komentārs par vakcinācijas vēsturi. Baku vakcinācija, poliomielīta vakcinācija, difterijas vakcinācija . Varētu turpināt, bet šīs trīs vakcinācijas pilnībā ir atrisinājušas šo slimību izplatību. Lai gan arī šīm vakcinācijām ir bijušas komplikācijas
Ar katru dienu interesantāk paliek Dānijā, pēc pāris dienām kabinās iekšā Baltijas valstīm.
Noziegums ir parakstītiem zem tā visa kā ārstam!
Uzraksti, Viestur, kā pašam ar veselību patlaban! Kas zin, varbūt tas būs pēdējais, ko varēsi mums uzskribelēt.
Kas to savārstījumu sacerējis? Skaidrā prātā noteikti nav bijis.
Aivars K. – satraukumam nav pamata. Cienīts kungs Rudzītis nav ārsts. Viņš ir ieguvis medicīnisko izglītību, bet nu jau labu laiku nav sertificēts nevienā ārstniecības specialitātē – respektīvi viņa viedoklim nav nekāda sakara ar nozares profesionāļu viedokli un īpaši tajā ieklausīties nav jēgas.
Viens jautājums tomēr paliek atklāts – kādēļ braucāt uz slimnīcu četras dienas ārstēties ja jau tik ļoti paļāvāties uz savu imunitāti? 🙂
kuproksam
muļķa liktens.
Rudzīša kungs maz dzīvs vairs? Neredzās nekāda aktivitāte 🙁 Nav nekā jauna par ko pasmieties 🙁
Pasmieties par cilvēku, kurš, nenoliedzami, medicīnas jautājumos un problēmās daudzkārt gudrāks par Jums? Pareizāk būtu, ja Jūs pasmietos par sevi, protams, ja to atļautu Jūsu lielais, muļķīgais Ego.