Lekciju plāns Albertielai

Klāt rudens un daudziem tas ir signāls – jāmācās. Es šajā “mācību gadā” taisos novadīt 14 psihodramatiskas lekcijas, kuras tāpat kā pagājušā gadā, notiks Alberta ielā 11, mansardā – 7. stāvā, pie Edija Šplīta, reizi divās nedēļās, ceturtdienu vakaros 18.00 – 21.00. Informācija par katru no lekcijām tiks paziņota laicīgi Mansarda Facebook lapā – https://www.facebook.com/mansards/?fref=ts gan manā lapā – https://www.facebook.com/viesturs.rudzitis.1?fref=ts

Tomēr šeit var izskatīt visu lekciju plānu uzreiz un, gadījumā tas interesē – pārnest uz saviem laika plānotājiem. Ir arī iespēja pakomentēt un padiskutēt par šo piedāvājumu – varam jau arī šo to pamainīt vai papildināt.

Lai nu kā – ceru atkal sajust to daudzpusīgās un dziļās sarunas atmosfēru, kas manās lekcijās ir bijusi līdz šim un satikt tajās gan vecus paziņas, gan jaunus interesentus! Uz tikšanos!

1. Tukšums                              13.10.16.

Tukšumi un tā gravitācijas ir jaudīgākie spēki gan indiduālajā psihē, gan cilvēku sistēmās. Ar tukšuma darbību ir saistīta gan dzimšana, gan nāve, gan atkarība. Iespējams, tukšums ir arī universāls kosmisks princips.

2. Iniciācija un attīstība                      27.10.16.

Atkarības procesu pārslēgšanos uz attīstību iezīmē tas, ko daži autori dēvē par iniciāciju. Tomēr šī pārslēgšanās nenotiek pati par sevi un mēdz iestrēgt – tas izpaužas kā alkoholisms, azartspēļu vai darba atkarība, tā sauktā atkarīgā ģimene un citi izplatīti atkarības fenomeni.

3. Dzimtaskoks un indivīds.                             10.11.16.

Cilvēks dzīvo divas dzīves, vispirms dzimtaskokā un tikai pēc tam (ja paveicas) savu individuālo dzīvi. Ir vēlams šos procesus apzināties un atšķirt, pretējā gadījumā pieņemto lēmumu apzinātās un neapzinātās motivācijas var nonākt konfliktā un tam būs ietekme uz dzīves kvalitāti.

4. Arhaiskā pasaule mūsos.                              24.11.16.

Mūsu psihe ir veidojusies simtiem tūkstošu vai pat miljoniem gadu ilgā laikā. Ir iespējams rekonstruēt nosacījumus, kuros tas noticis, un to, kādas nemaināmas sekas psihes arhetipu veidā tas atstājis cilvēkos un to attiecībās. Cilvēces vēsture atspoguļojas individuālajā un ģimenes formu attīstības vēsturē, ja esam vērīgi, katrs varam to ieraudzīt!

5. Homo religiosus.                             8.12.16.

Cilvēku reliģiozitāte ir cieši saistīta ar to psiholoģiskajām vajadzībām, tādēļ reliģiskie kulti un to attīstība ir uzlūkojami arī kā psiholoģiskā atbalsta un dzīvesziņas apmācības veidi, ar kuru palīdzību zināšanas tiek izplatītas simbolisku, metaforisku un mitoloģisku priekšstatu veidā. Iepazīstoties ar šo zināšanu pamatkodiem, iespējams dziļāk ielūkoties mūsdienu reliģisko kustību un to līderu vēstījumos, un tie kļūst labāk saprotami.

6. Dievietes pasaule.                          5.01.17.

Vissenākās reliģijas ir Dievietes reliģijas un to izcelsme ir saistīta sievietes un Mātes pielūgšanu, kas savukārt izriet no tā, ka visi cilvēki dzimuši mātei, tās audzināti un ievadīti sarežģītajās dzīves norisēs. Dievietes arhetipiskajai programmatūrai ir gan pozitīvā, gan negatīvā daļa, seperēšanās no pēdējās lielā mērā atkarīga cilvēku un ģimeņu dzīves kvalitāte.

7. Matriarhālais mugurkauls. Incests.                          19.01.17.

Matriarhālo ģimeni, kura ir pamats cilvēku priekšstatiem par ģimeni, kopā satur incests, bet patriarhāta vara lielā mērā balstās uz tā aizliegšanu. Ap incestu notiek daudzslāņaini ideoloģiski cīniņi, taču tas notiek nenosaucot šo fenomenu vārdā. Tas rada lielus psihiskās veselības un attiecību traucējumus.

8. Ģimenes un ārpusģimenes civilizācijas.                                2.02.17.

Dēla aiziešana no matriarhālās ģimenes ir priekšnoteikums ārpusģimenes civilizācijas izcelsmei, kura ar laiku attīstās par valsti ar viem tās atribūtiem, atgriezeniski ietekmējot ģimenes civilizāciju, kuras centrā joprojām ir Māte. Tēva lomas izveidošanās no Apsarga un Sagādnieka rada pamatu tā konkurencei ar Māti, kas šodien redzama katrā ģimenē.

9. Ģimenes formu attīstības vēsture.                          16.02.17

Monogāma ģimene, kādu to pazīstam šodien, ir ilgas attīstības galarezultāts. Gan šķiršanās, gan sieviešu tiesību prasības modernajā sabiedrībā rada jautājumu – vai jaunie izaicinājumi ved mūs uz priekšu jeb atpakaļ.

1. Škiršanās.                            2.03.17.

Kā mēs varam plašāk un dziļāk palūkoties uz šķiršanos, lai pieņemtu izsvērtāku lēmumu? Tas iespējams, ja saprotam ģimenes formu attīstīšanās likumsakarības un redzam, pie kādas jaunas struktūras noved šķiršanās. Šāda analīze palīdz ģimenei ieraudzīt dziļākas notiekošā kopskarības, kuras, iespējams, var risināt labākos veidos.

1. Monoteisms un ģimene.              16.03.17.

Monoteisms nozīmē Dieva pārsvaru pār Dievieti               un vienmēr saistīts ar patriarhāliem ģimenes modeļiem. Interesanti palūkoties, kā dažādās reliģijās atšķirīgi tiek modelēta ģimenes likumdošana un kāda ir šo atšķirību psiholoģiskā un garīgā jēga.

2. Sieviete un sievišķība.                  30.03.17.

Sievišķība vai Sievietes loma ir liels uzdevums un tikpat liels noslēpums. Tās attīstīšanai pretojas visa sievietes arhaiskā pasaule un arī viņas vīrišķā daļa. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs nevaram iedot dažas ceļa zīmes.

3. Vīrietis un vīrišķība.                       13.04.17.

Vīrišķības un Vīrieša lomas attīstība lielā mērā saistīta ar vīrieša arhaisko lomu integrācijas psihē, kā arī ar tikšanos ar sieviešu arhaiskajām lomām un to integrēšanu sevī. Liela nozīme arī izmaiņām seksualitātes izpausmēs un to integrācijai psihē.

4. Nāve. Ārpusķermeņa apziņa.                     27.04.17.

Nāve, iespējams, ir pāreja uz citu pasauli – šai domai kristietība nepiekrīt un iesaka koncentrēties uz vienu vienīgo dzīvi, kurā nāve ir galapunkts. Tomēr pētījumi par nāvei tuvo pieredzi noved mūs pie domas, ka apziņa neatrodas ne smadzenēs, ne ķermenī. Taču vēl interesantāki ir dzimtaskoku vērojumi – kā tos ietekmē spilgtas un traģiskas nāves.