Tukšums. Seminārs Valguma pasaulē

Ilgāku laiku netieku uz priekšu ar savu “pēdējo”, kā par to (droši vien nepareizi) domāju, grāmatu. Kaut kas nemitīgi neštimmē un pietrūkst, nespēju koncentrēties nobeigšanai. Grāmatai vēl pat nav galīgā nosaukuma – manā prātā tā ir par Nāvi, Tukšumu, Nāvi, kas pieder pie Dzīves un tamlīdzīgi.

Galvenais vēstījums gan ir diezgan skaidrs jau ilgāku laiku – “nepareizas” (traģiskas, priekšlaicīgas) nāves ietekmē ģimeni un dzimtaskoku. Arī nedzīvi dzimuši vai agrīni miruši bērni – un tieši šīs nāves ir visnepareizākās, tās visvairāk jauc, bērniem visvairāk būtu jādzīvo. Par to manā mājaslapā ir daudzi raksti – par Raini, Aspaziju, Frīdu Kālo, Ļeņinu, Staļinu, Hitleru, Salvadoru Dalī utt… Pēdējā laikā esmu pievērsis uzmanību arī faktiem manā psihoterapijas praksē, kas liecina, ka arī aborti (ne tikai spontānie un ne tikai “lielos” grūtniecības laikos) var izraisīt (varbūt ne vienmēr) tādas pašas sekas ģimenē, kādas izraisa “nepareiza” nāve. Šīs sekas ir it kā dīvainas, bet ceļas no pavisam pašaprotama fakta – mirušu bērnu (arī jebkuru bērnu ar problēmām) māte nespēj pamest nekad – kas nozīmē, kas tas ģimenes sistēmā spēlē jaudīgāku lomu kā dzīvie, kuri tomēr izaug un atdalās/tiek palaisti, varbūt priekšlaicīgi. Mirušais, pat ja tas nav apzināti, tiek mīlēts vairāk – tādā nozīmē, ka tas prasa no vecākiem, sevišķi mātes, daudz vairāk emocionālas iesaistes. Apkopojot – sekas uz ģimenes sistēmu no “nepareizām” Nāvēm, kā man patlaban izskatās, ir triju veidu:

1)      bērnam, kas dzimis pēc “nepareizas” Nāves ģimenē, ir paaugstināts risks mirt – viņam visu dzīvi būs jācīnās par Dzīvi. Nebūs pašsaprotami ne tikai izdzīvot pašam un nomirt no vecuma nespēka savā gultā, jaunam nesaslimt ar nāvējošām slimībām, neiekulties satiksmes negadījumos un citādi traumējoties. Toties apprecoties, nešķiroties un radot bērnus. Ja tas izdodas, tad viņš Nāvi ir uzvarējis, viņš ir varonis;

2)      visu veidu aborti, nedzīvi dzimuši bērni, bērnu nāve un invaliditāte ļoti nopietni noslogo vecāku attiecības – tajās zūd erotika, dominē skumjas, bēdas un dusmas. Mirušie un slimie bērni māti piesaista vairāk kā dzīvie un vīrs – fakts, kuru apstiprina gan literatūra, gan mana terapeitiskā pieredze. Šķiršanās risks pieaug;

3)      ja ģimenē ir bērni, kas dzimuši pirms mirušajiem, viņi nevar neiesaistīties un neveltīt savu dzīvi, lai glābtu jaunākos, kas dzimuši pēc mirušā. Vecākie bērni sāk kļūt par siblingu “vecākiem”, jo bioloģiskajiem vecākiem savas lomas vairs nav tik viegli pildīt. Risks neapprecēties, neradīt savus bērnus pieaug. Raiņa vecākā māsa Līze un Ļeņina ģimenes par Vladimiru trīs vecākie bērni ir spilgti, taču ne vienīgie piemēri, kas apliecina šo tēzi.

Neskatoties uz to, ka Nāve ir tik ietekmīga, pastāv arī aklums pret to – cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ nelabprāt redz to, ko še saku. Varbūt tās ir bailes no nāves, vai bailes no tieksmes mirt? Varbūt tā izpaužas pienākums dzīvot?

Nāves ietekme vistiešākajā veidā skar arī sabiedrību. Ne tikai caur vājinātām ģimenēm, bet arī caur negribēšanu attīstīt tādu dzīves veidu, kas apliecina prieku par dzīvošanu, pašnoteikšanos un lepnumu par savu valsti. Tas, kas notiek Latvijā, rosina daudzas pārdomas, par analīzes instrumentu izmantojot zināšanas par Nāvi.

+++

Kaut ko no rakstīšanas “nāves punkta” izkustināja mans nesenais seminārs Lietuvā, Birštonā, prof. Rimasa Kočunasa vadītajā Humanitārās un Eksistenciālās psiholoģijas institūtā. Semināra nosaukums – “Tukšums”, īsti eksistenciāls un ievelkošs, kā man joprojām liekas. Tajā izdevās palīdzēt – vismaz divām māsām noteikti, kuru dzimtaskokā divās paaudzēs spontānie aborti bija visu sagriezuši kājām gaisā. Bet gan jau arī citiem, pastarpināti. Seminārs bija dzīvinošs, vīrišķību/sievišķību stiprinošs un lika gribēt kaut ko vairāk piedāvāt arī Latvijā. Ļoti iespējams, ka tas tiks atkārtots arī Lietuvā.

Aizbraucu uz Valguma pasauli https://valgumapasaule.lv/ – vasarās daru to regulāri, tur var garšīgi paēst, bet ne tikai, tā tiešām ir cita pasaule būšanā kopā ar bērniem un mazbērniem – Labirinti (Valgumā ir vairāki), Baskāju taka, fotogrāfijas brīvā dabā. Bet tagad novembris, īstais veļu laiks. Īpašnieki, Viesturs Serdāns un Vita Beļavniece – mani seni draugi, parādīja savas uzņemšanas iespējas – konferenču zāli un viesnīcas numuriņus, tas pārliecināja. Šī vieta varētu būt daudz draudzīgāka potenciālajiem semināra dalībniekiem no tālākām vietām Latvijas, salīdzinot ar iespēju, ja seminārs notiktu Rīgas centrā. Un lai gan viņi paši varbūt tam noticēs tikai vēlāk – arī rīdziniekiem.

Nu un tad nolemts – no 23.01.20. līdz 26.01.20. visi gribētāji par Tukšumu un Nāvi pastrādāt vairāk, tiek laipni aicināti uz Valguma pasauli, kur notiks mans seminārs Latvijā “Tukšums”.

Sāksim 23.01.20. Vēlams atbraukt ātrāk kā 15.00., kad sāksim. Izstaigāt visu šo brīnišķīgo teritoriju, pasēdēt pie ezera. Vita uzaicina uz pastaigām Mākslas telpā Valguma mežā (kur janvārī jau būs ap simts lielformāta dabas fotogrāfiju), kā arī iespēja pastaigāt sniega kurpēs (ja vien būs sniegs) – nakšņotajiem bez maksas. Ziema, sevišķi ar mīnusiem un pat bez sniega, ir gadalaiks ar savu īpašo šarmu, ļoti sapasīgs ar Tukšumu. Strādāsim pēc sekojošas shēmas –

9.30. – 11.00.

Kafijas pauze

11.30.- 13.00.

Pusdienas

14.30. – 16.00.

Kafijas pauze

16.30. – 18.00.

Pirmā un pēdējā diena ir nepilnas. Ceturtdien sākam 15-tos un svētdien beidzam 13-tos.

Iesaku šo semināru izbaudīt visā pilnībā, visas trīs naktis pavadot Valguma pasaulē, nevis triecoties n-tos kilometrus uz mājām (uz Rīgu vēl tā, bet uz Liepāju vai Rēzekni?). Šī vieta piedāvā ne tikai lieliskas naktsmājas (lūgums kontaktēt caur e-pastu, kas uzrādīts mājaslapā,sakot, ka piedalīsieties seminārā), bet arī vidi, kas iedvesmo visos gadalaikos. Viss ir nedārgi – ja esiet pāris, 25 eiro īpaši katram šī semināra dalībniekam par diennakti kopā ar brokastīm.

Tik ekskluzīvs serviss un skats uz ezeru būtu pērkams daudz dārgāk – jāapbrīno īpašnieku mīlestība uz šo vietu un vēlme tajā ieguldīt vēl un vēl. Ja neesat pāris, bet esat ar mieru dalīt ģimenes numurus ar citiem lai ietaupītu, tas ir iespējams – rakstiet Valguma pasaulei, runājiet ar citiem, sev pazīstamiem gribētājiem. Seminārs ir viena lieta, bet vakara sarunas ar pazīstamiem un nepazīstamiem notikuma dalībniekiem – kas cits, tomēr saistīts.

Kas attiecas uz semināra norises tehnisko pusi – mēģināšu kombinēt mikrolekcijas ar paskaidrojoši/izzinošām psihodramatiskām skulptūrām, vinjetēm un iespējami negarām psihodrāmām kopā ar darbu mazākās grupās un “tīru” eksistenciālo grupu psihoterapiju. Procesā noskaidrosies tikai šai grupai vajadzīgā attiecība starp terapiju un apmācību.

+++

Pastāv neliela iespēja, ka šis seminārs varētu nenotikt dēļ nepietiekama dalībnieku skaita. Lai tas nesagādātu liekas neērtības, nosaku pieteikšanās “dedlainu” – gada beigas. 1.01.20. šī ieraksta komentāros un citur došu galīgo ziņu, vai seminārs nav atcelts. Lai varētu pieņemt šo lēmumu, tiem, kas ir pārliecināti, ka grib piedalīties, lūdzu līdz 31.12.19. pārskaitīt priekšapmaksu par semināru 70 eiro apmērā. Tas gan nenozīmē, ka ļaudīm, kas attapsies tikai Jaunajā gadā, viss būs beidzies – ja semināru neatcelsim, pieteikšanās varēs turpināties. Gadījumā, ja seminārs tomēr nenotiks, priekšapmaksa tiks atgriezta, bet ja pēc 31.12.19. izlemsiet nepiedalīties, tad to apsolīt nevaru. Par naktsmājām un ēdināšanu varēs norēķināties Valguma pasaulē uz vietas – skaidrā naudā vai ar karti.